Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Katru gadu, kad pienāk rudens un sākas gatavošanās ziemas sezonai, autovadītāji saskaras ar to pašu problēmu – garajām rindām pie riepu servisiem. Līdzko pienācis pirmais sals vai tuvojas 1. decembris, cilvēki steidzas nomainīt vasaras riepas pret ziemas komplektu, un tas rada ievērojamu pieprasījumu pēc riepu montāžas pakalpojumiem. Rezultātā rindas var būt garas, un bieži vien riepu montāža jāgaida ilgāk par nedēļu. Lai izvairītos no šīm neērtībām, Riepu garāža piedāvā riepu montāžu un citus pakalpojumus ar Online pierakstu. Lasi un uzzini vairāk!

Foto: Freepik.com / Drazen Zigic

Autoparks ir nozīmīga sastāvdaļa daudziem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai automašīnas vienmēr būtu labā tehniskajā stāvoklī. Uzticams riepu serviss var sniegt neaizstājamus pakalpojumus, kas palīdzēs uzturēt tava uzņēmuma autoparku kustībā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Ja arī tavam uzņēmumam šī ir aktuāla tēma, esi nonācis pareizajā vietā – lasi un noskaidro, kādas priekšrocības tev var piedāvāt šāda sadarbība, un kuru riepu servisu šim mērķim izvēlēties!

Riepu garāžas piedāvājumā – plašs pakalpojumu klāsts ikviena autoparka vajadzībām

Vasaras riepu izvēle mēdz būt galvassāpes izraisošs jautājums, jo pieejamo riepu klāsts ir tik liels un dažāds. Pareizu riepu izvēle var ietekmēt gan komfortu, gan degvielas patēriņu, gan drošību, tāpēc šajā rakstā apskatīsim detalizētāk, kādas vasaras riepas izvēlēties un kur tādas atrast!

Kas jāzina par riepu maiņu?

Pirms jaunu riepu iegādes, jāzina daži fakti. Kādi tie ir?

1. Riepas ir jānomaina divās situācijās – kad tās ir pārāk nodilušas vai pārāk vecas. Pārāk bieža riepu maiņa ir nelietderīga – tādējādi tiek piesārņota vide un neilgtspējīgi izmantoti resursi.

2. Riepu nodilumu mēra pēc protektora dziļuma, kas ir riepas daļa, kas saskaras ar ceļu. Minimālajam dziļumam jābūt 1,6 mm (vieglajam auto), 0,8 mm (motociklam), 2 mm (autobusam).

3. Riepu kalpošanas laiks uz ceļa ir 10 gadi, bet 6 gadi – uzglabāšanā. Laika gaitā riepā esošā gumija izžūst un zaudē savu elastību. Ražošanas datums ir norādīts uz riepas sānu malas, izmantojot 4 ciparus. Pirmie divi apzīmē nedēļu, bet pēdējie divi norāda gadu. Tāpēc “0215” nozīmē, ka riepa tika ražota 2015. gada otrajā nedēļā (janvārī).

Foto: Pexels.com / Chris Peeters

No 2024. gada 1. decembra automašīnu vadītājiem jāņem vērā kāda būtiska nianse – satiksmē drīkstēs izmantot tikai tādus auto, kas aprīkoti ar riepām, uz kurām redzams “kalns un sniegpārsliņa” simbols. Saistībā ar šo tēmu radušās daudzas neskaidrības, tāpēc šī raksta ietvaros Riepu garāža speciālisti kliedēs izplatītākos mītus un izstāstīs, kādas ziemas un vissezonas riepas turpmāk drīkstēs izmantot ziemas periodā!

Izmantot drīkst tikai ziemas un vissezonas riepas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu

Foto: Freepik.com / stefamerpik

Karstās vasaras dienās kondicionieris automašīnā kļūst par neaizstājamu palīgu. Taču, lai tas darbotos efektīvi, regulāri jāveic tā diagnostika un nepieciešamības gadījumā jāuzpilda dzesēšanas gāze vai jāveic kondicionēšanas sistēmas remonts. Šajā rakstā apskatīsim, cik bieži jāveic kondicionieru uzpilde, kā veidojas šī pakalpojuma cena, un kādi faktori to ietekmē!

Kāpēc pirms kondicionieru uzpildes ir nepieciešama diagnostika?

Kvalitatīvs serviss pirms kondicioniera uzpildes vienmēr veiks diagnostiku. Tas ir būtiski vairāku iemeslu dēļ:

Par drošību uz ceļa ir nepieciešams domāt cauru gadu, taču īpaši aktuāli tas kļūst mainoties gadalaikiem. Parādoties pirmajam sniegam vai apledojumam uz ceļa, braukšanas apstākļi kļūst krietni sarežģītāki. Labu vadāmību arī sliktos laikapstākļos nodrošina kvalitatīvs riepu komplekts, taču, ja šķiet, ka nav iespējams izvēlēties no neskaitāmā ražotāju klāsta, iesakām pievērst uzmanību dažiem zīmoliem, kas daudzu gadu garumā ir pierādījuši savu uzticamību. Raksta turpinājuma apskatīsim, ar ko katrs no šiem zīmoliem izceļas.

Goodyear

Šis riepu zīmols noteikti būs zināms lielākajai daļai autobraucēju. Goodyear ražo premium klases produkciju, kas ir zināma ar savu izturību un ilgmūžību, neatkarīgi no gadalaika un braukšanas apstākļiem. Ne velti tās ir vienas no pirktākajām riepām pasaulē. Šobrīd populārākie ziemas modeļi ir ULTRA GRIP ARCTIC 2 un ULTRA GRIP PERFORMANCE+.

Kā galvenās šī zīmola produkcijas priekšrocības varētu minēt:

● ilgmūžību;

● plašu modeļu un izmēru klāstu;

● augstus testēšanas standartus.

Neskatoties uz to, ka šī zīmola produkcija varētu šķist kā droša izvēle, zīmola riepām ir raksturīga salīdzinoši augsta cena. Visvairāk tas redzams lielāka izmēra riepām, kas paredzētas apvidus vai vieglajām kravas automašīnām.

Latvijā trešdaļa riepu ir ārpus riepu apsaimniekošanas sistēmas un kontroles, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēdē 26.oktobrī aktualizēja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Komentējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) pausto par nolietotu riepu apsaimniekošanu un pārstrādi, viņš uzsvēra, ka katru gadu Latvijā ieved vairāk par 20 000 tonnu, lai gan VARAM norādīja, ka, piemēram, pērn riepu radītais atkritumu apjoms ir bijis 16 000 tonnu, bet pārstrādātais apjoms ir 10 582 tonnas.

"Riepu apjoms, kas Latvijā uzkrājas ir daudz lielāks. EM to redz savā reģistrā, kamēr VARAM to neredz, jo ministrijas savā starpā nesarunājas. Turklāt abas ministrijas vienojas, ka reģistru izveidot nevar, kaut arī Centrālās statistikas pārvaldes reģistrā uzņēmēji savu riepu importa apjomu piereģistrē un pēc tā var redzēt riepu apjomu. Tā ir tāda dīvaina situācija," atzina Aizbalts.

Auto servisos veidojas rindas ziemas riepu maiņai, tostarp vairākos riepu servisos tuvākie pieraksti ir vien pēc trim nedēļām, atzina vairāku riepu maiņas servisu pārstāvji.

"Pirmais sniegs ietekmē iedzīvotāju vēlmi pierakstīties uz riepu maiņu. Nākamais brīvais pieraksts ziemas riepu maiņai ir pēc gandrīz trim nedēļām," pauž SIA "AN riepu centrs" pārstāvji, piebilstot, ka parasti servisā rindas ziemas riepu maiņai saglabājas līdz decembra pirmajai nedēļai.

Tāpat SIA "Riepu garāža" Zolitūdes filiāles pārstāvji norāda, ka darba ir daudz un tuvākais pieraksts ir pieejams tikai novembra otrajā pusē.

Arī SIA "T-System Tyres", kas strādā ar zīmolu "Tavasriepas.lv", uzņēmuma mājaslapā minēts, ka tuvākais pieraksts Rīgā ir iespējams pēc vairāk nekā trim nedēļām - novembra otrajā pusē, kamēr uzņēmuma filiālē Ozolniekos tuvākais pieraksts ir pēc divām nedēļām.

No 1. decembra visiem auto Latvijā pēc likuma jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, taču sniegs, sals un apledojušie ceļi nozīmē to, ka, lai veiksmīgu pārlaistu ziemu kopā ar savu automašīnu, nepieciešams papildus inventārs. Kā vislabāk aprīkot automašīnu, lai bez liekām problēmām būtu gatavs ziemai, lasi raksta turpinājumā.

Ziema jau ir klāt, kas nozīmē to, ka ir jādomā par mazlietotu auto kvalitatīvu aprīkošanu, lai kopā ar to pārziemotu. Brīžiem ziema kļūst barga un auksta, bet brīžiem snieg pamatīgi, tāpēc ir vēlams, lai mazlietota auto bagāžniekā būtu viss nepieciešamais, kas krīzēs situācijās ļautu nepalikt uz ceļa.

Kāds ir ideālais aprīkojums ziemā?

Ziema pieprasa būt uzmanīgākam uz ceļa nekā vasaras sezonā. Pirmkārt, līdz 1. decembrim ir jānomaina vasaras riepas uz ziemas riepām un tas ir jādara obligāti. Tomēr pārbaudi, vai tām ir nepieciešamais protektora dziļums un vai tās nav pārāk nodilušas, citādi braukšana ziemas apstākļos tik un tā būs sarežģīta. Tomēr jāņem vērā vēl vairāki svarīgi faktori, par kuriem uzzināsi raksta turpinājumā.

Kad pavasara siltums sāk piepildīt gaisu, katrs autovadītājs saskaras ar izvēli – iegādāties vasaras riepas vai tomēr palikt pie vissezonas riepām? Šī izvēle var šķist vienkārša, taču tajā slēpjas daudzas nianses, kas var ietekmēt braukšanas kvalitāti, drošību un pat budžetu. Šajā rakstā apskatīsim šo divu riepu veidu galvenās atšķirības un to, kā tās var ietekmēt ikdienu.

Kas ir vasaras riepas?

Vasaras riepas ir izstrādātas, lai nodrošinātu maksimālu sniegumu karstos un sausos apstākļos. Tās ir izgatavotas no cietāka gumijas maisījuma, kas labāk saglabā savas īpašības augstā temperatūrā. Vasaras riepas nodrošina lielisku saķeri un īsāku bremzēšanas ceļu uz sausa ceļa.

Kas ir vissezonas riepas?

Vissezonas riepas ir kompromiss starp vasaras un ziemas riepām. Tās ir piemērotas lietošanai dažādos laikapstākļos - siltumā, lietū vai pat vieglā sniegā. Šīs riepas ir izgatavotas no mīkstāka gumijas maisījuma nekā vasaras riepas, kas ļauj tām saglabāt elastību arī zemākās temperatūrās.

ITP ir viens no pasaulē vadošajiem kvadraciklu riepu tirgotājiem un tā sortiments Latvijā kļuvis vēl pieejamāks motosporta mīļiem, jo interneta veikalā ‘’Riepas1.lv’ tagad iespējams iegādāties ITP zīmola riepas.’ Šajā rakstā iepazīstināsim ar ITP ražotajām riepām un to kvalitātēm.

Kvadraciklu riepu tirgū var izdalīt diva veida klientus - tos, kas kvadraciklus izmanto brīvajā laikā un tos, kas ar tiem brauc sporta sacensībās. Brīvajam laikam tas nozīmēs kvadraciklu neregulāru izmantošanu. Šī tipa riepām būs laba cena un kvalitāte, tās lietot būs komfortabli, bet ar dažādiem protektora bloka izvirzījumiem iegūsiet maksimālu labu saķeri ar jebkāda veida ceļa segumiem. Tā saucamajām apstiprinātajām kvadracikla riepām ceļu seguma struktūra būs līdzīga automašīnas riepām, kas nodrošina saķeri ar sausu un mitru segumu.

Tikmēr sporta kvadracikla riepas bieži montē tādiem kvadracikliem, kam ir lielāks motors. Šāda tipa riepas piedāvā vislabāko veiktspēju uz jebkuru segumu un ar tām būs iespējams attīstīt ievērojamu ātrumu.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa, kas nosaka, ka no 2024.gada 1.oktobra Ceļu satiksmes noteikumos noteiktajā ziemas periodā, automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, ir jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un kas marķētas ar apzīmējumu "kalns un sniegpārsliņa".

Tāpat noteikts, ka līdz minētās prasības spēkā stāšanās datumam spēkā joprojām ir prasība par automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, aprīkošanu ar ziemas riepām - ar attiecīgā lietojuma apzīmējumu "M+S", "M&S", "M.S", "kalns un sniegpārsliņa" laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam.

Līdz šim normatīvajos aktos ziemas riepas bija apzīmētas ar apzīmējumu M+S (dubļi + sniegs) vai arī kalna apzīmējums ar sniegpārsliņu. Izmaiņas ieviestas saistībā arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izstrādāto normatīvo aktu, kurā kalns ar zvaigznīti jau ir ieviests kā vispasaules apzīmējums.

Tāpat izmaiņas veiktas, jo tirgū ir novērots, ka piedāvājumā parādās riepas ar "M+S" apzīmējumu, kurām protektorā nav iestrādātas speciālās ledus lameles, lai riepas varētu novaldīt uz apledojuša vai slidena ceļa.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Igaunijas tirgū pieejamo ziemas riepu ar radzēm skaits ir par pusi mazāks nekā iepriekš, bet to cena ir pieaugusi par 25%, paziņojis Igaunijā lielākais riepu importētājs "Rehvid24.ee".

Kompānija deficītu skaidroja ar to, ka Igaunijā vairs nepārdod Krievijā ražotas riepas, turklāt pasaulē ir maz ražotāju, kas izgatavo ziemas riepas ar radzēm.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija noskaidrojusi, ka pasaulē ir 50 automašīnu riepu ražotāju, no kuriem tiki pieci ražo riepas ar radzēm, tādēļ nākotnē tās varētu kļūt par dārgu nišas produktu.

70% no Igaunijā izmantotajām ziemas riepām un lielākā daļa no pazīstamu zīmolu, piemēram, "Bridgestone", "Continental", "Michelin" un "Pirelli", riepām Ziemeļeiropas tirgum tika ražotas Krievijā. Tomēr pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā daudzas kompānijas pārtrauca ražošanu Krievijā, bet kopš vasaras šādas produkcijas imports no Krievijas Eiropas Savienībā ir aizliegts.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Kā auto disku izmērs ietekmē automašīnas veiktspēju? Mēģināsim to izskaidrot ar praktisku piemēru: riepu maiņa Fiat 500. Īpašnieks izvēlējās 185/55 R15 izmēru Pirelli Cinturato P1. Vispirms ir vērts veltīt dažus vārdus skaitļu nozīmei: pirmais – mūsu piemērā 185 – ir riepas platums, kas izteikts milimetros. Otrais – 55 – ir riepas sānu augstuma un platuma attiecība, kas izteikta procentos. Burts “R” norāda radiālo iekšējo konstrukciju, bet 15 ir diska diametrs, kas izteikts collās. Lai labāk izprastu riteņa izmēra ietekmi uz veiktspēju, mums ir precīzi jāaprēķina riteņa kopējais diametrs. Lai to izdarītu, var izmantot šādu formulu:

2x ((riepas platums x sānu malas augstums procentos)/100) + (loka diametrs mm)

Tātad, turpinot ar mūsu piemēru, vienkāršā matemātika ir:

2x((185x55)/100) + 381

Kur 381 mm ir vienkārša 15 collu pārvēršana metriskajā decimālajā sistēmā. Rezultāts būs 584,5 mm, kas ir precīzs mūsu riteņa kopējais diametrs.

Šim aprēķinam var izmantot arī internetā atrodamos riepu diametra kalkulatorus: https://www.riepas.lv/Vienkāršais-riepu-kalkulators

Tātad, atgriežoties pie jautājuma: kā šie mērījumi ietekmē mūsu automašīnu? Projektējot automašīnu, inženieri cieši sadarbojas ar riepu ražotājiem, lai precīzi noteiktu, kādus izmērus var uzstādīt konkrētajam transportlīdzeklim, un tādējādi pielāgotu transmisijas attiecību. Salīdzinājumam mēs varam teikt, ka kopējo riteņa diametru var uzskatīt par transmisijas galīgās samazināšanas pakāpes garumu. Palielinot kopējo riteņa diametru, palielināsies arī galīgais samazinājuma koeficients, un tam būtībā ir divas sekas: paātrinājuma potenciāls samazinās, bet var sasniegt lielāku maksimālo ātrumu. Protams, šīs izmaiņas ir tieši proporcionālas izmēra izmaiņām. Dažu milimetru atšķirības sekas var būt praktiski nenosakāmas, savukārt radikālākas izmaiņas var izraisīt daudz acīmredzamākas atšķirības.

2023.gadā iegūts 2,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 527,8 tūkst. tonnu jeb 16,3% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,2%, tomēr graudaugu ražība laikapstākļu ietekmē bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā - 34,1 centners no viena hektāra.

Jūnijā kopējais nokrišņu daudzums bija 67% zem mēneša normas, līdz ar to 2023.gada jūnijs kļuva par otro sausāko novērojumu vēsturē. Savukārt, pretēji sausajam jūnijam, augusta kopējais nokrišņu daudzums bija 88% virs mēneša normas.

Ziemāju graudaugu kopraža 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu samazinājās par 390,2 tūkst. tonnu jeb 15,7%, sasniedzot 2,1 milj. tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība samazinājās no 48,7 centneriem no hektāra 2022.gadā līdz 41,3 centneriem 2023.gadā, kas ir zemākā vidējā ražība kopš 2018.gada (41,0 centneri).

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.