Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.
"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.
Arī Valmiermuižas alus darītavu pandēmija skāra negaidīti un spēcīgi, līdzīgi kā visu Latvijas viesmīlības nozari. No pirmās dienas Valmiermuižas alus svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. 2020. gada martā līdz ar ārkārtējās situācijas stāšanos spēkā šos klientus uzņēmums burtiski pazaudēja vienā dienā.
"Lai Covid-19 vētrā izpeldētu, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas. Subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, pārziemot, saglabājot darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas, interneta veikalu un eksportu. Esam airējuši stiprāk, lai izpeldētu un līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu," komentē Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.
"Pēdējā pusotra gada laikā ārējie apstākļi alus nozarei ir bijuši negatīvi gan izejvielu un darbaspēka izmaksu pieauguma, gan akcīzes nodokļa kāpuma, gan pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ. Arī laika apstākļi aizvadītajā ziemā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Tomēr nelabvēlīgos faktorus daļēji kompensēja uzņēmuma pārdošanas stratēģija un mazumtirdzniecības tīkla paplašināšana, kas ļāva palielināt Bauskas alus tirgus daļu," komentē SIA Bauskas alus valdes loceklis Paulis Dālbergs.
Arī AS Aldaris norāda, ka šajā laikā visvairāk cietis ir HoReCa sektors. "Šobrīd redzam, ka šis tirdzniecības segments sāk atmosties, taču tas nebeidzas tikai ar terašu atvēršanu – tie ir koncerti, sporta un kultūras pasākumi, tūrisms u.c. Terašu atvēršana ir lielisks signāls, tomēr tā ir ļoti maza daļiņa no tā, lai varētu runāt par atgūšanos. Kopumā var teikt, ka tirdzniecība veikalos nedaudz pieaug, taču tas nespēj kompensēt HoReCa sektora dīkstāvi," komentē AS Aldaris komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.
Visu rakstu lasiet 22.jūnija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!