Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Alus darītava “Valmiermuižas alus” pērn piedzīvojusi vēsturiski veiksmīgāko gadu: tās apgrozījums 2023. gadā audzis par 34%, sasniedzot rekordu – 9,53 miljonus eiro, bet alus darītavas peļņa bijusi 193 000 eiro.

Lai arī pērn kopējais Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies par 15%, Valmiermuižā izbrūvēts par 11% vairāk alus nekā iepriekš, nodarbinot 111 darbinieku un nodokļos samaksājot 2,8 miljonus eiro.

“Esam ļoti gandarīti par pērn sasniegto. “Valmiermuižas alus” no pirmās dienas ir brūvēts, tiek brūvēts un tiks brūvēts tikai Latvijā, Valmiermuižā, un mūsu apgrozījuma un izaugsmes rādītāji liecina, ka arī Latvijas alus baudītāji to novērtē. Esam piedzīvojuši sarežģītus apstākļus vairāku gadu garumā. Pandēmijas izraisītos ierobežojumus nomainījuši ģeopolitiski izaicinājumi, strauja inflācija un neredzēti augsta Euribor likme. Tomēr mums ir izdevies audzēt gan izbrūvētā alus apjomu, gan apgrozījumu, un tas ļauj ar cerībām skatīties arī uz šo gadu,” pauž “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Šā gada 17. augustā pirmo reizi Rīgā - Republikas laukumā 1, pretī iecienītajai alus darītavai/restorānam Stargorod - notiks īpaši alus un vīna cienītājiem veltīts pasākums Vecpilsētas alus un vīna tirgus, kurā visas dienas garumā apmeklētājus priecēs gan iespēja izbaudīt gan jau ierastās un iecienītās alus un vīna šķirnes, gan nodegustēt un izgaršot vēl nezināmas šķirnes.

Paredzams, ka Vecpilsētas alus un vīna tirgū piedalīsies kopumā ap 20 Latvijas alus un vīna darītavu, kā arī piecu alus un vīna darītavu pārstāvji ar saviem darinājumiem no Eiropas savienības valstīm. Protams, kas gan ir alus un vīns bez īpašām piedevām un uzkodām – par to tāpat visas dienas garumā rūpēsies īpaši izvēlēti ēdināšanas uzņēmumi.

Rūpējoties par pasākuma apmeklētāju labsajūtu un iespēju pavadīt neaizmirstamu dienu teju pašā Rīgas sirdī, pasākuma organizatori ir sarūpējuši ikvienam interesentam arī plašu aktivitāšu programmu, kas ļaus ne tikai pārbaudīt savas prasmes, bet veiksmes gadījumā kļūt par patīkamu un noderīgu balvu īpašniekiem.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Lietuvas dzērienu ražotājs "Panevežio alus" gatavojas atvērt alus darītavu Japānas galvaspilsētā Tokijā, otrdien vēsta biznesa ziņu portāls "Verslo žinios".

"Panevežio alus" vadītājs un akcionārs Žilvins Nemeikšis portālam pastāstīja, ka uzņēmums iegādājies ražotni Tokijā, piebilstot, ka alus ražošanas iekārtu uzstādīšana jau ir sākusies.

Nemeikšis sacīja, ka alus darītava piegādās alu Japānas augstākā līmeņa restorāniem, tostarp tādiem, kam piešķirtas "Michelin" zvaigznes.

Viņš piebilda, ka nākotnē "Panevežio alus" alus darītavas plānots atvērt arī citur Āzijā, tostarp Taivānā un Ķīnā.

15% "Panevežio alus" akciju par 165 000 eiro nesen iegādājās Japānas uzņēmums "Tokai Trade".

Lietuvas Konkurences padome par izmeklēšanas kavēšanu noteikusi vairāk nekā 800 000 eiro sodu Lietuvā lielākajam alus ražotājam "Švyturys-Utenos alus".

Kompānija pārkāpumus atzīst un sola samaksāt sodu, tomēr apsver iespēju apstrīdēt soda apmēru.

Kā secināja Lietuvas Konkurences padome, "Švyturys-Utenos alus" pārbaudes laikā izdzēsa informāciju un nesniedza regulatoram datu kopiju, tādējādi traucējot izmeklēšanu.

Kompānija atzina, ka ar tādu rīcību ir pārkāpusi konkurences likumu un sadarbojās ar izmeklētājiem, tādēļ tai noteiktais sods samazināts par nepilniem 200 000 eiro līdz 810 800 eiro, informēja regulators.

"Uzņēmumu rīcība, kas traucē Konkurences padomei savākt izmeklēšanai nepieciešamos datus, kā konkrētajā gadījumā iznīcinot informāciju, pati par sevi ir bīstams procesuāls pārkāpums, jo var novērst Konkurences likuma pārkāpuma atklāšanu, tādējādi kaitējot patērētājiem," paskaidroja Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētāja Jolanta Ivanauskiene.

Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu - investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu.

Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas alus darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir pieejamas, bet nu Valmiermuižā tiks darbināta sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

“No Valmiermuižas stikla pudelēm, kas reģistrētas Latvijā, apritē atgriežas vairāk nekā 80%. Lēšam, ka pārējais apjoms nonāk eksportā,” saka “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.

Cēsu alus darītavā prezentēta apģērbu kolekcija #CĒlimited, kas tapusi sadarbībā ar latviešu modes dizaineri Fjodoru Podgorniju, pasaules līmeņa modes zīmola Fyodor Golan radītāju, informē Cēsu alus.

Radošā sadarbība rezultējusies apģērbu un aksesuāru kolekcijā, kas tapusi dizainerim iepazīstot Cēsu daudzveidīgo dzērienu darītavu un alus brūvēšanas pasauli. Kolekcija radīta, izmantojot ilgtspējīgu pieeju – apģērbi šūti no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, efektīvi izmantojot auduma atgriezumus aksesuāru šūšanai, kā arī apģērbi šūti Latvijā.

Kolekcijas galvenais iedvesmas avots ir Cēsu darītavā uz vietas izstrādātā skārdeņu prese, kas sagatavo izlietotās skārdenes nodošanai uz pārstrādi, turklāt sapresētās skārdenes veido interesantus un unikālus rakstus. Šie raksti ir uzdrukāti uz dažādiem audumiem, kas iestrādāti #CĒlimited kolekcijas apģērbos un aksesuāros. Arī lielākā daļa šo audumu atgriezumu ir izmantoti mazākos aksesuāros, piemēram, jostas somās.

Šogad “Užavas alus” svin savu 30 darba gadu jubileju. “Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, savā jubilejas gadā aktīvi strādājam pie jaunu garšu izveides un augstu kvalitātes standartu saglabāšanas,” informē uzņēmums.

“Sagaidot 30. jubilejas gadu, esam arī veikuši nopietnus ieguldījumus alus darītavas attīstībā, uzstādot jaunu ražošanas līniju un paplašinot noliktavu. Tādējādi esam sagatavojušie arī lielāku apjomu eksportam uz Lielbritāniju. Ceram, ka arī turpmāk attīstība būs aktīva un varēsim nodrošināt ar darbu Ventspils novada iedzīvotājus,” komentē “Užavas alus” dibinātājs un valdes loceklis Uldis Pumpurs.

Stāstot par uzņēmuma attīstības plāniem, U.Pumpurs uzsver: “Vidējā alga valstī ir palielinājusies par 12,9%. Vēlamies, lai arī mums būtu iespēja pacelt algu saviem darbiniekiem, neatpaliekot no citiem Latvijas uzņēmumiem, taču tam ir nepieciešami papildu finanšu resursi. Tas arī ir viens no būtiskiem iemesliem, kura dēļ maijā pieaugs “Užavas alus” produktu cenas.”

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Stagnācija apstrādes rūpniecībā un būvniecībā visā Eiropas Savienībā (ES) joprojām neļauj pieaugt pieprasījumam pēc Latvijas ražojumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada maijā samazinājušies par 4,5% salīdzināmajās cenās pret pērnā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

FM norāda, ka četros mēnešos šogad pozitīvu izaugsmi apstrādes rūpniecībā no lielākajām Latvijas eksporta partnervalstīm uzrāda vien Lietuva, Polija un Dānija, bet ES četros mēnešos kopā apjomi samazinājušies par 3,7%. Arī būvniecības apjomi šā gada pirmajā ceturksnī ES samazinājušies par 1,2%, samazinot pieprasījumu pēc Latvijas kokmateriāliem, nemetāliskiem minerāliem un metālizstrādājumiem. Pie pozitīvām iezīmēm Latvijā FM min 0,5% pieaugumu apstrādes rūpniecībā šā gada maijā pret iepriekšējo mēnesi.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.septembra numurā lasi:

Statistika

Būvniecības nozarē grūtības turpinās

Tēma

Par skaidras naudas darījumiem zinās vairāk

Aktuāli

Valsts neefektīvi tērē naudu

Transports

Elektroauto bums pierimst

Meža nozare

Kokrūpniekiem krasas peļņas svārstības

Ceļojums

Uzkāpt Olimpa kalnā

Portrets

Rita Maizenberga, SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Arnis Ozols, Aleph reģionālais vadītājs Latvijā

Uzņēmumu jaunumi

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,3%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,44 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 0,1%, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 0,5%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,4%.

Pēc operatīvajiem datiem un veiktajiem novērtējumiem, lauksaimniecības nozarē šogad otrajā ceturksnī bija pieaugums par 7,1%, ko ietekmēja kāpums augkopības nozarē par 12,6% un kritums lopkopībā par 1,4%. Zivsaimniecības nozarē bija kritums par 16%, kā arī kritumu par 0,4% uzrādīja mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Nodokļu parādi, kas sasniedz vismaz 150 eiro, reģistrēti 19% uzņēmumu, liecina "Lursoft" pētījuma dati.

Salīdzinot ar 2023.gada izskaņu, audzis gan parādnieku skaits, gan arī nodokļu parāda apjoms.

"Lursoft" izpētījis, ka pēdējo deviņu mēnešu periodā uzņēmumu, kuru nodokļu parāda apjoms sasniedz vismaz 150 eiro, skaits pieaudzis līdz 34 490. Tas ir par 4,79% vairāk nekā 2023.gada beigās.

Vislielākais nodokļu parādnieku īpatsvars patlaban reģistrēts starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Pētījuma dati rāda, ka nodokļu parādi šobrīd reģistrēti 38,49% no šajā nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Pēdējo deviņu mēnešu periodā kopējais nodokļu parāds ēdināšanas pakalpojumu nozarē palielinājies par 25,2%, sasniedzot 31,08 miljonus eiro, kas vidēji ir 18 760 eiro uz vienu uzņēmumu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.