Šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, un ražošanas apjomos gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums, prognozēja banku analītiķi.
"Swedbank" galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece akcentē, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma apstrādes rūpniecībā uz brīdi ir atgriezies pieaugums. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi novembrī auguši par 5,3% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Savukārt 2022.gada 11 mēnešos reģistrēts kāpums par 3,2%.
Gan pērn 11 mēnešos, gan it īpaši novembrī visbūtiskāko devumu kopējā sniegumā ir nodrošinājusi viena no mazākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm - metālu ražošana, norāda Buceniece. Tās ražošanas apjomi pērn bijuši gandrīz trīs reizes lielāki nekā 2021.gadā. Dzērienu ražošanā produkcijas apjomi 11 mēnešos kāpuši par 18,6%, bet automobiļu, to piekabju un puspiekabju izlaide augusi par 14,4%. Par aptuveni 8% palielinājušies elektrisko iekārtu un būvmateriālu ražošanas apjomi.
Savukārt divās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - koksnes un tās produktu ražošanā un pārtikas produktu ražošanā - produkcijas apjoms aizvadītā gada 11 mēnešos ir sarucis par 1,1-1,5%. Būtisks kritums bija vērojams arī citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā - par 8,9%.
Ņemot vērā kopējā pieprasījuma vājināšanos, pagājušā gada beigās pieauga to apstrādes rūpniecības apakšnozaru skaits, kurās bija reģistrēts kritums, norāda Buceniece. Tomēr dažas vēl spēja uzturēt pieaugumu. Uzņēmumu aptaujas rāda, ka ražotāju noskaņojums gada nogalē turpināja pasliktināties un šobrīd atrodas aizvadītās desmitgades zemākajā punktā, ja neskaita īslaicīgu kritumu pandēmijas sākumā.
Pēdējo mēnešu laikā galvenais iemesls pesimisma pieaugumam bija pasūtījumu apjoma mazināšanās, skaidro Buceniece. Oktobrī preču eksporta vērtības pieaugums bija vienlīdz liels ar eksporta cenu kāpumu, tāpēc Buceniece secina, ka eksporta apjomu kāpums stājas.
Ņemot vērā ražošanas izmaksu kāpumu, ražotāji joprojām plāno tuvāko trīs mēnešu laikā turpināt celt savas produkcijas cenas, informē Buceniece. Tomēr ekonomiste atzīst, ka šādu uzņēmumu īpatsvars ir nedaudz mazinājies, visticamāk, vājāka pieprasījuma ietekmē, un šur tur ir nedaudz sarucis samilzušais izmaksu spiediens. Tai pat laikā pieaug to apstrādes rūpniecības uzņēmumu skaits, kas pieļauj darbinieku skaita mazināšanu.
Arī šis gads ražotājiem būs izaicinājumiem bagāts, prognozē Buceniece. Viņasprāt, daļa joprojām strādās pie piegāžu ķēžu pārplānošanas, lai gan, visticamāk, lielākais darbs šajā ziņā ticis padarīts pērn.
"Ražošanas izmaksas joprojām būs augstas, bet labā ziņa, ka tās vairs neaugs tik strauji un atsevišķās izejvielu un ražošanas komponentēs iespējama pat neliela cenu atkāpšanās. Gaidāms, ka lielākais izaicinājums būs pieprasījuma vājums. Pasūtījumu apjoms vēl būtiskāk mazināsies, pirms sāks atgūties. Arī ražošanas apjomos šogad, vismaz gada pirmajā pusē, visticamāk, gaidāms kritums," pauž Buceniece.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka novembris Latvijas rūpniecībā bija ļoti sekmīgs mēnesis. Apstrādes rūpniecībā saražots par 5,1% vairāk nekā pirms gada, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - par 2,6% vairāk, kas ir ļoti straujš kāpums šādā griezumā. Gada pirmajos 11 mēnešos kopumā enerģētikā izlaide samazinājās par 12,4%, bet novembrī gada griezumā kāpa par 6,1%. Novembrī kritums bija tikai ieguves rūpniecībā - par 18% gan gada, gan mēneša griezumā, bet šī nozare kopējo ainu daudz ietekmēt nevar.
Apstrādes rūpniecības sniegums ekonomistam ir patīkams pārsteigums, jo vide bija ļoti nelabvēlīga. Strautiņš atgādina, ka novembris ir mēnesis, kad noskaņojums eirozonas rūpniecībā saskaņā ar PMI indeksu datiem sasniedza zemāko punktu šajā ciklā. Decembrī jau eirozonas rūpniecības PMI pakāpās no 47,1 līdz 47,8. Novembris arī bija mēnesis, kad elektrības cenas pēc krituma septembrī un oktobrī atkal pieauga.
"Ļoti iespējams, ka dati būtu daudz bēdīgāki, ja vien kokrūpnieki vājo pieprasījumu nekompensētu ar savu noliktavu pildīšanu. Taču tas nevar turpināties bezgalīgi - noliktavas nav bezizmēra, arī naudas iesaldēšana nav viegls lēmums, jo īpaši laikā, kad pārdošanas cenas samazinās. Var cerēt, ka brīvās vietas ražotāju noliktavās nebeigsies ātrāk nekā krājumi klientu noliktavās - tās savukārt šobrīd tiek tukšotas," vēsta Strautiņš.
Ekonomists skaidro, ka kokrūpniecības nedienas daļēji nosaka cenu korekcija svarīgos mājokļu tirgos, daļēji - krājumu cikls, kura līkņu asumu nosaka pandēmijas laikā notikušās tirgu līdzsvara izjaukšanas atbalsis. Iespējams, ka krasas svārstības turpināsies arī šogad, prognozē Strautiņš, piebilstot, ka kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā notiekošais īpašu uzmanību pelnījis tāpēc, ka no šo nozaru attīstības scenārija 2023.gadā ļoti lielā mērā būs atkarīgi rūpniecības kopējie rādītāji, jo tās veido trešdaļu no kopējā apjoma un tajās var būt ļoti lielas svārstības.
Pārējās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs riski nav tādi, kas varētu nozīmīgi ietekmēt ekonomisko situāciju kopumā, norāda Strautiņš. Neesot gan arī nevienas, kuras turpmākā gada perspektīvas nevar saukt par spožām. Kokrūpniecībā ražošana gada griezumā samazinājās par 0,6%, kas Strautiņa ieskatā ir pārsteidzoši "maigs" skaitlis, zinot drūmo noskaņojumu nozarē, bet mēbeļu rūpniecībā ražošana samazinājās par 12,8%.
Diezgan tīkama aina paveras tā dēvēto inženierijas nozaru datos, uzsver Strautiņš. Elektronika auga par 16,4%, elektrotehnika - par 14,7%, autobūve - par 4,3%, tikai iekārtu ražošana samazinājās par 2,2%. Iespējams, pieļauj Strautiņš, ka uz metāliem balstītās nozares šogad un arī turpmāk atkal kļūs par galveno rūpniecības izaugsmes virzītāju, kādas tās bija dažu gadu periodā līdz pandēmijai.
Šādi ekonomistam liek domāt arī nozaru noskaņojuma dati. Novembrī tikai piecās no 21 apstrādes rūpniecības apakšnozares noskaņojums bija virs vēsturiski vidējā, četras no tām pieder metālapstrādes un mašīnbūves grupai. Vienlaikus Strautiņš atzīst, ka arī metālapstrādes uzņēmumiem neklājas viegli, jo recesijas riski noieta tirgos joprojām ir lieli. Situācija dažādos tirgos - patērētāji, rūpniecība, enerģētika, celtniecība - ir kontrastaina, labās ziņas ir enerģētikas investīciju bums un tas, ka Eiropas Savienības celtniecības nozares dinamika joprojām ir diezgan labvēlīga, norāda ekonomists.
"Līdzās krājumu cikliem negaidītas iespējas un riskus rada arī process, ko varētu saukt par pasaules un pasaules tirgu plaisāšanu. Nevarētu teikt, ka būtu iestājusies vispārēja globalizācijas krīze, piemēram, pasaules tirdzniecības apjoms attiecībā pret kopproduktu vairs nepieaug, taču arī krasi nesamazinās. Tomēr pasaules tirgus ir daudz mazāk gluda un pārskatāma vieta, nekā tas bija pat vēl pirms gada," skaidro Strautiņš.
Nozarēm, kuras konkurē ar Krievijas un Baltkrievijas izstrādājumiem, tirgi ir sadalījušies tajos, kas pērk agresorvalstu produktus, un tajos, kas nepērk, norāda Strautiņš. Pirmajos cenu līmenis var būt tāds, ka tur Latvijas ražotājiem vairs nav ko darīt. Starp šīm valstīm ir arī tādas, kas politiski uzskatāmas par daļu no tā dēvētajiem globālajiem rietumiem, bet ekonomikā to pieeja ir raupji pragmatiska, piemēram, Dienvidkoreja. Turpretim tirgos, no kuriem Krievijas un Baltkrievijas produkti ir izslēgti, cenu līmenis var būt pat ļoti pievilcīgs, piebilst Strautiņš.
