Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro, tomēr ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) - 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei - tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai - 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

Citu banku pretreakcija attiecībā uz Jauno hipotekāro kredītu jau bija gaidāma, jo šis kredīts krasi maina attiecības starp banku un kredītņēmēju, saka bankas Citadele valdes loceklis Guntis Beļavskis, atbildot uz publikāciju, kurā tika minēta Igaunijas banku kritika attiecībā uz Citadeles jauno hipotekāro kredītu, kurš paredz iespēju dzēst kredītsaistības, nododot bankas īpašumā ieķīlāto nekustamo īpašumu.

«Ir pēdējais brīdis banku sektoram pavērt jauna veida attiecības ar klientiem kreditēšanas jomā. Ar jēdzienu «atbildīga kreditēšana» būtu jāsaprot ne tikai klienta atbildība par savu spēju atmaksāt kredītsaistības, bet arī bankas atbildība pret kredītu izsniegšanu un to, kā šis svarīgais ilgtermiņa lēmums ietekmēs klienta nākotni,» norāda Beļavskis.

Katram trešajam Latvijas iedzīvotājam (27%) būtu grūtības segt savus ikmēneša maksājumus, ja pēkšņi, piemēram, īslaicīga bezdarba vai slimības gadījumā, samazinātos ienākumi, liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja.

Vēl piektdaļa (23%) spētu nomaksāt tikai daļu rēķinu, savukārt 42% savilktu jostu un veiktu maksājumus, tomēr tas ievērojami ietekmētu dzīves kvalitāti. Tikai 7% iedzīvotāju negaidītu dzīves pavērsienu gadījumā neizjustu nekādas finansiālas problēmas.

Kopumā, pēkšņi samazinoties ienākumiem, iedzīvotāji visbiežāk (49%) rēķinātos ar savu tuvinieku atbalstu un paļautos, ka viņi veiktu steidzamākos maksājumus. Ievērojami retāk cilvēki raudzītos pēc valsts vai pašvaldību atbalsta (27%), aizņemtos naudu no draugiem (26%) vai izmantotu savus uzkrājumus, ar kuriem pieteiktu vismaz trīs mēnešiem (24%).

Daļēju rēķinu apmaksu iedzīvotāji arī veiktu galvenokārt ar tuvinieku atbalstu (56%) vai aizņemoties naudu no radiem vai draugiem (34%). Savukārt tie iedzīvotāji, kuri, pēkšņi samazinotiesienākumiem, pilnībā nespētu norēķināties par regulārajiem maksājumiem, paļaujas uz valsts vai pašvaldību atbalstu (32%). Pētījuma rezultāti uzrāda arī satraucošu tendenci – tie iedzīvotāji, kuriem šobrīd jau ir vairākas kredītsaistības, samazinoties ienākumiem, piemēram, īslaicīgas darba nespējas gadījumā, maksājumu segšanai apsvērtu iespēju aizņemties naudu pie “ātrajiem kredītdēvējiem”.Šādu stratēģiju īstenotu 21% iedzīvotāju, kam ir vairākas kredītsaistības, pretstatā 3%, kas uzņēmušies vienas kredītsaistības, un 2% iedzīvotāju, kam nav nekādu kredītsaistību.

Tikai 13% mājsaimniecību noteikti spētu turpināt pildīt savas kredītsaistības, ja viens no apgādniekiem nespētu finansiāli atbalstīt ģimeni, liecina DnB un Ergo veiktais pētījums.

Savukārt 47% ģimeņu kredītsaistības pildīt nespētu.

52% no aptaujātajiem kredītņēmējiem atzinuši, ka nav iegādājušies dzīvības apdrošināšanu – un puse no tiem kā iemeslu min nepietiekamus līdzekļus.

«Pētījuma dati liecina, ka aptuveni puse no Latvijas mājsaimniecībām nav iegādājušās dzīvības apdrošināšanu kredītņēmējam, neskatoties uz risku zaudēt īpašumu, ja, piemēram, notiek ļaunākais dzīves scenārijs un ģimenes apgādnieks, kurš uzņēmies kredītsaistības, zaudē dzīvību vai nelaimes gadījuma rezultātā iegūst pilnīgu, neatgriezenisku invaliditāti. Pētījuma dati atklāj statistiku, ka mājoklis nereti ir vērtīgākais īpašums un bieži vien pat vienīgais ģimenei piederošais īpašums,» uzsver DnB bankas valdes loceklis un viceprezidents Ivars Kapitovičs.

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas novērtē, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un stabili, lai neizjustu spriedzi, atmaksājot mājokļa kredītu - tā apgalvo 13% aptaujāto, liecina SEB bankas regulāri veiktais esošo un potenciālo kredītņēmēju noskaņojuma pētījums.

Vēl 2009. gada beigās šādu iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 5%.

Pēdējo divu pētījumu dati rāda, ka nelielu samazinājumu uzrāda arī vērtējums par finansiālās spriedzes izjušanu – ja 2009. gada jūlijā gandrīz 20% atzina, ka tiem nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem, tad šī gada maijā šādu vērtējumu pauž nedaudz vairāk nekā 15% kredītņēmēju.

«Jaunākā noskaņojuma pētījuma dati uzrāda, ka kredītņēmēju noskaņojums kļūst optimistiskāks, jo piecu mēnešu laikā vairāk kā 2,5 reizes ir pieaudzis to respondentu skaits, kas šobrīd jūtas finansiāli stabili un neizjūt grūtības veikt ikmēneša kredīta maksājumus,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Tieši pusei no 14 ministriem bankās ir kredītsaistības. Amatpersonu deklarācijas atklāj, ka parādā bankām ir arī 40 Saeimas deputātu, 10 no tiem saistības pārsniedz 100 000 eiro. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iniciatīvas, kas kaut vai nedaudz mazinātu kredītņēmēju atkarību no bankām, virzās gliemeža ātrumā, spriež laikraksts Diena.

Laikraksts norāda, ka, piemēram, jau gadiem ilgušas diskusijas par to, ka finansiālu grūtību gadījumā cilvēkiem būtu jādod iespēja nokārtot saistības, atdodot īpašuma atslēgas bankai. Tā sauktais nolikto atslēgu princips iestrēdzis Saeimas lasījumos, jo bankas kategoriski nostājas pret izmaiņām, uzsverot, ka tas sadārdzinās hipotekāros kredītus. Tikmēr ievērojama daļa kredītņēmēju, kaut jau izlikti no sava nekustamā īpašuma, joprojām turpina bankām maksāt.

Kamēr pērnā gada amatpersonu deklarācijas vēl nav pieejamas, 2012. gada pārskati sniedz ainu, kas liek uzdot jautājumu - cik objektīvu lēmumu vēlētājs var sagaidīt no parlamenta, kur gandrīz pusei deputātu ir kredītsaistības, uzsver laikraksts. Dienas aptaujāto ekonomistu domas dalās. Daži šādu pieļāvumu dēvē par konspirācijas teoriju, citi norāda, ka tas tomēr ir nozīmīgs atkarības risks.

35% Latvijas iedzīvotāju kredīta ņemšanu uzskata par principāli nepareizu, ar savu skeptisko attieksmi lielā mērā pārspējot savus ziemeļu un dienvidu kaimiņus, liecina Kantar Emor veiktā aptauja.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret aizņemšanos nav tikai vispārīga, liecina viņu nodomi – Latvijā ir vismazāk cilvēku, kas plāno ņemt kredītu tuvāko divu gadu laikā. Ja Latvijā šādu rīcību apsver 39% aptaujāto, tad Lietuvā 56% respondentu plāno aizņemties tuvākajos divos gados.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs skaidro, ka ir grūti pateikt, kāpēc attiecībā pret aizņemšanos latvieši ir skeptiskāki nekā viņu kaimiņi.. «2008. un 2009. gada ekonomiskā krīze skāra Latviju un tās bankas cieta nedaudz spēcīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas varētu būt viens no piesardzības iemesliem,» norāda A.Voogs. «Tomēr aptauja atklāj vēl kādu nozīmīgu detaļu – 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus. Lietuvā un Igaunijā šis skaits ir attiecīgi 13% un 6%.»

Otro personu TOP 5 publikāciju sēriju noslēdzam ar pēdējo jeb piekto ietekmīgāko otrā līmeņa amatpersonu Latvijā – Edgaru Severu, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieku, Sporta departamenta direktoru.

TOP 5 pirmajās četrās vietās, atbilstoši sākot no pirmās, tika ierindots UR otrais cilvēks Sandis Karelis, Konkurences padomes vadītāja vietnieks Māris Spička, IUB vadītāja vietniece Evija Mugina, VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine.

Ja visu pirmo četru vietu nominanti bija iestāžu vadītāju vietnieki, tad E. Severs iezīmē citu otro personu klasi – ministriju darbiniekus, un pagaidām viņš ir vienīgais, kurš Dienas Biznesa uzņēmēju aptaujā ietekmes ziņā izvirzījies vadībā. Atšķirībā no citiem nominantiem tieši E. Severam piedēvē daudz lielāku ietekmi uz praktiskiem procesiem, un to arī apliecina viņa dalība, pārstāvot valsti kapitālsabiedrībās, vadot valsts līdzekļu piešķiršanu sportam un pārraugot sportam domātos nekustamos īpašumus.

Lielākajai daļai jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ir viens kredīts uz ģimeni, liecina Swedbank veiktā aptauja.

28% ir diva veida kredītsaistības. Visvairāk jeb 43% iedzīvotājiem ir patēriņa kredītsaistības, 35% - hipotekārais kredīts un 29% auto līzings. 20% iedzīvotāju ir arī ņēmuši aizņēmumu, lai segtu izdevumus par savu vai bērnu izglītību. 61% respondentu maksājumi kredītsaistību segšanai nepārsniedz 30% no ģimenes ikmēneša ienākumiem.

Kredītņēmēji situācijā, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiktu kas neparedzēts un tā rezultātā strauji samazinātos ģimenes ikmēneša ienākumi, visbiežāk aizņemtos līdzekļus no tuviniekiem vai draugiem – tā norāda 27% Swedbank aptaujāto.

24% segtu saistības no citu ģimenes locekļu ikmēneša ienākumiem, 18% dotos peļņā uz ārvalstīm vai tikpat - paļautos uz dzīvības apdrošināšanā ieguldītajiem līdzekļiem. 17% kredītņēmēju nemaz nav domājuši par risinājumiem saistību izpildē, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem notiku negadījums.

Tuvākajā laikā mājokļa kredītu ir gatavi ņemt tikai 17% iedzīvotāju, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Turklāt 5% respondentu izsaka gatavību to darīt jau tuvākajā. Savukārt 12% iedzīvotāju būtu gatavi izmantot aizdevumu, tomēr patlaban viņiem vēl nav nepieciešamības pēc mājokļa kredīta.

Pērn gatavību ņemt mājokļa kredītu pauda 19% respondentu, tajā skaitā, 6% plānoja to darīt tuvākajā laikā. Savukārt, ja šogad 32% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka jau esošās kredītsaistības sagādā finansiālas grūtības, tāpēc viņi neplāno uzņemties jaunas kredītsaistības, tad 2011.gada maijā šādi atbildēja 34% respondentu. Aptuveni ceturtā daļa jeb 26% respondentu no šogad aptaujātajiem vēlas sagaidīt nekustamā īpašuma tirgus stabilizēšanos un aktivitātes pieaugumu pirms apsvērt iespēju uzņemties jaunas saistības. Pērn šādu atbildi sniedza 24%.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Maksājot rēķinus, cilvēki vispirms izvēlas maksāt kredītsaistības bankām. Rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem ierindojas tikai piektajā vietā, liecina Latvijas kredītbiroja Creditinfo Latvija klientu aptauja.

Turklāt 97% respondentu norāda, ka vēlas, lai turpmāk viņu kredītspējas izvērtēšanā ņemtu vērā ne tikai kavētos maksājumus (negatīvās ziņas), bet arī laikā veiktos maksājumus (pozitīvās ziņas), kas viņiem dotu priekšrocības nākotnē. Creditinfo Latvija aicina visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties aptaujā - izteikt savu viedokli Ministru Kabinetam, kurš tuvākajā laikā lems par šo jautājumu.

Respondenti atzīst, ka šobrīd, maksājot rēķinus, vienmēr laikā un kā pirmo veic kredītsaistību maksājumu bankai (indekss 1,01). Otrajā vietā – ar indeksu 0,58 – ierindojas maksājumi par elektrību un gāzi. Trešajā vietā (0,52) – seko telefonrēķina apmaksa. Ceturtajā vietā (0,5) – ierindojas regulārais ikmēneša maksājums par auto līzingu. Tikai piektajā vietā – ar indeksu 0,49 - seko namu apsaimniekotāju izrakstītie rēķini par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem. Sestajā vietā (0,49) ierindojas maksājumi nebanku kreditētājiem. Savukārt par vismazsvarīgākiem rēķiniem – kurus maksā kā pēdējos vai «tad, kad sanāk» – respondenti atzīst rēķinu par internetu (septītā vieta ar indeksu 0,46) un par televīziju (astotā vieta ar 0,38) samaksu, kā arī citus maksājumus (devītā vieta ar 0,29).

Moratoriju termiņu ietvaros, kas beidzās 30 septembrī, Latvijas bankas sniedza atbalstu klientiem īstermiņa finansiālo grūtību pārvarēšanai, un saistību izpilde atlikta 13 393 līgumiem par kopējo summu - 1,1 miljards eiro.

"Moratoriju pieeja, kas nodrošināja vienkāršotu un labajā praksē balstītu kredītu pamatsummas izpildes atlikšanas procesu, ir sevi attaisnojusi. Moratoriju darbības periodā saistību izpilde uzņēmumiem ir atlikta 3 117 līgumiem par kopējo summu 753,6 miljoni eiro, bet privātpersonām saistību izpilde atlikta 10 276 līgumiem par kopējo summu 339,4 miljonu eiro apmērā. Turpmāk finanšu iestādes varēs piemērot individuālus risinājumus katram konkrētajam gadījumam," komentē Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas, Swedbank ir piemērojusi pamatsummas atlikšanu vairāk nekā 1 500 uzņēmumu un vairāk nekā 5 700 privātpersonu līgumiem. Klienti novērtēja proaktīvi sniegto informāciju par iespēju vērsties bankā un saņemt palīdzību: šāda skaidra un nepārprotama ziņa palīdzēja ļoti neskaidrajā vispārējā situācijā. Vērtējot no nozaru skatu punkta, visvairāk skarti bija transporta, noliktavu pakalpojumu sniedzēju, viesnīcu un tūrisma biznesi. Augstākais pieprasījums pēc kredītbrīvdienām tika sasniegts jau marta beigās un aprīļa sākumā, pēc kura kā uzņēmumi, tā privātpersonas jau bija pārorientējušies un pielāgojušies jaunajiem apstākļiem. Piemēram, privātpersonu pieprasījums pēc finansējuma jau aprīļa beigās atgriezās pirms Covid-19 pandēmijas laika līmenī. Vērtējot nozares, jāsecina, ka bija uzņēmumi, kas spēja pārvarēt šo laiku bez īpašām raizēm, piemēram lauksaimnieki, tāpat kā ir uzņēmumi, kuri arī turpmāk varētu spēcīgi izjust Covid-19 ietekmi, tādi varētu būt pakalpojumu jomas uzņēmumi, kuri darbojas tūrisma un viesmīlības biznesā. Kā vienu no patīkamiem pārsteigumiem vēlamies uzsvērt daļu transporta pakalpojumu sniedzējus, kas ir pielāgojušies jaunajai situācijai veiksmīgāk, nekā sākotnēji varēja prognozēt," uzsver Lauris Mencis, Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Izvēloties kredītu, kredītlīniju vai jebkuru citu finanšu pakalpojumu, ir jāvelta laiks, lai iepazītos ar katra aizdevēja nosacījumiem un izvēlētos piemērotāko risinājumu, taču liela daļa šo pakalpojumu izmantotāju attiecīgajām darbībām nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Rezultāts? Ievērojami lielāki izdevumi ilgtermiņā. Šī iemesla dēļ Latvijā darbību uzsācis Somijas uzņēmums Sortter, piedāvājot dažāda veida kredītpakalpojumu salīdzināšanu.

Kredītsaistības Latvijā ir izplatītas

Kā vēsta Latvijas Bankas Kredītu reģistra statistika, vismaz vienas kredītsaistības ir apmēram 50% ekonomiski aktīvajā vecumā esošajiem Latvijas iedzīvotājiem (15-74 gadi). Iecienītākie kredītsaistību veidi ir patēriņa kredīti, kredītkartes un overdrafti, kā arī kredīti automašīnu (auto līzings/kredīts) un mājokļu iegādei (hipotekārais kredīts). Vidējais aizņēmuma apmērs savukārt ir ~7600 eiro; privātpersonu kopējā aizņēmumu summa ir 5,36 miljardi eiro, bet kredītņēmēju skaits – nedaudz lielāks par 736 tūkstošiem.

Lai uzlabotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), banka Citadele ieviesusi jaunu instrumentu uzņēmuma individuālās kredītspējas noteikšanai – kredītreitingu tiešsaistes režīmā, informē bankas Citadele Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot uzņēmumam pieejamo aizdevuma summu un procentu likmi.

«Turpinot bankas digitālo pakalpojumu attīstīšanu un sekojot pasaules labākajai praksei, Citadele kā pirmā banka Baltijā arī uzņēmējiem ievieš kredītspējas noteikšanu tiešsaistē. Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot iespējamo aizdevuma summu un procentu likmi ikvienam Latvijas uzņēmumam neatkarīgi no tā, kuras bankas klients tas ir,» saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

«Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus. Kredītu, rēķinu un nodokļu maksājumi nav kavēti, uzņēmuma apgrozījums palielinās, nav pārāk lielas kredītsaistības – tie ir galvenie kritēriji, kas ir laba kredītreitinga pamatā, līdz ar to arī dod iespēju saņemt aizdevumu ar zemāku procentu likmi. Tāpat kredītreitingu pozitīvi ietekmē uzņēmuma pieredze, piemēram, uzņēmumam ar vairāk nekā divu gadu aktīvu darbību būs labāks kredītreitinga vērtējums nekā jaunākam uzņēmumam. Vēl kredītspēju pozitīvi ietekmēs tas, ka uzņēmumam ir nemainīgs īpašnieku sastāvs. Ja uzņēmēja kredītspēja ir vāja un tas nevar uzņemties jaunas kredītsaistības, tad šis online instruments sniedz informāciju par jomām, kas uzņēmumam var būt uzlabojamas, lai nākotnē kredītspēja būtu labāka,» saka V. Mironovs.

Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā AS Rīgas siltums (RS) sasteigti virza uzņēmuma reorganizāciju, kuras rezultātā iespējams būtisks siltuma tarifa kāpums Rīgā, teikts EM paziņojumā.

Šādi secinājumi radušies, iepazīstoties ar RS valdes sniegto informāciju par SIA Rīgas bioenerģijas investīciju projektu (divu katlumāju Rīgā - Rencēnu ielā 16 un Vietalvas ielā 5) realizāciju un pirmā pusgada darbības rezultātiem pēc katlumājas Rīgā, Rencēnu ielā 16, nodošanas ekspluatācijā.

EM nominētais pārstāvis RS padomē Kaspars Lore arī iepriekš vairākkārt paudis bažas par RS investīciju projekta SIA Rīgas bioenerģija lietderīgumu un potenciālo konkurētspēju.

Šobrīd uzņēmuma valde sagatavojusi priekšlikumu reorganizācijas ceļā SIA Rīgas bioenerģija pievienot RS un līdz ar to pārņemot a/s Rīgas Bioenerģija uzņemtās kredītsaistības 24,5 miljonu eiro apmērā. Lai izpildītu kredītsaistības un atgūtu katlumājas izveidē vēl papildu ieguldītās investīcijas 9 miljonu eiro apmērā, paredzams, ka uzņēmums varētu palielināt siltumenerģijas cenu Rīgā. EM norāda, ka pēc šādas reorganizācijas izsekojamība investīciju atmaksai praktiski nebūs iespējama.

Citadele no šā gada jūnija sāk piedāvāt hipotekāro kredītu, kas atšķirībā no līdzšinējiem paredz iespēju dzēst kredītsaistības, nododot bankas īpašumā ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Jauno hipotekāro kredītu varēs izmantot gan nekustamā īpašuma iegādei, gan arī citiem mērķiem pret nekustamā īpašuma ķīlu, tai skaitā remontam un labiekārtošanai.

Latvijā dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju ir viena no mazākajām Eiropā. SKDS maijā veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka 38% iedzīvotāju ir vajadzība iegādāties jaunu mājokli un viens no galvenajiem iemesliem, kas attur iedzīvotājus to darīt, ir nedrošības sajūta par savu nākotni.

Jaunais hipotekārais kredīts paredz atbildīgu kreditēšanu, ietverot klienta maksātspējas izvērtēšanu, lai cilvēks neuzņemtos pārlieku lielas kredītsaistības, kā arī paredzot klientam saprātīgu risinājumu, ja klients jauno mājokli vairs nevar atļauties.

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina «Kredītinformācijas Birojs» (KIB) datu apmaiņas sistēma. Pašlaik KIB datu arhīvs satur ierakstus par 899 tūkstošiem aktīviem privātpersonu līgumiem, 290 tūkstoši privātpersonu kavē kādas no savām saistībām.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir 980 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kā liecina KIB datu apmaiņas sistēma pašlaik 550 611 Latvijas privātpersonām ir fiksētas kredītsaistības.

«Privātpersonu līgumsaistību skaitā ietilpst arī tādas, kuras netiek kavētas, taču kavēto saistību apjoms privātpersonām ir ievērojams: šobrīd 110 tūkstoši kavētu līgumu un 180 tūkstoši kavētu rēķinu - par apsaimniekošanu, elektrību, atkritumu izvešanu. Tas nozīmē, ka praktiski katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir kāds parāds», uzsver «Kredītinformācijas Birojs» komercdirektors Intars Miķelsons.

Pēc KIB datiem 73 tūkstoši jeb katra devītā privātpersona (13%) kavē savus maksājumus licencētiem kreditētājiem. Savukārt 128 tūkstošiem privātpersonu ir kavēti rēķini uzņēmumiem, kuri nav licencēti kreditētāji. Kā norāda KIB pārstāvis, ne visi šie kavētāji abos sektoros pārklājās.

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 2800 eiro lielu naudassodu AS BigBank, izplatot reklāmu ar saukli «Tik vienkārši», informē PTAC.

PTAC skaidro, ka AS BigBank īstenotā prakse, izplatot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu reklāmu ar saukli «Tik vienkārši», atzīta par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi. Lai gan reklāmā minēts brīdinājums «aizņemies atbildīgi, izvērtējot nepieciešamību aizņemties», PTAC secinājis, ka reklāmas kopējais saturs un tās pasniegšanas veids, informācija un noformējums vērtējams kā bezatbildīgas aizņemšanās veicinošs un varēja negatīvi ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību.

2013.gada 21.jūnijā PTAC sāka izvērtēt AS BigBank īstenotās komercprakses atbilstību normatīvajiem aktiem, izplatot kreditēšanas pakalpojumu reklāmu video formātā ar saukli «Tik vienkārši». Reklāmas sižetos tiek salīdzināta darbojošos personu Mārtiņa – BigBank klienta un Kaspara – kaimiņa ekonomiskā situācija, uzsverot atšķirības personāžu sadzīves precēs, tehnikā un transportlīdzekļos.

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Tobrīd uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Odiņš, bet viņa tēvs Dainis Odiņš bija faktiskais uzņēmuma īpašnieks.

Šobrīd abi ir parādos, bet Dzintars Odiņš apgalvo, ka jau vairāk nekā piecus gadus nevar atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kā Dzintars Odiņš no straujāk augošā uzņēmuma vadītāja nonāca līdz stāvoklim, kad ir apgrūtināti elementāri maksājumi, nav iespējams atvērt kontu bankā, jautājām viņam pašam.

Sāksim no atskata vēsturē – kad dzima ideja par uzņēmumu, kad to nodibinājāt?

Ideja radās 2005. gadā. Noskatījām vietu. 2006. gadā dibinājām uzņēmumu SIA Kurzemes finieris. Iegādājāmies zemi Kuldīgā, tie bija divi veci taras dēlīšu zāģēšanas cehi. Paņēmām no Vulkāna dažas vecas iekārtas cerībā tās pielāgot ražošanas vajadzībām, bet nekas neizdevās.