Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.
Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.
Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).
Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros
Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.
Katrā ziņā pagaidām procentu likmes ir augstākas ASV, un arī šīs valsts tautsaimniecības veselība ir pieņemama. Tas nozīmē, ka pēc dolāru aktīviem joprojām saglabājas ļoti liels pieprasījums. Eiropā, piemēram, dominē negatīvas likmes un tautsaimniecības aktivitāte ir zemāka. Turklāt šajā ziņā būtiskas pārmaiņas šogad var arī nebūt.
Liela daļa tirgus dalībnieku norāda, ka tuvākajā laikā, reģējot uz ģeopolitiskajiem pavērsieniem, visticamāk, dzīvosim paaugstinātu cenu izmaiņu apstākļos. Tiesa gan, nedaudz ilgākā termiņā tāpat tiek lēsts, ka ASV dolāram vajadzētu nedaudz sagurt. To pēc daudzu ekonomistu bāzes scenārija noteikšot, piemēram, arī ASV un Ķīnas virzīšanās uz jauna tirdzniecības līguma parakstīšanu. Tiek lēsts, ka tādējādi uzlabosies pārējās pasaules ekonomikas izredzes, kas attiecīgi nāks par labu daudzām citu valstu valūtām. "Refinitiv" baņķieru aptaujas rezultāti liecina, ka šo gadu eiro cena noslēgs pie 1,15 ASV dolāru atzīmes, kas būtu par 3,5% vairāk nekā šo ceturtdien.
"ASV dolārs šo gadu sāk kā fundamentāli pārvērtēts. Mēs sagaidām, ka tā cena šogad saruks. Tas gan notiks relatīvi mierīgi," spriež "National Australia Bank" analītiķi.
"Noskaņojums attiecībā uz eirozonu ir pārāk pesimistisks. Eiro cena gada beigās var sasniegt 1,15 vai pat 1,20 ASV dolārus. Daļu no šāda pieauguma balstīs labāka Eiropas ekonomikas izaugsme, kam savukārt palīdzēs lielāki valdību tēriņi," savukārt spriež Apvienotās Karalistes finanšu uzņēmuma "NatWest Markets" valūtu speciālisti.
"Eiro cena pagājušogad no 1,14 ASV dolāriem saruka vien līdz 1,09 ASV dolāriem. Kas būs tad, ja viena vai divas sliktās reģiona ziņas pārvērtīsies par pozitīvajām?" savukārt jautā Japānas bankas "Nomura" eksperti, kuri paredz, ka eiro cena šo gadu noslēgs pie 1,16 ASCV dolāru atzīmes. Tie arī piebilst – būtiskas korekcijas šo valūtu attiecībās var ienest ASV prezidenta vēlēšanas, proti, dolāra cena var sarukt vēl tālāk, ja tajās rudenī uzvar kāds ASV Demokrātu partijas pārstāvis. ASV politiskā bilde ir visai interesanta - katrs pēc ievēlēšanas gatavs apsolīt gluži vai revolūciju pret līdzšinējo kārtību. Sevišķi finanšu tirgus sabiedējuši kreisā spārna ASV Demokrāti, kas runā par vairākām radikālām pārmaiņām.
Ne visi piekrīt
Jāteic, ka ne visi sagaida ASV dolāra cenas kritumu. Piemēram, ASV investīciju bankas "Citigroup" pārstāvji izteikušies, ka ASV dolāram vajadzētu kļūt spēcīgākam gan tā attiecībās ar eiro, gan Kanādas dolāru. Minētās finanšu iestādes pārstāvji teic, ka ASV ekonomikai joprojām izdosies augt straujāk, ja salīdzina ar lielu daļu pārējās pasaules. Arī "Goldman Sachs" eksperti izteikušies, ka dolāra vērtība atkāpties varētu vien tad, ja būs iemesli spējākam eiro un Japānas jēnas cenas pieaugumam. Pagaidām tas neizskatoties ticami.
"Sliktākais ASV ekonomikai jau ir aiz muguras, un tā turpinās izskatīties labāk nekā Eiropa, kur būs zema izaugsme un negatīvas likmes," savukārt teic "Capital Economics" finanšu procesu vērotāji, kuri gada beigās eiro cenu pareģo pie 1,05 ASV dolāru atzīmes – tātad ļoti tuvu paritātei (1 ASV dolārs = 1 eiro).
Aizmigušais tirgus
Rezumējot – pagaidām, šķiet, nav tā, ka uz ASV dolāra fona ļoti labi izskatītos kāda cita lielā valūta, – būtībā notiek sacensība, kura no tām varētu būt mazāk neglīta un kuras ekonomikas izaugsme noplaks mazāk strauji (gluži vai neglīto pīlēnu sacensība). Valdot šādam fonam, kādu būtisku, izšķirīgu likmju izdarīšana valūtu frontē vienā vai otrā virzienā (piemēram, par to, ka ASV dolāra cena saruks) ir grūti attaisnojama.
Būtībā šādu kopējo noskaņojumu – kad vienai vai otrai valūtai (ja runā par eiro un ASV dolāru) nav kāds izšķirīgs pārsvars - ataino viss pagājušais gads. "The Wall Street Journal" rēķinājis, ka eiro/ASV dolāram tas bija pats mierīgākais vēsturē. Visai ticami izskatās arī tas, ka šāda situācija vēl kādu laiku turpināsies.
Kopumā šis valūtu pāris 2019. gadā tika tirgots samērā šaurā - 1,09 līdz 1,15 ASV dolāru – koridorā. Gada pašus zemākos no pašiem augstākajiem punktiem šim valūtu pārim šķīra vien nieka 6%. Tas ir ļoti maz, jo vēsturiski šādas svārstības no zemākajiem līdz augstākajiem punktiem eiro/ ASV dolāram vidēji gada laikā ir 18% apmērā.
Turklāt nebija gluži tā, ka 2019. gadā ziņu lentē būtu klusums. ASV visu gadu strīdējās ar Ķīnu un ne tikai – spekulācijas bija, ka plašākos tarifu karos varētu tikt iesaistīta arī Eiropa. Vecajam kontinentam arī nācās sadzīvot ar politiskajiem ķīviņiem un ļoti remdenu izaugsmi, kas reģiona centrālajai bankai lika atsākt likviditātes drukāšanu. Tāpat gandrīz ne diena nepagāja bez kādiem jaunumiem Brexit sāgas frontē (pret šo gan, šķiet, visi uzaudzējuši ļoti biezu ādu).
Populārs izskaidrojums tik miegainai situācijai valūtu frontē ir tas, ka gan ASV Federālo rezervju sistēma, gan Eiropas Centrālā banka gandrīz reizē savu monetāro politiku pārslēdza ekonomiku vairāk sildošā režīmā. Proti, daudzu banku lēmumi īstenot visai līdzīgu politiku valūtu tirgū palīdzējuši mazināt volatilitāti.
Jau ziņots – tam, ka valstu centrālās bankas nosaka arvien zemākas procentlikmes un nodarbojas ar likviditātes drukāšanu, parasti komplektā nāk vājāka vietējā valūta. Dažkārt dzirdami viedokļi, ka tas ir daļa no mūsdienīgas un netradicionālas konkurējošas valūtu devalvācijas. Proti, notiek sacensība, kurš likmju ziņā "noies zemāk" vai vismaz nāks klajā ar vispārliecinošāko ekonomikas sildīšanas retoriku.
Būtībā daudzas valstis šādā veidā jau ir kādu laiku iesaistījušās tirdzniecības cīņā. Ekonomikas izaugsme un inflācija daudzviet ir deficīts, un šādos laikos jādomā, kā to reanimēt. Šāda reanimēšana, ja nepieciešams, var notikt uz kaimiņu rēķina. Attiecīgi – ja viens pieņem kādus pasākumus, kuri vājina valūtu, otram ir jāmēģina likt kaut ko pretī papildu monetāro stimulu eksperimentu vai vēl zemāku likmju izteiksmē. Problēma gan ir tā, ka likmes daudzviet jau ir rekordzemas un centrālo banku bilances aktīvu uzpirkšanas programmu iespaidā – gigantiskas.
