No nākamā gada spēkā stāsies grozījumi Latvijas Civillikumā, kas būtiski ietekmēs visus līgumus, kuros līguma dalībnieki ir vienojušies par līgumsodu. Lai arī jaunie Civillikuma grozījumi netiek viennozīmīgi pieņemti un uzņēmējdarbības vidē pat tiek aktīvi kritizēti, tomēr tikai to piemērošana praksē rādīs, vai jaunais regulējums nesīs cerētās pozitīvās pārmaiņas civiltiesisko darījumu saistību izpildē.

Vairākus gadus notika diskusijas par nepieciešamību ierobežot pārmērīgus līgumsodus. Atbilstoši līdzšinējiem Civillikuma noteikumiem, līgumsoda apmēru noteic līdzēji. Civillikumā noteiktu ierobežojumu neesamība bieži noveda pie nesamērīgi lieliem līgumsodiem.

Šādos gadījumos līgumsods bija kļuvis par iedzīvošanās avotu, norāda ZAB Sorainen. Šie grozījumi ir centieni precizēt līgumsoda jēdzienu, kā arī ierobežot tā apmēru, jo tiesu prakse pārmērīgu līgumsodu ierobežošanā veidojās pārāk lēni un tā nav bijusi konsekventa.

Advokāti vērš uzmanību uz to, ka Civillikums turpmāk noteiks atšķirīgus līgumsodus atkarībā no tā, vai līgumsods ir noteikts par saistību neizpildi vispār vai par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā. Ja līgumsods būs noteikts par saistību neizpildi vispār, tad to varēs noteikt kā konkrētu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kas nedrīkst būt izteikta vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Saeima pieņēmusi grozījumus Civillikumā, ievērojami rūpīgāk nekā līdz šim precizējot jēdzienu «līgumsods». Proti, cita starpā ir noteikts, ka līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Šīs normas pretinieki var izvirzīt vismaz divus argumentus tam, kāpēc Saeimas pieņemtais lēmums nav pareizs, un abos gadījumos nevarēs nepiekrist.

Vispirms jau jāteic, ka nauda ir jāaizņemas nevis tik lielā apmērā, cik gribas, bet tik, cik var atdot. Frāze par apzinīgu aizņemšanos ir bieži skandēta un pamazām jau sāk balansēt uz banalitātes robežas, bet tā ir taisnība. Ne jau «ļaunās bankas» vai citi aizdevēji kādam spiež aizņemties. Jā, to tiek piedāvāts darīt, reizēm pārāk uzbāzīgi un pat derdzīgi, bet ne uzspiests. Tāpat jāteic, ka līgumsodi parasti ir atrunāti līgumā, ko persona paraksta, aizņemoties naudu, taču... Mēdz teikt, ka lielākie meli tiek pieļauti katru reizi, kad cilvēks kādā no interneta portāliem uzklikšķina uz sadaļas ar uzrakstu «iepazinos un piekrītu». Par līgumiem pārsvarā gadījumu var teikt tieši to pašu. Kredītņēmēji nav nekādas svētās govis, taču realitāte ir tāda, ka cilvēki bieži vien naudu aizņemas tāpēc, ka gribas vismaz tādu pašu auto kā kaimiņam, nevis tādēļ, ka aizņemties ļauj ģimenes budžets, un aizdevuma nosacījumus paraksta, tos neizlasot. Šeit arī rodas praktiskā nepieciešamība pēc Saeimas nupat pieņemtajiem grozījumiem Civillikumā. Protams, var teikt, ka 10% līgumsoda griesti ierobežo uzņēmējdarbību, tomēr jāņem vērā, ka tādējādi vismaz tiek iegūta summa, ko prātam saprotamā periodā vismaz ir cerības atgūt. Respektīvi, var jau noteikt, ka līgumsods ir 50%, 70% vai pat 150% apmērā no pamatsummas, tomēr jautājums ir par to, cik reāli aizdevējam tādā gadījumā ir atgūt aizdoto naudu kopā ar visiem procentiem un līgumsodu?

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» no čehu uzņēmuma «Škoda» par savlaicīgi nepiegādātiem transportlīdzekļiem vēlas piedzīt vairāk nekā piecus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss.

Viņš norādīja, ka uzņēmums kopā ar auditorkompāniju «Ernst & Young Baltic» patlaban aktīvi strādā pie korupcijas skandālā iesaistīto iepirkumu izvērtēšanas. Līdz šim esot konstatēts, ka soda naudās «Rīgas satiksme» varēs iekasēt vismaz piecus miljonus. No 100 plānotajiem trolejbusiem, Rīgai piegādāti esot tikai 54, bet no 20 tramvajiem - tikai septiņi.

«Abi šie iepirkumi ir noslēgušies, bet transportlīdzekļu nav un līgumos ir atrunāti līgumsodi par nosacījumu neizpildi. Šobrīd ir skaidrs, ka piegādātājiem varēsim prasīt vairāk nekā piecus miljonus eiro,» sacīja Matīss.

Tikmēr ipirkums, kas paredz no Polijas uzņēmuma «Solaris Urbino» saņemt 175 autobusus, vēl tiekot vērtēts, jo līdz šim Rīgai piegādāti jau 140 transportlīdzekļi. Šis iepirkums paredz, ka transportlīdzekļus skaitu var palielināt vēl par 30%, ko iepriekšējā uzņēmuma valde arī īstenoja, kā rezultātā sadarbība pagarināta līdz 2020.gadam. «Taču arī te vairāki termiņi nav ievēroti un līgumsodi būs,» pauda Matīss.

Labi saprotot, ka būtu nepieciešams ierobežot iespēju nācijai nonakt vēl lielākā parādu jūgā, nekā tā jau ir, ņemot tā dēvētos ātros kredītus, likumdevējam ienāca prātā doma, ka jāierobežo maksimālā summa, kas kredītņēmējiem būtu jāmaksā līgumsoda veidā.

Tiktāl viss būtu pareizi – acīmredzot arī pieauguši cilvēki ne vienmēr ir nobrieduši un diez ko nespēj izvērtēt, cik bieži un cik lielas summas var atļauties aizņemties, un tādējādi pārāk bieži kļūst no kredītņēmējiem par kredītlūzeriem. Problēma sākās brīdī, kad likumdevējs Latvijā nolēma iet vēl tālāk, nosakot, ka līgumsodi, kavējuma naudas utt. jebkura darījuma gadījumā nedrīkstēs būt lielākas par 10% no tā summas. Un šī norma stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra, tēlaini sakot, izlejot no vannas ūdeni kopā ar visu bērnu.

Minētajā normā nevarētu saskatīt nekādas īpaši lielās problēmas, situācijās, kad runa ir par vienreizēju darījumu. Taču vēl ir arī ilgtermiņa sadarbības līgumi, piemēram, starp patērētāju un telekomunikāciju operatoru. Atbilstoši jaunajai normai, iznāk, ka ieguvējs jebkurā gadījumā ir pārādnieks, jo ir stipri vien minimāls slieksnis viņa sodīšanai par savlaicīgu saistību nekārtošanu. Īpaši būtiski tas ir, ņemot vērā apstākli, ka parasti līgumsodi tiek paredzēti nevis tāpēc, lai, piemēram, pakalpojumu sniedzējs gūtu iespējami lielākus ienākumus uz sava darbības partnera nelaimes rēķina, bet gan tādēļ, lai sadarbības partneri kārtīgi padomātu, pirms aizrautos ar ideju par saistību nepildīšanu. Tomēr arī tas vēl nebūt nav lielākais iespējamais paradokss saistībā ar līgumsodu ierobežošanas normu. Problamātiskākais jautājums šeit ir līgumsodu griestu uzlikšana vecajiem jeb iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem.

Lai iegūtu mājokli savā īpašumā, dažkārt tiek izmantotas nomas pirkuma iespējas vai dzīvokļa izīrēšana ar izpirkuma tiesībām. Kam noteikti būtu jāpievērš īpaša uzmanība, slēdzot šādus darījumus?

Līguma saturs

Ņemot vērā, ka gan nomaksas pirkuma, gan īres ar izpirkumu gadījumā attiecības starp pircēju un pārdevēju turpināsies vairāku gadu garumā, īpaši svarīgi ir precīzi atrunāt pušu savstarpējās attiecības, tiesības un pienākumus rakstiski. Gan situācijas, gan personas un to pārstāvji mēdz mainīties, un atsaukšanās uz mutisku norunu vai savstarpēji pieņemtu izpratni strīda gadījumā nelīdzēs.

Īpašumtiesību pāreja

Viens no būtiskākajiem jautājumiem šāda veida darījumos ir atrunāt, kurā brīdi notiks īpašumtiesību pāreja. Īpašumtiesības uz pircēja vārda tiks reģistrētas jau darījuma sākumā vai tikai beigās? Vai pārdevēja tiesību nodrošināšanai tiks reģistrēta hipotēka? Kura no darījuma pusēm un ar kādiem nosacījumiem ir tiesīga iesniegt dokumentus zemesgrāmatā īpašumtiesību reģistrācijai? Jo tālāk no darījuma noslēgšanas brīža ir noteikts īpašumtiesību pārejas laiks, jo būtiskāk pircējam atrunāt īpašumtiesību pārejas nosacījumus.

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Darba devēju un darbinieku attiecībās jaunus vaibstus jau ir iezīmējis Covid-19, un iespējams, ka drošas darba vides jautājumā koronavīruss raisīs darba strīdus, kuru slāpēšanai varētu būt nepieciešams valdības un parlamenta pieņemts skaidrs normatīvais regulējums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja Sorainen zvērināts advokāts Andis Burkevics. Viņš atzīst, ka koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi un ar tiem saistītie ierobežojumi darba attiecībās ir izveidojuši nosacītu pelēko zonu.

Fragments no intervijas

Vairāki uzņēmumu vadītāji pieļauj, ka perspektīvā nāksies atlaist no darba tos darbiniekus, kuri būs atteikušies vakcinēties, jo pretējā gadījumā viņi var būt tie, kuri atnes infekciju un to izdala saviem kolēģiem, tādējādi paralizējot darbu. Vai darba tiesiskās attiecības regulējošie normatīvie akti Latvijā to pieļauj?

Pašlaik nevienā normatīvā aktā nav nekas teikts par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19, un līdz ar to arī nekāda īpaša tiesiskā regulējuma attiecībā uz šo jautājumu darba tiesībās nav. Latvijā ir Ministru kabineta pieņemti Vakcinācijas noteikumi, kas nosaka obligātu vakcināciju pret noteiktām slimībām konkrētās jomās un profesijās strādājošajiem. Covid-19 šo slimību skaitā nav. Pieļauju, ka kaut kādām profesijām perspektīvā varētu arī parādīties obligāta prasība par vakcināciju pret Covid-19, taču tam jābūt Ministru kabineta lēmumam. Šaubos gan, ka obligātu prasību vakcinēties varētu attiecināt uz pilnīgi visiem strādājošajiem. Darba devējam darbinieku, kas nevēlas vakcinēties, likumīga iespēja atlaist būs tikai tad, ja tā būs kā obligāta prasība strādāšanai konkrētā profesijā vai darba vietā. Pats darba devējs šādu prasību nevar izvirzīt, bet, protams, var mēģināt pārliecināt savus darbiniekus tomēr vakcinēties. Protams, iemeslus darba attiecību izbeigšanai vienmēr varēja un varēs atrast, bet noteikti, vismaz pašlaik, to nevar pamatot ar darbinieka atteikšanos vakcinēties, jo vakcinācija ir brīvprātīga.

Viktorija Jarkina

Foto: no personīgā arhīva

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Uz aktuāliem jautājumiem atbild advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.

Fragments no intervijas, kas publicēta žurnālā "Dienas Bizness":

Civillikumā nav noteikta nepārvaramas varas jeb force majeure definīcija. Vai ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos?

Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, piemērotie ierobežojumi un vīrusa izplatīšanās var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem tikai tad, ja līguma saistību izpildi šie apstākļi objektīvi ietekmē, padarot līguma izpildi par neiespējamu šo apstākļu dēļ. Tomēr lielāka uzmanība pievēršama faktiskajam stāvoklim, nevis ārkārtas situācijas izsludināšanas faktam pašam par sevi.

Tāpat jānorāda, ka, ja līguma puses iekļauj ārkārtas situācijas izsludināšanu starp nepārvaramās varas apstākļiem, tad šāda atruna būs automātiski saistoša.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

Civillikuma norma, ka līgumsods nedrīkst pārsniegt 10 procentus no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra, attieksies arī uz līgumiem, kas slēgti pirms šīs normas spēkā stāšanās. Līgumsoda griesti būs spēkā, ja par šo līgumu izpildi līdz 2014.gada beigām nebūs celta prasība tiesā.

To paredz Saeimā ceturtdien, 19.decembrī, trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību.

Tiesiskais regulējums, ka līgumsods nevar pārsniegt 10 procentus, attiecas uz līgumiem, kas noslēgti pēc 2014.gada 1.janvāra. Taču Saeimas šodien pieņemtie likuma grozījumi paredz pārejas periodu un nosaka, ka līgumsoda ierobežojums attieksies arī uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2013.gada beigām un kuru darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra. Ja līdz 2014.gada 31.decembrim par tiem netiks celta prasība tiesā, no 2015.gada 1.janvāra uz tiem attieksies līgumsoda griesti un jaunā parāda atmaksas kārtība, tādējādi uz atlikušo līguma laiku pasargājot puses no pārmērīgu un netaisnīgu līgumsodu samaksas.

Ir pagājis aptuveni gads, kopš "Olainfarm" stāsts "Dienas Biznesa" slejās pārtapa par fabulu, jo tā vienkāršāk un īsāk stāstīt atkal un atkal to, kas uzņēmumā notiek divus gadus un līdzinās iesprūdušas plates darbībai uz veca atskaņotāja.

Mainās valdes, padomes, cieš zīmols un, visticamāk, arī pašas mantinieces, kuru nesaskaņas pārbaudīt nav pat mans nolūks. Tomēr vēlreiz fabulu atkārtot nāksies, kaut arī daudzi to zina no galvas.

Tātad - kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums "Olainfarm". Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas vairs nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas, cik spēka.

Zīmīgi, ka naktī uz svētdienu, divas dienas pirms "Olainfarm" akcionāru sapulcēm, kas notiek 22. septembrī, tika nogalināts advokāts Pavels Rebenoks, kuru viņa asi kritizēja.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Aicinājumi paņemt ātro kredītu piesaista Latvijas iedzīvotāju uzmanību, gan palūkojoties uz reklāmas stendiem ielās, gan braucot sabiedriskajā transportā un gaidot tā pieturvietās, gan dažādos plašsaziņas līdzekļos un arī interneta portālos. Tādēļ laikraksts Diena pētījis, vai kritēriju izstrādāšana nebanku kredītdevēju reklāmām varētu mazināt iedzīvotāju vieglprātīgas aizņemšanās risku.

«Ātros kredītus ar telefona īsziņas vai interneta starpniecību izsniedz patērētājam pat 15 minūtēs, un ļoti īsā laikā tie kļuvuši ārkārtīgi populāri. Tirgus strauji attīstījies, taču tā regulējums un kontrole bijusi vāja,» norādījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un piebildis, ka iepriekš noteiktie regulējumi nav bijuši pietiekami, lai novērstu visus būtiskos riskus Latvijas iedzīvotājiem un valsts ekonomikai. Valdības iesaistīšanos prasot nozares reklāmas un mārketinga kampaņas, kas ministra skatījumā «nereti ir manipulatīvas un maldinošas», raksta Diena.

«Galvenā problēma šībrīža ātro kredītdevēju īstenotajā komercpraksē ir, ka tā var veicināt bezatbildīgu aizņemšanos,» teikusi Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde un skaidrojusi, ka nebanku kreditētāji reklāmās un mārketinga aktivitātēs norāda, ka pirmais kredīts ir bez maksas, tādā veidā mudinot patērētājus aizņemties, bet reizēm veidojot nepareizu priekšstatu par pakalpojuma būtību.

Konkurences padome (KP) ir pabeigusi pārtikas mazumtirgotāju sadarbības tīklu – iepirkumu grupu – tirgus uzraudzību. Tās ietvaros KP analizēja konkurences situāciju, kā arī konstatēja nepilnības, kas mazumtirgotājiem būtu jānovērš līdz 2016.gada sākumam, lai to sadarbība ar piegādātājiem atbilstu jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasībām, informē KP.

Latvijā kopumā darbojas sešas pārtikas mazumtirgotāju iepirkumu grupas – SIA Baltstor ar veikaliem Mego un Vesko, SIA Latvijas tirgotāju kooperācija AIBE, SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTs), SIA ELVI Latvija, SIA Iepirkumu grupa ar veikaliem top! un Labais un SIA Rust un SIA Savel ar veikaliem BETA.

Sadarbojoties vienas grupas ietvaros, atsevišķie veikalu īpašnieki var veikt kopīgus iepirkumus, lai saņemtu labākus tirdzniecības noteikumus un lielākas atlaides no preču piegādātājiem. Tāpat iepirkumu grupas ietvaros mazumtirgotāji var izmantot vienu zīmolu un īstenot kopīgas mārketinga aktivitātes, piemēram, vienotu klientu lojalitātes programmu veidā.

Latvijas nodokļu maksātājam grib dot iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām – 2000 līdz 5000 eiro

To paredz Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļautais Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, kam tiek piedāvāts spēkā stāšanās laiks – 2020. gada 1. janvāris.

Par to, kāds būs parlamentāriešu vairākuma lēmums, pašlaik skaidrības nav, jo to ierosināja pašlaik opozīcijā esošās ZZS Saeimas deputāti.

Likumprojekta anotācijā, atsaucoties uz Latvijas Finanšu nozares asociācijas datiem, norādīts, ka parādnieku skaits ar kavētām parādsaistībām, kas pārsniedz 200 eiro, ir aptuveni 170 000, no tiem aptuveni 40 000 fizisko personu parādsaistības pārsniedz 2000 eiro, aptuveni 25 000 fizisko personu parādsaistības ir no 2000 līdz 5000 eiro. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro. Pie zvērinātu tiesu izpildītājiem šobrīd atrodas apmēram 188 000 prasību pieteikumi pret fiziskām personām (līgumsodi, zaudējumi). Parādu atguvējiem 2016. gadā nodots 1,1 miljons lietu, no kurām 52% - parādi dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, 35% – parādi citiem licencētiem kreditoriem un 13% – parādi kredītiestādēm. Šāds parādnieku skaits, kuriem ir grūtības izpildīt saistības, rada sistēmisku motivāciju minētajām personām meklēt iespēju saņemt darba samaksu veidā, kas veicina ēnu ekonomiku.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) biedri ir vienojušies ierobežot līgumsoda apmēru, paredzot, ka tas nepārsniegs 100% no izsniegtā parāda - kas ietver gan aizdevuma pamatsummu, gan komisijas maksu par tā izsniegšanu, liecina LNKA paziņojums. Šādu paziņojumu gan varētu vērtēt arī kā sabiedrisko attiecību gājienu, jo šādu praksi daudzi īstenojuši jau pirms tam.

^{(Ziņa papildināta ar PTAC viedokli.)}

Līgumsoda ierobežojumu asociācijas biedri piemēros tiem kredītiem, kas tiks izsniegti sākot ar 1. martu un turpmāk.

«Asociācijas biedri iestājas par samērīgu līgumsoda noteikšanu, jo tā mērķis ir panākt, lai pakalpojuma ņēmējs apzinīgi pildītu savas saistības, nevis peļņas gūšanai. Katrs izsniegtais kredīts, kas netiek atdots, rada uzņēmumiem zaudējumus,» norāda asociācijas vadītāja Baiba Fromane.

Tāpat asociācijas biedri lēma pilnveidot savus klientu līgumus, skaidri un saprotami iestrādājot informāciju par piemērotajiem saistību pastiprināšanas līdzekļiem (nokavējuma procentiem vai līgumsodiem), kas tiek piemēroti gadījumos, ja klients neveic savlaicīgu aizdevuma atmaksu.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) noteiktās dzīvojamo māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un salīdzināms ar RNP faktiskajiem izdevumiem, kā arī maksā tiek iekļauti ar māju pārvaldīšanu nesaistīti izdevumi. Par to liecinot revīzijā RNP konstatētais.

Valsts kontrole (VK) aicina dzīvokļu īpašniekus izmantot normatīvajos aktos noteiktās tiesības regulāri izvērtēt RNP sagatavotos mājas apsaimniekošanai faktiski izlietoto līdzekļu pārskatus, salīdzināt ar faktiski veiktajiem darbiem un pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus. VK norāda, ka, pastāvot tādai darba organizācijai, kāda tā pašlaik ir izveidota RNP, iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai, jo RNP to nenodrošina.

RNP gan izplatījis paziņojumu, ka noraida Valsts kontroles izplatīto informāciju. VK revīzijas secinājumi esot veikti, pamatojoties uz izlasi, kuras ietvaros, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. Tādējādi esot saprotams, ka VK izvēlētās metodes, revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.

Latvijas iedzīvotāju parādi, kuri tiek piedzīti saskaņā ar tiesu lēmumiem, ir mērāmi miljardos eiro. Lai spētu tos segt, parādnieki, ievietojot izmisīgus lūgumus sludinājumu portālos, ir gatavi naudu aizņemties arī no privātpersonām, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Steidzami nepieciešams aizdevums 15 000 eiro finanšu lietu sakārtošanai. Ir stabils darbs, ienākumi pierādāmi Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā vai ar bankas izrakstu. Līguma parakstīšana tikai pie notāra. Varu maksāt aptuveni 250 eiro mēnesī,» vēsta viens no daudzajiem sludinājumiem. Summas, kādas cilvēki lūdz aizdot, ir dažādas - sākot no dažiem simtiem līdz pat desmitiem un pat simtiem tūkstošiem eiro.

To, ka nonākuši parādu jūgā vai melnajā sarakstā pagātnes grēku dēļ, kas šobrīd liedz iet pēc kredīta pie licencētajiem aizdevējiem, sludinājumu ievietotāji neslēpj. Atzīstas, ja ne uzreiz sludinājuma tekstā, tad telefonsarunā potenciālajam aizdevējam. «Ātrie kredīti man ir. Ir tā, ka bankās nedod, ja ir mazie kredīti, lai es varētu apvienot. [...] Man būtu vieglāk dzīvot, ja man kāds varētu aizdot. [...] Man vajadzētu arī, lai es varētu iztikt, kamēr man algu ieskaita,» neslēpj viens no sludinājuma autoriem. Vienlaikus sludinājumu ievietotāji gaužas, ka pagaidām esot tukšā, jo naudu neviens neaizdod. Zvani bijuši, bet visi aizdomīgi.

Secinot, ka stāvvietu apsaimniekotājs SIA CityParks Latvija nepilda uzlikto tiesisko pienākumu, radot būtisku aizskārumu patērētāju kolektīvajām ekonomiskajām interesēm, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzlicis uzņēmumam piespiedu naudu 10 000 eiro apmērā, informē PTAC.

PTAC jau pērn, 28. decembrī pieņēma lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, ar kuru atzina SIA CityParks Latvija īstenoto komercpraksi par negodīgu un piemēroja 50 000 eiro sodu.

Lēmums pieņemts, jo uzņēmums piemēroja netaisnīgus līguma noteikumus, t.sk., neproporcionāli lielu līgumsodu, nenodrošināja pietiekošu laiku, lai patērētāji varētu iepazīties ar līguma noteikumiem, un neizskatīja patērētāju sūdzības pēc būtības.

Cityparks Latvija nepiekrīt PTAC lēmumam ne par sākotnējo sodu, ne papildu sodu, tāpēc izmantos pieejamās, likumīgās iespējas iesniegt tiesā blakusprasību, kā arī gaidīs tiesas spriedumu šajā lietā, informē uzņēmuma valdes loceklis Māris Priednieks.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Šā gada pirmajā pusgadā reģionālo maršrutu autobusos veikti gandrīz 700 pārbaužu, un pārkāpumi konstatēti aptuveni 10% gadījumu, informē Autotransporta direkcija.

Joprojām izplatītākie pārkāpumi ir saistīti ar biļešu tirdzniecību. Šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, kontroļu skaits ir palielināts par 30%. Plānots, ka līdz gada beigām pārbaužu skaits pieaugs vēl vairāk.

No nepilniem 700 kontroļu, kas veiktas reģionālo maršrutu autobusos, pārkāpumi konstatēti 10%, un 77% no visiem šiem pārkāpumiem ir saistīti ar biļešu tirdzniecību. Izplatītākie pārkāpumi – pasažierim vispār netiek izsniegta biļete vai tie izsniegta nulles vērtības biļete, pieturvieta, kas norādīta biļetē, nesakrīt ar to, ko pasažieris nosaucis autobusa vadītājam. Autotransporta direkcija, veicot noslēgto līgumu uzraudzības un kontroles pasākumus, pārkāpumu gadījumā piemēro pārvadātājam līgumsodu.

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.