Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.
Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.
Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.
Eiropā energoresursu dārdzība liek apturēt ražošanu, un tas ietekmēs arī Latvijas ražotājus - līdz ar augstajām enerģijas cenām pie mums jau ir sācis samazināties elektroenerģijas patēriņš, vērš uzmanību Āboliņš. Saskaņā ar "Nord Pool" publicētajiem datiem, augustā dienas vidējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā saruka par aptuveni 5,8% salīdzinājumā ar 2021.gada augustu, savukārt septembra beigās kritums ir sasniedzis jau 15%.
"Protams, augstās cenas veicina elektroenerģijas taupīšanu, un vienlaikus Latvijā strauji aug elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam. Bet tas, visticamāk, neizskaidro visu patēriņa kritumu. Te drīzāk ir signāls par tālāku rūpnieciskās aktivitātes mazināšanos," pauž Āboliņš.
Ekonomists piebilst, ka arī uzņēmēju aptaujas liecina, ka jaunie pasūtījumu rūpniecībā samazinās gan Latvijā, gan pasaulē, savukārt dažādu preču krājumi noliktavās, kas Covid-19 pandēmijas laikā ievērojami saruka un daudzviet parādījās zināmi deficīti, šobrīd ir būtiski atjaunojušies. Tikmēr pirktspējas kritums nozīme mazāku rūpniecisko preču patēriņu un aktivitāti būvniecībā. Piemēram, ASV koka dēļu cenas jau ir atgriezušās pirms pandēmijas līmenī.
Tas kopā ar enerģētisko krīzi Eiropā Āboliņam liek domāt, ka ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā varētu sarukt un, pēc ekonomista prognozēm, kritums Latvijas rūpniecībā ap nākamā gada martu var pārsniegt 10%.
"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš vēsta, ka augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 1%, tas arī bija par 2,6% mazāks nekā šajā mēnesī pērn. Nozares apgrozījums joprojām aug, tas bija par 10% lielāks nekā pirms gada, bet kāpums strauji bremzējas, jo īpaši eksportā, norāda Strautiņš. Pēdējos divos gados - kopš 2020.gada vasaras - preču eksporta tirgi bija izcili labvēlīgi, jo īpaši kokapstrādei, bet situācija tajos mainās brīžiem biedējošā ātrumā.
Negatīvākā ietekme uz ražošanas pārmaiņām gada griezumā ir minētajai kokapstrādei un ķīmijas rūpniecībai. Kokapstrāde augustā sazāģēja par 8,8% mazāk nekā šajā periodā pirms gada, cieši saistītajā mēbeļu ražošanā kritums bija 8,9%, bet ķīmijas produktu plūsma gada laikā samazinājās pat par 31,9%. Tomēr, Strautiņa ieskatā, abām nozarēm nebūtu pamata sūdzēties par dzīvi, vērtējot sniegumu ilgākā laikā. Kokapstrādē ražošanas apjoms joprojām ir par piektdaļu, bet ķīmijā trešdaļu virs 2015.gada vidējā, abos gadījumos izlaides līknes ir ar slaidu līkumu atgriezušās brīdī pirms pandēmijas sākuma.
"Abas nozares bija lielas ieguvējas no pandēmijas veicinātajām pieprasījuma izmaiņām. Taču nav viegli saglabāt filozofisku skatu uz dzīvi, kad ir grūti pārdot ne tikai par labu cenu, bet pārdot vispār - tā šobrīd savu tirgus situāciju raksturo kokzāģētavas," teic Strautiņš.
Lieli mīnusi ir arī elektronikā - 14,2%, kas ir viena no retajām, kas joprojām saskaras ar komponentu piegādes grūtībām, norāda ekonomists. Neiepriecina iekārtu ražošana ar kritumu par 21,5%, tāpat kā pārejās mašīnbūves nozares - tikai elektrisko iekārtu ražošanā augustā reģistrēts neliels kāpums - par 3,2%.
Strautiņš uzsver, ka neiepriecina arī prognozes par mašīnbūves tuvāko nākotni, jo šī ir pasaules ekonomikas ciklu stipri ietekmēta rūpniecības daļa. Savukārt pasaules makro tendences raksturojošās līknes ļoti strauji virzās lejup, te vainojamas gan enerģijas cenas, gan centrālo banku politikas izmaiņas.
Procentu likmju izmaiņas pēdējās nedēļas laikā gan atspoguļo cerību, ka monetārās politikas plāni mainīsies, piemēram, Vācijas 10-gadīgo obligāciju ienesīgums kopš 28.septembra ir samazinājies par pusprocentu, un Strautiņš uzsver, ka tas ir daudz. Taču pat procentu likmju tūlītēja samazināšanās līdz nullei vairs neglābtu pasauli un jo īpaši eirozonu no recesijas.
Ekonomists skaidro, ka diezgan nepatīkama situācija ir arī pārtikas pārstrādē, tajā kritums gada griezumā augustā bija 3,7%. Šī nozare ir diezgan noturīga pret ekonomikas cikliskajiem vējiem, bet toties tai nopietnas nepatikšanas sagādā enerģijas un arī izejvielu cenu kāpums. Ir izskanējis brīdinājums par bankrotu riskiem šajā nozarē. Strautiņš uzskata, ka ilgākā laikā dziļas strukturālas izmaiņas nozarē ir neizbēgamas, taču šajā brīdī negribētos redzēt vēl vienu sociālo spriedzi palielinošu faktoru, tāpēc vairāk nekā miljardu vērtā valsts atbalsta programma mājsaimniecībām un uzņēmumiem nāk pašā laikā.
Augusta rūpniecības datos patīkamu ziņu nav daudz, atzīst ekonomists. Ir liels kāpums nemetālisko minerālu ražošanā - par 17,5%. Tas saniegts par spīti tam, ka celtniecībā šogad mīnusi, acīmredzot sekmējas eksports. Metālizstrādājumu ražošana ir augusi par 8,5%, bet situācija mašīnbūvē Strautiņam rada bažas par šīs apakšnozares tuvāko nākotni. Ļoti pārsteidzoši šogad ir metālu ražošanas rādītāji. Jūnijā tās izlaide bija pat desmitkārt lielāka nekā gadu iepriekš, augustā pret jūniju apjomi samazinājās trīskārt, taču apakšnozares pozitīvais devums joprojām ir lielākais starp tām, kuru dati ir pieejami.
Strautiņš vērš uzmanību, ka neprognozējama ir arī Latvijas ekonomikas vēsture - kad tiek pārskatīti vēsturiskie iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, daudz kas izskatās citādi. Nedaudz atšķirīgā gaismā ekonomiku ieraudzījām pēc pārskatīto IKP datu publicēšanas 30.septembrī. Visvairāk uzmanību piesaistīja pandēmijas pirmā gada IKP dati - izrādās, ka kopprodukts 2020.gadā samazinājās nevis par 3,8%, bet par 2,2%. Vēstures "pārrakstīšana" ir nedaudz mainījusi arī ekonomikas struktūru. Apstrādes rūpniecības daļa pārrēķinu rezultātā ir pieaugusi. Pateicoties gan pārrēķiniem, gan straujai attīstībai, tās īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā sasniedzis augstāko punktu kopš 2003.gada. Pērn šīs nozares daļa, faktiskajās cenās rēķinot, palielinājās no 12,6% līdz 13,7%.
Izrādās, ka apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2020.gadā nevis samazinājās par 0,9%, bet pieauga par 2,5%. Šī gada otrajā ceturksnī tā pat kļuva par lielāko nozari, tai šo godpilno titulu iegūt palīdzēja tirdzniecības lejupslīde, sabrūkot daļai no vairumtirdzniecības pakalpojumu eksporta tirgus. Tā kā šīs pārmaiņas visdrīzāk ir neatgriezeniskas, tad rūpniecībai ir iespējas palikt uz ekonomikas pjedestāla augstākā pakāpiena, norāda Strautiņš. Tirdzniecība lielākās nozares godu bija baudījusi kopš 2002.gada.
Tiesa, neviens nevar garantēt, ka tuvākajā nākotnē uz brīdi nesabruks daļa rūpniecības eksporta tirgus, jo, piemēram, situācija koksnes izstrādājumu pārdošanā ir tiešām draudīga. Taču vismaz līdz otrajam ceturksnim apstrādes rūpniecības daļa pievienotajā vērtībā turpināja kāpt, sasniedzot 15,3% salīdzinājumā ar 14,1% pirms gada, piebilst ekonomists.
