Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.
Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.
Āboliņš arī norādīja, ka vājāks patēriņš ietekmē nodokļu ieņēmumus, taču budžetā kopumā situācija ir laba un pieaugums šogad ir gaidām sabiedrisko pakalpojumu nozarēs. Tāpat šogad ir augušas valsts investīcijas un tādēļ pieaugums gaidāms arī būvniecībā. Taču citās pakalpojumu nozarēs pieaugums, visticamāk, būs kļuvis lēnāks. Piemēram, tūristu skaits Latvijā šovasar ir bijis par 25-30% mazāks nekā 2019.gadā un tikai par aptuveni 15% lielāks nekā pērn. "Šajā ziņā esam vienā no pēdējām vietām Eiropā, kur daudzviet tūrisms jau ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī," viņš piebilda.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni ekonomika varētu būt uzrādījusi "stāvēšanu uz vietas", bet gada izteiksmē varētu būt kritums par 0,6%.
"Tuvākajos ceturkšņos ekonomikā valdīs stagnatīvi apstākļi, kurus veidos visai sarežģītā ārējā vide," sacīja Gašpuitis.
Viņš skaidroja, ka uz to norāda kritums apstrādes rūpniecībā, eksportā un mazumtirdzniecībā. Arī lauksaimniecībai apstākļi bija samērā nelabvēlīgi. Situāciju vajadzētu stabilizēt tādām patēriņa jomām kā pakalpojumi. Taču tur, izzūdot kovid efektam, izaugsme varētu būt krietni atdzisusi. Sekojot gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, arī būvniecībai vajadzētu sniegt pozitīvu ieguldījumu. Tālāku izaugsmi vajadzētu turpināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarei.
Arī "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas IKP šogad trešajā ceturksnī, visdrīzāk, turpinājis sarukt.
Viņa prognozēja, ka 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar šā gada otro ceturksni Latvijas IKP varētu būt samazinājies par apmēram 0,2%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ekonomika, pēc neizlīdzinātajiem datiem, varētu būt sarukusi par 1%.
"Nozaru ziņā kritums gaidāms rūpniecībā, tirdzniecībā, un arī transporta nozarē. Būvniecībai varētu būt veicies samērā labi, pateicoties lielajām publiskajām investīcijām," sacīja Zorgenfreija, piebilstot, ka šogad trešajā ceturksnī Latvijā bija arī mazāk darba dienu nekā pērn šajā periodā saistībā ar papildu brīvdienu Dziesmu un Deju svētku dēļ, tādējādi arī šī iemesla dēļ būsim saražojuši mazāk.
Centrālā statistikas pārvalde 2023.gada trešā ceturkšņa Latvijas IKP ātrā novērtējuma datus paziņos pirmdien, 30.oktobrī.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā pieauga par 3,4% salīdzinājumā ar 2021.gadu.