Ražošana

Valmiermuižas alus pērn dubultojis peļņu un sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu

Db.lv,26.04.2024

Jaunākais izdevums

Alus darītava “Valmiermuižas alus” pērn piedzīvojusi vēsturiski veiksmīgāko gadu: tās apgrozījums 2023. gadā audzis par 34%, sasniedzot rekordu – 9,53 miljonus eiro, bet alus darītavas peļņa bijusi 193 000 eiro.

Lai arī pērn kopējais Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies par 15%, Valmiermuižā izbrūvēts par 11% vairāk alus nekā iepriekš, nodarbinot 111 darbinieku un nodokļos samaksājot 2,8 miljonus eiro.

“Esam ļoti gandarīti par pērn sasniegto. “Valmiermuižas alus” no pirmās dienas ir brūvēts, tiek brūvēts un tiks brūvēts tikai Latvijā, Valmiermuižā, un mūsu apgrozījuma un izaugsmes rādītāji liecina, ka arī Latvijas alus baudītāji to novērtē. Esam piedzīvojuši sarežģītus apstākļus vairāku gadu garumā. Pandēmijas izraisītos ierobežojumus nomainījuši ģeopolitiski izaicinājumi, strauja inflācija un neredzēti augsta Euribor likme. Tomēr mums ir izdevies audzēt gan izbrūvētā alus apjomu, gan apgrozījumu, un tas ļauj ar cerībām skatīties arī uz šo gadu,” pauž “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Visstraujāko izaugsmi pērn piedzīvojis bezalkoholiskā alus noiets: tā pārdošanas apjoms audzis par 46%. Arī šogad alus darītava plāno ieviest divas jaunas bezalkoholiskā alus garšas. Savukārt Valmiermuižas kvasa un “Gardu muti” zelteru kopējais pārdošanas apjoms litros pērn palielinājies par 10%. Arī šī gada plānos ir ieviest jaunu zeltera garšu.

“Mūsu apņemšanās ir katru gadu palielināt bezalkoholiskā alus un bezalkoholisko dzērienu īpatsvaru Valmiermuižas alus darītavas apgrozījumā. Strauji augošais pieprasījums ir spēcīgs apliecinājums tam, ka īsti alus baudītāji novērtē un meklē arvien jaunas alus garšas. Bezalkoholisko dzērienu segmentā varam pilnā mērā novērtēt Latvijas dabas garšu daudzveidību un pārsteigt ar to arī mūsu kaimiņus eksporta tirgos,” uzsver Aigars Ruņģis.

Pērn “Valmiermuižas alus” veicis arī būtiskus pilnveidojumus ilgtspējas jomā: depozīta sistēma ļāvusi atkārtoti izmantot 88% no visām puslitra tilpuma alus pudelēm. Tāpat, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Aigars Ruņģis norāda – alus darītavas apņemšanās turpmākajos gados ir vismaz 20% no visiem ieguldījumiem novirzīt ietekmes uz vidi mazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Alus realizācijas apjomi svētkos palīdz alus darītavām strādāt visu gadu

LETA,21.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Alus darītavu pārstāvji iebilst valsts politikai pret vietējiem alus ražotājiem

Db.lv,15.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu - investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu.

Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas alus darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir pieejamas, bet nu Valmiermuižā tiks darbināta sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

“No Valmiermuižas stikla pudelēm, kas reģistrētas Latvijā, apritē atgriežas vairāk nekā 80%. Lēšam, ka pārējais apjoms nonāk eksportā,” saka “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 17. augustā pirmo reizi Rīgā - Republikas laukumā 1, pretī iecienītajai alus darītavai/restorānam Stargorod - notiks īpaši alus un vīna cienītājiem veltīts pasākums Vecpilsētas alus un vīna tirgus, kurā visas dienas garumā apmeklētājus priecēs gan iespēja izbaudīt gan jau ierastās un iecienītās alus un vīna šķirnes, gan nodegustēt un izgaršot vēl nezināmas šķirnes.

Paredzams, ka Vecpilsētas alus un vīna tirgū piedalīsies kopumā ap 20 Latvijas alus un vīna darītavu, kā arī piecu alus un vīna darītavu pārstāvji ar saviem darinājumiem no Eiropas savienības valstīm. Protams, kas gan ir alus un vīns bez īpašām piedevām un uzkodām – par to tāpat visas dienas garumā rūpēsies īpaši izvēlēti ēdināšanas uzņēmumi.

Rūpējoties par pasākuma apmeklētāju labsajūtu un iespēju pavadīt neaizmirstamu dienu teju pašā Rīgas sirdī, pasākuma organizatori ir sarūpējuši ikvienam interesentam arī plašu aktivitāšu programmu, kas ļaus ne tikai pārbaudīt savas prasmes, bet veiksmes gadījumā kļūt par patīkamu un noderīgu balvu īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ar globālo modi konkurē, interpretējot senās tradīcijas

Jānis Goldbergs,05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā kopumā saražoti 74,106 miljoni litru alus, kas ir par 15,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pērn Latvijā ievests 110,471 miljons litru alus, un tas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gadā.

Kopumā pērn Latvijā patēriņam nodoti 123,102 miljoni litru alus, un tas ir par 6,2% mazāk nekā 2022.gadā.

No Latvijas izvestā alus apjoms pērn audzis par 5,5% - ja 2022.gadā no Latvijas izveda 56,882 miljonus litru alus, tad 2023.gadā izvesti 60,024 miljoni litru alus.

Kā ziņots, 2022.gadā Latvijā kopumā saražoti 87,279 miljoni litru alus, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2021.gadā. 2022.gadā Latvijā ievesti 104,598 miljoni litru alus, un tas ir par 18% vairāk nekā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas dzērienu ražotājs "Panevežio alus" gatavojas atvērt alus darītavu Japānas galvaspilsētā Tokijā, otrdien vēsta biznesa ziņu portāls "Verslo žinios".

"Panevežio alus" vadītājs un akcionārs Žilvins Nemeikšis portālam pastāstīja, ka uzņēmums iegādājies ražotni Tokijā, piebilstot, ka alus ražošanas iekārtu uzstādīšana jau ir sākusies.

Nemeikšis sacīja, ka alus darītava piegādās alu Japānas augstākā līmeņa restorāniem, tostarp tādiem, kam piešķirtas "Michelin" zvaigznes.

Viņš piebilda, ka nākotnē "Panevežio alus" alus darītavas plānots atvērt arī citur Āzijā, tostarp Taivānā un Ķīnā.

15% "Panevežio alus" akciju par 165 000 eiro nesen iegādājās Japānas uzņēmums "Tokai Trade".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad “Užavas alus” svin savu 30 darba gadu jubileju. “Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, savā jubilejas gadā aktīvi strādājam pie jaunu garšu izveides un augstu kvalitātes standartu saglabāšanas,” informē uzņēmums.

“Sagaidot 30. jubilejas gadu, esam arī veikuši nopietnus ieguldījumus alus darītavas attīstībā, uzstādot jaunu ražošanas līniju un paplašinot noliktavu. Tādējādi esam sagatavojušie arī lielāku apjomu eksportam uz Lielbritāniju. Ceram, ka arī turpmāk attīstība būs aktīva un varēsim nodrošināt ar darbu Ventspils novada iedzīvotājus,” komentē “Užavas alus” dibinātājs un valdes loceklis Uldis Pumpurs.

Stāstot par uzņēmuma attīstības plāniem, U.Pumpurs uzsver: “Vidējā alga valstī ir palielinājusies par 12,9%. Vēlamies, lai arī mums būtu iespēja pacelt algu saviem darbiniekiem, neatpaliekot no citiem Latvijas uzņēmumiem, taču tam ir nepieciešami papildu finanšu resursi. Tas arī ir viens no būtiskiem iemesliem, kura dēļ maijā pieaugs “Užavas alus” produktu cenas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu alus darītavā prezentēta apģērbu kolekcija #CĒlimited, kas tapusi sadarbībā ar latviešu modes dizaineri Fjodoru Podgorniju, pasaules līmeņa modes zīmola Fyodor Golan radītāju, informē Cēsu alus.

Radošā sadarbība rezultējusies apģērbu un aksesuāru kolekcijā, kas tapusi dizainerim iepazīstot Cēsu daudzveidīgo dzērienu darītavu un alus brūvēšanas pasauli. Kolekcija radīta, izmantojot ilgtspējīgu pieeju – apģērbi šūti no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, efektīvi izmantojot auduma atgriezumus aksesuāru šūšanai, kā arī apģērbi šūti Latvijā.

Kolekcijas galvenais iedvesmas avots ir Cēsu darītavā uz vietas izstrādātā skārdeņu prese, kas sagatavo izlietotās skārdenes nodošanai uz pārstrādi, turklāt sapresētās skārdenes veido interesantus un unikālus rakstus. Šie raksti ir uzdrukāti uz dažādiem audumiem, kas iestrādāti #CĒlimited kolekcijas apģērbos un aksesuāros. Arī lielākā daļa šo audumu atgriezumu ir izmantoti mazākos aksesuāros, piemēram, jostas somās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga dienu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solīja to samazināt arī turpmāk.

Galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija samazinājušies, ceturtdien visu dienu pieauga. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 42 000 punktu atzīmes, un arī indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

"Procentlikmju samazināšana, kas notika vakar, šodien izraisīja ievērojamu atbildi - lai gan vakar tā tika uztverta ar apslāpētu entuziasmu," sacīja akciju analīzes firmas "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar rekordu 19 002,38 punktu līmenī, bet sesijas laikā bija sasniedzis jaunu rekordu 19 044,96 punktu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot dinamisku un noturīgu attīstību, Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup šī gada otrajā ceturksnī ir kāpinājis izaugsmi visos biznesa segmentos. Uzņēmuma ieņēmumi 2024. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 24%, sasniedzot 14,8 miljonus eiro.

Tikmēr peļņa pirms nodokļiem palielinājusies par 18%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro.

Apkopojot rezultātus par 2024. gada pirmo pusgadu, DelfinGroup ieņēmumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājušies par 25%, sasniedzot 29,1 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms nodokļiem sasniedza 4,4 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā.

Didzis Ādmīdiņš, DelfinGroup valdes priekšsēdētājs papildina, ka uzņēmums ir rentabls jau kopš dibināšanas brīža, un kopš publiskā akciju piedāvājuma 2021. gadā tas ir vairāk nekā dubultojis apgrozījumu, kas apliecina spēju efektīvi attīstīt biznesu un palielināt uzņēmuma vērtību. "Pieaugošie ieņēmumi katru ceturksni kopš akciju publiskā piedāvājuma liecina par uzņēmuma efektīvo izaugsmes stratēģiju un pieaugošo tirgus pieprasījumu pēc sniegtajiem pakalpojumiem. Šobrīd uzņēmuma kredītportfelis ir sasniedzis 101,5 miljonus eiro, 18 mēnešus pirms termiņa pārsniedzot 2025. gadam izvirzīto mērķi – 100 miljonus eiro. Tas ir izdevies, pateicoties veiksmīgai portfeļa vadībai, kas ļāva ātrāk sasniegt izvirzītos mērķus, vienlaikus nepalielinot ar to saistītos riskus," uzsver D. Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Centrālās un Austrumeiropas uzņēmumu reitingā iekļuvuši pieci Latvijas uzņēmumi

Db.lv,19.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pirmdien atkal uzstādījis jaunu rekordu, pirmo reizi pārsniedzot 72 000 ASV dolāru robežu.

"Bitcoin" kurss pirmdien sasniedzis 72 234 dolārus, pārspējot piektdien uzstādīto rekordu, kad kriptovalūtas vērtība pirmo reizi pārsniedza 70 000 dolāru.

Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2021.gada novembrī, kad "Bitcoin" kurss sasniedza 68 991 dolāru.

Kāpumu pirmdien veicināja Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldes (FCA) paziņojums, ka tā pievienosies ASV regulatoriem un ļaus kriptovalūtām piesaistītu vērtspapīru izlaišanu.

Tāpat "Bitcoin" kursa pieaugumu veicina ASV dolāra vērtības samazināšanās.

"Bitcoin" vērtība kopš janvāra pieaugusi par gandrīz 70%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas provizoriskais apgrozījums audzis par 5,6%

Db.lv,22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības un industriālā koncerna "UPB" neauditētais konsolidētais apgrozījums 2023.gadā sasniedzis 250 miljonus eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gadā, informē "UPB" pārstāvji.

Arī šogad apgrozījums plānots stabils, saglabājoties līdzvērtīgā līmenī. Tiek sagaidīts, ka interese par jauniem projektiem palielināsies šī gada otrajā pusgadā, kas apgrozījuma pieaugumā atspoguļosies nākamgad.

"UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš informē, ka būvniecības un būvkonstrukciju ražošanas nozarē 2023.gads ir bijis salīdzinoši stabilāks un paredzamāks. "UPB" grupa adaptējusies pieprasījuma izmaiņām un izejmateriālu cenu pieaugumam, un arī tirgus svārstības vairs nav tik krasas, kā tas bija iepriekšējos gados. Līdz ar to arī koncerna ražotnēs varam nodrošināt vienmērīgāku noslodzes līmeni.

D.Bērziņš norāda, ka šajos apstākļos priekšrocība ir bijusi "UPB" diversificētais produktu un pakalpojumu klāsts. Tas ļāvis operatīvāk reaģēt uz tirgus sabremzēšanos Skandināvijā, kas ir uzņēmuma galvenais eksporta reģions.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) turpinot uzturēt cerības uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Zelta cena pārsniedza iepriekš sasniegto rekordu - 2141,79 ASV dolārus par unci, cerībām uz procentlikmju pazemināšanu izraisot ASV dolāra vērtības samazināšanos.

ASV akciju cenas nedēļas sākumā bija kritušās, investoriem fiksējot peļņu pirms FRS vadītāja Džeroma Pauela trešdien sniegtās liecības ASV Kongresā.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi līdz dienas beigām pieauga.

Palielinājās arī eirozonas biržu indeksi, investoriem gaidot, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņems lēmumu par monetāro politiku. Londonas biržas indekss pieauga pēc Lielbritānijas finanšu ministra Džeremija Hanta paziņojuma par jaunu nodokļu samazinājumu miljoniem strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

AS Lido sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu

Db.lv,07.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Lido aizvadītais pārskata gads ir bijis veiksmīgākais uzņēmuma 37 gadu vēsturē. Uzņēmums ir sasniedzis jaunu apgrozījuma un peļņas rekordu.

Pārskata gads noslēgts ar 68,6 miljonu eiro neto apgrozījumu, kas ir par 10,1 miljonu eiro jeb 17% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Šis pieaugums novērojams gan ēdināšanas pakalpojumu segmentā, kur apgrozījums pieaudzis par 18%, gan pārtikas produktu vairumtirdzniecībā, kas piedzīvojusi 13% izaugsmi. Gads noslēgts ar 4,1 miljonu eiro peļņu pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma pastāvēšanas laikā. No 2023.gada janvāra līdz decembrim uzņēmums nodokļos samaksājis 16,2 miljonus eiro.

Uzņēmuma finanšu rādītājus ir ietekmējuši vairāki stratēģiski soļi paplašinot un vienlaikus optimizējot uzņēmuma darbību. Pamats izaugsmei tika ielikts iepriekšējā pārskata periodā, kad uzņēmums paplašināja savu darbību Igaunijā, atverot jaunu restorānu tirdzniecības centrā "Kristiine". Savukārt nostiprinot savas pozīcijas Latvijas tirgū, pēc rekonstrukcijas tika atvērts Lido restorāns modes un dzīvesstila tirdzniecības centrā "Spice".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada dati liecina, ka AS “Aldaris” apgrozījums pieauga par 6% un sasniedza 28,2 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Uzlabojot darba procesus un paplašinot preču portfeli, uzņēmums ir spējis būtiski uzlabot rezultātus, samazinot zaudējumus no 8,2 miljoniem (2022. gadā) līdz 1,2 miljonam eiro.

Kopējā realizētā alus tirgus daļa sastādījusi aptuveni 25% jeb 31,75 miljonus litru, kamēr kopējais alus tirgus Latvijā 2023. gadā turpināja kristies un salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājies par 8,6%.

Viens no lielākajiem zīmoliem uzņēmuma portfelī ir “Mežpils alus” – tā kopējā tirgus daļa pērn sasniedza 5,2%, savukārt pārdošanas apjomi veidoja 5,46 miljonus litru.

Alkoholisko kokteiļu segmentā zīmola “Garage” pārdošanas apjomi Latvijā 2023. gadā samazinājās pret 2022. gadu par 5%, kamēr sidru kategorijā pārdošanas apjoms samazinājās par 18%. Savukārt enerģijas dzēriena “Battery” pārdošanas apjomi pieauga par 38% salīdzinot ar 2022. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP: Atsevišķās Rīgas apkaimēs būtu veicināma konkurence ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā

Db.lv,11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Komentāri

Pievienot komentāru