Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar mantošanu saistītos jautājumus sakārtot ir svarīgi, taču vairums par mantojuma lietām savas nāves gadījumā nav parūpējušies, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, kurus trešdien publiskoja Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP).

Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem tikai 10% iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa jeb 31% to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu jeb 54% nav veikuši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81% aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sagatavojuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.

LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji nereti nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti. Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai izvairītos no iespējamām problēmām, skaidro Kaupe.

Lai gan iedzīvotāju uzticēšanās notāriem aug, vidējais uzticēšanās līmenis skalā no 1 līdz 10 ir 7,8 salīdzinājumā ar 7,4 pagājušajā gadā, joprojām daudzi Latvijas iedzīvotāji juridiskos jautājumus risina pašu spēkiem vai konsultējas ar draugiem un paziņām.

Aptauja arī liecina, ka piektā daļa iedzīvotāju juridiskas problēmas risina, vēršoties pie neprofesionāļiem, kas savukārt var palielināt juridisko neprecizitāšu un problēmu iespējamību. Turklāt 42% iedzīvotāju vispār nezina, kādas ir ar mantojumu saistītās juridiskās procedūras, kas var radīt riskus, pieņemot svarīgus lēmumus.

SKDS veiktā aptauja norisinājās šā gada februārī. Izlasē tika iekļauti 1005 respondenti visā Latvijā.

Šogad ikgadējo Notāru dienu tēma ir mantojuma jautājumi, lai informētu sabiedrību par drošas un pareizas pēdējās gribas noformēšanu, no šā gada 1.janvāra spēkā stājušos mantojumu reformu, kā arī to, kā savu īpašumu pasargāt no iespējamām krāpšanām.

Spēkā stājusies mantojuma reforma paredz vairākas izmaiņas mantošanas kārtībā. Kaupe skaidro, ka reforma paredz tādas izmaiņas kā mantinieka ierobežoto atbildību, atbildot par mantojuma atstājēja parādiem tikai ar mantoto. Ir ieviesta jauna kārtība mantojumā ietilpstošās mantas novērtēšanai, tostarp paredzētas kreditoru tiesības lūgt pārvērtēt mantinieka norādīto mantas vērtību.

Latvijas Civillikums nosaka trīs mantojuma atstāšanas un saņemšanas veidus - likumisko, līgumisko un testamentāro mantojumu, taču zvērinātu notāru pieredze rāda, ka iedzīvotāji ir maz informēti par šīm atšķirīgajām iespējām. Vairums paļaujas uz radinieku un savu līdzcilvēku godaprātu un neatstāj rīkojumu rīcībai ar mantu pēc savas nāves, tā rezultātā nereti radot pamatu ne tikai konfliktsituācijām, bet arī iespējamām krāpnieciskām darbībām.

Zvērinātu notāru apkopotie dati liecina, ka katru gadu tiek uzsākti vidēji 13 000 mantojuma lietu. 2024.gadā notariāts izsniedza 14 443 mantojuma apliecības, informēja Kaupe.

Līdz šim mantiniekiem, lai mantotu, bija ļoti būtiski veikt pirmo soli - aiziet uz zvērināta notāra biroju un uzrakstīt mantošanas iesniegumu. Zvērināti notāri nemeklēja mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus.

Patlaban pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs fizisko personu reģistrā noskaidros mantot aicinātos līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un pārdzīvojušo laulāto un informēs viņus par mantojuma izsludināšanu ar elektroniski parakstītu vēstuli, ja ir aktivizēta oficiālā elektroniskā adrese, kā arī nosūtot vēstuli uz deklarēto dzīvesvietu un citu mantojuma lietā zināmo adresi.

Iepriekš mantinieki mēdza izvēlēties nepieņemt mantojumu, jo atbilstoši iepriekš spēkā esošajam regulējumam bija noteikta prasība uzņemties atbildību arī par visiem mantojuma atstājēja parādiem.

Tagad Civillikums ir izteikts jaunā redakcijā un noteic, ka mantinieki par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem vienmēr atbildēs mantojuma apmērā.

No šā gada Civillikums ir papildināts ar jaunu pantu, kas paredz, ka turpmāk katram mantojumam sastādāms mantojuma saraksts, kurā norāda mantojamo mantu un tās vērtību Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

Ziņas par mantojuma atstājējam piederējušo mantu mantojuma sarakstā iekļauj notārs un mantot aicinātie. Mantojuma sarakstu var sagatavot arī zvērināts tiesu izpildītājs. Katrā mantojuma lietā ir viens mantojuma saraksts.

Kaupe skaidroja, ka iepriekš mantiniekam bija jāsavāc visi nepieciešamie dokumenti, tad tagad notārs katrā mantojuma lietā noskaidros uz mantojuma atstājēja vārda reģistrēto mantu piecās publiskajās datubāzēs - Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā - vai pie zvērināta tiesu izpildītāja. Līdz ar to arī izmaksas mantojuma jautājumu sakārtošanai ir palielinājušās, taču Kaupe atzina, ka procentuāli to kāpumu nevar salīdzināt, jo tagad notārs pilda tādas funkcijas, kas iepriekš nebija.

Ar grozījumiem Civillikumā tiek stiprināta tiesu prakses atziņa par to, ka sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņā zināmajiem kreditoriem nav jāpiesaka savas kreditora pretenzijas. Notārs saskaņā ar grozījumiem Notariāta likumā pēc Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Komercķīlu reģistrā un Kredītu reģistrā pieejamās informācijas noskaidros mantojuma atstājēja kreditorus, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu.

Notāru dienu laikā iedzīvotājiem kā katru gadu būs pieejamas notāru bezmaksas konsultācijas - šogad gan klātienē notāru birojos visā Latvijā, gan telefoniski, zvanot pa tālruni 29 227 731 no plkst.10 līdz 17.

Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam.