Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Runājot par patēriņa cenu izmaiņu lielo ainu, tā ir apbrīnojami līdzīga septembrim, jo oktobrī ir mainījušās detaļas, bet ne lietas būtība.

Pati galvenā ziņa atkal rada nelāgas izjūtas - gada inflācija atkal ir pieaugusi, šoreiz no 1,4% septembrī līdz 2,0% oktobrī. Taču mēneša inflācija joprojām ir ļoti mērena, cenu līmenis pret iepriekšējo periodu ir audzis par 0,2%, tas ir zem oktobra vēsturiskās normas (vidēji 0,38% laikā kopš 2010. gada). Arī septembrī mēneša inflācija bija neparasti maza.

Vissvarīgākais - turpinās pakalpojumu cenu stabilitāte, tās oktobrī bija tikai par 0,1% augstākas nekā septembrī. Mēneša inflācija vienlaikus bija nedaudz augstāka nekā vēsturiski vidēji šajā laikā (-0,14%), taču nostiprinās pārliecība, ka pēdējais lielais faktors, kas veicināja neparasti lielo cenu kāpumu laikā kopš 2021. gada vidus, zaudē spēku. Pakalpojumu gada inflācija ir augsta un ir pat nedaudz pieaugusi kopš septembra, no 5,6% līdz 6,0%. Taču ar to ļoti labi tiks galā viņa augstība Kalendārs - laikam ritot, no salīdzinājuma bāzes izies 2024. gada 1. puses mēneši ar strauju pakalpojumu cenu kāpumu. Diez vai pakalpojumu cenas atkal sāks strauji augt pēc tam, kad jau četrus mēnešus to izmaiņas gandrīz precīzi atbildušas vēsturiskajai normai. Preču cenas kopumā ir stabilas jau ilgāku laiku, un to vidējais līmenis oktobrī pat bija par 3,5% zemāks nekā 2023. gada maijā.

2024.gada maijā, salīdzinot ar 2023.gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 6,1%, eksportētajai produkcijai - par 0,5%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas saruka par 1,6%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,4%.

Ražotāju cenu līmeni gada laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,4%, eksportētajai produkcijai - par 0,3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,3%.

2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 35,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6 %, eksportētajai produkcijai – par 13,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; pārtikas produktu ražošanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2022. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 8,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,6 %.

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.

Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Tautsaimniecība Latvijā 2022. gadā augs, jo būs augsts pieprasījums no ārvalstu tirgiem, turklāt Latvijā būs pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, tomēr par bīstamāko klupšanas akmeni uzņēmēji uzskata izmaksas audzējošu augstāku inflāciju nekā citās eirozonas valstīs, kas kaitē konkurētspēja.

Fragments no raksta

Par to, ka Latvijas tautsaimniecība rāpsies ārā no Covid-19 radītās bedres, ir pārliecināts ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņaprāt, nav tik svarīgi, vai, rēķinot (prognozējot) IKP pieaugumu, var pilnībā izslēgt inflācijas ietekmi, piemēram, vai konkrētā prece (izejviela) ietilpst aprēķina grozā vai ne.

“IKP aprēķina formula = saražotās preces un pakalpojumi + eksports - imports. Un, piemēram, jo dārgāki kļūst importētie energoresursi (gāze, degviela), jo mazāks kļūst mūsu IKP. Un ar to, ar ko, piemēram, koksnes izstrādājumi (un ne tikai), vinnējam – iegūstam lielākus ienākumus no to eksporta, sedzam tos papildu izdevumus, ko samaksājam par tiem pašiem importētajiem energoresursiem,” stāsta J. Ošlejs. Viņš norāda, ka pārdošanas cenas pieaug ne tikai Latvijā ražotajām precēm (un pakalpojumiem), bet arī citās valstīs ražotajām precēm un pakalpojumiem. “Ko iegūstam eksportā, to pazaudējam importā,” secina J. Ošlejs.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Pārtikas cenu samazinājums varētu būt gaidāms nākamā gada otrajā ceturksnī, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pieļāva Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

Viņa minēja, lai gan decembrī Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikalos atsevišķiem pārtikas produktiem ir parādījušies cenu samazinājumi, vēl nevar teikt, ka ir sākusies pārtikas cenu krituma tendence - vēl joprojām cenu kāpums pārtikas produktiem kopumā turpinās.

Tostarp, runājot par cenu tendencēm Baltijā maizei, piena produktiem, gaļai un dārzeņiem, Gulbe norādīja, ka ļoti būtisku atšķirību nav - cenu līmenis un tendences visās trijās Baltijas valstīs ir samērā līdzīgas.

Pēc Gulbes prognozētā, pārtikas produktiem cenu samazinājums varētu būt gaidāmas nākamajā gadā - vairāk otrajā ceturksnī, jo gan ražotājiem, gan tirgotājiem ir bijis laiks padomāt, ko ir iespējams darīt savādāk, kā arī ir spiediens no tirgotājiem par nepieciešamību piebremzēt cenu kāpumu saistībā ar iedzīvotāju pirktspējas kritumu.

Atrast labas un kvalitatīvas ziemas riepas nav nemaz tik vienkārši. Ja vēlies ekonomēt līdzekļus, tad izvēle krīt par labu vissezonas riepām, taču prātīgāk un no ilgtermiņa viedokļa labāk meklēt kvalitatīvas ziemas riepas. Ielūkosimies, kuras ir top ziemas riepas interneta veikalā Riepas1.lv.

Ziemas riepas vs vissezonas riepas: kādas ir atšķirības?

Katru gadu ziemas sezonā no 1. decembra Latvijā visiem spēkratiem jābūt aprīkotiem ar klimatiskiem apstākļiem atbilstošām riepām - šajā gadījumā ziemas riepām. Ziemas riepas ir īpašas ar to, ka tām ir mīkstāka gumija, platākas centrālās rievas un protektors ir ar vairāk rievām un ribām. Ir trīs dažādu veidu ziemas riepas - cietā sastāva neradžotās riepas, mīkstā sastāva neradžotās riepas un radžotās riepas. Izvēloties ziemas riepas, jāņem vērā vairāki faktori, kā, piemēram, nobraukums ikdienā, ceļu veids (asfalts, grants, zemes ceļi), par kuriem ikdienā dosies, vide, kurā atrodies (pilsēta, lauki, meži, reljefs) un paredzamā ziema (slapja, auksta, sniegota, ar atkalām un tamlīdzīgi).

Daudzus potenciālos pircējus šokējošās augstās un joprojām īsti nesarūkošās produktu cenas veikalos nav tirgotāju uzskrūvētas ar pārmērīgu uzcenojumu, bet gan valsts politiķu pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas komplektā ar produktu ražotāju un importētāju paaugstinātajām piegādes cenām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Elvi Latvija izpilddirektore Laila Vārtukapteine. Viņa uzsver, ka tirgotāju piecenojums ir ekonomiski pamatots, tas netiek noteikts voluntāri un tā apmēri nebūt nav tādi (300%), kādus tos mēdz nosaukt cilvēki savā sašutumā, ko izraisa pircēja maka biezuma neatbilstība visa kārotā iegādei. To apliecinot arī tirgotāju rentabilitāte, ko skaudri rāda gada pārskati, kuros no daudzu desmitu vai simtu miljonu peļņas nav ne vēsts.

Fragments no intervijas

Runājat par pieaugošo konkurenci, tirgotāji nereti tiek vainoti pie augstajām produktu cenām, jo īpaši situācijā, kad Latvija ilgstoši ir viena no inflācijas pieauguma čempionāta laureātēm visā Eiropas Savienībā, un neviens īsti nevar izskaidrot, kā tas iespējams!

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Martā finanšu tirgi turpināja augšupeju, akciju tirgiem sasniedzot jaunus vēsturiski augstākos punktus gan ASV, gan Eiropā. Kas ir tirgus dalībnieku optimisma cēlonis, un kādas EURIBOR likmes šogad paredz tirgus dalībnieki?

ASV akciju indeksa vērtība martā pieauga par 3,2 %, kamēr Eiropa uzrādīja nedaudz labāku sniegumu ar 4,0 % cenu kāpumu. To galvenokārt ietekmēja tehnoloģiju sektora augšupeja un tirgus dalībnieku optimisms par sagaidāmajiem procentu likmju kritumiem šogad. Arī attīstības valstu akcijas, sekojot spēcīgiem rezultātiem februārī, uzrādīja salīdzinoši labu sniegumu – to vērtība pakāpās par 2,5 %. Par spīti lielākām svārstībām martā obligāciju sektorā cenu kāpumu varēja novērot visās lielākajās klasēs, starp kurām indeksu līmenī visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas ar 1,6 % kāpumu. Tām sekoja Eiropas un ASV investīciju reitinga obligācijas ar 1,2 % pieaugumu.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.