Japānas IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija 33,7 tūkstoši eiro, bet Mārupes novadā - 30,2 tūkstoši eiro. Savukārt Augšdaugavas novadā vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis ir kaut kur pa vidu starp Baltkrieviju un Moldovu.
Centrālā statistikas pārvalde ir sākusi sagatavot datus par IKP lielumu Latvijas reģionos, valstspilsētās un novados. CSP skaidro par izmatotajām metodēm: “Aprēķiniem pa reģioniem par pamatu tiek ņemts Latvijas iekšzemes kopprodukts no ražošanas aspekta faktiskajās cenās pa darbības veidiem atbilstoši rādītājiem, kas tiek saņemti no ekonomiski aktīvām vienībām reģionā. Reģiona IKP tiek aprēķināts kā visu saimnieciskās darbības veidu institucionālo vienību pievienotās vērtības un produktu nodokļu summa reģionā, atskaitot subsīdijas. Katras institucionālās vienības pievienotā vērtība (un attiecīgi IKP) tiek pārdalīta atbilstoši CSP rīcībā esošajai informācijai par vietējā darbības veida vienības ģeogrāfisko atrašanās vietu proporcionāli tajā nodarbināto skaitam.”
Kā liecina CSP dati, tad faktiskajās cenās IKP Latvijā 2021. gadā bija 33,3 miljardi eiro. Vairāk nekā puse no visa radītā IKP (52,9%) tika attiecināti uz Rīgu, bet Rīga kopā ar Pierīgu radīja divas trešdaļas (68,8 %) no visa Latvijas IKP. 9,3% tika attiecināti uz Kurzemi, 8,1% - uz Zemgali, 7% - uz Vidzemi, bet 6,6% - uz Latgali. Rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju, Rīgā 2021. gadā tie bija 28,9 tūkst. eiro, bet Latgales reģionā - tikai 8,8 tūkst. eiro. Atšķirība starp Rīgas un Latgales attīstību bija 3,3 reizes.
2021. gadā vislielākais IKP uz vienu iedzīvotāju bija Mārupes novadā - 30,2 tūkstoši eiro, tad sekoja Rīga ar 28,9 tūkstošiem eiro, bet trešajā vietā bija Ropažu novads -23,4 tūkstoši eiro. Virs Latvijas vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju 17,7 tūkstoši eiro vēl bija tikai Valmiera, Ķekavas un Smiltenes novads. Visām pārējām Latvijas administratīvajām vienībām IKP uz vienu iedzīvotāju 2021. gadā bija zem Latvijas vidējā. Jūrmalā un Ogrē, kā arī Limbažu, Varakļānu, Tukuma, Bauskas, Valkas, Alūksnes, Ogres un Ludzas novadā vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju bija zem 10 tūkstošiem eiro, bet Preiļu, Krāslavas, Rēzeknes, Balvu un Augšdaugavas novadā vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju bija zem 8 tūkstošiem eiro.
2021. gadā attīstības līmeņi starp Mārupes un Augšdaugavas novadu atšķīrās 5,4 reizes.
Pie tik liela reģionālās nevienlīdzības līmeņa Latvijai ļoti nozīmīgs ir jautājums par reģionālo kohēziju. Valsts politikai ir jābūt vērstai, lai vairāk atbalstītu novadus, kuri ekonomiski atpaliek no Latvijas vidējā, veicinot ātrāku attīstību mazāk attīstītajā Latvijas daļā.
Visu rakstu lasiet 20.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!