Nenotikuši pasažieru pārvadājumi, pa Rīgas centru masveidā kursējošas kravas automašīnas un daudzi cilvēki, kas ir nobijušies par gaidāmajiem elektroenerģijas rēķiniem - tas viss raksturo vakar notikušās protestakcijas.

Ir skaidrs, ka savu neapmierinātību Valsts prezidentam, Saeimai un valdībai izrādīja vien neliela daļa no tiem iedzīvotājiem, kas ir sašutuši par pēdējā laika politiķu lēmumiem. Katrā ziņā šī bija viena no retajām reizēm, kad faktiski vienotā akcijā spēja vienoties vairāku nozaru pārstāvji. Iešana ielās un saukļu izkliegšana zem atbildīgo iestāžu logiem ir gana sena protesta forma, un tā ir jāpraktizē. Šādi pasākumi lēmumus pieņemošajiem matemātikas faniem, kas tālāk par excel programmas tabulām dzīvi nereti arī neredz, vismaz nedaudz liek sapurunāties un aizdomāties, ka nākamās akcijas jau var būt radikālākas. Var jau nelikties ne zinis par šādām protestakcijām, bļaušanu un staigāšanu vai braukāšanu no viena punkta uz otru. Tomēr vismaz viens aspekts gan būtu jāņem vērā. Ja reiz pietiekami daudzi cilvēki ir pametuši savas mājas un darba vietas, lai aizietu kaut vai līdz Rīgas pilij un tur tērētu savu laiku noteiktas attieksmes paušanai, tas nozīmē, ka vismaz zināmā mērā vadzis ir pilns. Un nākamā vai aiznākamā protestakcija jau var būt krietni vien radikālāka un neprognozējamāka. Proti, cilvēki var vairs neaprobežoties ar scenāriju - atnācām, pastāvējām, padziedājām, aizgājām…

Jaunuzņēmumi, kas darbojas, lai radītu inovatīvu produktu vai biznesa modeli, bieži vien atliek juridisku jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku, jo uzskata, ka tie vēl nav aktuāli, to risināšana ir pārāk dārga vai nebūtiska. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuru laicīga atrisināšana novērš juridiskus riskus, kas citādi negatīvi ietekmē biznesa turpmāko attīstību.

Ikvienas biznesa idejas īstenošanas gaitā pienāk brīdis, kad, lai būtu iespējams šo ideju pilnvērtīgi attīstīt, jānolemj par kādas reģistrētas komercdarbības formas izvēli. Pieņemot, ka idejas īstenošanā apvienojušies vismaz divi partneri, Komerclikums (KL) pieļauj reģistrēt vai nu personālsabiedrību, vai kapitālsabiedrību (SIA vai AS). Lai pasargātu jaundibināmās sabiedrības dibinātājus no atbildības pret sabiedrības kreditoriem, ieteicams izvēlēties kādu no kapitālsabiedrības formām, attiecīgi nodrošinot dalībnieku ierobežoto atbildību, proti, to, ka dalībnieks nav atbildīgs par sabiedrības saistībām (un arī sabiedrība neatbild par dalībnieka saistībām).

Ķīlnieku lomā – tā kārtējo reizi var nodēvēt situāciju, kādā ir nonākusi Latvijas valdība. Šoreiz saistībā ar kompāniju Liepājas metalurgs (LM), kuras īpašnieku rīcību būtu vērts izvērtēt likumsargājošajām iestādēm.

Principā valdībai šobrīd ir jāizvēlas viens no diviem scenārijiem, turklāt šajā gadījumā runa ir par dilemmu, jo neviens no tiem nav uzskatāms par pozitīvu.

Pirmkārt, valdība var nelikties ne zinis par LM un tā lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina žēlabām un nesniegt šim uzņēmumam nekā no savulaikj prasītā atbalsta vairāku desmitu miljonu latu apmērā. Tādā gadījumā būs jārēķinās ardivām sekām – jāatmaksā kredīts itāļu aizdevējiem UniCredit S.p.A bankai, ko savulaik ir garantējusi Latvijas valsts, kā arī Liepājā var sākties sociālā krīze, jo daudzi tās iedzīvotāji gluži vienkārši paliks bez darba.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(365).jpg

Ejot laikam, nereti var uzzināt dažādas visnotaļ interesantas lietas. Piemēram, to, ka Latvijā pastāv valdības lēmums, kas paredz, ka vides reklāmas stendus drīkst izvietot ne tuvāk par 25 metriem no ceļa zīmēm.

Protams, var diskutēt, cik šāds lēmums ir pareizs vai nepareizs. Daļa taisnības droši vien ir reklāmas tirgus dalībniekiem, kuri apgalvo, ka Latvija, pieņemot šādu lēmumu, ir kārtējo reizi savā ziņā izcīnījusi pioniera statusu, jo neviens Eiropas Savienības (ES) normatīvs neko tādu neprasa. Tomēr jāteic, ka tas nav arī obligāti - ja vietējais likumdevējs uzskata, ka, piemēram, drošības apsvērumu dēļ šāds ierobežojums ir nepieciešams, nav nekādas vajadzības uzreiz pāršķirstīt visus iespējamos ES dokumentus, lai pārbaudītu - ir tajos kaut kas tāds atrodams vai nav.

Vairāk nekā pusei jeb 55,7% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir bijušas problēmas ar aizņēmuma savlaicīgu atmaksu, liecina tirgus izpētes uzņēmuma SIA Tirgzinis dati.

Lielākā daļa jeb 38,2% no šiem cilvēkiem problēmu centušies atrisināt, vienojoties ar kredītiestādi par citiem maksājumu nosacījumiem, taču bankas pret šādu iniciatīvu izrādījušās ne visai pretimnākošas. Savukārt 13,7% godīgi atzīst, ka neliekas par saviem parādiem ne zinis.

Tikai 33% no tiem respondentiem, kuri atzīst, ka par savām kredītsaistībām šobrīd neliekas ne zinis, ir bez darba. Pārējie, jeb 67%, ir darba attiecībās vai saņem citus, legālus ienākumus. 45% šo parādnieku ir ar augstāko izglītību.

SIA Interconsult valdes loceklis, jurists Jānis Beņķis norāda: «Mūsu praksē bieži vien ir sastopami gadījumi, kad vieglprātīga attieksme pret uzņemto saistību izpildi ir novedusi pie neatgriezeniskām tiesiskām sekām. Komentējot to faktu, ka bankas neizrāda nekādu pretimnākšanu parādnieku iniciatīvai, tad šajā gadījumā parādniekiem ieteiktu izmantot jaunā Maksātnespējas likuma iespējas. Tomēr vēlos uzsvērt, ka pieteikuma iesniegšana un fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšana vēl nebūt nenodrošina labvēlīgu šī procesa noslēgšanos, tādēļ ir svarīgi pirms vēršanās tiesā,iepazīties ne tikai ar jaunā likuma burtu, bet arī ar tā garu.»

Programmas Brigāde ietvaros nākamnedēļ gaidāmas divas bezmaksas darbnīcas - «nepieradināto reklāmu» autora Voldemāra Dūduma «Ideju spridzināšana» un biedrības Zinis ekspertes Vitas Brakovskas «6 soļi no radošas idejas līdz uzņēmējdarbībai».

Programmas Brigāde darbnīcas paredzētas par radošas, sociāli atbildīgas un kultūrā balstītas uzņēmējdarbības tēmām, informē programmas organizatori.

V. Dūduma meistarklases «Ideju spridzināšana» laikā eksperts dalīsies savā pieredzē ar veiksmīgākajām paša īstenotajām idejām un sniegs ieskatu pasaules labākajos piemēros. Pēc tam darbnīcas ietvaros tiks meklēti praktiski risinājumi katra dalībnieka individuājām ikdienas problēmām, pārvēršot tās oriģinālās biznesa idejās. V. Dūdums ir nepieradinātu reklāmu autors, kurš ieguvis Webby Award kategorijā Online Guerilla and Innovations. Pašlaik viņš darbojas kā pašnodarbināts inovators un izdevuma Ir radošajā komandā. Iepriekš viņš darbojies tādās reklāmas aģentūrās kā Leo Burnett Riga, Guilty un McCann Erickson Riga u.c. «Ideju spridzināšanai» iepriekš iespējams pieteikties šeit, un pasākums notiks 13. novembrī no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.00 Ģertrūdes ielas teātra telpās, Ģertrūdes ielā 101a.

Šodien Zaķusalā notikušajā pasākumā par pareizu pirotehnikas lietošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), kā arī pirotehnikas firmas Aldi pārstāvji aicināja iedzīvotājus būt īpaši apdomīgiem un uzmanīgiem, Vecgada vakarā rīkojot uguņošanu.

Pasākumā tika demonstrēti dažādas bīstamības pakāpes pirotehnikas izstrādājumi - gan raķetes uz kociņa, gan tā sauktās «romiešu sveces», gan «debesu laternas», gan arī lielākas un mazākas jaudas pirotehnikas baterijas.

Pirmkārt, pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai uzņēmumos, kuriem izsniegta atbilstoša licence, bet nekādā gadījumā tos nedrīkst pirkt no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. Tāpat vajag pārliecināties, vai, pērkot pirotehniku, līdzi tiek dota tās lietošanas instrukcija.

«No rokas» vai nelegālajās tirdzniecības vietās iegādāta pirotehnika var būt nekvalitatīva un izraisīt nelaimi. Turpretim labā pirotehnikas veikalā pārdevējs spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā būs rakstīts lietošanas pamācībā.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Jāatgriežas pie piparotajiem terminiem «strukturālās reformas» un «konsolidācija», bet Latvijas Bankas pravietojumi politiķiem kož mēlē

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pēdēja laika izteikumi par to, ka Latvijas tautsaimniecība atdziest un dzīvojam gadā ar prognozējami zemāko izaugsmi kopš krīzes, kā arī skarbie vārdi, kas veltīti valsts nespējai sakārtot veselības un izglītības jomu, kādam var arī nepatikt. Var nelikties glīti, ja lietas sauc īstajos vārdos, jo to izskanēšana liek uz notiekošo paraudzīties spilgtā gaismā. Izskatās, ka politiķi un amatpersonas sistēmiski neieklausās Latvijas Bankas atziņās. Nupat nopēlumu izpelnījās Latvijas Bankas secinājumi par to, ka veselības nozarei pietiekamu finansējumu varētu nodrošināt obligātās veselības apdrošināšanas modelis. Tāpat tiek kritizētas I. Rimšēviča ekonomiskās prātulas par izglītības jomu un valsts pārvaldes aparāta aprisēm.

Vai esi aizdomājies, kāds informācijas apjoms Tev ikdienā ir „jāpatur galvā”? Vai mēs esam nosūtījuši līgumu? Vai mūsu partneri ir atsūtījuši rēķinu? Cik daudz laika Tavi darbinieki pavada meklējot dokumentus, kas ir noslīkuši starp neskaitāmām e-pasta vēstulēm un dokumentu mapēm? Cik daudz laika tiek patērēts uzņēmuma datu arhīvā, lai meklētu noklīdušus failus? Visa cēlonis – nesakārtota uzņēmuma dokumentācija un biznesa procesu vadība.

Veidojot jaunu uzņēmumu, vienotas dokumentu sistēmas neesamība var nelikties aktuāla problēma. Līdz ar uzņēmuma attīstību ir pašsaprotams, ka informācijas apjoms pieaugs. Pieaugs arī neērtības, ja visa svarīgākā informācija nav pieejama vienuviet.

Ja Tavā uzņēmumā tiek nodarbināti vismaz pieci darbinieki, ir vērts padomāt par vienotas dokumentu vadības sistēmas ieviešanu – tā būs Tava un Tavu darbinieku laika ekonomija. Novērs haosu uzņēmuma dokumentācijā un iekšējā komunikācijā ar viena rīka - EDUS palīdzību.

EDUS ir vienota sistēma, taču tā ietver jebkura biznesa dzīvotspējas nodrošināšanai nepieciešamās pamatfunkcijas – dokumentu vadību un apriti, klientu attiecību vadības elementus un uzdevumu un resursu plānošanu. Tu vari ieviest jauno sistēmu savā uzņēmumā, neveicot krasas izmaiņas savā līdzšinējā vadības procesā, turklāt bez pārmērīgi lieliem izdevumiem – sistēmas ieviešanai un uzturēšanai nav nepieciešamas dārgas serveru un datubāžu licences.

Krīzēm mēdz būt pa spēkam koriģēt sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem. Piemēram, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO) steigušas pievienoties gan Zviedrija, gan Somija. Pagaidām tas izdevies vien Somijai, kur pret Zviedrijas dalību šajā organizācijā iebildumus ceļ Turcija. Šim procesam nepieciešama visu esošo NATO valstu piekrišana.

Lai nu kā - var novērot to, ka pēdējā laikā tajā pašā Zviedrijā, kura droši vien agrāk vai vēlāk tomēr būs NATO biedre, palēnām sākuši krist arī citi tabu. Zviedrija savu dzīvi vada ar tās vietējo valūtu – Zviedrijas kronu. Šajā jaunajā desmitgadē gan ir redzams tas, ka pakāpeniski mazinās pretestība idejai, ka arī šī valsts varētu kādā brīdī pāriet uz eiro. Pagaidām Zviedrijas sabiedrībā vairākums, šķiet, stāv un krīt par savu kronu. Tomēr šajā pašā laikā jāsecina, ka šāds atbalsts tur kļuvis mazāk nospiedošs. Tikmēr atbalsts Eiropas kopējai valūtai audzis.

Audzis atbalsts eiro un strauji

Bloomberg, izceļot Zviedrijas statistikas pārvaldes datus, nupat ziņoja, ka šajā Skandināvijas valstī atbalsts eiro ieviešanai palielinājies līdz augstākajam līmenim kopš 2009. gada. Proti, ja par šo jautājumu būtu jābalso 2023. gada maijā, 30,6% zviedru savu balsi atdotu par pievienošanos eirozonai.

Akciju cena turpināja zemāk planēt arī šīs nedēļas vidū. Šāds straujais kritums ir zināms tests pēdējo gadu mantrai, ka jebkāda cenu atkāpšanas jāizmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk.

Būtībā viens no Volstrītas vecajiem labajiem teicieniem ir: “Necenties noķert krītošu nazi!” Jāatceras, ka akcijas ir izteikts riska aktīvs un to cena vienmēr var kristies līdz nullei, ja, piemēram, kompānija bankrotē.

Katrā ziņā zemas vērtspapīru cenas vai, piemēram, valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk. Lielas nenoteiktības un tirgus cenu svārstību laikā paredzēt zemāko punktu praktiski ir neiespējami. Kādu zemākā punkta meklēšana tādējādi ir ļoti riskants pasākums, ar ko īpaši aizrauties, ja nav spēcīgu nervu, milzīgas pieredzes un dzelžainas ieguldījumu stratēģijas, nevajadzētu. Savus ieguldījums drīzāk var ieteikt diversificēt ne tikai ar atšķirīgiem aktīviem, bet arī izvēloties dažādus ieguldījumu termiņus (piemēram, neskatoties uz visu fonu, veikt regulārus ieguldījumus). Ļoti svarīgi noteikt un pieturēties pie sava ieguldījumu termiņa un nepārdzīvot, ja īstermiņā viss nenotiek pēc plāna.

Vai cīņa ar "Covid-19" izplatību nenogalinās ekonomiku? Mēs visi zinām, ka, ārstējot smagu slimību, paralēli zālēm ir jālieto arī dabīgo imunitāti stiprinošie līdzekļi, lai izvairītos no tālejošām sekām.

Ekonomika ir tikpat trausla un jutīga struktūra kā jebkurš dzīvais organisms, tāpēc jebkādi ierobežojošie regulējumi ir jāsabalansē ar vismaz tikpat spēcīgām stimulējošām darbībām, pretējā gadījumā sekas būs nekontrolējamas un tālejošas.

Šobrīd, cenšoties ierobežot vīrusa izplatību, valdība ir noteikusi dažādus ierobežojumus, tajā skaitā aizliegumu izbraukt no valsts. Tie skar ne tikai ceļot gribētājus, bet īpaši smagi ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kas piedāvā pilna cikla pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.

Piemēram, "Skonto Group" uzņēmumi, kuru apgrozījums no jau pārdotajiem projektiem 2020. gadā ir plānots vairāk nekā 180 miljoni eiro, kuru starpā 85 % ir tieši ieņēmumi no eksporta tirgiem, īpaši izjūt ceļošanas ierobežojumu ietekmi. Uzņēmumi, daudzu gadu laikā attīstoties, ir sasnieguši augstu vertikālās integrācijas pakāpi un piedāvā pilna cikla pakalpojumus saviem ārzemju klientiem - sākot ar inženiertehnisko risinājumu izstrādi un konstrukciju ražošanu Latvijā un beidzot ar to piegādi uz mērķa tirgiem un montāžu. Uzstādīšanas darbus veic gan vietējie speciālisti, gan darbinieki, kas tiek nosūtīti no Latvijas, un tieši šo minētā cikla posmu nav iespējams veikt ceļošanas ierobežojumu dēļ. Līdz ar to nav iespējams arī saņemt samaksu par padarīto darbu Latvijā, un tas draud apturēt ražošanu.

ASV Silīcija ielejā neviens nemētājas ar naudu, un līdzekļi tiek piešķirti cilvēkiem, kuri pierāda, ka nepieciešamības gadījumā spētu produktu virzienā arī kaut ko pamainīt. Arī spēcīgi padomdevēji var dod izšķirošu lomu, tā LATA konferencē Drošība un atvērtība norādīja MyKoob līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kalniņš.

Tāpat Silīcija ielejā ir jāatceras, ka daži klienti ir labāk nekā perfekts biznesa plāns, proti, produktu ir jādod lietot nevis jāprasa par to viedoklis. Tāpat labāk ir pieņemt ātru lēmumu, nevis nepieņemt lēmumu vispār, atzīmēja M. Kalniņš.

Silīcija ieleja dod arī iespēju, kā visobjektīvāk uz sevi un savu produktu paskatīties no malas - ārpus savas konforta zonas. Silīcija ielejā produkti tiek prezentēti kā filmā, un tur pasniegšanas veidā ir nepieciešama rozīnīte. «Es, piemēram, esmu saņēmis komplimentu, ka man ir seksīgs angļu akcents,» piebilda M. Kalniņš.

MyKoob valdes loceklis un viens no projekta autoriem Ģirts Ļaudaks iepriekš DB stāstīja, ka uzņēmums 2011. gadā Vīnē piedalījās starptautiskā konferencē Startup Week 2011, kurā dalību ņēma ap 500 uzņēmumu no visas Eiropas. Tajā MyKoob tika atzīts par otru labāko start up projektu Eiropā, kas MyKoob pavēra iespēju aizbraukt uz ASV Silīcija ieleju.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Aizvadītajā nedēļas nogalē Talsu apkārtnē Latvijai tika prezentēta Ford Fiesta R2 rallija automašīna. Šis automobilis rallija trasēs aizstās Eiropā populāro Ford Fiesta ST, kas guvusi daudz uzvaru nacionālajos N3 klases čempionātos.

Jaunais R2 modelis, kura bāze ir jaunākās paaudzes Ford Fiesta ar 1.6 litru benzīna dzinēju, ir daudz sportiskāks un arī ātrāks par iepriekš izmantoto Ford Focus ST. Paredzams, ka jau no nākamā gada šo automašīnu sacensībām izmantos dažādu grupu un interešu rallija braucēji - jaunie sportisti, kuri uzsāk savas gaitas rallijā, pieredzējušie rallisti ar augstām sportiskām ambīcijām, kā arī hobija klašu braucēji visā Eiropā.

Ford Fiesta R2 vēlreiz pasvītro Ford ilggadējo saistību ar ralliju un pasaules trešā lielākā auto ražotāja vēlmi savu ilgtermiņa stratēģiju motoru sportā balstīt tieši uz šo sporta veidu. Tikai pusotru nedēļu atpakaļ Ford paziņoja par savu vēlmi startēt pasaules rallija čempionātā vismaz nākamos divus gadus. Tāpat tika paziņots, ka rallijam izmantotā automašīna būs jaunās paaudzes Ford Fiesta – pasaules čempionāta ātrākajā (WRC) klasē šis auto debitēs 2011. gadā, bet pasaules junioru čempionātam piemērotā Ford Fiesta R2 iegādājama jau šobrīd.

Uzņēmējs Jānis Polis sašutis par šā gada oktobra vidū Olimpiskajā Skonto hallē (Skoto halle) rīkoto izstādi Ražots Latvijā 2011, jo tajā ne vien bijis nepieredzēti maz apmeklētāju, bet pēc izstādes arī bez pēdām pazudusi sapakotā produkcija, tai skaitā tādi populāri produkti kā Saldā brunete un Saldā blondīne. Savukārt izstādes organizatori norāda, ka šie apgalvojumi nav pierādāmi un pats uzņēmējs nav izpildījis prasības.

Kā raksturo pats J. Polis, šis ir bezprecedenta gadījums - nekad neko tamlīdzīgu viņš neesot pieredzējis. Pēc izstādes, kas norisinājās no 14. līdz 16. oktobrim, nākamās divas dienas dalībnieki varējuši savākt tajā izmantoto produkciju. Otrdien saskaņā ar nolikumu hallē ieradušies uzņēmuma pārstāvji, lai to izdarītu, bet konstatējuši, ka vairākas kastes ar populārajiem pārtikas produktiem un dokumentiem ir pazudušas. Apsardze sākotnēji neesot bijusi atrodama, bet vēlāk asi atbildējusi, ka uzņēmēja mantu sargāšana neesot viņu pienākums.

Savukārt izstādes organzators SIA Kelle Expo norādījis uz to, ka uzņēmējam bija nepieciešams pašam nodrošināt produkcijas uzraudzību pa dienu, jo apsardze to dara tikai naktīs. J. Poli, kurš atzīst, ka šo nolikuma punktu nav izpildījis, visvairāk šokējusi gan apsardzes, gan organizatoru attieksme. «Skonto halle ir brutāls un bandītisks grupējums,» viņš uzskata pēc piedzīvotā. Pirmkārt, apsardzes darbinieki bijuši izteikti rupji un nav izrādījuši nekādu pretimnākšanu, otrkārt, Kelle Expo izteikusi vien nožēlu par notikušo.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja koalīciju veidojošo partiju pārstāvju iesniegto Civillikuma grozījumu projektu, kas paredz, ka līgumsodu par neizpildi īstā laikā jeb termiņā var noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10% no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.

Likumā norādīts, ka līgumsods par neizpildīšanu ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt par prettiesiskiem uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.

Tāpat paredzēts, ka līgumsodu par neizpildīšanu termiņā varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Līgumsodu par saistību neizpildīšanu varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien nebūs tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Eiropas Komisija un Eiropas Savienības (ES) patērētāju tiesību aizsardzības iestādes pirmdien aicinājušas naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumu «Airbnb» saskaņot savu pakalpojumu sniegšanas noteikumus ar ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem un nodrošināt pārredzamību savu cenu atspoguļošanā, teikts EK paziņojumā.

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jourova teica: «Arvien vairāk patērētāju naktsmītni savām brīvdienām rezervē internetā, un šī nozare atpūtniekiem ir pavērusi daudzas jaunas iespējas. Tomēr popularitāte nevar būt attaisnojums ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu neievērošanai. Patērētājiem ir nepieciešama viegli saprotama informācija par to, cik viņi maksās par konkrētiem pakalpojumiem, un taisnīgi noteikumi, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad naktsmītnes īpašnieks atceļ rezervāciju. Sagaidu, ka »Airbnb« drīzumā ierosinās pareizos risinājumus.»

«Airbnb» pašreizējā cenu atspoguļošanas prakse un vairāki noteikumi neatbilst Negodīgas komercprakses direktīvai, Negodīgu līguma noteikumu direktīvai un regulai par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Tādēļ Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības iestādes un EK ir pieprasījušas, lai «Airbnb» veiktu vairākas izmaiņas. Līdz augusta beigām tam ir jāiesniedz savi priekšlikumi. Tiklīdz «Airbnb» ierosinās risinājumus šo nepilnību novēršanai, Komisija un ES patērētāju tiesību aizsardzības iestādes izskatīs ierosinātās izmaiņas. Ja tās nebūs apmierinošas, attiecībā pret «Airbnb» varētu tikt veikti izpildes nodrošināšanas pasākumi.

Veselības aprūpes jomā ar īpašumtiesību ierobežojumiem vēlas mazināt vertikālo integrāciju; nozarē viedokļi dalās,

Farmācijas nozarē aktuālas diskusijas ir saistībā ar Veselības ministrijas (VM) plāniem vertikālās integrācijas ierobežošanā, kas paredzēti kā grozījumi Farmācijas likumā. Proti, izmaiņas, kuras paredz noteikt, ka aptiekām vai to īpašniekiem nedrīkst tiešā vai netiešā veidā piederēt īpašuma tiesības zāļu lieltirgotavās un ārstniecības iestādēs, kā arī ārstniecības iestādēm vai to īpašniekiem nedrīkst tiešā vai netiešā veidā piederēt īpašumtiesības aptiekās.

Tāpat ir vēlme noteikt, ka zāļu lieltirgotavām vai to īpašniekiem nedrīkst tiešā vai netiešā veidā piederēt īpašuma tiesības aptiekās un ārstniecības iestādēs, kā arī ārstniecības iestādēm vai to īpašniekiem nedrīkst tiešā vai netiešā veidā piederēt īpašumtiesības zāļu lieltirgotavās.

Foto: Pexels.com / Chris Peeters

No 2024. gada 1. decembra automašīnu vadītājiem jāņem vērā kāda būtiska nianse – satiksmē drīkstēs izmantot tikai tādus auto, kas aprīkoti ar riepām, uz kurām redzams “kalns un sniegpārsliņa” simbols. Saistībā ar šo tēmu radušās daudzas neskaidrības, tāpēc šī raksta ietvaros Riepu garāža speciālisti kliedēs izplatītākos mītus un izstāstīs, kādas ziemas un vissezonas riepas turpmāk drīkstēs izmantot ziemas periodā!

Izmantot drīkst tikai ziemas un vissezonas riepas ar “kalns un sniegpārsliņa” simbolu