Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.
“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.
Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.
Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.
Lielākais izaicinājums ir darīšanā
Konkurss “Mežpils prove” lieliski palīdz jaunām alus darītavām spert pirmos soļus – tieši ar šo konkursu sākās “Ziemeļu enkura” stāsts. Piedalījos vienu reizi un tiku finālā, piedaloties nākamajā reizē, jau apsolīju, ka uzvaras gadījumā tiks atvērts brūzis. Un tā arī notika. Alus ražošana lielā mērā neatšķiras no citiem biznesa veidiem – sākums nevienam nav viegls, tomēr, ja ir degsme, viss izdosies. Alus darīšana nav NASA zinātne – protams, ražošanā ir konkrētas formulas un nedaudz radošā aspekta, atkarībā no alus veida, bet lielākais izaicinājums ir darīšanā. Ja ir vēlme darīt, nāks arī viss pārējais. Galvenais ir izbaudīt procesu, kad gaisā jūtama iesala smarža un telpā kļūst silti.
Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti
Neraugoties uz plašo piedāvājumu, jāsaka, ka patērēji aizvien vēlas lielāku izvēli. Turklāt, Latvijas alus baudītājs ir gatavs maksāt arī vairāk, ja pretī saņem augstas kvalitātes produktu. Arī es pats ik pa laikam iegādājos dārgākas cenu kategorijas alu, lai atrastu jaunas garšas un idejas. Šeit gan jāatceras, ka, runājot par alu, līdzīgi kā par daudziem produktiem, kvalitāte var atšķirties no ekspektācijām. Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti – etiķetes var būt daudz un dažādas, bet, baudot alu, daudz ko izšķir gaume. Katram alum ir savs stils, katrai darītavai – savas firmas zīmes.
Piemēram, IPA galvenā iezīme ir rūgtums, ko rada lielais apiņu daudzums. Pagaršojot pirmo reizi, tas var šķist pārāk rūgts, tomēr, ar katru nākamo reizi atklājas jaunas garšu nianses, apiņu aromāts ievelk un alus vairs nešķiet tik rūgta. Vasarā – augļu ali, ziemā – stiprāki Alus ir dzēriens, kam var būt daudz un dažādas garšas, kā arī garšu papildinājumi. Esam novērojuši, ka vasarā cilvēkiem patīk arī augļu ali ar dažādām garšām – mango, melleņu, aveņu, marakujas u.tml.
Ziemā priekšroka tiek dota stiprākiem aliem, IPA u.c. Esam eksperimentējuši ar dažādām piedevām, radot pat ķirbju alu, kas ir ļoti populārs ASV, bet Latvijā nebija tik ļoti pieprasīts. Jāpiezīmē, ka “Ziemeļu enkura” ražotais alus paliek Latvijā. Lai gan nenoliedzami gribētos iekarot arī eksporta tirgus, pagaidām trūkst ražošanas jaudas.
Mazie ražotāji savas receptes neslēpj
Lai radītu jaunas garšas, idejas nereti aizgūstam no citām valstīm. Pats alu brūvēju jau desmit gadus. Ja kāda garša iepatīkas, mēģinu to atkārtot, vismaz radīt kaut ko līdzīgu. Tas ir interesants produkts, jo nevar uztaisīt divus identiskus alus, pat neraugoties uz to, ka mazie ražotāji savas receptes neslēpj un labprāt dalās. Lai gan no vienas puses visi esam konkurenti, tajā pašā laikā palīdzam un atbalstam viens otru. Tāpat apmaināmies ar informāciju par labākajām izejvielām – “Ziemeļu enkurā” tiek izmantots angļu vai vācu iesals, raugs no Francijas vai Beļģijas, vietējās ogas, eksotiskākos augļus, protams, importējam. Apiņi gan nāk no visas pasaules – ASV, Austrālijas u.c.
Ja runājam par pieprasījumu pēc craft alus, tad prognozēju, ka interese par to nezudīs arī nākotnē. Tā nav tikai īslaicīga modes tendence. Lai saprastu, kas nākotnē gaidāms Latvijā, atliek ielūkoties ASV tendencēs – craft alus kultūrā viņi aptuveni par desmit gadiem apsteidz mūs.
