2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, balstoties uz tajos esošo cukura daudzumu, sastopas ar pretsparu no uzņēmējiem un rada daudz jautājumu, lēmuma pieņemšana tiek atlikta

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes lēmums, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā.

Priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika. Priekšlikums paredz, ka bez- alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 l, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no pieciem līdz astoņiem gramiem, – 10 eiro par 100 l, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu astoņus gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 l. Turklāt akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem Latvijā ir ieviests no 2000. gada. Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad skan idejas par akcīzes nodokļa ieviešanu cukuram un sālim. Savulaik – 2009. gadā – šādu ideju izteica tā brīža Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, norādot, ka pārmērīga sāls lietošana samazina dzīves ilgumu, bet cukura lietošana – cukura diabēta slimnieku skaita pieaugumu, turklāt abas šīs vielas iedzīvotāji uzņem, lietojot rūpnieciski ražotus pārtikas produktus. Savukārt Veselības ministrija budžeta papildināšanai un veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai piedāvāja noteikt akcīzes nodokli ne tikai sālim un cukuram, bet arī konfektēm, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem un citiem produktiem. Tolaik bija piedāvājums bezalkoholiskajiem dzērieniem to palielināt līdz 22,2 eiro par 100 l dzēriena. To, ka par akcīzes nodokli cukuram jau ir bijušas diskusijas, atgādināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidente Ināra Šure.

Ja parlaments nemainīs savu nostāju, skatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā galīgajā lasījumā, tad no 2020.gada 1. jūlija saldās limonādes kļūs krietni «sālītākas».

Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Piemēram, ja dzērienā norādītais cukura daudzums uz 100 mililitriem ir 11 grami cukura, tad 1,5 litru pudelei šī dzēriena akcīzes nodoklis būtu 0,45 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības nodokli cena pēc aptuvenām aplēsēm no pašreizējiem 1,0 līdz 1,3 eiro pieaugtu līdz 1,5- 1,7 eiro.

Būtiski lielākas akcīzes nodokļa likmes noteikšana saldinātajiem dzērieniem, ņemot vērā tajos esošo cukura daudzumu, visticamāk, tiks ieviesta nevis pēc gada, kā sākotnēji plānots, bet pēc diviem.

To liecina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes diskusijas, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Atbildīgajā komisijā tika piedāvāti pat trīs dažādi piedāvājumi, tādējādi faktiski mīkstinot sākotnējo piedāvājumu – gan nosakot garāku termiņu, no kura brīža tas varētu būt spēkā, gan arī mazākas akcīzes nodokļa likmes. DB jau vēstīja, ka priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika, to atbalstīja arī parlamenta vairākums.

Priekšlikums paredz, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Ja sulām nepiemēros cukura akcīzes nodokli tāpat kā visiem pārējiem cukurotajiem dzērieniem, pastāv risks, ka valsts nelikumīgi radīs izņēmumu.

Tiek dota nedēļa laika kāzusa atrisināšanai, lai neveidotos situācija, ka valsts nelikumīgi atbalsta kādu no bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Saeimas Juridiskais birojs vērsa klātesošo parlamentāriešu uzmanību uz vairākām neskaidrībām. Proti, otrajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz bezalkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli aprēķināt atkarībā no cukura daudzuma gramos, taču spēkā esošā redakcija, kurai nav paredzētas izmaiņas, nosaka, kādi bezalkoholiskie dzērieni ir akcīzes nodokļa objekts – tie ir ūdeņi, minerālūdeņi ar cukura, citu saldinātājvielu vai aromatizētāju piedevu un pārējie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas un nektārus, dzērienus, kuru sastāvā ir ne mazāk kā 10% sulas (izņemot augļu sulas, kuras gatavotas no koncentrāta ar ne vairāk kā 10% pievienotā cukura). Tā kā ideja ir piemērot akcīzes nodokļa likmi atkarībā tikai no cukura daudzuma, tad minētā konstrukcija varot radīt problēmas nākotnē.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pirmdien nolēmusi neizsludināt pagājušajā mēnesī parlamentā pieņemto likumu par tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un atdevusi to Rīgikogu otrreizējai caurlūkošanai.

Skaidrojot savu lēmumu, viņa norādījusi, ka atbalsta jaunā likuma mērķi - samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem, - taču iebilst pret likuma punktu, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz tiem saldinātajiem dzērieniem, kas tiek tirgoti starptautiskās satiksmes kuģos un lidmašīnās.

Kā teikts Kaljulaidas paziņojumā, kas publicēts prezidentes oficiālajā interneta vietnē, šis izņēmums ir pretrunā ar Igaunijas konstitūcijā ietverto līdztiesīgas attieksmes principu, jo likumdevējs nepamatoti paredzējis priekšrocības vienai nozarei salīdzinājumā ar citām.

Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti pēc parlamenta Finanšu komisijas ieteikuma nolēma iekļaut likumā punktu, kas paredzētu atbrīvot no nodokļa saldinātos dzērienus, kuri tiek piegādāti starptautisko reisu kuģiem vai lidmašīnām. Šādu izņēmumu komisijai maijā lūdza Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink, skaidrojot, kā jaunais nodoklis ietekmēs kuģniecības nozari.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Igaunijas parlaments (Rīgikogu) pirmdien pieņēmis likumu, kas paredz aplikt ar nodokli saldinātos dzērienus, kuri satur vairāk par pieciem gramiem cukura uz 100 mililitriem.

Šāda likuma pieņemšanu atbalstījuši 52 deputāti, pret to balsojuši 37.

Jaunā nodokļa mērķis ir samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem.

Dzērieniem ar cukura saturu 5-8 grami uz 100 mililitriem nodoklis tiks noteikts 10 eiro centi par litru, bet, ja cukura saturs būs lielāks - 30 eiro centi par litru.

Dzērieniem, kas satur saldinātājus, nodokļa likme arī būs 10 eiro centi par litru. Nodokļa likme dzērieniem, kas satur gan saldinātājus, gan cukuru, tiks noteikta tādā pašā kārtībā kā cukuru saturošiem dzērieniem. Saldinātajiem dzērieniem, kas pirms lietošanas jāatšķaida, nodokli noteiks atkarībā no cukura un saldinātāja satura atšķaidījumā.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

No nākamā gada akcīzes nodoklis bezalkoholisko dzērienu grupā varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem.

Valdība šodien starp pirmo un gala lasījumiem Saeimā skatīja nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, tostarp ieceri par samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai šādu likmi ieviestu, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ nolemts palielināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem produktiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosināja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem akcīzi vispār nevajadzētu palielināt, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem akcīzi vajadzētu palielināt vairāk, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no pirmās grupas.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā un viena no retajām visā Eiropā, kura ir ieviesusi paaugstinātu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā cukura daudzumu.

"Kopš 2022. gada 1. janvāra visiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, kuros cukura saturs pārsniedz 8 gramus, ir piemērots paaugstināts akcīzes nodoklis 6,5 centi uz vienu litru, tas ir divas reizes lielāks, nekā bija līdz šim. Lai nenāktos palielināt dzērienu realizācijas cenas, dzērienu ražotāji ir pārskatījuši savu dzērienu receptes. Tā rīkojās arī Cēsu alus, daļai dzērienu tika pārskatītas receptes un tiem, kuriem tas bija iespējams, tika samazināts cukura daudzums par 10–20%. Tādējādi daudzi dzērienu ražotāji izpildīja valsts likumdevēju vēlmi samazināt cukura saturu bezalkoholiskajos dzērienos," intervijā Dienas Biznesam saka AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Igaunijas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācija iesniegusi sūdzību Eiropas Komisijā (EK) par valdības plānoto nodokli saldinātajiem dzērieniem, vēstīja laikraksts Postimees.

Asociāciju pārstāvošais advokāts Allars Jekss paziņoja, ka plānotais nodoklis ir pretrunā Eiropas Savienības līguma normām un būtu uzskatāms par nelikumīgu valsts palīdzību ražotājiem, kuru produkti netiks aplikti ar šo nodokli.

Jekss sacīja, ka nodokļa mērķim samazināt cukura saturu vajadzētu attiekties uz visiem atbilstošiem produktiem.

«Igaunijas uzņēmēji ražo arī plašu klāstu saldinātu piena produktu, kas konkurē ar bezalkoholiskajiem dzērieniem, un tos nav paredzēts aplikt ar nodokli,» piebilda advokāts.

Igaunijas Finanšu ministrijas preses pārstāve Marija Murakasa norādīja, ka ministrijai nav bijusi iespēja iepazīties ar otrdien EK iesniegto sūdzību. Viņa piebilda, ka ministrija strādā, lai saņemtu atļauju par valsts palīdzības sniegšanu un plānotais nodoklis netiktu piemērots dabīgajām sulām.

Vairāki deputāti rosina piemērot akcīzes nodokli arī saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Šādu priekšlikumu grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā iesniedza Andris Skride (AP), Ilmārs Dūrītis (AP) un Inese Voika (AP).

Deputāti rosina noteikt, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem ir 7,4 eiro, ar cukura sarunu no pieciem līdz astoņiem gramiem - 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem - 30 eiro.

Parlamentārieši piedāvā šādas izmaiņas ieviest no 2020.gada 1.jūnija.

Viņi uzskata, ka, ieviešot šādas izmaiņas, samazināsies saldināto produktu patēriņš, kā arī būs nodokļu ieņēmumu pieaugums, ko novirzīt sabiedrības veselības vajadzībām. Tāpat, pēc deputātu domām, šādi notiks veselības aprūpes budžeta izdevumu samazinājums noteiktu modificējamo slimību ārstēšanai ar tai sekojošu racionālāku līdzekļu pārdali citu slimību ārstēšanai.

Akcīzes nodoklis pēdējo 25 gadu laikā ir bijis un, šķiet, arī turpmāk būs viens no tiem nodokļiem, kura likmes paaugstinot valsts budžets gūs papildus naudu dažādu sabiedrības vajadzību apmierināšanai, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina AS BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokļa augšupejošo spirāli pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. «Akcīzes nodokļa sistēma ir savdabīgs Latvijas pirmsiestāšanās un pēciestāšanās Eiropas Savienībā mikslis,» vērtē AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Latvija ar 2004. gada 1. maiju būtībā pielāgoja tā brīža akcīzes nodokļa sistēmu ES prasībām un arīdzan minimālajām likmēm, vienlaikus saglabājot vairākus savdabīgus atavismus.

«Akcīzes nodoklis ir pildījis, un arī jaunās nodokļu politikas stratēģijā tam atvēlēta budžeta piepildīšanas funkcija, kaut arī šim nodoklim vairāku produktu – alus, vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni, cigaretes un tabaka – segmentā ir to patēriņu bremzēšanas funkcija,» skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka Latvijā ir bijuši arī vairāki mēģinājumi, pagaidām gan nesekmīgi, ar šo nodokli aplikt cukuru un pat sāli. «Šajā kontekstā Latvijā ar akcīzes nodokli ir aplikta kafija, bet nav - tās konkurente tēja, ar šo nodokli ir aplikti arī visi saldinātie dzērieni – limonādes,» piemetina J. Zelmenis.

Polijas prezidents Andžejs Duda ceturtdien parakstīja jaunu likumu, kas paredz ieviest nodokli saldinātiem dzērieniem, enerģijas dzērieniem un neliela tilpuma alkoholiskajiem dzērieniem, tādējādi cenšoties veicināt veselīgāku cilvēku dzīvesveidu.

Jaunais likums, kas spēkā stāsies 2021.gadā, paredz, ka dzērieniem, kas satur cukuru vai saldinātājus, tiks piemērots nodoklis 0,5 zloti (0,11 eiro) uz vienu litru.

Tāpat papildu nodokļi tiks noteikti dzērieniem, kas satur kofeīnu vai taurīnu, un dzērieniem, kas uz 100 mililitriem satur vairāk nekā piecus gramus cukura.

Tikmēr alkohola pudelēm līdz 300 mililitru tilpumam tiks piemērots 25 zlotu nodoklis par katru litru alkohola. Šis nodoklis neattieksies uz restorānos vai bāros pārdotajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tajā netiek neņemti vērā degvielas un alkoholisko dzērienu pārrobežu pirkumi.

6. septembrī finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīstināja sabiedrību jau ar pirmo konkrēto nodokļu izmaiņu projektu, gatavojot nākamā gada valsts budžetu. Neatkārtojot dažādās ziņās izskanējušās detaļas, atgādināsim, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kas no 20% un 23% pašlaik pieaugs līdz 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī - 33%, kā arī papildu nodoklis ienākumiem virs 200 000 eiro gadā. Turklāt ir plānots noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.

Lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa ienākumu samazinājumu kompensētu, ir plānota pārnešana - no pensiju otrā līmeņa pārnestu uz pensiju pirmo līmeni vienu procentpunktu no iemaksām. Lai palielinātu valsts budžeta ienākumus, ir iecerēts palielināt (finanšu ministra lietotajā terminoloģijā pārskatīt) akcīzes nodokli degvielai un naftas produktiem. Tāpat tiek plānots palielināt (pārskatīt) akcīzes nodokļu likmes bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem. Plānots palielināt (pārskatīt) akcīzes nodokļu likmes arī alkoholiskiem dzērieniem, alum un tabakas izstrādājumiem.

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Valdība ceturtdien atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos, kuras paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kompensējot to ar akcīzes nodokļa un dažu citu nodokļu paaugstināšanu.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta ieņēmumu un nodokļu politikas pārskatīšanu 2025.-2027.gadā piedāvātās nodokļu izmaiņas sagatavotas atbilstoši Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes konceptuāli atbalstītajam nodokļu pārskatīšanas scenārijam.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro, norāda FM.

Ministrijā skaidro, ka piedāvātais scenārijs vienkāršo nodokļu sistēmu un līdz ar darbaspēka nodokļu samazināšanu veicinātu privāto patēriņu un investīcijas. Vienlaikus izstrādātās izmaiņas izlīdzinātu Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspēju Baltijas līmenī, un atstātu papildu finansējumu uzņēmumiem tālākām investīcijām un veicinātu ekonomikas izaugsmi.