Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs,02.04.2024

Jaunākais izdevums

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Tūrisma plūsmu ietekmē runas par kara draudiem

“Mēs regulāri atveram reisus, un mēs skatāmies, kas varētu būt šie ienākošie pasažieri, un tūristi to vidū ir ievērojama daļa. Šajā sadaļā ir kritums. Atverot reisu, mēs skatāmies sadarbības partnerus, kuri vēlētos piedāvāt kādu tūrisma produktu Latvijā. 2019. gadā Vācijā bija ap 50 tūkstošiem tūristu, kuri lidoja tieši ar mūsu reisiem. Pēc kara sākuma Latvijā viss palika ļoti dārgs, un operatori izvēlējās lētākus virzienus. Turpinoties karam, visu laiku ir šis negatīvais fons, ka tūdaļ jau būs! Mums ir reāli piemēri, kad tiek atceltas konferences pat jau uz 2025. gadu. Mums ir noslēgti plaši līgumi ar tūrisma operatoriem, tomēr nespējam izpārdot plānoto, jo cilvēki lasa avīzes, portālus, un tā ir problēma,” sacīja T. Andersons, uzsverot, ka kompānija pamanījusi tūristu plūsmas pieaugumu no mazāk jutīgām valstīm, piemēram, no Rumānijas un Bulgārijas. Šī gada tūristu skaita kritumu no Vācijas un Rietumeiropas viņš vērtē kā lielu. “Tas ir ļoti žēl, jo 2022. un 2023. gadā Eiropā esam veikuši vairāk pasākumu nekā jebkad iepriekš. Pērn esam piedalījušies ap 200 pasākumos, lai veicinātu braucienus uz Latviju un Rīgu,” tā T. Andersons, piebilstot, ka lielas izmaiņas 2024. gada vasarā vairs nav iespējams panākt, jo šobrīd jau tiek slēgti līgumi 2025. gadam.

T. Andrersons uzsvēra, ka arī pasākumos un konferencēs, līdzko izskan frāzes, ka Baltija ir nākamā aiz Ukrainas, interese par braucieniem uz šejieni krītas, turklāt arī Latvijas valsts amatpersonu izteikumi par iespējamu karadarbību valstī situāciju ietekmē. “Mums būtu jāskaidro cilvēkiem, kas te ir un kas te notiek! Tas ir jādara. Tūrisma operatoru bizness ir gadu uz priekšu. Mēs strādājam, rezervācijas notiek, tomēr, vai tās realizēs, uzminēt nevar. Ja pārliecināšana notiek, tad varbūt mums vēl ir iespējas pārliecināt tos, kuri izvēlas pirkt pēdējā brīdī,” norādīja airBaltic viceprezidents, dodot cerību arī cīņai par šīs sezonas Rietumeiropas tūristu, runājot gan tikai par individuālajiem braucējiem, nevis tūrisma grupām.

Tūristu piesaistē investējam par maz!

“Pēc Eurostat datiem dažādas Eiropas valstis ir dažādi atguvušās no pandēmijas, un mēs esam absolūti pēdējā vietā. Situācija bija grūta, jau sākoties pandēmijai. Vairākus gadus nozare jau strādāja krīzes apstākļos. Beidzās pandēmija, sākās karš Ukrainā. Cenu lēciens, inflācija un visas citas problēmas. Mēs neesam atguvušies vēl aizvien un dzīvojam krīzes režīmā,” kopainu viesmīlības nozarē raksturoja A. Kalniņš, galvenokārt uzsverot to, ka, makroekonomiski raugoties, viesmīlības un tūrisma nozare kopumā ir eksporta nozare. “Tas ir pakalpojumu eksports, un tas būtu jāsaprot! Tūrists atbrauc uz Latviju un atstāj savu naudu šeit! 2022. gadā atbilstoši Latvijas Bankas datiem ārvalstu tūrists Latvijā ienesa 1 miljardu eiro. Proti, tā ir nauda, kas no ārpuses ienāk Latvijā! 2023. gadā datu vēl nav, bet pieņemu, ka būs 1,3 līdz 1,4 miljardi eiro,” saka A. Kalniņš.

Jautāts, ko Latvijā uzskata par eksportu, viņš min preču eksporta piemēru. “Nocirti koku, izvedi no Latvijas, un tas ir eksports! Tūrisms ir pakalpojuma eksports. Tūristu var piesaistīt, var to izdarīt vienas dienas laikā! Var piesaistīt influencerus un jau rīt uz Latviju dabūt tūristus. Diemžēl politiskās apziņas valdības līmenī par miljardu vērtu nozari nav. Nav konkrētas personas politiskā līmenī, valsts sekretāra līmenī, kas par šo nozari atbildētu! Diemžēl tas izpaužas arī finansējuma jomā! Jau pērn runājām par to, ka finansējums tūrisma mārketinga kampaņām ir divas līdz trīs reizes mazāks nekā Lietuvā vai Igaunijā. Šobrīd situācija ir pavisam komiska. Jau trešais mēnesis šajā gadā, LIAA tūrisma departamentam budžets ir 700 tūkstoši eiro. Vaina ir politiskā līmenī! Tas ir šī gada tūrisma mārketinga aktivitātēm. Lietuvā un Igaunijā tie ir miljoni eiro, pieci – seši miljoni eiro. Ir redzams arī rezultāts, ko parāda dati. Viņiem arī iet slikti, bet atkopjas viņi labāk nekā mēs, par 10% labāk, bet tomēr. 10% no 1 miljarda eiro ir pietiekami liela nauda! Ir jābūt sapratnei valdības un politiku līmenī, ka šī nozare ir un ir eksportspējīga! Ir jāinvestē, lai saņemtu tūristus. Es uzskatu, ka LIAA mārketinga kampaņās ieliktā nauda ir investīcijas,” uzsakta A. Kalniņš.

Tirgi zināmi, gaida budžeta palielinājumu

“Es piekrītu, ka situācija tūrisma nozarē kopumā ir sliktāka, nekā esam cerējuši, un atkopšanās notiek daudz lēnāk, nekā esam gaidījuši. Arī mēs, strādājot ārvalstu tirgos, redzam informācijas, kas cirkulē publiskajā telpā, ietekmi. Tā ir par sliktu mums. Kā jūs labi saprotat, ar pašreizējo budžetu, kāds ir mūsu rīcībā, lauzt šo informācijas plūsmu par karadarbību un negācijām ir sarežgīti,” sacīja I. Šīrava, piebilstot, ka LIAA ir metodes un paņēmieni, kā šādos apstākļos strādāt. “Par budžetu runājot, es ļoti ceru, ka tuvākajā laikā situācija mainīsies un tiks piešķirts papildu finansējums LIAA eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei. Tās ietvaros varēsim plānot valsts tūrisma mārketinga aktivitātes un valsts tēla aktivitātes,” tā I. Šīrava.

LIAA šā gada pašreizējais aktivitāšu saraksts sākas mērķtirgos, kas ir sadalīti pa prioritātēm, un pirmkārt runa ir par Baltijas reģionu. Runa savā ziņā ir par tādu kā vietējo tirgu. No vienas puses viņi ir tādi paši tūristi, ja raugāmies no atvestās naudas viedokļa, bet kaimiņvalstu iedzīvotāji mūsu tūrisma piedāvājumu pārzina daudz labāk. Ārvalstu prioritārie tirgi sākas ar ziemeļvalstīm, tad seko Vācija un Lielbritānija. No šīm valstīm tūristu plūsma vēsturiski ir bijusi laba, un klientu maksātspēja ir augsta. Ir sekundāri tirgi, kuros tiek uzrunāta konkrēta – specifiska mērķauditorija. To sarakstā ir valstis, kurās nākotnē varētu kļūt par prioritāriem tirgiem, piemēram, Spānija, Francija. Atbilstoši prioritātēm tiek plānots budžets. Šobrīd par aktuālu tiek uzskatīta tūlītēja klientu uzrunāšana, mēģinot panākt braucienu tūdaļ, proti, situācija ir droša, un braukt var.

Vai varam bez panikas?

Visiem diskusijas dalībniekiem uzdevu vienu jautājumu: vai iespējams panākt, ka Latvijas pirmās personas, kuras labi sadzird ārzemēs, varētu mazāk minēt tiešu kara draudu pastāvēšanu, vai šāds aicinājums ir izteikts?“Mēs tikāmies ar Valsts prezidentu un runājām par visām tūrismam un viesmīlībai sāpīgām tēmām, tostarp arī skāru tēmu – karš pēc 5 minūtēm! Proti, šī tēma atbaida gan tūristus, gan investorus. Prezidenta kungs piekrita. Esam jau NATO, Eiropas Savienībā, un tas ir drošāk nekā jebkad. Retorika, ko uzturam, nav mums par labu,” sacīja A. Kalniņš.

“Saprotams, ka ir lietas, ko varam ietekmēt, un ir lietas, ko nevaram. Tas, ko tiešām varam un darām, – mēs vedam uz šejieni ārvalstu tūroperatorus, žurnālistus, un tam ir nozīme. Viņiem tiešām ir izveidojies priekšstats, ka te ir ļoti nedroši! Esot tālu no Latvijas, viņiem trūkst realitātes izjūtas. Atbraucot uz vietas, viņi redz, ka šeit dzīve rit savu gaitu, mainās arī pati attieksme. Ja sasniedzam šos cilvēkus, tad arī gala klients ir vienkāršāk pārliecināms,” tā I. Šīrava. “Mēs šādus fanu braucienus kopā ar LIAA esam organizējuši ļoti daudz, desmitiem. Tas ir efektīvs veids. Parasti stāsts ir par zināmiem cilvēkiem, kuriem ir šādi priekšstati, un mēs viņus vedam uz Latviju un parādām. Pēc tam jau rezultāta mērījumam ir rezervācijas, grupu rezervācijas. Rumānija, Balkānu valstis – nav paši lielākie tirgi, bet katrā mazliet, un ir plūsma. Vāciešu ir bijis ļoti daudz, tomēr viņiem ir jābrauc vēl un jāskatās klātienē, kas te notiek!” piebilda T. Andersons.

Visu diskusijas video skaties portālā db.lv

VIEDOKLIS

Jāmaina valsts attieksme

Ēriks Lingebērziņš, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents:

Ienākošā tūrisma intensitāte Rīgā, centrā un citur Latvijā ievērojami atpaliek no tās, kāda tā varētu būt, izmantojot pilnībā esošo tūrisma infrastruktūru un pieejamos pakalpojumus. Lai gan 2023.gadā redzējām izaugsmi un ārvalstu tūristu skaita atgriešanos, diemžēl, runājot par organizētu tūrismu (tajā skaitā tūrisma operatoru apkalpotās grupas, darījumu pasākumus, ārvalstu konferences Rīgā), varam teikt, ka strādājam 40-50% apmērā no apjoma, kādā vēlamies būt. Raugoties no mūsu pozīcijām, ir divas būtiskas lietas, kuras nepieciešamas gan tūrisma operatoriem, gan tūrisma nozarei kopumā. Pirmkārt, vienošanās par tūrisma eksportspējas potenciālu un domāšanas maiņa par eksportu, kurš ir ne tikai ražotu preču, bet arī pakalpojumu eksports. Plānota, vadīta kultūras, veselības vai darījumu tūrisma pievienotā vērtība ir ne tikai tiešos ieņēmumos, bet tūrisma radītajā kumulatīvajā efektā, nodrošinot pieprasījumu citām nozarēm un neizmērāmā valsts tēla jautājumā. Otrkārt, tas ir jautājums par investīcijām Latvijas kā valsts tēlā starptautiskajos tirgos. Mēs apzināmies savu ģeogrāfisko atrašanās vietu un ar to saistītos riskus, tomēr tas nevar būt iemesls, lai neatbalstītu investīcijas valsts tēlā, valsts un tūrisma mārketingā. Ir svarīgi atzīt, ka līdzekļi, kas ir iztērēti valsts tēlā, nav tēriņi, bet investīcijas, un tūrisma nozares eksporta apjoms var tikt pat dubultots, radot tam piemērotus apstākļus. Raugoties uz tūrisma nozares attīstības tendencēm pasaulē un Eiropā, pieprasījuma pēc brīvā laika un atpūtas pakalpojumiem, tajā skaitā saistībā ar dzīvesveida izmaiņām, tūrisma pakalpojumu eksports ir izmantojams daudz plašāk, un Latvijas tūrisma uzņēmēji ir gatavi šajā darbā piedalīties.

VIEDOKLIS

Rīga tūrisma kampaņām tērēs 1,3 miljonus

Fredis Bikovs, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors:

Pērn tūristu skaits Rīgā pirmo reizi kopš 2019. gada pārsniedzis miljonu – galvaspilsētu apmeklējuši 1,2 miljoni viesu. Rīgas viesnīcās nakšņojušo tūristu skaits pieaudzis par 22%, salīdzinot ar 2022.gadu. 20% pieaugums gadā ir labs rezultāts, taču tūristu skaits joprojām nesasniedz pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinoši lēni atkopjas tūrisms no Vācijas, kas būtiski ietekmē kopējo ārvalstu viesu skaitu. Kopš tūrisma nodevas ieviešanas Rīgai ir pieejams lielāks finansējums mārketinga aktivitātēm, un šogad tas sasniegs 1,3 miljonus eiro. Daļu no šī finansējuma šogad plānots izmantot mārketinga kampaņām Vācijā, Norvēģijā un Lielbritānijā sadarbībā ar aviopārvadātājiem, lai palielinātu viesu plūsmu vasaras mēnešos. British Airways atgriešanās Rīgā bija viens no pagājušā gada veiksmes stāstiem, un tas, ka aviokompānija turpinās lidojumus uz Rīgu arī šogad vasaras sezonā, apliecina, ka šeit ir potenciāls attīstībai. Rīgai tas paver arī plašākas iespējas mārketingam Lielbritānijā, kā arī maksātspējīgākas auditorijas piesaistei. Pagājušā gadā vasarā un ziemā tika īstenotas nozīmīgas mārketinga kampaņas Baltijas reģionā un Somijā, kas guva augstu atsaucību. Vasaras kampaņas sasniedzamība pārsniedza 25 000 000 auditoriju gan digitālajos, gan tradicionālajos medijos. Ziemas kampaņas ietvaros Rīga iekļuva “European Best Destinations” topā ar Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu, ierindojoties 6. pozīcijā. Balsojumā piedalījušies 593 992 ceļotāji no 168 pasaules valstīm. Kā arī Rīgas Ziemassvētku gaismas taka iekļauta “European Best Destinations” “Best Christmas lights” topa 1. vietā. Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš iekļuva UK postoffice.co.uk topa 1. vietā. Kopumā ziemas kampaņa sasniedza rekordlielus panākumus digitālajos medijos, sasniedzot 2,1 miljonu auditoriju.Ļoti lielu pienesumu un interesi par Rīgu radīja arī Michelin guide restorānu saraksta publicēšana medijos, kas arī šogad izvērsta par digitālo mediju kampaņu mūsu mērķa tirgos – Somijā, Norvēģijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Zviedrijā un Polijā. Šogad plānots apgūt jaunu tirgu – Poliju.Finansējums palielināts arī starptautisko konferenču un kongresu piesaistīšanai, kas Rīgai ir īpaši būtiski, lai nodrošinātu tūristu plūsmu arī nesezonas mēnešos. Tomēr pilsētas mārketinga aktivitātes ir tikai daļa no tā, kas nepieciešams tūrisma attīstībai, būtisks ir arī pietiekams LIAA finansējums gan valsts mārketinga kampaņām, gan arī atbalstam tūrisma nozares uzņēmēju mārketinga aktivitātēm!

VIEDOKLIS

Bizness ir, kad rada pievienoto vērtību!

Jānis Ošlejs, Primekss Group valdes priekšsēdētājs:

airBaltic sniedz milzīgu iespēju tūrisma attīstībai, atvedot tūristus. Rīgai ir doti daudzi priekšnoteikumi tūrisma attīstībai: brīnišķīga arhitektūra, interesanta vēsture un lieliski savienota lidosta. Tomēr tie visi ir tikai priekšnoteikumi tūrisma biznesa izveidei. Priekšnoteikums vēl nav bizness - ja tūrists atlido un tik vien iztērē naudu kā ar autobusu līdz viesnīcai, nelielu samaksu gidam un dažiem restorāniem, tur nav būtisku ienākumu.Statistika liecina, ka viesnīcas un ēdināšana Latvijā šobrīd ir zemas pievienotas vērtības nozare – tā šobrīd rada vien ap 15 000 eiro pievienotās vērtības uz strādājošo gadā, divas reizes mazāk nekā ES 27 vidēji (DB: Latvijas Bankas dati). Tūrisms Latvijā šobrīd ir visneienesīgākā nozare, ar viszemāko pievienoto vērtību uz strādājošo, mazāk pat nekā lauksaimniecībā!Daudz labāk klājas Latvijas tūrisma aģentūrām – tās spēj radīt 32 000 eiro uz strādājošo gadā ienākumu, līdzīgu kā Latvijas tautsaimniecības vidējais.Tātad nozarei ir jārada vairāk tūres, lai mēs varētu pelnīt un tūristiem būtu interesanti te braukt. Mums ir lieliska opera, Michelin restorāni, Ziemassvētku eglītes dzimtene, mūzikas un mākslas notikumi, brīnišķīgas vietas medībām, Līvu akvaparks utt. airBaltic atvedīs cilvēkus, un tad, bāzējoties uz šo visu, jāizveido tūres un jāpopularizē tās rietumu tūristiem. Nozarei ir jārada vairāk interesantu produktu.Vai valstij šobrīd būtu jāatbalsta tūrisma nozare ar Latvijas kā tūrisma galamērķa reklāmām? Nē, valstij drīzāk būtu jāatbalsta jaunu tūrisma produktu idejas ar mērķi palielināt ienākumus no tūrisma, radot augstāku pievienoto vērtību.Kur ņemt naudu Latvijas kā galamērķa reklāmai? Uzskatu, ka labākais būtu nozarei pašai izveidot iekšēju nodokli par katru tūristu pavadīto nakti un tad šo naudu ieguldīt valsts popularizēšanā, respketīvi, nozares popularizēšana ir pašas nozares pienākums. Ņemot vērā, ka Latvijas valsts līdzekļi ir ierobežoti, tie jātērē nozarēm, kas rada augstāku pievienoto vērtību. Izmantojam airBaltic radītās iespējas un attīstām Latviju!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, sacīja aptaujātie nozares eksperti.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski.

Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

"Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam," sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada līmeni, tomēr par Latviju kopumā ir šaubas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru skaits Tallinas lidostā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī un gaidāms, ka līdz gada beigām apkalpoto pasažieru skaits sasniegs jaunu rekordu, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzināja lidostā.

Pasažieru skaita rekords Tallinas lidostā - vairāk nekā 3,2 miljoni pasažieru - tika sasniegts 2019.gadā, taču pēc tam nozari būtiski ietekmēja koronavīrusa pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi.

Pandēmijas laikā strauju uzplaukumu piedzīvoja vietējais tūrisms, taču tagad pieaug starptautiskais tūrisms.

Lai gan līdz gada beigām atlikuši vēl vairāk nekā divi mēneši, jau tagad Tallinas lidostā apkalpoto pasažieru skaits ir ap trim miljoniem.

Lidostas preses pārstāve Aeta Hermaorga sacīja, ka līdz gada beigām plānotais pasažieru skaits varētu būt 3,5 miljoni.

Tikai septembrī Tallinas lidostā apkalpoti 333 183 pasažieri, kas ir par 20% vairāk nekā šajā mēnesī pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Preču eksportam grūti laiki, tekošajā kontā saglabājas deficīts

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists,04.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilancē tekošajā kontā reģistrēts deficīts 558 miljonu eiro apmērā, tas ir, 5.3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lai arī deficīts ir nedaudz lielāks par šī gada pirmo pusgadu, tas tomēr ir mazāks nekā 2021. un 2022. gadā (gan miljonos eiro, gan pret IKP). Šogad deviņos mēnešos tekošā konta deficīts bija 1.4 miljardi eiro, kas ir 4.8 % no IKP.

Eiropas tautsaimniecības bremzējas – augsto procentu likmju iespaidā apstājušies nekustamo īpašumu un būvniecības sektori un mazinājies patēriņš. Tas nozīmē Latvijas eksportētājiem vājāku ārējo pieprasījumu un virknei Latvijas eksportam nozīmīgu preču arī zemākas cenas. Lai arī cenas pēc ilgstošāka krituma ir stabilizējušās, nozīmīgāko tirdzniecības partneru attīstība šobrīd optimismu nevieš.

Eiropas ekonomikas nedienas turpina atsaukties uz preču eksportu

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tūrismā Covid-19 pandēmija bija labs laiks no biznesa viedokļa, kaut arī nebija ārvalstu tūristu; pašlaik pašmāju uzņēmējiem par viesiem ir jākonkurē ar visu pasauli, vienlaikus daudzi ārvalstu potenciālie ceļotāji tieši ģeopolitiskās situācijas dēļ Latviju nevēlas apmeklēt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele. Viņa atzīst, ka Latvijā dabas, arī putnu un zvēru ir daudz, bet diemžēl šis produkts ir ļoti slikti iesaiņots, tāpēc grūti pārdodams.

Fragments no intervijas

Kas mainīsies lauku tūrismā pavasarī?

Pavasaris atnāk ar siltumu, un cilvēki daudz labprātāk brīvdienas pavada ārpus mājām. Arī ārvalstu, jo īpaši tālāku zemju tūristi maijā – jūnijā sāk savu aktīvo sezonu. 2024. gadā ir vairāk rezervāciju, nekā bija 2023. un 2022. gadā. Un tas nozīmē, ka tālāko ārvalstu tūristi sāk atkal atgriezties. Protams, lēmums un arī rezervācijas tiek veiktas daudz vēlāk. Tas nenotiek tāpēc, ka cilvēkiem nebūtu naudas, par ko ceļot, bet gan tāpēc, ka nav skaidrs, kāda būs tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība. Vēl viens faktors, kas ietekmē visa veida tūrismu, ir ekonomiskās situācijas perspektīva, jo īpaši, ja pašlaik daudzviet tiek novērota stagnācija vai pat recesija. Piemēram, nesen runāju ar tūrisma organizatoru no Austrālijas, kurš skaidroja, ka šajā valstī, kas ir ļoti tālu no militārā konflikta zonām Tuvajos Austrumos un Ukrainā, cilvēki ir piesardzīgi un nogaidoši. Līdzīga aina novērojama arī Amerikā un Eiropā, jo cilvēki ir piebremzējuši ar izklaidēm, jo īpaši luksusa izklaidēm, taču par laimi lauku tūrisms nebūt nav luksusa izklaide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro

Db.lv,10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Michelin ceļveža pārstāvji paziņojuši, ka Lietuvā turpmāk būs četri restorāni, kuriem piešķirta viena Michelin zvaigzne par augstākās klases virtuvi.

Starptautisku ekspertu sastādītajā Lietuvas restorānu sarakstā kopā ir iekļauti 26 galamērķi, kurus Michelin ceļvedis iesaka kā vietas, kur gūt kulinārijas baudījumu un izcilu apkalpošanu.

Michelin zvaigznes tika piešķirtas restorāniem “Džiaugsmas”, “Demoloftas”, “Pas mus” un “Nineteen18”, kas atrodas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Četri restorāni tika atzinīgi novērtēti par izcilo cenas un kvalitātes attiecību, tādējādi iegūstot apbalvojumu "Bib Gourmand": “Gaspar's”, “14Horses”, “Le Travi” and “Nüman”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālajam stratēģiskajam investoram ir jābūt ieinteresētam kompānijas attīstībā Latvijā, pauda aptaujātie eksperti.

Latvijas finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka ir svarīgi noslēgt tādu darījumu, lai investori "airBaltic" neaizved prom no Latvijas.

Viņš atzina, ka nezina, kas ir šis potenciālais investors, taču norādīja, ka šāda investora esamība ir iespējama un arī loģiska. "Vai tas ar kaut ko materializēsies, tas droši vien ir atkarīgs no tā, kas palīdz vest šīs sarunas, cik kvalitatīvs būs šis process, un vai izdosies šī investora interesi saglabāt un nenonākt strupceļā," minēja Rungainis.

Tāpat Rungainis piebilda, ka tas nebūs vienkārši, ņemot vērā aviokompānijas finanšu rādītājus, un to, ka, lai gan Covid-19 pandēmijas posms ir noslēdzies, Baltijā un tostarp īpaši Latvijā tūrisms vēl nav atkopies. Tāpat ietekme ir jūtama no kara Ukrainā un ar to saistītiem faktoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP kritumu trešajā ceturksnī prognozē amplitūdā no 0,6% līdz 2%

LETA,27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venēcija noteikusi ierobežojumus tūristu grupām, paredzot, ka vienā grupā nedrīkst būt vairāk par 25 cilvēkiem, arī megafonu izmantošana aizliegta.

Lai gan tūrisms ienes ievērojamus līdzekļus pilsētas kasē, tas arī rada nopietnas problēmas un apgrūtina pilsētnieku dzīvi.

Jaunie noteikumi spēkā stājas ceturtdien, un to mērķis ir aizsargāt vietējo iedzīvotāju mieru un klusumu, kā arī nodrošināt gājējiem lielāku pārvietošanās brīvību.

Noteikumi attiecas uz pilsētas centru, kā arī uz Murāno, Burāno un Torčello salām.

Tiem, kas neievēros šos noteikumus, var tikt uzlikts 25 līdz 500 eiro liels naudassods.

Aprīlī Venēcija izmēģinājuma kārtā ieviesa piecu eiro maksu par vienas dienas apmeklējumu. Izmēģinājuma periods ilga līdz jūlija vidum.

Pilsētas plānotāji tagad paziņojuši, ka apsver iespēju ieviest maksu noteiktās dienās arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākais restorānu ceļvedis "Michelin Guide" šodien paziņos Latvijas labākos restorānus, informē "Michelin" pārstāvji.

Pasākumam varēs sekot līdzi digitālā formātā visās ceļveža komunikācijas platformās - tīmekļa vietnē, mobilajās lietotnēs un sociālajos tīklos. Svinīgā ceremonija sāksies plkst.16.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

Jau ziņots, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai regulētu tūrismu plūsmu, Romas pašvaldība apsver biļešu ieviešanu slavenās Trevi strūklakas apskatei.

Pilsētas domes loceklis Alesandro Onorato sacīja, ka tiek apsvērta biļešu rezervēšanas sistēma. Romas iedzīvotājiem biļetes būtu bez maksas, bet tūristiem maksātu simbolisku vienu eiro. Mērķis ir nevis iegūt naudu, bet gan kontrolēt pūļus, tai skaitā aizliegt tūristiem "ēst saldējumu vai picu uz pieminekļa, kas ir pelnījis pienācīgu cieņu", skaidroja domes deputāts.

18.gadsimtā celtā Trevi strūklaka ir tik slavena, ka to nemitīgi apņem cilvēku pūlis, un bieži vien strūklaku ir grūti pienācīgi apskatīt.

Trevi strūklaka veido fonu Federiko Fellīni ikoniskās filmas "Saldā dzīve" slavenākajai ainai, kurā filmējās Anita Ēkberga un Marčello Mastrojāni. Tiek uzskatīts, ka monētas iemešana strūklakā nozīmēs atgriešanos Romā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē populārākajā restorānu ceļvedī "Michelin Guide" iekļauti 22 Latvijas restorāni, savukārt "Michelin" kvalitātes zvaigzne piešķirta Rīgas restorānam "Max Cekot Kitchen".

"Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauta "Pavāru māja", "Tauro", "Zoltners", "Mo", "3 pavāri", "Whitehouse", "36.līnija", "John", "COD", "Le Dome", "Chef's Corner", "Barents Coctails & Seafood", "Barents", "Aqua Luna", "Entresol", "Ferma", "Neiburgs", "Tails", "H.E.Vanadziņš", "Akustika", "KEST" un "Riviera".

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem 

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Apbalvojumu par izcilu apkalpošanu "Service Award" saņēma restorāns "KEST".

Tikmēr par izcilāko someljē apbalvots Ivo Orlavs no restorāna "Tauro".

Apbalvojumus "Bib Gourmand", kurus piešķir restorāniem, kas piedāvā lielisku ēdienu par pieejamu cenu, saņēma "Snatch", "Shōyu" un "Milda".

"Jaunā pavāra" izcilības apbalvojumu saņēma Nils Ģēvele no restorāna "Ferma".

"Michelin" zaļā zvaigzne, jeb ilgtspējas apbalvojums piešķirts restorānam "Pavāru māja".

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atklāšanas ceremonijā pauda pateicību visām iesaistītajām pusēm - LIAA, ēdināšanas nozares uzņēmumiem un organizācijām, kā arī "Michelin Guide" komandai - par ieguldīto darbu Latvijas gastronomijas atpazīstamības veicināšanā.

"Šis atzinums apliecina mūsu uzticību izcilībai," uzsvēra Valainis, piebilstot, ka "Michelin Guide" veicinās arī turpmāko restorānu nozares attīstību Latvijā.

"Michelin" norāda, ka ceļveža inspektori ir veikuši rūpīgu Latvijas gastronomiskā piedāvājuma izpēti un viesojās ne tikai galvaspilsētā Rīgā, bet arī vairākās citās Latvijas vietās. Vērtējot Latvijas restorānus, "Michelin" inspektori apmeklējuši Kurzemes piekrasti, Jūrmalu, Valmieru, Cēsis, Līgatni, Tērveti un daudzas citas vietas.

"Michelin Guide" komanda izvērtē restorānus piecās kategorijās - sastāvdaļu kvalitāte, gatavošanas tehnika, garšu buķete, pavāru personība un ēdiena konsistence cauri laikam.

"Firmas.lv" liecina, ka "Michelin" zvaigzni ieguvušais restorāna "Max Cekot Kitchen" pārvaldītājs ir SIA "Max Cekot Group", kas pieder Maksimam Cekotam (55%) un Nataļjai Golubovai (45%). Uzņēmums pērn strādāja 350 212 eiro apgrozījumu un 22 006 eiro peļņu. "Max Cekot Group" reģistrēts 2018.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2760 eiro

LETA jau ziņoja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi 1,27 miljonu eiro vērtu līgumu ar Francijā reģistrēto "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" par dalību starptautiskajā gastronomijas ceļvedī "Michelin Guide". Līgums būs spēkā līdz 2025.gada 31.oktobrim.Iepirkuma gala ziņojumā uzsvērts, ka "Michelin Guide" ir vadošākais un pats zināmākais restorānu ceļvedis pasaulē. Šis ceļvedis tiek uzskatīts par starptautisku atsauci, it īpaši tiem tūristiem, kuri vietas apskata pēc citu vērtējumiem.

Sākotnēji, pērn novembrī LIAA ar "Manufacture Francaise des Pneumatiques Michelin" noslēdza 150 000 eiro vērtu līgumu par gastronomijas potenciāla analīzi Latvijā. Līgums paredzēja, ka Latvijā "Michelin Guide" pēta vairāk nekā 30 restorānu, pēcāk sniedzot atzinumu.

LIAA Tūrisma departamenta direktora vietniece Linda Ziediņa-Ērgle aģentūrai LETA tolaik skaidroja, ka gastronomijas tūrisms un tā nozīme pasaulē pieaug. Arī Latvijā tiek izstrādāti dažādi gardēžu tūrisma maršruti un citi piedāvājumi saistībā ar gastronomiju, tādēļ LIAA saskata potenciālu gastronomijas tūrisma attīstībā.

Ziediņa-Ērgle uzsvēra, ka atbalstu "Michelin" iniciatīvai izteikuši arī nozares pārstāvji, paužot vēlmi iesaistīties aktivitātēs, kuras saistītas ar Latvijas kā gastronomijas tūrisma galamērķa popularizēšanu.

Viņa pauda, ka galvenie ieguvumi no dalības gastronomijas ceļvežos ir, piemēram, valsts un nozares prestiža celšana, plašākas iespējas piesaistīt maksātspējīgus tūristus, patērētāju, viesu izglītošana par augstas kvalitātes izejvielām, ēdienu un servisa kultūru, izglītības līmeņa celšana nozarē nodarbinātajiem.

"Turklāt sadarbība ar gastronomijas ceļvežiem paver plašas valsts mārketinga iespējas, piesaistot jaunas auditorijas uzmanību," komentēja Ziediņa-Ērgle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaunā klīnikā plāno investēt 2 miljonus eiro

Db.lv,10.09.2024

“Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātprakses” izveidotājs, kardiologs Roberts Feders.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātprakse”, kas 9. septembrī svin piekto gadadienu, jau tuvākajā nākotnē ievērojami paplašinās pakalpojumu klāstu, attīstot sadarbību ar izciliem Latvijas un Vācijas speciālistiem un veicinot medicīnas tūrismu. Jaunajā klīnikā, kas atradīsies biznesa centrā Elemental, plānots investēt 2 miljonus eiro.

“Nodrošinām mūsdienīgu, augsti kvalificētu diagnostiku un ārstēšanu. Jāatzīst, ka Vācijā, kur studēju, ierindas kardioloģijas privātprakses tik augstu līmeni nepiedāvā, tāpēc arī radās doma par medicīnas pakalpojumu eksportu,” stāsta “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātprakses” izveidotājs, kardiologs Roberts Feders.

R. Feders atklāj, ka mērķis ir izveidot vēl daudzpusīgāku ambulatoro centru, kas vienuviet nodrošinās plašu medicīnas pakalpojumu klāstu.

“Mūsu rīcībā ir gan jaunākās iekārtas, gan augsti kvalificēti speciālisti. Esam starp nedaudzajām privātpraksēm Latvijā, kas nevis ļauj saviem mediķiem aizbraukt no valsts, bet gan spēj piesaistīt vācu ārstus. Šobrīd viens vācu kolēģis aktīvi mācās latviešu valodu un, iespējams, pārcelsies arī uz dzīvi,” stāsta R. Feders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu restorānu, kafejnīcu un viesnīcu nozare ceturtdien, 31.oktobrī, plāno protesta akciju pret nodokļu slogu, aģentūru BNS informēja Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidente Ēvalda Šiškauskiene.

Latvijā nozares pārstāvji plāno protesta akciju pie Saeimas, Lietuvā protestētāji pulcēsies pie valdības nama, bet Igaunijā protesta akcija notiks visos restorānos.

"Mums visiem protesta akcija notiks vienlaikus," norādīja Šiškauskiene, kas organizē protesta akciju Lietuvā.

Šiškauskiene teica, ka nozares pārstāvjiem Viļņā paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem. Visos Lietuvas restorānos un kafejnīcās vienlaikus tiks atskaņots audiovizuāls vēstījums par esošo situāciju.

Jau ziņots, ka Latvijas viesmīlības nozares pārstāvji protestā pie Saeimas plāno lūgt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā. Plānots, ka protestā piedalīsies Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, Latvijas Restorānu biedrības, Latvijas Bāru asociācijas, Latvijas Bārmeņu federācijas un Latvijas Vīnziņu asociācijas pārstāvji un biedri, kā arī citi nozares atbalstītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējdarbība Vecrīgā – izmirstoša parādība vai iespēju laiks?

Kristīne Krama, skaistumkopšanas salonu “Old Riga SPA” un “SIBI salons” īpašniece,20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ārējās tirdzniecības zemākais punkts jau aiz muguras?

Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas ekonomists,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura krīze rada ne tikai izaicinājumus, bet arī iespējas, kuras uzņēmējiem ir jāmāk izmantot, domā Ilze Ķelpe, Megango.lv vadītāja.

Lai bizness veiksmīgi spētu augt un attīstīties, primāri jābūt nospraustiem skaidriem nākotnes mērķiem, lai zinātu, kurā virzienā vispār doties, teic I.Ķelpe. Uzņēmuma attīstība kopumā ir ļoti komplekss pasākums, tāpēc simtprocentīgi paredzēt visu, kas notiks procesā, praktiski nav iespējams, neslēpj Megango.lv vadītāja. Šī iemesla dēļ vieta jāatstāj arī improvizācijai - uzņēmējiem ir jābūt gataviem pielāgoties ārējiem apstākļiem un izmantot krīžu sniegtās iespējas, tajā pašā laikā, saglabājot arī savu redzējumu un vīziju, domā I.Ķelpe.

Darbojas ģimenes uzņēmumā

Bērnībā sapņoju kļūt par bērnudārza audzinātāju, jo arī mana mamma kādu laiku strādāja bērnudārzā, stāsta I.Ķelpe. “Kamēr mēs ar brāļiem bijām mazi, mamma vēlējās būt mums pēc iespējas tuvāk, tāpēc viņa bija pieņēmusi lēmumu strādāt bērnudārzā, kuru mēs apmeklējām. Arī man kā bērnam likās - būt par audzinātāju ir ļoti forši, tāpēc kādu laiku tā bija mana sapņu profesija. Tagad, atskatoties atpakaļ, jāatzīst, ka šī iecere kaut kādā mērā sasaucas arī ar manu šī brīža ikdienu, jo arī audzinātāja savā ziņā ir vadītāja - tev ir vesels pulciņš bērnu, ar kuriem jādarbojas. Līdzigi arī uzņēmējdarbībā - tev ir savi darbinieki, sadarbības partneri, klienti, un ar visām šīm iesaistītajām pusēm vadītājam jātiek galā tādā veidā, lai visi galu galā ir apmierināti,” teic I.Ķelpe, kura savu pirmo naudu nopelnīja, strādājot ģimenes uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru