Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarunu delegācijas ir vienojušās par ES budžetu 2023.gadam vairāk nekā 186 miljardu eiro apmērā, otrdienas rītā paziņoja Čehijas finanšu ministra vietnieks Jiržī Georgievs.
ES grib nākamgad tērēt vairāk naudas par pāreju uz zaļo enerģiju un Ukrainas kara seku pārvarēšanu.
Vienošanās tika panākta neilgi pirms pusnakts (plkst.1 pēc Latvijas laika). Ja šī vienošanās līdz pusnaktij netiktu panākta, Eiropas Komisijai vajadzētu iesniegt jaunu budžeta projektu.
Finanšu ministrija (FM) informēja, ka budžeta pieņemšana ļauj izvairīties no nepieciešamības Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu budžeta projektu un izvairīties no situācijas, kad nākamā gada ES budžets netiek savlaicīgi apstiprināts, apdraudot ES programmu ieviešanai nepieciešamo resursu pieejamību.
Nākamā gada budžeta kopējās saistību apropriācijas ir noteiktas 186,6 miljardu eiro apmērā un maksājumu apropriācijas 168,6 miljardu eiro apmērā, kas attiecīgi atbilst 1,14% un 1,03% no ES nacionālā kopienākuma. Šādi apropriāciju kopapjomi veido 1% palielinājumu salīdzinājumā ar šī finanšu gada budžetā pieejamo resursu kopapjomu.
Ministrijā arī norāda, ņemot vērā, ka ikgadējais budžets ietver Daudzgadu finansēšanas shēmas 2021.-2027.gadam (DFS jeb "Multiannual Financial Framework", MFF) prioritātes, un, apstiprinot to, tiek prioritizēta konkrētā gada finanšu plūsma, finansējums nemainīgi būs pieejams dalībvalstu konverģences veicināšanai, ES ekonomikas atveseļošanai, atbalstot zaļo un digitālo pāreju, lai padarītu Eiropas ekonomiku ilgtspējīgāku nākamajām paaudzēm, kā arī tiek paredzēts finansējums ārkārtas situācijām, Krievijas agresīvā kara seku mazināšanai un aizvien jauniem izaicinājumiem veselības, ekonomikas un migrācijas jomās.
FM informē, ka iepriekšējās nakts vienošanās rezultējās finansējuma palielinājumā Ukrainas atbalstam un tās robežvalstīm (Moldovai), Eiropas militārās mobilitātes kapacitātes celšanai, lai transporta infrastruktūra ir pielāgota militāro objektu pārvietošanai, tāpat vienošanās paredz stiprināt iekšējās un ārējās migrācijas finansēšanas programmas.
Panākta vienošanās arī par strīdīgāko jautājumu jeb budžeta kopapjomu un tajā pieejamo nesaplānoto finansējumu jeb rezervēm, lai gada laikā finansiāli reaģētu uz iepriekš neparedzētiem apstākļiem un notikumu attīstību.
Latvija visas budžeta apstiprināšanas procedūras laikā nemainīgi iestājās par nepieciešamību vienoties savlaicīgi un apstiprināt līdzsvarotu budžetu, kas nozīmētu gan finansējumu ES programmu un fondu pilnvērtīgai ieviešanai saskaņā ar dalībvalstu prioritātēm un aktuālo situāciju ES, it sevišķi kara situāciju Ukrainā un tās vajadzībām, gan zināmu nesaplānoto resursu apjomu iepriekš neparedzamu situāciju risināšanai, pauž FM.
Tāpat ministrijā norāda, ka arī 2023.gadā Latvija turpinās saņemt tai iezīmēto finansējumu Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, kas veido lielāko daļu no kopējā saņemtā finansējuma. Finansējumu Latvija saņems transporta un enerģētikas infrastruktūras uzlabojumiem, militārās mobilitātes kapacitātes celšanai, migrācijas plūsmas risināšanai, pētniecībai un zinātnei un citu ES politiku ieviešanai.
Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā informēja, ka ir panākta vienošanās novirzīt 14,7 miljardus eiro tam, lai atbalstītu ES kaimiņvalstis un starptautisko attīstību un sadarbību. Nolīgums ietver mērķtiecīgus palielinājumus Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI) - "Eiropa pasaulē" (12,3 miljardi eiro), galveno uzmanību veltot Ukrainai un Moldovai, migrācijai dienvidu kaimiņreģionā, kā arī humānās palīdzības programmai (1,8 miljardi eiro), lai risinātu krīzes situācijas visā pasaulē.
Vēl 1,5 miljardus eiro paredzēts novirzīt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un 956,8 miljonus eiro Integrētās robežu pārvaldības fondam, lai pastiprinātu sadarbību ārējo robežu pārvaldībā, kā arī migrācijas un patvēruma politiku, kā arī atbalstu dalībvalstīm, kas uzņem bēgļus no Ukrainas.
Savukārt trīs miljardus eiro paredzēts novirzīt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, lai nodrošinātu modernu, augstas veiktspējas transporta infrastruktūru pārrobežu savienojumu atvieglošanai. Īpašs uzsvars tiek likts uz ES-Ukrainas solidaritātes joslu stiprināšanu un - reaģējot uz enerģētikas krīzi, - uz enerģētikas sadaļu, papildinot 20 miljardu eiro priekšlikumu par "REPowerEU".
Projektam "Militārā mobilitāte" paredzēts novirzīt 295,2 miljonus eiro, lai uzlabotu civilo un militāro mobilitāti.
Vēl 3,7 miljardus eiro paredzēts novirzīt programmai "Erasmus+", lai veiktu ieguldījumus jauniešu labā, tostarp palīdzot skolēniem un studentiem, kas bēg no Ukrainas, kā arī 332,8 miljonus eiro kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot programmu "Radošā Eiropa".
Savukārt 62,9 miljardus eiro paredzēts novirzīt saistībās, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu, veicinot investīcijas ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas jomā.
Tāpat 53,6 miljardus eiro paredzēts novirzīt kopējai lauksaimniecības politikai un 1,1 miljardu eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam, Eiropas lauksaimniekiem un zvejniekiem, kā arī lauksaimniecības un pārtikas un zivsaimniecības nozares noturības stiprināšanai un krīzes pārvarēšanai nepieciešamo iespēju nodrošināšanai.
Programmai "Apvārsnis Eiropa" paredzēts novirzīt 12,4 miljardus eiro, lai atbalstītu ES pētniecību tādās jomās kā veselība, digitālā joma, rūpniecība, kosmoss, klimats, enerģētika un mobilitāte.
Savukārt 602,8 miljonus eiro novirzīs Vienotā tirgus programmai, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus visā ES.
Vēl 739,3 miljonus eiro novirzīs programmai "ES - veselībai", lai atbalstītu Eiropas Veselības savienību un vispusīgi tiktu apmierinātas ES pilsoņu veselības vajadzības.
Savukārt 1,5 miljardus eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda novirzīs tam, lai nodrošinātu, ka pāreja uz klimatneitralitāti dod rezultātu visiem, un 755,5 miljonus eiro no programmas "LIFE" novirzīs, lai atbalstītu rīcību vides un klimata politikas jomā.
Tāpat panākta vienošanās, ka 309,9 miljonus eiro novirzīs Iekšējās drošības fondam, 945,7 miljonus eiro - Eiropas Aizsardzības fondam, lai atbalstītu Eiropas stratēģisko autonomiju un drošību, un 157 miljonus eiro - Eiropas aizsardzības rūpniecības stiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu.
