Latvijas tēla reklamēšanai starptautiskajos tirgos, kā arī tūristu piesaistei netiek piešķirts pietiekams valsts finansējums, sacīja aptaujātie nozares eksperti.

Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš pauda, ka uz 2024.gadu kopumā ir jāraugās piesardzīgi, bet arī optimistiski.

Viņš norādīja, ka tūrisma nozares lielākais izaicinājums ir strādāt apstākļos, kad netiek pienācīgi īstenotas valsts tūrisma mārketinga aktivitātes, kā arī valdības līmenī nav uzlabojusies izpratne par tūrisma nozari.

"Līdz ar to šobrīd varam paļauties tikai uz uzņēmēju pašu aktivitātēm tūristu piesaistei, Rīgas kā galvaspilsētas īstenotajām aktivitātēm, kaimiņvalstu aktivitātēm, kuras piesaista tūristus reģionam," sacīja eksperts, prognozējot, ka, iespējams, tūristu skaits Rīgā šajā vasaras sezonā sasniegs 2019.gada līmeni, tomēr par Latviju kopumā ir šaubas.

Lingebērziņš pauda, ka jau tagad ir jāsāk plānot finansējumu 2025.-2026.gadam, lai nodrošinātu tūristu skaita pieaugumu, tomēr, kolīdz jautājums par tūrismu nonāk Finanšu ministrijā (FM), tā nozarei nākas saskarties ar virkni problēmu un process uz priekšu nevirzās. Tikmēr Ekonomikas ministrijā, kura ir atbildīga par nozari, ir gan izpratne, gan vēlēšanās strādāt, ir idejas un sadarbība ar nozari, tomēr, ņemot vērā, ka visi jautājumi ir saskaņojami ar FM, process neiet raiti.

Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš uzsvēra, ka valsts nepiešķir pietiekamus finanšu resursus Latvijas tēla reklamēšanai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mārketinga aktivitātēm tūrismā.

Viņš uzsvēra, ka ienākošais tūrisms ir eksportējoša nozare un tādēļ nav saprotams, kādēļ tā atstāta novārtā. "Tāpat nav arī izprotams, kādēļ laikā, kad Latvijas valdība aicina pārorientēt Latvijas eksportu projām no Krievijas, nav nekāda atbalsta ienākošā tūrisma nozarei, lai tā varētu pārorientēties un sasniegt pirmspandēmijas rezultātus, kā to ir jau izdarījušas vairums Eiropas valstu," uzsvēra LVRA vadītājs.

Kopumā asociācijas vadītājs paredz, ka šis gads un aktīvā tūrisma sezona Latvijā būs līdzīga kā 2023.gadā. Turklāt, ja netiks būtiski mainīts valdības skatījums uz ienākošā tūrisma nozari, investīcijām mārketingā un valsts tēlā, arī turpmākajos gados nav sagaidāms būtisks ārvalstu tūristu plūsmas "uzrāviens" un Latvija turpinās saglabāt pēdējo pozīciju visā Eiropā.

"Valdībai ir jāapzinās, ka ienākošais tūrisms ir rentabla un eksportspējīga nozare, kurai potenciālie investori ir tūristi, kurus salīdzinoši viegli var uzrunāt," atzīmēja Kalniņš, piebilstot, ka, piemēram, 2023.gadā eksporta pienesums no ārvalstu tūristiem Latvijā bija vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.

Tikmēr LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava norādīja, ka šajā gadā LIAA piešķirti 2,632 miljoni eiro, lai īstenotu iesāktās un jaunas tūrisma veicināšanas mārketinga aktivitātes. Arī 2025. un 2026.gadā plānots īstenot aktivitātes līdzīgā apjomā.