Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana Latvijā ir radījusi neparedzētus apstākļus darba tirgū kā darba devējiem, tā darba ņēmējiem un arī dažādu pakalpojumu sniedzējiem. Uz aktuāliem jautājumiem atbild advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Viktorija Jarkina.
Fragments no intervijas, kas publicēta žurnālā "Dienas Bizness":
Civillikumā nav noteikta nepārvaramas varas jeb force majeure definīcija. Vai ārkārtas situācijas izsludināšana automātiski uzskatāma par nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos?
Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana, piemērotie ierobežojumi un vīrusa izplatīšanās var tikt uzskatīti par nepārvaramas varas apstākļiem tikai tad, ja līguma saistību izpildi šie apstākļi objektīvi ietekmē, padarot līguma izpildi par neiespējamu šo apstākļu dēļ. Tomēr lielāka uzmanība pievēršama faktiskajam stāvoklim, nevis ārkārtas situācijas izsludināšanas faktam pašam par sevi.
Tāpat jānorāda, ka, ja līguma puses iekļauj ārkārtas situācijas izsludināšanu starp nepārvaramās varas apstākļiem, tad šāda atruna būs automātiski saistoša.
Svarīgi atzīmēt, ka nepārvaramas varas apstākļu atzīšana automātiski neatbrīvo no līguma saistībām, kā arī nav pamats automātiskai līguma izbeigšanai. Pusei, kas nespēj izpildīt vai nav izpildījusi savas līgumiskās saistības nepārvaramas varas apstākļu dēļ, tas būtu jāpamato, kā arī jāpieprasa izziņa no kompetentās iestādes. Latvijā tā ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Protams, ja līguma noteikumi paredz citu nepārvaramas varas apstākļu un to seku regulējumu, tad ir jāpiemēro līgums. Ja savukārt līgumā nav speciālu noteikumu par līguma izbeigšanu nepārvaramas varas apstākļu dēļ, tad nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās tikai pagarina līguma izpildes termiņu. Tomēr puse var mēģināt pierādīt, ka tā vairs nav ieinteresēta līguma izpildē, un likumā noteiktos izņēmuma gadījumos pieprasīt līguma izbeigšanu uz šī pamata.
Tādā gadījumā jāceļ prasība tiesā. Attiecībā uz nepārvaramas varas apstākļu radīto zaudējumu atlīdzināšanu Civillikums nosaka, ka zaudējumi, kuru cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara, nav jāatlīdzina. Protams, ka arī šajā sakarā līgums var paredzēt citus nosacījumus, kas jāievēro.
Pilnīgi pamatoti var uzskatīt, ka Covid-19 un tā sekas kopsakarā ar ārkārtējo situāciju Latvijā skars daudzas jomas, uzņēmumus un cilvēkus. Diemžēl lielāku daļu tas skars vairāk negatīvā nozīmē nekā pozitīvā. Neapšaubāmi, ka būs arī negatīva ietekme uz valsts budžetu un ekonomiku. Cik negatīva vai graujoša, par to varēs spriest attiecīgu nozaru eksperti.
Visu interviju lasiet 31. marta žurnālā "Dienas Bizness".
Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.