Ķīna piektdien samazināja summu, kas bankām jātur rezervē, tādējādi finanšu tirgū atbrīvojot ap 127,4 miljardu eiro vērtus līdzekļus.

Ķīnas centrālās bankas lēmums publicētas dienu pēc tam, kad prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas atzina, ka pasaulē otra lielākā ekonomika saskaras ar "jaunām problēmām", un apņēmās tās risināt.

Pekina šonedēļ prezentēja pasākumus ekonomikas stimulēšanai. Ķīnas mērķis šogad ir sasniegt ekonomikas apmēra pieaugumu par 5%, taču analītiķi norāda, ka tas ir optimistisks mērķis, ņemot vērā daudzās problēmas.

Centrālā banka piektdien samazināja arī repo septiņu dienu likmi. Īstermiņa procentu likme, kuru centrālā banka maksā par komerciālo banku aizdevumiem, samazināta no 1,7% līdz 1,5%.

Izaugsmi Ķīnā bremzē ieilgusī parādu krīze nekustamā īpašuma sektorā, gausais iekšzemes patēriņš un augstais jauniešu bezdarbs.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāturpina procentu likmju samazināšanu, jo arī pašreizējie 3% joprojām ir ekonomiku bremzējoši, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

ECB Padome ceturtdien, 12.decembrī, pieņēma lēmumu par procentu likmju kārtējo samazinājumu. ECB noguldījumu likme samazināta par 0,25 procentpunktiem - līdz 3%, lai gan vēl jūnija sākumā tā bija 4%. Līdzīgs samazinājums ir vērojams arī kredītņēmējiem piemērotajās EURIBOR likmēs.

Kazāks skaidro, ka tādējādi jaunu kredītu cena spers kārtējo soli lejup, kas atvieglos kredītu saņemšanu un darīs lētākus jau esošo kredītu procentu maksājumus.

Kazāks uzsver, ka tas palīdzēs ekonomikai, kas gan Eiropā, gan arī Latvijā šogad ir bijusi nīkulīga - lai gan nākamgad ekonomikas izaugsmei beidzot vajadzētu pieņemties spēkā, tā joprojām būs diezgan vārga, eirozonā augot par 1,1%, bet Latvijā - par 2,1%.

Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, panikai nav pamata, un tas nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs, norāda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.

Idelsons skaidro, ka ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī.

Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi, informē Idelsons. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021.gadā līdz vidēji 5% 2023.gadā.

Eiropas Centrālajai bankai turpinot procentu likmju samazināšanas ciklu, mazinās arī noguldījumu ienesīgums un aizņemšanās izmaksas. Tomēr noguldījumu procentu likmes joprojām pārsniedz inflāciju, kas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos stimulē piesardzīgākos un taupīgākos – gan uzņēmējus, gan mājsaimniecības – naudu netērēt, bet palielināt uzkrājumus bankās.

Šī pati nenoteiktība zināmā mērā mazina potenciālo aizņēmēju vēlmi uzņemties kredītsaistības, tomēr drosmīgākie aizvien vairāk izmanto kredītu procentu likmju samazināšanos. Īpaši tas attiecas uz mājokļa un patēriņa kredītu stabilo pieaugumu, bet pēdējos mēnešos nedaudz paātrinājies arī uzņēmumu kreditēšanas temps. Lai gan nozīmīgu daļu šajā pieaugumā veido liela apjoma kredīti valsts uzņēmumiem, bešā nav palikuši arī privātā sektora uzņēmēji.

Kredītu procentu likmēm no 2024. gada pirmās puses augstākajiem līmeņiem samazinoties apmēram par 1 procenta punktu (līdz vidēji 5.8 % kredītiem uzņēmumiem un 6.7 % kredītiem mājsaimniecībām novembrī) un rūkot arī EURIBOR (piemēram, 3 mēnešu EURIBOR no 3.5 % septembra sākumā samazinājies līdz 2.8 % pašreiz), kredītportfelis trīs mēnešos no 2024. gada septembra līdz novembrim pieaudzis par vairāk nekā 300 milj. eiro, tostarp mājsaimniecībām izsniegtie kredīti par 100 milj. eiro. Līdz ar to kredītu gada kāpuma temps sasniedzis 5 %, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem 4.5 % un kredītiem mājsaimniecībām 5.8 %, norādot uz kredītportfeļa kāpumu arī reālajā izteiksmē.