Jāatgriežas pie piparotajiem terminiem «strukturālās reformas» un «konsolidācija», bet Latvijas Bankas pravietojumi politiķiem kož mēlē
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pēdēja laika izteikumi par to, ka Latvijas tautsaimniecība atdziest un dzīvojam gadā ar prognozējami zemāko izaugsmi kopš krīzes, kā arī skarbie vārdi, kas veltīti valsts nespējai sakārtot veselības un izglītības jomu, kādam var arī nepatikt. Var nelikties glīti, ja lietas sauc īstajos vārdos, jo to izskanēšana liek uz notiekošo paraudzīties spilgtā gaismā. Izskatās, ka politiķi un amatpersonas sistēmiski neieklausās Latvijas Bankas atziņās. Nupat nopēlumu izpelnījās Latvijas Bankas secinājumi par to, ka veselības nozarei pietiekamu finansējumu varētu nodrošināt obligātās veselības apdrošināšanas modelis. Tāpat tiek kritizētas I. Rimšēviča ekonomiskās prātulas par izglītības jomu un valsts pārvaldes aparāta aprisēm.
Mūsu centrālās bankas ekspertu ieskatā, trūkst vilkmes ne tikai eksportam, bet arī visa tautsaimniecība kopumā sirgst ar aizdusu. Varbūt tāpēc ieilgusi pošanās ceļā uz mazu un efektīvu valsts pārvaldi. Ja nespējam samaksāt vairāk tās labākajiem darbiniekiem, varbūt nevajag tiekties uz neiespējamo, bet gan sašaurināt valsts klerku loku, kā nekā reiz vismaz publiskajā retorikā par šāda risinājuma nepieciešamību signalizēja pat premjers.
Pašlaik valsts aparāts līdzinās uz veikala flīžu grīdas no rokām izslīdējušai rūgušpiena pakai – bezformīgs un kunkuļains veidojums, kuru kopā saturēt vairs nav iespējams, bet ar to galā var tikt tikai un vienīgi ar pamatīgu uzkopšanu. Žēl, bet grīdas kopējiem jau nav vaļas tādai ķēpai, viņiem labāk patīk uzlasīt pa stūriem melnos ikrus. Uz šī fona Latvijas Banka reizi no reizes samazinājusi izaugsmes prognozes šim gadam.
Krīzes laika uzkopšanas talka un virzītās strukturālās reformas ir sen palikušas aiz muguras, tāpat kā 2011. gadā par gada nevārdu godinātā termina «konsolidēt» lietošana vietā un nevietā. Tiesa, dažus skarbus burtu virknējumus, kas tēmē uz izdevumu cirpšanu, nemaz nenāktu par ļaunu iedzīvināt valsts aparāta uzturētāju izteikumos, atrodot iespējas no ministriju tēriņiem nogriezt pa biezai budžeta izdevumu rikai, nežēlojot konsolidācijas sviestu.
Pēc Rimšēviča sacītā Latvijas Radio, valstij ir arī citas ielaistas slimības, jo ekonomikā «izdarīts viss», lai kreditēšana atdzistu, apstātos investīciju projekti, neieplūstu struktūrfondu nauda. Par sekām nav jābrīnās – lēnāka izaugsme, kurai pa vidu arī dārgā elektrība, peļņā aizbraukušie Latvijas iedzīvotāji, Krievijas sankciju smagā pļauka lauksaimniekiem, sarūkošie dzelzceļa pārvadājumu apjomi un citas aktuālas ligas. Tajā pašā laikā viena no jaunākajām Finanšu ministrijas izplatītajām preses relīzēm vēsta, ka Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienības fondu ieviešanā. Jājautā būvniekiem, kā viņi izbauda ministrijas sišanu sev uz pleca laikā, kad nozare projektu gaidās iznīkst un ministrija būtu pelnījusi uzmundrinājumu pa citu vietu.