Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).
Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.
Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.
Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.
Neskatoties uz to, ir cerība, ka zemāks kredītreitings būs labs stimuls 2. kārtas budžeta pārrunām, kas šobrīd sākas Kongresā, lai panāktu jaunus izdevumu samazinājumus.
Šobrīd notiekošais apstiprina mūsu iepriekšējos uzskatus, ka, pirmkārt, parāda problēma ir sistemiska, tādējādi radot nepieciešamību pēc sistemiska risinājuma un globālas sadarbības. Otrkārt, tas norāda, ka globālās izaugsmes iespējas nākamajos gados būs samazinātas un apdraudētas ar zaudējuma riskiem. Treškārt, ekonomikas un finanšu sistēmas būs spiestas strādāt ar novājinātiem aizsardzības mehānismiem vēl diezgan ilgu laika periodu. Visbeidzot, palielinās iespēja, ka valstis ieviesīs kontroles pār kreditēšanu, valūtas maiņas darījumiem un kapitāla plūsmām „līdzsvara atjaunošanas” perioda laikā pat Rietumos.
Mēs prognozējam arī turpmāk negatīvu vērtspapīru tirgus klimatu un vispārēju lejupvērstu spiedienu uz procentu likmēm. Papildus Amerikas parāda problēmām, eiro zona joprojām cīnās ar savu ārkārtas parādu krīzi, kas ir daudz sarežģītāka un nopietnāka nekā ASV.
Kāpēc tika samazināts ASV kredītreitings?
Valsts kredītreitingu nosaka trīs faktori: 1. valdības budžeta ieņēmumu, izdevumu un kopējās bilances virzošie spēki, 2. parāda apjoms, ņemot vērā demogrāfisko un strukturālo specifiku, 3. politiskā izpratne par ilgtermiņa fiskālām problēmām, lēmumu pieņemšana tās risinot, kā arī ekonomiskās izaugsmes politikas ieviešana.
1. ASV valdības deficīts 2011. gadā tiek prognozēts 10% no IKP apmērā. Taupības pasākumi, kurus ir pieņēmis kongress, paredz publiskā sektora izdevumu samazināšanu par 2 - 2,5 triljoniem dolāru 10 gadu laikā. Šis skaitlis ir mazāks nekā prezidenta Obamas pavasarī nospraustais mērķis 4 triljonu dolāru apmērā. Tādējādi, ir nepieciešams vairāk līdzekļu, lai panāktu parāda pārvaldīšanas ilgtspējīgu un stabilu attīstību, ja neņem vērā iespēju, ka notiek strauja ekonomikas izaugsme. SVF ieteikums valstīm, kam ir nepieciešama valdības finanšu konsolidācija, norāda uz 75-80% publiskā sektora izdevumu samazināšanu kopā ar 20-25% nodokļu pacelšanu. Kongresa vairākuma nostāja pret nodokļu celšanu šajā sarežģītajā situācijā ir satraucoša. ASV ir liela nodokļu bāze likmes, kas var tikt mobilizēta, lai gūtu vairāk ieņēmumu. Tas, ka ASV ekonomika izrāda izaugsmes samazinājuma pazīmes, padara fiskālo situāciju sarežģītu, jo ilgtermiņa ietaupījumi joprojām ir nepieciešami.
2. ASV valdības parāds tuvojas 100% no IKP. Lai nodrošinātu stabilu izaugsmi un fiskālo elastību, parāda līmenim nevajadzētu pārsniegt 60% no IKP. Ņemot vērā sabiedrības novecošanās un infrastruktūru investīciju trūkuma problēmas, ir nepieciešams stabilizēt parāda pret IKP proporciju un tālāk to samazināt. ASV mērķis ir to panākt tuvākajos pāris gados.
3. Politiskās nesaskaņas ir daļēji saprotamas, ņemot vērā publiskā sektora tēriņu samazināšanu un mazāk nekā pēc gada tuvojošās prezidenta vēlēšanas. Neskatoties uz to, abu partiju pārstāvji demonstrēja nepietiekamu izpratni par šo problēmu, kas var radīt milzīgas sekas ASV un pasaules ekonomikai.
ASV neapšaubāmi ir īpašs statuss kā pasaules lielākajai ekonomikai (20-25% no globālās ekonomikas), tajā pašā laikā esot lielākā vērtspapīru izdevējvalsts pasaulē. Arī ASV dolāram ir dominējoša pozīcija kā pasaules rezervju valūtai. Tas ir devis ASV vairāk politisko un ekonomisko manevru iespējas. Ir skaidrs, ka pazeminātais kredītreitings samazinās rīcības brīvību, kā arī liks ASV politiķiem būt vairāk atkarīgiem no ārējo politiku izmaiņu prasībām.
Amerikas loma kā ekonomikas lielvalstij
Tā kā ASV valdība ir zaudējusi augstākā kredītreitinga priekšrocības, daļai investoru, pēc investīciju nosacījumiem, nebūs atļauts turēt ASV valsts parādzīmju vērtspapīrus. Tomēr, mēs neuzskatām, ka šo parādzīmju piespiedu pārdošana ir vērā ņemams risks. Parāda situācijai attīstoties, vairākām rietumvalstu ekonomikām ir jācīnās ar fiskālām problēmām un samazinātu ekonomisko izaugsmi, tādējādi arī citas valstis, iespējams, varētu saņemt pazeminātu kredītreitingu. Līdz ar to, bankām, pensiju fondiem un centrālajām bankām nebūs vairāk iespēju atturēties no investīcijām valstu parādzīmju vērtspapīros tikai kredītreitinga samazinājuma dēļ. Tāpēc ir lielāka iespēja, ka investīciju sistēmai un nosacījumiem būs jāpielāgojas reālajai situācijai tuvākajos 5-10 gados. Augstākais kredītreitings vērtspapīram būs vēlams, bet ne vienmēr sasniedzams.
ASV valdības vērtspapīri paliks nozīmīgi investīciju aktīvi lielākajā daļā starptautisko aktīvu portfeļu. Iemesls ir tas, ka tirgus ir liels – ASV fiksēto ienākumu tirgus sastāda aptuveni 30-35% pasaules tirgus – un ir ļoti likvīds. Tas pievilina investorus. Arī fakts, ka iepriekšējo nedēļu svārstību laikā finanšu tirgos tika daudz pirktas ASV parādzīmes par spīti brīdinājumiem par iespējamu ASV kredītreitinga pazemināšanu, pierāda, ka investori aizvien uzticas ASV.
Ķīnas loma ir īpaša un nozīmīga ASV parāda situācijā. No Ķīnas centrālās bankas ārvalstu valūtu rezervēm aptuveni 3,200 miljardu dolāru apjomā 60-65% varētu būt investēti ASV parādzīmēs. Kritika, ko Ķīna pašlaik izsaka par Kongresa pēdējām izmaiņām pieejā parāda griestiem un par plānu kā 10 gadu laikā samazināt budžeta deficītu, ir pamatota ar ASV ir nepieciešamību „importēt” aptuveni 40% uzkrājumu un investīciju kapitāla, kurš tiek radīts globāli. Un Ķīnā tiek radīti aptuveni 20% no vispasaules pārpalikuma uzkrājumiem. Arī turpmāk tiek gaidīti politiskie komentāri no Āzijas par notikumiem ASV, tomēr Ķīnai un citām Āzijas valstīm ir maz alternatīvu investīcijām. Vēlme pēc jaunas rezerves valūtas paliek, bet ir nepieciešams laiks, lai tādu sasniegtu. Tajā pašā laikā Ķīna turpinās pirkt dolārus.
Šobrīd monetāro sistēmu dominē dolārs, kaut gan to grūti pamatot ar ASV ekonomiku un tās finanšu tirgiem. 60-65% pasaules ārvalstu rezervju ir dolāros un 85% pasaules valūtu darījumos ir dolāra komponente. Vairāk kā 50% vispasaules banku sistēmas saistību ir ASV dolāros. Paaugstināta uztraukuma situācijās, dolārs ir „droša-patvēruma” valūta, apstiprinot tā lomu kā dominējošai rezerves valūtai.
ASV ekonomiskais apskats
Pazeminātais kredītreitings nenozīmē to, ka mēs mainām savas prognozes ASV ekonomikai. Tiek uzskatīts, ka procentu likmju efekts būs minimāls. Netiešs negatīvs efekts varētu rasties amerikāņiem mainot viedokli par ASV kā „uz mūžiem stabilu ekonomisku spēku”. Pārliecības zudums starp mājsaimniecībām un uzņēmumiem varētu novest pie patēriņa un investīciju samazinājuma, kas savukārt pie samazinātas ekonomiskās izaugsmes.
Vājš darba tirgus (par spīti pagājušās nedēļas uzlabojumiem) un īpašumu tirgus, kurš vēl nav sasniedzis savu zemāko punktu, aizvien apspiež ASV izaugsmi. Mājsaimniecību uzkrājumu vērtību samazina arī krītošās akciju cenas. Mājsaimniecību kredītsaistības ir sākušas samazināties, bet līmenis vēl aizvien ir augsts, kas nozīmē, ka jāpaiet vēl vairākiem gadiem līdz kredītsaistības sasniegs ilgtspējīgu līmeni.
Gandrīz nekādas ekonomiskās politikas elastības
Izaicinoša situācija ASV politikas, kā arī vairāku rietumu valstu politikas veidotājiem, rodas tāpēc, ka rīcības izvēle ir ierobežota. Valdību iespējas ieviest ekspansīvu fiskālo politiku ir mazas, pat neskatoties uz faktu, ka ticama ilgtermiņa fiskālās konsolidācijas programma ar lieliem samazinājumiem varētu atļaut stimulējošu īstermiņa fiskālo politiku. Fiskālais stimuls iespējams ir visefektīvākais instruments lai veicināto ekonomisko izaugsmi.
Federālajai rezervju sistēmai situācija ir saspīlēta. Ļoti iespējams, ka procentu likmju izmaiņas ASV parādam īpaši neietekmēs ASV situāciju. Procentu likmes ir kritušas, bet ir grūti saskatīt iespēju, ka tas novedīs pie palielinātām mājokļu cenām un pieaugošām investīcijām. Uzņēmumiem ASV jau ir lieli naudas uzkrājumi, kuri var tikt izmantoti izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, bet ir nepieciešama lielāka ASV ekonomikas, finanšu un politiskās vides stabilitāte un paredzamība.
ASV un eiro krīzes vienlaikus
Situāciju pasaulē sarežģī fakts, ka gan ASV gan Eirozona pašlaik cīnās ar fiskālās ticamības problēmu. Eirozona tiecas uz politisko vienotību vai sabrukumu. Jauni priekšlikumi ekonomiskās politikas koordinācijai/novērošanai tiecas uz Eirozonas kā politiskas savienības statusu (Francijai jānāk klajā ar jaunām iniciatīvām dažu nedēļu laikā). Ir liels risks, ka pienāks politiskas un demokrātiskas „paģiras”, jo spriežot pēc parlamentāro vēlēšanu iznākuma un dažādu viedokļu aptauju rezultātiem, politiķi un vēlētāji šķiet virzās dažādos virzienos.
Globālā krīze ir uzsvērusi un parādījusi Eirozonas ekonomiskās, finansiālās, institucionālās un politikas vājības. Monetārā savienība ir kļuvusi par pārejas savienību (Eiropas kopējais parāds – United Debt of Europe) un pašlaik šķiet, ka soli pa solim tuvojamies fiskālajai/politiskajai savienībai. Šis padara problēmas sarežģītumu un risinājumus, gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, daudzdimensionālus.
Mūsu scenārijs parādsaistību krīzei Eiro zonā ir paredzējis, ka tādām valstīm kā Grieķijai, Portugālei un Īrijai būs jāveic parādu restrukturizācija un Spānijai, ņemot vērā tās zemo konkurētspēju, kura ir padarījusi valsti par vienu no Rietumu parādsaistībām visbagātākajām valstīm, būs nepieciešams finansiāls atbalsts. Tāpat scenārijs paredz, ka tādām valstīm kā Itālijai, Francijai un Beļģijai ir jāizveido stipra un ticama fiskālā programma. Glābšanas plāns Spānijai ir izvērtēts kā paveicams pagaidu/ilgstošā krīzes mehānisma ietvaros (EFSF/ESM).
Kad valsts kā Itālija saskaras ar samilstošām problēmām, mums, protams, rodas jauna problēmu dimensija. Ir grūti iedomāties, kā Itālijai var palīdzēt esošo programmu ietvaros. Un Vācijas valsts garantija Itālijai šķiet ļoti maz ticama politisko iemeslu dēļ. Tāpēc pašlaik šķiet, ka ar Eiro zonas krīzi pašlaik vajadzētu cīnīties G-20 un SVF līmenī.
Noslēdzošais komentārs
ASV pazeminātais kredītreitings ir dramatisks, bet ne neloģisks ņemot vērā esošo fiskālo un politisko situāciju, kā arī paredzamo ekonomisko aktivitāti. Lai gan mēs ticam, ka ASV valdības vērtspapīri un ASV dolārs paliks interesanti kā investīciju alternatīvas, tomēr retinga lēmums ir negatīvs šodienas nepastāvīgajā ekonomiskajā, finansiālajā un politiskajā globālajā vidē. Esam situācijā, kad neiedomājamais ir jāapdomā.
Ir pagājuši četri gadi kopš hipotekāro parādu krīze pārņēma ASV finanšu sistēmu, ietekmējot arī ekonomiku un visu pasauli. Tas bija kā adatas dūriens pasaules parāda balonā. Tagad valstu parādsaistības apdraud finansiālo stabilitāti un ne otrādi. Šīs problēmas dzīvo simbiozē. Vēsturiskā pieredze norāda, ka ir nepieciešami 8 – 10 gadi, lai valsts spētu atjaunot savu ekonomisko un finansiālo stabilitāti. Tādēļ varam sagaidīt, ka tuvākie gadi būs izaicinoši. Situācija eiro zonā sarežģīs ekonomiskās un strukturālās atšķirības 17 dalībvalstu starpā un pašlaik neparedzamo spēku pārdali Eiro zonā. Nelīdzsvarotība pasaulē un eiro zonas iekšienē ir tik liela, ka to nevar izlabot vien ar tirgus mehānismiem. Tāpēc pašlaik pieaug varbūtība, ka valstis apsvērs dažādu veidu kreditēšanas, finanšu tirgus ierobežojumus, kuri varētu turpināties līdz parādsaistības un globālā nesabalansētība samazinātos.