Nenotikuši pasažieru pārvadājumi, pa Rīgas centru masveidā kursējošas kravas automašīnas un daudzi cilvēki, kas ir nobijušies par gaidāmajiem elektroenerģijas rēķiniem - tas viss raksturo vakar notikušās protestakcijas.
Ir skaidrs, ka savu neapmierinātību Valsts prezidentam, Saeimai un valdībai izrādīja vien neliela daļa no tiem iedzīvotājiem, kas ir sašutuši par pēdējā laika politiķu lēmumiem. Katrā ziņā šī bija viena no retajām reizēm, kad faktiski vienotā akcijā spēja vienoties vairāku nozaru pārstāvji. Iešana ielās un saukļu izkliegšana zem atbildīgo iestāžu logiem ir gana sena protesta forma, un tā ir jāpraktizē. Šādi pasākumi lēmumus pieņemošajiem matemātikas faniem, kas tālāk par excel programmas tabulām dzīvi nereti arī neredz, vismaz nedaudz liek sapurunāties un aizdomāties, ka nākamās akcijas jau var būt radikālākas. Var jau nelikties ne zinis par šādām protestakcijām, bļaušanu un staigāšanu vai braukāšanu no viena punkta uz otru. Tomēr vismaz viens aspekts gan būtu jāņem vērā. Ja reiz pietiekami daudzi cilvēki ir pametuši savas mājas un darba vietas, lai aizietu kaut vai līdz Rīgas pilij un tur tērētu savu laiku noteiktas attieksmes paušanai, tas nozīmē, ka vismaz zināmā mērā vadzis ir pilns. Un nākamā vai aiznākamā protestakcija jau var būt krietni vien radikālāka un neprognozējamāka. Proti, cilvēki var vairs neaprobežoties ar scenāriju - atnācām, pastāvējām, padziedājām, aizgājām…
Biznesam un lielai sabiedrības daļai kopumā ir, vienkārši sakot, piegriezies, ka dažādi sāpīgi, nepopulāri lēmumi tiek pieņemti tikai ar vienu mērķi - uzlikt ielāpu budžetam, nedomājot par sekām ilgtermiņā. Gan uzņēmēji, gan sabiedriskās organizācijas un pat bieži lamātie starptautiskie aizdevēji ir ieteikuši Latvijas valdībai veikt reālas strukturālās reformas, taču tā vietā nepārtraukti tiek īstenota «aši cērpjam kaut ko nost un ceļam nodokļus» politika. Pieņemot dažādus lēmumus, nedrīkst neieklausīties profesionāļu vērtējumā un sabiedrības vēlmēs. Pretējā gadījumā Latvija laika gaitā tiešām var pārņemt Eiropas dienvidvalstu pieredzi, kur streiki ir visnotaļ ierasta parādība, bet tas, kā zināms, nodara kaitējumu tautsaimniecībai.
Tiesa, nedrīkst nonākt arī no viena grāvja otrā un dažādām organizācijām, izvirzot savas prasības, ir vismaz jāmēģina ņemt vērā ne tikai savas personīgās intereses. Piemēram, ir saprotami, ka pasažieru pārvadātāji ir sašutuši par vēlmi samazināt dotāciju apmēru. Tomēr tiešām nav vērts vienā un tajā pašā virzienā dotēt gan vilcienu, gan arī autobusu satiksmi. Taču galvenais - pieņemot jebkuru lēmumu, tam ir jābūt loģiskam, vērstam uz sistēmas sakārtošanu, nevis vienkārši uz budžeta ieņēmumu palielināšanu. Jāpiebilst, ka šajā sakarā pareizi rīkojušies tie, kas ir devušies uz tiesu, lai apstrīdētu jau aprīlī gaidāmos Latvenergo elektroenerģijas tarifus. Arī šādu soli var uzskatīt par protesta formu, turklāt tādu, kas, iespējams, ļaus beidzot uzzināt, cik loģiska, pareiza metodika tiek izmantota, nosakot - ļaut vai neļaut paaugstināt tarifus.