Salūts ir kā labs vīns, kad pietiek pat ar vienu malku – uguņošanai nevajag būt ilgai.

Arī mirkli var padarīt pietiekami efektīgu un neviens neskatās pulkstenī, uzskata Ilze Jakuša-Kreituse, SIA Faville īpašniece. Viņas uzņēmums nodarbojas ar pirotehniskajiem pakalpojumiem un visu veidu specefektiem kino vajadzībām – izstrādā ieroču rekvizītus, sprādzienus, ložu trāpījumu imitācijas, miglu, sniegu u.tml.

Uzņēmumam karstākais darba laiks ir gada nogale, kad notiek lielākā daļa pasākumu ar salūtu. Novembrī ir valsts svētki, decembrī – korporatīvie pasākumi, balles un Jaungada svinības. Daudz darba esot arī vasarā, kad cilvēki vēlas uguņošanu savās kāzās. Savukārt specefekti filmām mēdz būt nepieciešami visu gadu, un ir neparedzami pasūtījumi. «Sadarbojamies ar kolēģiem citās valstīs, kuri koncentrējas tikai uz kino specefektiem, un gadās, ka reizēm viņiem trīs mēnešus nav darba. Tāpēc mēs izvēlējāmies plašāku darba lauku. Latvija ir pārāk maza, lai atļautos tikai vienu darbības jomu,» norāda Ilze. Lai gan specefektu izstrāde ir neregulāra, tā ir biznesa ienesīgākā daļa. Taču biežuma ziņā lielāko daļu pasūtījumu veido pirotehniskie pakalpojumi.

Nelegālie pirotehnikas tirgotāji pārdod pirotehnikas izstrādājumus ar 20-25% uzcenojumu, saka pirotehnikas izstrādājumu tirgotāja SIA Aldi līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aldis Zārbergs.

Runājot par nelegālās pirotehnikas tirdzniecību jeb tirdzniecību «no rokas», uzņēmējs norādīja, ka ir vērojama tendence, ka liela daļa, kas tirgo pirotehniku «no rokas», tirgojamo preci ir iegādājušies pie oficiālajiem pirotehnikas izplatītājiem. «Līdz ar to pircējs, kas iegādājas sertificētu un pārbaudītu pirotehniku šādā veidā, samaksā par vismaz 20-25% vairāk, nekā būtu maksājis, ja pirotehniku iegādātos pie oficiāliem un licencētiem tirgotājiem.»

Zārbergs atzīmēja, ka aptuveni pēdējo divu gada laikā vērojams, ka tādu gadījumu, kad pircēji iegādājas pirotehniku, kas nav sertificēta, kļūst arvien mazāk. Visticamāk, tas skaidrojams ar to, ka pirotehnikas pircēji ar katru gadu kļūst informētāki un rēķinās arī ar sekām, ko var izraisīt nesertificētas pirotehnikas lietošana, kad, piemēram, nolūkā ietaupīt dažus latus var zaudēt roku. Tāpat to var skaidrot arī ar policijas aktīvo darbību nelegālās tirdzniecības apkarošanā.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Dzīvojamās mājas sprādzienā Saulkrastu novadā, dārzkopības kooperatīva VEF-Biķernieki teritorijā, ceturtdien gājis bojā Latvijā labi pazīstams pirotehnikas speciālists Ilmārs Āboliņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Āboliņš darbojies uzņēmumā Svētku aģentūra. Tā ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā.

Uzņēmuma mājaslapā teikts, ka Svētku aģentūra ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā. Firma organizē plaša klāsta uguņošanas priekšnesumu, pirotehnikas, konfeti, skatuves pirotehnikas specefektu un flame master efektu piedāvājums jau vairāk kā 20 gadus Latvijā.

Svētku aģentūra ir veikusi ļoti daudz dažādus salūtus, uguņošanas, efektus. Paši lielākie projekti bija milēnijuma salūts Rīgā, kura kompozīciju veidoja Āboliņš kopā ar Ilzi Kazradzi vēl pirms Svētku aģentūra dibināšanas.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Asociācija: Saulkrastos notikusī nelaime mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā pievērst vairāk uzmanību drošībai

Saulkrastu novadā notikusī nelaime, visticamāk, mobilizēs pirotehnikas nozari Latvijā vairāk pievērst uzmanību pirotehnikas drošībai, aģentūrai LETA sacīja Profesionālo Latvijas pirotehniķu un pirotehnikas tirgotāju asociācijas vadītājs Aldis Zārbergs.

Viņš norādīja, ka notikušais nelaimes gadījums ir šokējis nozari.

«Pirotehniķi ir šokā. Ne tikai par šādu gadījumu kā tādu, bet arī par to, ka tas noticis ar nozarē jau ilgi darbojušos un pieredzējušu pirotehniķi,» teica Zārbergs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka šis gadījums liecina par klaju drošības un glabāšanas noteikumu pārkāpumu un bezatbildību, pieļaujot, ka mājā, kas uzsprāga, visticamāk, bijušas profesionālās pirotehnikas vienības.

Lai svētku brīvdienās un Jaunā gada svinību laikā nepieļautu nelikumīgu pirotehnikas apriti, kā arī novērstu ar pirotehnikas izstrādājumiem saistītos negadījumus, Valsts policija (VP) veiks pastiprinātu pirotehniskas tirgotāju un sabiedriskās kārtības uzraudzību līdz pat 2016.gada 2.janvārim, informē VP.

Likumsargi uzraudzīs vai pirotehnikas tirgotāji ievēro visus drošības noteikumus un likumīgi pārdod licencētu preci. Tāpat policisti pievērsīs uzmanību vecuma ierobežojumiem pirotehnikas iegādei un izmantošanai.

Uz katra pirotehniskas izstrādājuma ir norādīta uguņošanas ierīces kategorijas, pēc kuras arī nosaka, no kāda vecuma persona drīkst to iegādāties un pielietot. Proti, F1 kategorijas uguņošanas ierīces var iegādāties un izmantot no 14 gadu vecuma, bet F2 un F3 kategoriju uguņošanas ierīces, kā arī T1 kategorijas skatuves pirotehniskos izstrādājumus var iegādāties no 18 gadu vecuma. Tāpat arī katram pirotehnikas izstrādājumam ir pievienota drošas lietošanas instrukcija, ar ko obligāti jāiepazīstas un tā jāievēro.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) iestājas pret milzīgo nodokli svētku pirotehnikai, un savā paziņojumā pauž viedokli, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piedāvājis mazināt svētku sajūtu 1,8 miljoniem Latvijas iedzīvotāju.

Lai iegādātos pirotehniku, iespējams, vajadzēs šķirties no lielākas naudas summa nekā līdz šim, jo klāt nāks nodoklis - 25% no cenas pirms PVN piemērošanas. Pēc dabas resursu nodokļa (DRN) ieviešanas pirotehnisko izstrādājumu cenā nodokļi veidos gandrīz 60%, norāda LTA.

DRN atbild par kaitējuma mazināšanu dabai. «Piedāvājot grozījumus DRN jāvērtē attiecīgo resursu pieejamība, kaitējums u.tml. Jebkuriem jauniem nodokļiem jābūt pietiekami pamatotiem. Ja runā par kaitējumu, tad vajadzētu izvērtēt – ar ko konkrētā lieta ir kaitīga un cik lielā mērā. Attiecīgi tikai pēc tam lemt par aplikšanu ar nodokli,» uzskata tirgotāji.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Importētais alus Latvijā pēdējos gados kļuvis populārāks, tomēr Jāņos Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku pašmāju ražojumam. Vispopulārākais Jāņu alus Tērvetes alus, kuru šogad svētkos baudīšot 17% iedzīvotāju.

To liecina alkohola atlaižu meklētāja iedzert.com aptauja. Aptaujā secināts, ka tikai 2% valsts iedzīvotāju Līgo svētkos izvēlēsies ārzemju alu.

Vispopulārākā izvēle starp alus ražotājiem aptaujas dalībnieku vidū bijusi Tērveres alus (to izvēlējušies 17% aptaujas dalībnieku), kuram seko Aldaris (12%) un Cēsu alus ar 11%.

Tālāk aptaujas dalībnieku vidū izvēle kritusi par labu Bauskas alum (9%), Užavas alus (8%), Lāčplēša alus (7%), Valmiermuižas alus (6%) un Piebalgas alus (3%). 7% aptaujātie norādīja uz kādu citu alus izvēles variantu. Savukārt 4% aptaujāto norādīja, ka Jāņos alu nedzeršot.

Šodien tirdzniecības nozares Sociālā dialoga padome lēmusi par nepieciešamību likumos veikt grozījumus ar mērķi noteikt, ka veikali svētkos nestrādās. Perspektīvā paredzēts, ka ar laiku šis aizliegums tiktu paplašināts arī attiecībā uz darbu svētdienās, kā tas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs, kur veikali ir slēgti arī svētdienās, teikts šodien izplatītā paziņojumā.

Galīgo lēmumu, kāds izskatīsies likumdevējam iesniedzamais priekšlikums par šo ierobežojumu, pieņems Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) konferencē 18. augustā un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) savā padomē š.g. 13. septembrī.

Sociālais ieguvums – tirdzniecībā strādājošiem būtu iespēja svētkos veltīt laiku ģimenei, bērniem un atpūtai. Savukārt lielo darba devēju ieguvums būtu no tā, ka «augs darba ražīgums, jo atpūties cilvēks spēj strādāt ar lielāku atdevi».

«Uzskatu, ka nozares dominējošiem spēlētājiem darbs svētdienās peļņu nenes, jo ir mazāks apgrozījums, savukārt darba izmaksas ir divas reizes lielākas. Tomēr, lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafiki sakrīt ar veikalu darba laiku darbdienās, jāatļauj mazajiem veikaliem strādāt arī brīvdienās. Latvijas Tirgotāju asociācija uzskata un arī to pārrunājusi ar Ekonomikas ministriju, ka šādas izmaiņas veikalu darba laikā uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju,» pauž LTA prezidents Henriks Danusēvičs

Mežaparka Lielās estrādes koristu tribīnēs vienlaikus var atrasties 7400 cilvēku, bet pie nosacījuma, ka viņi visi ir informēti par nepieciešamo rīcību ekstremālās situācijās, tā estrādes apsaimniekotāja Rīgas meži pasūtītajā ekspertīzē secinājis būvinženieris Aigars Ūdris, kurš bija eksperts arī Zolitūdē sagruvušā lielveikala traģēdijas izpētē.

Kā vēstīts, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizācijas izvērtēšanas komisija gala ziņojumu apstiprinājusi bez pilna uzņēmuma Rīgas meži atzinuma par Mežaparka Lielās estrādes slodzes mērījumiem. Ziņojuma apstiprināšanas brīdī komisijai bija pieejams tikai daļējs atzinums. Komisijas vadītāja Evija Papule toreiz gan pārliecinoši norādīja, ka nākamajos svētkos vienlaicīgi uz estrādes neatradīsies tiks liels dalībnieku skaits, kā tas bijis līdz šim. Viņa skaidroja, ka tie varētu būt 6000-8000 dalībnieki vienlaikus. Šovasar notikušajos svētkos estrādē vienlaicīgi atradās vairāk nekā 12 000 dalībnieku.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Nokrauti galdi ar biznesa dāvanu kastēm, uz kurām ir uzņēmuma logo, - tipisks skats decembra otrajā pusē daudzos uzņēmumos.

Uzņēmumi vēlas apsveikt svētkos savus klientus, partnerus un kolēģus. Tomēr pēdējā laikā tendences mainās, un gan pasaulē, gan Latvijā uzņēmumi arvien biežāk svētku dāvanām paredzētos līdzekļus ziedo un novirza projektiem, kas sniedz atbalstu visai sabiedrībai.

Lauzt stereotipus par korporatīvajām svētku dāvanām

Pasaulē korporatīvās dāvanas ir miljardiem eiro liels bizness (vairāki avoti min, ka globāli šī niša sasniedz pat vairāk nekā 100 miljardus eiro). Tomēr dāvanu tendences pasaulē mainās, tās kļūst videi draudzīgākas, vairāk tiek domāts par dāvanas kvalitāti, nevis kvantitāti. Latvijā ziedošanas kultūra katru gadu aug gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju vidū. Jau tradicionāla ir labdarības akcija "Eņģeļi pār Latviju", ik gadu tiek gaidīts Ziemassvētku labdarības maratons "Dod pieci!", ar dāvanām svētkos tiek iepriecināti vientuļie seniori.

Kandavas novada Kafijas un tējas svētkos 29. oktobrī piedalīties solījuši vairāki nozares uzņēmēji - svētku programmā solīts apmeklētājus iepazīstināt ar Kandavas ozolzīļu kafiju, Melno kafiju, Tukuma kafiju, Kafeju Alīda un Andrito Kafijas grauzdētavas studiju.

Svētku aktivitātēs iesaistījusies arī Tējas bode Kandavā un kafejnīca Kafijas pauze, kā arī bārmenis Ingus Reizenbergs, kurš gatavos kokteiļus atbilstoši svētku nosaukumam. Svētku ietvaros notiks arī latviešu un brazīliešu ēdienu un dzērienu degustācija, kā arī dažādi muzikāli un izklaidējoši sarīkojumi. Ieejas biļetes svētkos maksā 2,50 Ls, bērniem - viens lats. Sētkus Kandavas novada pašvaldība rīko jau otro gadu pēc kārtas, lai popularizētu Latvijā iecienītos dzērienus - kafiju un tēju. Īpaša vērība svētkos tiek pievērsta Latvijā audzētajiem un ražotajiem produktiem, informē Kandavas novada Kultūras pārvalde. Rīkotāju mērķis ir dot iespēju kafijas un tējas produkcijas audzētājiem, ražotājiem un izplatītājiem reklamēt savu piedāvājumu, paplašināt klientu loku, dalīties pieredzē, piedzīvot jaunas garšas un informācijas atklāsmes.

Valsts policija sagatavojusi deviņus ieteikumus, kuriem sekojot, svētku laiks būs mierīgs un izdevies.

Deviņi policijas ieteikumi:

1) Nesēdieties pie spēkratiem alkohola vai narkotisko vielu reibumā, neļaujiet to darīt citiem!

2) Autovadītājiem - ievērojiet drošu braukšanas ātrumu, distanci un esiet toleranti viens pret otru!

3) Neaizmirstiet par sava mājokļa drošību, ja svētkus plānots svinēt citviet (aizslēgt durvis, aizvērt logus, noslēgt gāzes padevi, iztukšot pastkastīti, atvienot elektroierīces, informēt uzticamus kaimiņus utt.)

4) Turiet drošībā savas personīgās mantas - maku, mobilo tālruni, dokumentus! (kabatzagļiem svētku drūzmēšanās laiks ir labvēlīgs savu nodomu īstenošanai)

5) Diennakts tumšajā laikā lietojiet gaismu atstarojošus elementus, lai mazinātu risku iekļūt ceļu satiksmes negadījumos!

Eiropas Parlaments ceturtdien apstiprināja jaunu direktīvu, ar kuru pastiprina inspekcijas bīstamu ķīmisku vielu uzglabāšanas vietās. Tā dēvētā Seveso III direktīva nosaka arī to, ka sabiedrībai jāsaņem informācija par uzņēmumiem, kuros uzglabā bīstamas vielas, un par to, kā rīkoties avāriju gadījumā.

Jaunos tiesību aktus EP apstiprināja ar 593 balsīm «par», 10 - «pret» un 7 - «atturas». Parlaments par tiem vienojies ar dalībvalstīm. Tie stāsies spēkā 2015. gada jūnijā.

«Seveso direktīvas noteikumu aktualizēšana palielina aizsardzību pret nopietnām ķīmiskām avārijām un nodrošina iedzīvotājiem pienācīgu piekļuvi informācijai,» pirms balsošanas norādīja deputāts Ričards Sēbers.

Direktīva paredz stingrākus noteikumus inspekcijām, proti, augstāka bīstamības līmeņa uzņēmumi būs jāapmeklē vismaz reizi gadā, un uzņēmumi ar zemāku bīstamību — reizi trīs gados. Sūdzību gadījumos veiks arī ārkārtas inspekcijas.

Lai gan ierosinājums lielveikaliem svētdienās nestrādāt izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā, tomēr pārliecinātu atbalstītāju šim priekšlikumam nav daudz. Veikali svētdienās gūst vērā ņemamu apgrozījumu, bet iedzīvotāji, kuri darbdienās daudzas stundas velta darbam vai mācībām, uzskata, ka tikai svētdienās var mierīgi ziedot laiku tam, lai iegādātos ikdienā nepieciešamās preces un veiktu vērienīgākus pirkumus, vēsta laikraksts Diena.

Apmeklējot vairākus Rīgas tirdzniecības centrus, pagājušajā svētdienā Diena secinājusi, ka pircēju tajos netrūkst. Daudzviet pie veikalu kasēm bijušas manāmas rindas, pārtikas, apģērbu, apavu, kā arī interjera un dažādu citu rūpniecības preču veikalos - liels dažāda vecuma apmeklētāju skaits, to vidū ģimenes ar bērniem, jaunieši, arī pusmūža cilvēki.

«Darbdienu vakaros man nav ne laika, ne enerģijas doties iepirkties uz apģērbu, kurpju vai saimniecības preču veikaliem, tāpēc šādus pirkumus veicu svētdienās, bet citās nedēļas dienās nopērku tikai pārtiku,» teikusi tirdzniecības centrā Origo sastaptā Aelita un piebildusi, ka bez racionāla iemesla pa veikaliem nestaigā, tāpēc nedomā, ka veikalu apmeklējums svētdien atņem laiku, ko vajadzētu veltīt tuviniekiem, kultūras pasākumiem un sportam.

Eiropas Komisija (EK) savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību secinājusi, ka Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš.

Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts ziņojumā, norādot, ka nodarbinātība un investīcijas ir vājas.

Komentējot investīciju vājumu, EK norāda, ka tās mūsu valstī ietekmē gan Eiropas Savienības finansējuma saņemšana, gan citi ārējie faktori, kā arī vietējā ekonomikas politika, jo turpinās nenoteiktība par iespējamo nodokļu reformu, investīcijas ir vāji aizsargātas maksātnespējas gadījumā un ir liels ēnu ekonomikas apmērs.

EK norāda, ka Latvijas patēriņa izdevumus veicina dinamiskā algu izaugsme, kas būtiski ir palielinājis iekšzemes kopprodukta pieaugumu,

Kā arī, EK novērtē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts ir neliels, neskatoties uz to, ka daudzu nozīmīgu tirdzniecības partneru ekonomiskā situācija ir vāja. EK gan prognozē, ka šogad un nākamgad tirdzniecības bilance nedaudz pasliktināsies.