Valmiermuižas alus darītava uzsākusi eksportu uz Lielbritāniju.

Turpmāk "Valmiermuižas" alu varēs iegādāties arī bāros un veikalos Londonā, kā arī vēl 40 Anglijas un 3 Skotijas pilsētās. Šobrīd "Valmiermuižas" alus ir pieejams arī Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā. Plānots, ka šogad eksports kopumā veidos ap pusmiljonu eiro no "Valmiermuižas alus" apgrozījuma.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis stāsta: "2019. gadā daudz pūļu pielikts, lai attīstītu eksportu, kas mums šogad ir devis iespēju piedāvāt "Valmiermuižas" alu Lielbritānijā. Mēneša laikā esam piegādājuši atkārtotu pasūtījumu. Tā kā "Valmiermuižas alus" ir maza alus darītava, nesaņemsim subsīdijas eksporta attīstībai, jo tās pieejamas tikai lielajiem ražotājiem, bet eksportu audzēsim lēnām pašu spēkiem."

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Lai kāpinātu Latvijā darītā alus eksportu, “Valmiermuižas alus” īsteno investīciju projektu – jauna alus pagraba izbūvi tumšā alus raudzēšanai un noguldīšanai.

Jauno projektu iecerēts pabeigt līdz Jāņiem, tajā kopumā investējot 700 000 eiro. Plānots, ka tumšo alu brūvēšanas jaudas palielināšana ievērojami kāpinās eksportu, šogad sasniedzot 20% pieaugumu.

Lai gan ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, pērn visstraujāk augusi tieši Valmiermuižā brūvēto Baltijas Porteru pārdošana, ko izdevās kāpināt par 22%. Šobrīd Valmiermuižā tiek brūvētas septiņas dažādas tumšo alu garšas: Valmiermuižas Tumšais, Valmiermuižas Ziemas, Valmiermuižas Tumšais dūmalus, Valmiermuižas Baltijas Porteris, Rīgas Porteris, Rīgas Porteris ar upenēm un tumšais medalus “Namejs”.

“Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis būtisku iespēju audzēt Latvijā brūvētā amata alus noietu eksporta tirgos redz tieši tumšo alu garšām, Latviju no alus importētājvalsts attīstot par arvien spēcīgāku amata alus eksportētāju.

"Valmiermuižas alus" darītavas saimnieks pēc paša veidotas receptūras radījis pirmo mucu degalu Latvijā, ko iespējams dēvēt arī par importa viskija vietējo alternatīvu, informē "Valmiermuižas alus" darītava.

Pirmajā laidienā pildītas 900 numurētas pudeles, kas tirgū pirmo reizi pieejamas šī gada decembrī. Jaunā dzēriena radīšanā alus darītava ieguldījusi 100 000 eiro – Valmiermuižas klēts pagraba izbūvē un mucu iegādē.

"Gada nogalē amata alus un viskija cienītājus pārsteigsim ar unikālu Latvijā radītu dzērienu – mucu degalu, kas radīts kā pašmāju alternatīva importa viskijam. Tā pamatā ir destilēts Valmiermuižas alus, kas četrus gadus izturēts ozolkoka mucās Valmiermuižas klēts pagrabā. Esam pirmie, kas Latvijā ko šādu radījuši," stāsta "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Iedvesmu mucu degalus radīšanai "Valmiermuižas alus" saimnieks smēlies pēc desmit dažādu viskija darītavu apmeklējuma Skotijā un vairāku sidra darītavu apmeklējuma Normandijā, kur no ābolu sidra tiek radīts kalvadoss. Tas uzvedināja uz ideju par alus dedzināšanu un izturēšanu ozolkoka mucās, lai radītu pašmāju alternatīvu importa viskijam.

Lai arī pērn kopējais “Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5%, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5%, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

“No pirmās dienas “Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 “vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas , interneta veikalu un eksportu. Esam “airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz ar iespēju Latvijas mazajām alus darītavām tirgot alu internetā SIA "Valmiermuižas alus" uzsāk alus piegādi uz jebkuru adresi Eiropas Savienībā, tādējādi gribot sasniegt daudzos ārvalstīs mītošos latviešus, kuri šajos Jāņos varēs stiprināt saikni ar dzimteni, baudot Latvijā darītu alu.

Šādi alus darītava plāno pasaulē popularizēt Latvijas amata alus garšas, tirdzniecībai internetā šogad sasniedzot 6 % no kopējā apgrozījuma.

"Mans sen lolots sapnis piepildās. Tagad latvieši var svinēt Jāņus visā Eiropā ar Latvijā darītu alu. Alus ir mūsu nacionālais dzēriens, bez kura Līgo vakars nav iedomājams nevienā pasaules vietā, kur svin šos svētkus. "Valmiermuižas alus" ir Latvijas garša, tāpēc mūsu alum būtu jābūt svētku galdā visur, kur godā celtas Latvijas tradīcijas!" teic "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Līdz šim "Valmiermuižas alus" savus brūvējumus piegādāja pircējiem internetā uz jebkuru adresi Latvijā. Kā stāsta saimnieks, vislielākā interese vietnē tirgotava.valmiermuiza.lv novērojama par dažādām garšu izlasēm un jaunām garšām, kas tiek brūvētas mazos apjomos un nav pieejamas lielveikalos.

Atbildot uz pieaugošo alus importa apjomu, Valmiermuižas alus darītava šogad radījusi trīs jaunas alus garšas: vieglu gaišo alu, beļģu stila alu un tumšā alus kokteili, informē uzņēmumā.

Kopā jauno alus garšu radīšanā ieguldīti 50 000 eiro.

"Alus baudītāji ir mūsu uzticamākie padomdevēji, kuri lūdza izbrūvēt alus garšu, kas būtu vieglāka par gaišo alu, bet tomēr izteiksmīga," stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks.

Valmiermuižas tumšā alus kokteilis "Frišs" paplašina pastāvīgi augošo alus kokteiļu segmentu – pērn "Valmiermuižas alus" kokteiļu pārdošanas apjoms audzis par 30%, salīdzinot ar 2019. gadu.

Savukārt Valmiermuižas alus darbnīcā radītais un brūvētais Kokmuižas beļģu stila gaišais eils "Baltais mūks" ir pašmāju atbilde uz pieaugošo beļģu alus importu Latvijā.

Valmiermuižas alus darītava pērn pārdevusi 2 181 551 litru alus, ievērojami palielinoties pārdošanai tieši nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

Alus darītava “Valmiermuižas alus” pērn piedzīvojusi vēsturiski veiksmīgāko gadu: tās apgrozījums 2023. gadā audzis par 34%, sasniedzot rekordu – 9,53 miljonus eiro, bet alus darītavas peļņa bijusi 193 000 eiro.

Lai arī pērn kopējais Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies par 15%, Valmiermuižā izbrūvēts par 11% vairāk alus nekā iepriekš, nodarbinot 111 darbinieku un nodokļos samaksājot 2,8 miljonus eiro.

“Esam ļoti gandarīti par pērn sasniegto. “Valmiermuižas alus” no pirmās dienas ir brūvēts, tiek brūvēts un tiks brūvēts tikai Latvijā, Valmiermuižā, un mūsu apgrozījuma un izaugsmes rādītāji liecina, ka arī Latvijas alus baudītāji to novērtē. Esam piedzīvojuši sarežģītus apstākļus vairāku gadu garumā. Pandēmijas izraisītos ierobežojumus nomainījuši ģeopolitiski izaicinājumi, strauja inflācija un neredzēti augsta Euribor likme. Tomēr mums ir izdevies audzēt gan izbrūvētā alus apjomu, gan apgrozījumu, un tas ļauj ar cerībām skatīties arī uz šo gadu,” pauž “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Patiesībā Līgo svētku laiks ir vienīgais laiks gadā, kad par alus pirkšanu lielā daudzumā veikalos neviens no klientiem nekaunas, lai arī alus vienlaikus tiek uzskatīts par nacionālo dzērienu. Tomēr 2022. gads, iespējams, pierādīs, ka arī Līgo laikā bezalkoholiskie ali kļūst aizvien populārāki un klientu vēlme, visticamāk, patiešām ir kā dziesmā – lai iedzert nav grūti, proti, lai nereibst.

Ir gan arī otra aldaru ceļa mala – drīzumā būs Tērvetes viskijs.

Alus svētki – pirmā jaunumu bezdelīga

Nupat noslēdzies 10. Starptautiskais alus festivāls Latviabeerfest 2022, kas iekļauts desmit lielāko pasaules alus festivālu topā, Dienas Biznesam apliecināja biedrības Alus brālība valdes priekšsēdētājs Andrejs Šikors. Rīgā, Vērmanes dārzā notikušais alus festivāls bija pirmais pēcpandēmijas alus festivāls pasaulē, un apmeklētāju nav trūcis.

“Aptuveni puse bija ārzemju tūristu, un man ir prieks, ka mums izdevās. Par to bija prieks gan izmitinātājiem, gan restorāniem, bet, ja runājam par sortimentu, tad tas, neraugoties uz lielajām modes tendencēm, pamatā ir tāds pats kā iepriekš. Līdz 90% lāgeru un atlikušie – eili. Proti, ja dala pēc raudzēšanas metodes – siltā vai aukstā –, tad nekas nemainās. Protams, garšu ziņā piedāvājums mainās. Ir daudz tā saukto Radler alu – vienkārši alus ar kādu sulu. Ir parādījušies daudzi interesanti ali ar papildu apiņu devu un dažādām meža garšām. Te būtu jāizceļ Labietis. Viņi patiešām ir centušies. Vēl viena tendence – tiek atjaunoti senatnes zīmoli, piemēram, Rīgas alus ar tieši tādu pašu garšu, kā kādreiz bija nopērkams,” stāstīja A. Šikors.

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu - investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu.

Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas alus darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir pieejamas, bet nu Valmiermuižā tiks darbināta sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

“No Valmiermuižas stikla pudelēm, kas reģistrētas Latvijā, apritē atgriežas vairāk nekā 80%. Lēšam, ka pārējais apjoms nonāk eksportā,” saka “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Valsts sniegtais atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem patlaban nekādā veidā nepalīdz mazajiem eksportētājiem, diskusiju cikla sarunā "Bez eksporta nav ekonomikas" sacīja alus darītavas "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

"Mazais uzņēmējs jūt, ka viss atbalsts tiek sniegts tikai lielajiem eksportētājiem. Mēs atbalstu nesaņemam, jo eksporta apjoms pērn bija 400 000 eiro, bet atbalsts tiek sniegts tikai tiem, kam apjoms pārsniedz miljonu. Eksportu varētu audzēt, taču to kavē ierobežojumi no valsts puses," stāstīja Ruņģis.

Viņš sacīja, ka vēlētos palielināt alus darītavas ražošanas jaudu, jo patlaban tā noslogota maksimāli, taču nespēj to izdarīt, jo, nesaņemot nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trīs gadiem, uzņēmumā iestājās naudas plūsmas krīze.

"Vēlējāmies viena miljona eiro saistības pārlikt uz pašu kapitālu, taču to nevarējām izdarīt. Pavasarī saņēmām "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" atbalstu, taču nācās no tā atteikties, jo banka pieprasīja papildu garantijas," skaidroja Ruņģis, piebilstot, ka šo iemeslu dēļ nācies atlikt vairākus investīciju projektus.

SIA "Valmiermuižas alus" apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī pieaudzis par 48% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, informē uzņēmuma pārstāvji.

2023.gada pirmajos trijos mēnešos "Valmiermuižas alus" pārdotā alus apmērs litros palielinājies par 16%, bet bezalkoholisko dzērienu - par 47%.

"Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis atzīmē, ka pēc Latvijas amatalus brūvētājiem trim grūtiem un izaicinājumiem pilniem gadiem "Valmiermuižas alus" uz šo gadu raugās piesardzīgi optimistiski.

"Šā gada pirmajos trijos mēnešos esam sasnieguši vēsturiski lielāko alus pārdošanas apjomu," piebilst Ruņģis.

Kompānijā arī norāda, ka "Valmiermuižas alus" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 20%, salīdzinot ar 2021.gadu, un sasniedza 7,017 miljonus eiro.

Kopumā 2022.gadā pārdots 2,251 miljons litru "Valmiermuižas alus", kas ir par 4,8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt "Kokmuižas" bezalkoholiskā alus pārdošanas apmēri litros palielinājās par 38%, bet portera pārdošanas apmēri auga par 20%.

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Attīstot jaunas nišas alus un zelteru garšas, "Valmiermuižas alus" pērn audzējis eksportu par 43%, un kopējais apgrozījums sasniedzis 5,82 miljonus eiro.

"Valmiermuižas alus" brūvējumi pērn eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Zviedriju, Dāniju, Īriju un Lielbritāniju, un eksports veidojis 7,2% no kopējā apgrozījuma.

“Pēdējos gados vairāk nekā puse Latvijā pārdotā alus tiek importēts. Mans mērķis ir panākt, lai Latvija no alus importētājvalsts reiz atkal kļūtu par alus eksportētāju. Tādēļ alu brūvējam tikai Valmiermuižā, attīstot jaunas amata alus garšas un eksportu, lai plašāk nestu Latvijas amata alus stāstu pasaulē. Šogad, turpinot iesākto, plānojam kāpināt eksportu par 20%,” komentē Aigars Ruņģis, “Valmiermuižas alus” saimnieks.

“Valmiermuižas alus” lielākie eksporta tirgi ir Igaunija, Īrija un Lielbritānija. Ārvalstu tirgū iecienītākā garša tāpat kā Latvijā ir gaišais alus, bet visstraujāk augusi Baltijas portera pārdošana.

Neraugoties uz Covid-19 satricinājumiem un ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, “Valmiermuižas alus” 2021. gadā palielinājis apgrozījumu par 5,4%, bet eksporta attīstība ļāvusi gadu noslēgt ar 274 877 eiro lielu peļņu.

Kaut arī peļņa bijusi par 11,5% mazāka nekā gadu iepriekš, Aigars Ruņģis uzsver – ņemot vērā pandēmijas ietekmi, gada rezultāti ir vērtējami pozitīvi, kas alus darītavai dod iespēju šogad uzsākt investīciju projektu tumšā alus pagraba izveidei 700 000 eiro vērtībā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos “Valmiermuižas alus” restorāniem un bāriem piegādājis par 82% vairāk lejamā alus nekā tādā pašā laika posmā pērn, un jūnijā sasniegts lejamā alus pārdošanas rekords – 83 000 litru alus. Savukārt visstraujāk augošā niša Latvijas alus tirgū ir bezalkoholiskais alus: pirmajā pusgadā “Kokmuižas” bezalkoholiskā alus apgrozījums audzis par 55%.

“Pērn mazās alus darītavas Covid-19 skāra vissmagāk, jo tām lielu pārdošanas īpatsvaru veido restorāni un bāri. Toties uz šo vasaru raugāmies optimistiski: aprīlī sagaidījām Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, restorāni un bāri atkal strādā ar pilnu jaudu, tādēļ izdevies ievērojami kāpināt piegādātā lejamā alus apjomus,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis, vienlaikus norādot, ka pandēmijas un Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultātā neizbēgams ir bijis aprīlī un maijā piedzīvotais cenu kāpums.

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Alkoholisko dzērienu ražotāji Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanā vērtē skeptiski, sacīja aptaujātie vietējie alkoholisko dzērienu ražotāji.

SIA "Abavas dārzi" valdes loceklis un "Abavas" vīna darītavas pārstāvis Mārtiņš Barkāns norādīja, ka uzņēmums atbalsta sabiedrības audzināšanu ar stingrākām prasībām attiecībā uz alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu, jo, "acīmredzot, cilvēku izglītošana, kā arī plānotie reklāmas ierobežojumi tiek veidoti ar mērķi indivīdam personīgi mācīties uzņemties atbildību par tām izvēlēm, kas skar viņa veselību, tai skaitā alkohola lietošanu".

Tāpat "Abavas" vīna darītavai nav iebildumu par papildus informācijas izvietošanu uz dzēriena etiķetes, jo cilvēkiem, pieņemot lēmumu par produkta iegādi, būtu jāzina kaloriju daudzums, ko viņš iegūs no izdzertā alkohola daudzuma.

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai, laižot tirgū pirmo Latvijā īpaši sportistiem radītu izotonisku bezalkoholisko alu.

Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”.

Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Lielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir spēt nepārtraukti tiekties uz izcilību un pilnību, uzskata Aigars Ruņģis, SIA Valmiermuižas alus darītavas saimnieks.

Veiksmīgam uzņēmējam jāpiemīt degsmei par savu ideju un vēlmei nemitīgi attīstīties, domā A. Ruņģis, uzsverot, ka viņa biznesa veiksmes pamatā ir pieci spēka vārdi jeb 5S – sirdslieta, sirdsvieta, saime, sadarbība un sirdsapziņa.

Pēc studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā teju desmit gadus Aigars strādāja reklāmas aģentūrā McCann Riga. Darbs mārketingā viņu saveda kopā ar uzņēmuma dibinātāju Aināru Ščipčinski. Viņš sadarbību ar Aigaru atceras ar vissirsnīgākajām izjūtām. “Tolaik mēs paši mēdzām teikt, ka viens plus viens ir vairāk nekā divi. Tā arī bija – mēs viens otru ļoti labi papildinājām un veiksmīgi darbojāmies kopā, sasniedzot lieliskus rezultātus. Šis princips tika attiecināts arī uz komandu, to Aigars veidoja ļoti rūpīgi, cenšoties pulcēt sev apkārt talantīgus un aizrautīgus cilvēkus. Aigars ir ļoti zinātkārs. Mēs strādājām ar daudziem starptautiskiem zīmoliem, viņš ļoti labprāt smēlās no tiem iedvesmu un rūpīgi apguva citās valstīs pārbaudītās gudrības. Tas, ka pēc teju desmit gadiem mārketingā Aigars paziņoja par savas alus darītavas atvēršanu, man nebija pārsteigums. Faktiski viņā visu laiku ir bijis uzņēmēja gars. Arī McCann viņš nebija tikai darbinieks, Aigars strauji pierādīja savas īpašās darba spējas un salīdzinoši īsā periodā kļuva par partneri. Vienā no mūsu pirmajām sarunām Aigars teica, ka viņš nākotnē vēlētos radīt latviešu CocaCola. Faktiski viss šis laiks aģentūrā Aigaram bija kā praktiskā skola, kuras laikā viņš ieguva zināšanas un nostiprināja ideju par savu ražotni. Domāju, ka Valmiermuižas zīmols ir izdevies ļoti spēcīgs, – savā ziņā sapnis par latviešu CocaCola ir īstenots,” teic A. Ščipčinskis.

Iesaistoties Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā izmēģinājuma aktivitātē uzņēmumiem, kas paredz speciālista – inovāciju projekta vadītāja atbalstu jaunu produktu attīstīšanai, pārtikas ražotājs SIA “Felici” mazāk nekā gada laikā izstrādājis receptūru diviem jauniem produktiem un šobrīd gatavojas to virzīšanai tirgū.

Iesaistoties aktivitātē, uzņēmuma SIA “Felici” (zīmols “Graci) mērķis bija aizvietot esošās ātri pagatavojamās maltītes – pilngraudu putras ar cukuru, izstrādājot veselīgāku produktu bez pievienota cukura, saglabājot patērētājam svarīgās garšas īpašības. Šobrīd darbs pie receptūras ir pabeigts un notiek gatavošanās produkta virzīšanai tirgū.

Valmiermuižas alus tirgū ievieš īpaši sportistiem radītu alu 

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona...

Inovāciju projektu vadītāja galvenais uzdevums ir palīdzēt sistematizēt jauna produkta, pakalpojuma vai procesa attīstību, praktiski iedziļinoties esošajās uzņēmuma vajadzībās, lai tālāk nonāktu līdz detalizētam plānam. Tas paredz produkta idejas analīzi, komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

“Tā kā uzņēmums strauji attīstās, grūtākais ir izstrādāt piemērotāko inovāciju vadības stratēģiju, lai tā spētu funkcionēt atbilstoši pieejamajiem resursiem un izaugsmes tempam. Projektu vadītājs ar savām zināšanām un pieredzi spēj kritiski palūkoties uz šī brīža inovāciju vadības procesiem uzņēmumā un piedāvāt savu redzējumu par iespējamajiem uzlabojumiem, kas palīdzētu būt efektīvākiem. Kopīgi strādājām pie tā, lai jaunie produkti būtu konkurētspējīgi ar augstu pievienoto vērtību un skaidri pozicionēti konkrētajam mērķa tirgum, kur noder speciālistam pieejamie tirgus dati un spēja tos attiecīgi interpretēt,” uzsver SIA “Felici” produktu attīstības vadītāja Anna Marija Zīdere-Laizāne.

Viņa norāda, ka šāda speciālista atbalsts būtu lietderīgs citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru mērķis ir strauji attīstīties un iekarot dažādus tirgus segmentus ar jauniem un inovatīviem produktiem, kuru izstrāde ir uz tirgus datiem balstīta. Arī iepriekš diskusijās ar uzņēmējiem norādīts, ka nereti uzņēmumos trūkst laika inovāciju vadībai vai zināšanu, kā izmantot, piemēram, pētnieku atbalstu jauna produkta radīšanai.

Vienlaikus arī secināts – ja uzņēmējam būtu iespēja piesaistīt nozares profesionāli, kurš ar dažādām inovāciju vadības metodēm mērķtiecīgi veicinātu produktu prototipu izstrādi un tālāku virzību tirgū, projektu ieviešana notiktu efektīvāk. Šī izmēģinājuma aktivitāte ir viena no tā saucamajām labajām praksēm, ko Vidzemes plānošanas reģions ir identificējis starptautisku pieredzes apmaiņu rezultātā, un, kas ļauj stiprināt uzņēmējdarbības un pētniecības sadarbību jaunu pakalpojumu attīstīšanā.

Kopumā izmēģinājuma aktivitātē iesaistījās pieci uzņēmumi – SIA “Valmiermuižas alus”, SIA “Rūjienas saldējums”, SIA “Felici”, SIA “Madonas Uguns siers”, SIA “SK LAW”.

Izmēģinājuma aktivitāte ir daļa no rīcības plāna Vidzemes plānošanas reģiona ieviestā Interreg Europe programmas projekta “Vietējo un reģionālo inovāciju ekosistēmu atbalsta politikas instrumenti (EcoRIS3)” ietvaros. Tā mērķis ir uzlabot atbalsta instrumentus inovāciju vides veicināšanai Vidzemē viedās specializācijas jomās.

SIA "OBDO gin" sadarbībā ar SIA "Valmiermuižas alus" uzsācis džina kokteiļu ražošanu.

Latvijā ražotais "OBDO" džins kokteiļos apvienots ar "Gardu muti" ziemeļu ogu un augļu garšu zelteriem. Tāpat, sekojot tirgus tendencēm, šobrīd tiek izstrādāta bezalkoholiskā "OBDO" džina versija.

"Ar Valmiermuižas alus darītavu līgumu par izplatīšanu noslēdzām martā, jo meklējām sadarbības partneri ar plašu izplatīšanas tīklu un izpratni par produktu. Tiekoties, ātri sapratām, ka runājam vienā valodā," stāsta "OBDO gin" ražošanas vadītāja Zane Drauga.

Viņa norāda, ka jaunie džina kokteiļi būs pieejami veikalos un kafejnīcās, kā arī uzņēmums šobrīd attīsta arī internetveikalu savas produkcijas tirdzniecībai.

VIDEO: Stila dzēriens – džins 

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Iestājoties ārkārtas situācijai, "OBDO gin" uzsāka roku dezinfekcijas līdzekļu ražošanu. "Tā kā darbības ar spirtu bija pazīstamas, nolēmām to ražot uz etilspirta bāzes. Dezinfekcijas līdzekļa sastāvā ir 75% etilspirta, un sastāvā esošais glicerīns ir saudzējošs roku ādai. Līdzeklim ir patīkams liepziedu aromāts," stāsta Z.Drauga.

Šobrīd vairāki uzņēmumi "OBDO gin" ir uzrunājuši saražotā dezinfekcijas līdzekļa marķēšanai ar viņu etiķetēm, kas varētu būt interesants produkts gan lietošanai uzņēmumu iekšienē, gan kooperatīviem suvenīriem.

Šobrīd "OBDO gin" dezinfekcijas līdzekli tirgo vairākas kafejnīcas un veikalu ķēdes. "Sākotnēji interese bija ļoti liela, jo bija produkta deficīts, šobrīd ir pārprodukcija un noliktavas kustība ir samērā zema," komentē Z.Drauga.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA "OBDO gin" stāsts aizsācies pirms vairāk nekā pieciem gadiem, bet džina ražošana uzsākta 2019. gada beigās. Rīgā, Tallinas ielā izveidota neliela ražotne, kurā, izmantojot Latvijā ražotu spirtu, avota ūdeni un 22 dažādus meža un pļavas augus, tiek radīts džins. Destilācijas process norit tā, lai "OBDO gin" varētu raksturot kā "London Dry".

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kā top? Latvijā ražotais OBDO džins 

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "OBDO...

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Ieguldot 21 000 eiro un piecus mēnešus tehnoloģijas izstrādei, uzņēmums "OBDO" uzsācis bezalkoholiskā džina ražošanu, informē uzņēmumā.

Dzēriena ražotājs "OBDO" iepriekš Latvijā ražoja un destilēja London dry stila džinu, taču, redzot tirgus pieprasījumu alkoholisko dzērienu alternatīvām, uzņēmums nolēma produktu klāstu papildināt ar dzērienu, kas ļaus baudīt džinam raksturīgās garšas nianses ar 0% alkohola sastāvu.

Pasaulē arvien vairāk dzērienu ražotāju iegulda lielas investīcijas augsta līmeņa alkoholisko dzērienu alternatīvu radīšanai. Jūtot pasaules dzērienu tendenču ienākšanu un dzīvesveida maiņu Latvijā, uzņēmums redzējis potenciālu dzērienu radīšanai, kas garšas ziņā pēc iespējas vairāk atgādina iecienītākos alkoholiskos kokteiļus. Pēc vairāku mēnešu produkta testēšanas un receptes izstrādes, tirdzniecībā nonācis OBDO 0% džins, kas šobrīd pieejams tikai "OBDO" un SIA "Valmiermuižas alus".