Premjers Ivars Godmanis paziņojis, ka no īpašo uzdevumu sekretariātiem tomēr neatteikšoties, jo šādi "varot zust tiem piedēvētās funkcijas". Turklāt tas varot radīt pretrunas koalīcijas partneru starpā. Patiesību, ka atteikšanās no sekretariātiem var apdraudēt drīzumā gaidāmo balsojumu par valsts budžetu, līdz ar to arī valdību, premjers skaļi piebilst piemirsa.
Tas nozīmē, ka sekretariāti, kas Aigara Kalvīša laikā tika radīti, lai nodrošinātu ministru vietas koalīcijas partiju pārstāvjiem, joprojām savu veidolu nemainīs. Turklāt apšaubāma ir arī plānotā līdzekļu taupīšanas kampaņa, kas visefektīvākā, protams, būtu, samazinot ierēdņu un lieku institūciju skaitu.
Kā rāda pēdējie notikumi, sarūk vienīgi mistiskās brīvās štata vietas, kuras ilgstoši ir vakantas. Savukārt reāli neviens no darba atbrīvots netiek. Šādiem soļiem trūkst gan politiskās gribas, gan tiesiskā pamatojuma.
Par patieso iemeslu premjera lēmumam, visticamāk tomēr ir kļuvis gaidāmais balsojums par nākamā gada valsts budžetu, kas tradicionāli ir katras valdības stabilitātes pārbaude. Turklāt gadījumā, ja budžets netiek apstiprināts, krīt valdība, bet valsts dzīvo ar iepriekšējo izdevumu-ieņēmumu plānu. Ne velti vēl pagājušonedēļ ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis par vēlmi ķerties klāt e-lietu ministrijai brīdināja ar neprognozējamām sekām. Diemžēl tas nozīmē, ka valdības gaiteņos kārtējo reizi tiek domāts nevis par taupību un efektivitāti, bet gan politiskajiem kompromisiem.
Nav jau noliedzams sekretariātu veikto funkciju lietderīgums, tomēr ir apšaubāms, vai šo darbu izpildei tiešām ir nepieciešamas atsevišķas institūcijas. Jau tagad Eiropas līdzekļu apguves nodaļa strādā kādā Finanšu ministrijas struktūrvienībā, tāpēc vajadzība pēc atsevišķa sekretariāta ir apšaubāma. Tikpat labi integrācijas jautājumus varētu risināt Tieslietu ministrija, savukārt e-lietas pārvaldīt Satiksmes ministrija.
Interesanti būs paskatīties, kādiem vēl kompromisiem, budžetu veidojot, valdība piekāpsies, jo jāatgādina, ka ne vien sekretariātus un tukšās ierēdņu vietas bija paredzēts samazināt. Vai arī šie uzstādījumi izrādīsies vien tīri teorētiski un jostas būs jāsavelk tikai sabiedrībai un biznesam, savukārt valdība turpinās imitēt gatavību kaut ko darīt.