Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Rīgas pilsētas teritorijā atrodas deviņi nevienai pašvaldības un valsts institūcijai nepiederoši gājēju tilti. Viens no šiem tiltiem drīzumā uz laiku tikšot slēgts.

Jau vēstīts, ka saņemto iedzīvotāju sūdzību dēļ Rīgas domē šodien bija sasaukta atbildīgo institūciju pārstāvju sanāksme, lai diskutētu par gājējiem paredzēto Rīgas gaisa pārvadu turpmāko apsaimniekošanu. Latvijas Televīzija aizvadītajā nedēļā ziņoja, ka lai gan cilvēki šādus gājēju pārvadus izmanto ikdienas gaidās, juridiski tie nevienam nepieder, kā rezultātā neviens arī nerūpējas par šo objektu tehnisko stāvokli.

Sanāksmē piedalījās Rīgas pilsētas būvvaldes, AS «Latvijas dzelzceļš» (LDz), AS «Rīgas siltums», pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas ūdens», AS «Latvijas gāze», kā arī vairāku domes struktūrvienību pārstāvji.

Kopumā secināts, ka nevienam nepiederoši patlaban ir deviņi šādi gājēju tilti. Balstoties uz Rīgas būvvaldes atzinumu, vissliktākajā stāvoklī patlaban ir pārvads pār Zunda kanālu, kā rezultātā pašvaldība nolēmusi gājēju kustību uz tā slēgt. «Pārvads būs slēgts līdz brīdim, kad veiksim padziļinātu tā apsekošanu. Tad arī būs skaidrs - vai un cik lielas investīcijas tā atjaunošanai nepieciešamas. Varbūt tiltu atzīs par drošu,» žurnālistiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), norādot, ka vienlaikus nav skaidrs - kura institūcija uzņemsies šo pienākumu, jo komunikācijas tur ir gan «Rīgas siltumam», gan būs arī «Latvijas Gāzei».

Turpinot adresācijas sakārtošanu galvaspilsētā, šodien, 7.jūlijā Rīgas domes deputāti sēdē nolēma piešķirt, mainīt vai likvidēt vairāku ielu nosaukumus.

Par Nordeķu ielu pārdēvēs Lielezeres ielas posmu no Dzirciema ielas ziemeļu virzienā līdz Slokas ielai. Dārza ielas posmu no Jūrmalas gatves līdz adresei Dzirciema iela 23 pārdēvēs par Usmas ielu.

Savukārt Sēlpils ielas atzaru līdz Purva ielai pārsauks par Veco Sēlpils ielu.

Ielas posmam no Mārupes ielas līdz zemes vienībai, kas pašreiz atrodas Mārupes ielā 19, piešķirs Gardenes ielas nosaukumu.

Fridriha Candera ielas nosaukums piešķirts ielai bez nosaukuma no Kalnciema ielas līdz Lielirbes ielai, nosakot Fridriha Candera ielas novietni no Smārdes ielas līdz Lielirbes ielai. Ielu bez nosaukuma no Mežmalas ielas līdz Rikšotāju ielai sauks Platones iela, nosakot šīs ielas novietni no Nīkrāces ielas līdz Rikšotāju ielai.

ASV autobūves uzņēmums «Ford Motor Co.» ceturtdien paziņoja, ka Eiropā likvidēs 12 000 darbvietu, kompānijai reģionā restrukturizējot darbību, lai uzlabotu rentabilitāti.

Šo darbvietu likvidēšana ir daļa no plašas restrukturizācijas, kas ietver sešu rūpnīcu slēgšanu Eiropā, par ko tika paziņots jau iepriekš.

«Ford» samazina kopējo rūpnīcu skaitu reģionā līdz 18, reorganizējot savu biznesu trīs nodaļās - komerciālo transportlīdzekļu ražošana, vieglo automobiļu ražošana un «Ford» modeļu imports.

Uzņēmums skaidro, ka darba vietas paredzēts likvidēt līdz 2020.gada beigām.

«Ford» jau maijā paziņoja, ka visā pasaulē likvidēs apmēram 10% darbavietu, kas nozīmē, ka līdz augusta beigām kompānijā strādājošo skaits samazināsies par 7000.

Restrukturizācijas pasākumi pasaulē otrajam lielākajam autoražotājam ļaus ietaupīt 600 miljonus ASV dolāru (533 miljonus eiro) gadā.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank ceturtdien paziņoja, ka vērienīgas izmaksu samazināšanas programmas ietvaros likvidēs 9000 darba vietu un pārtrauks darbību desmit valstīs, ņemot vērā šā gada trešajā ceturksnī gūtos rekordlielos zaudējumus.

Banka norāda, ka tā plāno slēgt biznesus Argentīnā, Čīlē, Meksikā, Peru, Urugvajā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Maltā un Jaunzēlandē.

Tikmēr darījumu bizness Brazīlijā tiks pārcelts uz globāliem un reģionāliem centriem.

Tāpat Deutsche Bank likvidēs aptuveni 9000 darba vietu un pārtrauks sadarbību ar apmēram 6000 ārējo darba uzņēmēju globālajā tehnoloģiju operāciju biznesā.

Banka vēsta, ka šie pasākumi nodrošinās iespēju samazināt izdevumus par aptuveni 3,8 miljardiem eiro.

Deutsche Bank arī paziņoja, ka nākamo 24 mēnešu laikā gatavojas pārdot aktīvus aptuveni četru miljardu eiro apmērā un ar 20 000 darba vietu.

Kā ziņots, Deutsche Bank tīrie zaudējumi trešajā ceturksnī pieauguši līdz 6,01 miljardam eiro, salīdzinot ar 94 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

Sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" likvidēs vēl 10 000 darbavietu, otrdien paziņoja kompānijas vadītājs Marks Zakerbergs.

Darbiniekiem nosūtītā elektroniskā pasta vēstulē Zakerbergs norāda, ka darbavietas tiks likvidētas dažu turpmāko mēnešu laikā, un šis lēmums ietekmēs vidējā līmeņa vadītājus.

Tāpat Zakerbergs pavēstīja, ka netiks aizpildīti 5000 šobrīd pieejamo vakanču.

Darbavietu likvidēšanu Zakerbergs skaidro ar nepieciešamību restrukturizēt uzņēmumu un uzlabot tā veiktspēju ilgtermiņā.

"Meta" pērn novembrī jau paziņoja, ka likvidēs 11 000 no tobrīd uzņēmumā esošajiem 87 000 darbavietu.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, to vidū sociālais tīkls "Twitter" un interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon".

ASV datoru un printeru ražotājs «HP Inc.» paziņojis, ka pasaulē likvidēs 10% darbavietu, lai vienkāršotu uzņēmuma darbību un samazinātu izdevumus.

Kompānija norāda, ka nākamo trīs gadu laikā likvidēs līdz 9000 darbavietu. HP pasaulē kopumā nodarbina aptuveni 55 000 cilvēku.

«Mēs pieņemam drosmīgus un apņēmīgus lēmumus, mums sākot nākamo nodaļu,» sacīja HP topošais vadītājs Enrike Loress, kurš pie uzņēmuma vadības grožiem stāsies novembrī.

Loress skaidro, ka šāda rīcība nepieciešama, lai reaģētu uz patērētāju ieradumu izmaiņām.

Kā ziņots, «HP Inc.» izveidojās, kad 2015.gada novembrī datortehnoloģiju milzis «Hewlett-Packard» tika sadalīts divās firmās – korporatīvā aprīkojuma un pakalpojumu uzņēmumā «Hewlett-Packard Enterprise» un personālo datoru un printeru kompānijā «HP Inc.».

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Trīspadsmit gadu laikā ballīšu autobuss jeb Partybus spējis saglabāt savu vietu izklaides piedāvājumu klāstā, pārbūves procesā ir vēl viens autobuss

Partybus stāsts aizsācies pirms aptuveni 15 gadiem, kad tā izveidotājs Edgars Auziņš atgriezies Latvijā no ārzemēm, kur strādājis dažādus darbus – viesnīcās, bāros, uz kruīza kuģiem. Latvijā viņš izmēģinājis darboties arī tirdzniecības nozarē un mārketingā, tomēr sapratis, ka vēlas strādāt sev. «Jutu, ka pienācis laiks kam savam. Īsti laikam neapzinājos, ka vairs nebūs ne darba, ne algas dienas, arī atvaļinājumu neviens nepiešķirs un jāslimo būs uz sava rēķina,» stāsta E. Auziņš. Kopā ar draugu viņš sācis ģenerēt biznesa idejas, un viena no tām bija Partybus.

«Pati par sevi ideja neko nedod. Sākumā izpēte, tad radi un draugi mēģina ideju nobeigt. Tad atbildīgie valsts dienesti pasaka, ka nebūs, ka ar to visu ir par maz. Un, kad tiec līdz pirmajiem realizācijas soļiem, tad bieži pēc pirmajām grūtībām atmet ar roku. Plānoto trīs mēnešu vietā garāžā pavadīju divus gadus. Psiholoģiski grūts laiks. Arī man daudz netrūka, lai atmestu ar roku. Lai nu kā, bet Partybus es uzbūvēju,» komentē E. Auziņš.

Neiekasētie nodokļi ir niecīga problēmas daļa. Lielākā problēma ir tā, ka ēnu ekonomika nedod biznesam stimulu pieaugt

To intervijā DB saka Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags.

Vai Latvijai ir reāli tuvākajos desmit gados sasniegt vismaz Eiropas Savienības vidējo IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju?

Tas ir teicams mērķis, bet to ir grūti sasniegt. Tagad Eiropā izaugsmes temps ir zems. Mūsu izaugsme ir nedaudz lielāka nekā daudzās citās valstīs. Tomēr tās nestāv uz vietas. Un mums taču vajag sasniegt nevis tādu līmeni, kāds, teiksim Lielbritānijā, ir šodien, bet kāds tas būs pēc desmit gadiem, jo laiks nestāv uz vietas. Tā nav neiespējamā misija, bet tas nav vienkārši. Lai to izdarītu, mums IKP izaugsmei 10-15 gadus vajadzētu būt krietni lielākai nekā citām Eiropas valstīm. Ja skatās valstu ekonomisko salīdzinājumu, tad to pozīcijas caurmērā parasti nemainās pat gadsimta laikā. Mēs redzam, ka līderu tabulas augšgalā faktiski ir tās pašas valstis. Ir tikai nedaudzas, kas spējušas savu pozīciju uzlabot, – tāda ir Īrija, tāda ir Somija. Un ir dažas, kā, piemēram, Lielbritānija, kas ir gājušas uz leju. 1938. gadā Lielbritānija bija 1. vietā Eiropā, bet tagad tā ir tikai vidējā līmenī ekonomikas attīstības ziņā. Lielbritānija daudz zaudēja laikā no kara beigām līdz Tečeres laikam – astoņdesmitajiem gadiem. Tagad Lielbritānijas kritums vairs nenotiek. Tomēr uzsveru, ka ir tikai dažas valstis, kas ir spējušas uzlabot savu salīdzinošās attīstības līmeni ar citām valstīm. Ļoti interesants piemērs ir Singapūra. Tā ir salīdzinoši ļoti maza valsts, kuras atšķirība tā, ka tur ir vismaz trīs pamattautības, tātad trīs valodas, bet izglītības un biznesa valoda ir angļu valoda. Un tas dod milzu priekšrocību. Uzskatu, ka arī Latvijai līdzīgs modelis dotu priekšrocību. Savukārt tas, kas būtu pārņemams no Vācijas, ir profesionālās izglītības sistēma. Tāpēc Vācijā ir tik augsti attīstīta rūpniecība, ka viņiem ir augsti kvalitatīva profesionālās izglītības sistēma, kas nodrošina ar labu darbaspēku. Tuklāt Vācijā profesionālās izglītības sistēma māca ne tikai apieties ar mašīnām un ierīcēm, bet iemāca arī biznesa pamatus, kas ļauj cilvēkam uzsākt biznesu pašam. Teiksim, atvērt auto servisu.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Godātā redakcija, šai laikā, kad latviešu tautas progresīvā daļa ir dziļās rūpēs par jaunas valdības veidošanas procesu, vēlos atgādināt par kāda visnotaļ nefiskāla un pat tāda kā imateriāla solījuma nākotni. Proti, jau kuro gadu un pat gadu desmitu muļļāto «maisu» atvēršanu. Šķiet, arī «atvēršana» būtu jāliek pēdiņās, jo materiālu publicēšanas vietā sen jau runā par visu ko citu, tikai ne vispārpieejamu publisku atklāšanu.

Kopš neatkarības atgūšanas un 5. Saeimas sanākšanas nu jau ceturtdaļgadsimts ir pagājis, tas ir veselas paaudzes laiks. Sabiedriskās domas veidošanas un politisku lēmumu pieņemšanas centrs šobrīd pārbīdās pie tiem, kuriem Atmodas un Barikāžu laikā vēl nebija pat pases kabatā. Pie paaudzes, kas par stukačiem varbūt ir dzirdējuši, bet savā dzīves pieredzē nav no tā cietuši. Nodarījums ir bijis iepriekš, un bijis pret citiem, gribot negribot pārejot no realitātes leģendā.

Tā kā «maisu» process tā vai citādi virzās uz galu – vai tas būtu uz reālu rīcību vai arī uz pakāpenisku aizmiršanu –, vēlos padalīties ar dažiem apsvērumiem, kuri man nedod miera.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Maskavas apgabala šķīrējtiesa 13.maijā apmierināja Krievijas Finanšu ministrijas prasības apturēt Kiprā bāzēto “ABH Financial Limited” un “Alfastrakhovanie Holdings Limited” korporatīvās tiesības attiecībā uz uzņēmumiem “Alfa Bank” un “Alfa Insurance”, ziņo pravo.ru.

Būtībā ar šo lēmumu tiek ierobežotas arī Latvijas pilsoņa Pētera Avena tiesības uz viņam piederošajām 12,4% “Alfa Bank” kapitāldaļām, kuras, visticamāk, paliks Krievijā.

Vēl pirms pagājušā gada februārī tika noteiktas Eiropas Savienības sankcijas pret “Alfa Bank”, “ABH Financial Limited” paziņoja, ka tai steidzami nepieciešams “atbrīvoties no šī strīdīgā aktīva, lai izvairītos no turpmākām regulatīvām, politiskām un reputācijas sekām”. Holdings uzsvēra: vairs nav iespējams vienlaikus veikt uzņēmējdarbību Krievijā un Eiropā. Kā pērnā gada septembrī norādīja ABHH: “Izveidojusies ārkārtīgi pretrunīga situācija: no vienas puses ES sagaida, ka Eiropas uzņēmumi izstāsies no Krievijas aktīviem, bet, no otras puses, ES regulatori nedod atļauju izstāties”.

Aprēķins, vienkārši pateicība vai savā ziņā drošības sajūtas nopirkšana ar domu, ka nu ārsts izturēsies labāk, savu darbu veiks rūpīgāk - šie ir iemesli, kāpēc laikraksta Diena aptaujātie pacienti dod ārstiem naudu aploksnēs, pabāž zem dokumentu kaudzītes vai ieslidina kabatā. Lai gan situācija ir uzlabojusies un šādu gadījumu esot mazāk, tomēr nav grūti atrast pacientus, kas to uztver kā pilnīgu normu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Un arī, pēc viņu stāstītā, reti kurš ārsts šādu «paldies» atraida. Taču nav arī tā, ka ārsts bieži prasītu pats - tā ir pacienta vēlme, kurai «dāvanas» saņēmējs nepretojas. Tikmēr Veselības ministrijā uzskata, ka situācija uzlaboties varētu, ieviešot e-veselību, taču diez vai tas izslēgtu pacientu lielo vēlmi teikt «paldies».

Laikā, kad pensionāre Aiva vēl pati aktīvi strādājusi medicīnā gan ātrajā palīdzībā, gan ambulatorajā pieņemšanā, vecāka gadagājuma cilvēki vienmēr centušies kaut ko ielikt kabatā un Aiva līdz asarām kategoriski atteikusies pacientu doto naudu pieņemt. «Tas bija manī ieaudzināts, ka ņemt no otra cilvēka samaksu par pakalpojumu nevar - tas bija kaut kas ārkārtējs. Tad viņi man nesa ziedus, dāvināja konfektes. Uzskatīju, ka šīs lietas ir nevainīgs uzmanības apliecinājums, un tās es pieņēmu.»

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi arī mazāko pienesumu kopējai ekonomikai, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem (22.08.). Šīs jomas ekspertes Kristīnes Bērziņas vērtējumā tas ir saistīts ar diviem aspektiem. Pirmais ir uzņēmumu ambīciju trūkums. Otrais ir ar pirmo saistītais vēsturiskais aspekts, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija,» saka eksperte.

Biznesa kultūra nerodas tukšā vietā, bet gan ir atkarīga no uzstādītajiem spēles noteikumiem un veltītajiem resursiem, lai šos noteikumus mērķtiecīgi iedzīvinātu. Ja uzstādījumā nav, piemēram, paredzams tiesiskums un darījumu caurskatāmība, tad ir velti cerēt, ka tādā duļķainumā vairumam radīsies tendence skatīties tālu, jo duļķēs tas vienkārši nav iespējams. Attiecīgi arī efektivitāte un atdeve netiek plānota tālāk par rokas stiepienu.

Tiesisko paredzamību un darījumu caurskatāmību kā kritērijus es neizvēlējos nejauši, jo tie ir pozitīvie raksturlielumi uz efektivitāti vērstai ekonomikai un uzņēmējdarbībai tajā. Negatīvie raksturlielumi ir pretēji – tie ir ekonomiskie un finanšu noziegumi. Tāpēc ne velti uz efektivitāti vērstu uzņēmēju vidē tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi tiek uzskatīti par galveno bremzi Latvijas ekonomikas izrāvienam.

Par velti investori aizdod arī ASV valdībai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ investori pilnībā par velti lēmuši naudu nopakot ASV īsāka termiņa parādzīmēs, liecina pieejamā informācija. Proti, ASV pirmo reizi vēsturē izdevies pārdot trīs mēnešu parādzīmes ar ienesīgumu, kas vienāds ar apaļu nulli. Šādā veidā ASV valdībai izdevies piesaistīt līdzekļus 21 miljarda ASV dolāru apjomā.

Jāpiebilst, ka vairākās Rietumvalstīs situācija, kad valsts vērtspapīru izsolē spēj aizņemties pat ar negatīvu likmi, vairs nav nekāds jaunums. Tiesa gan, kaut kas tāds līdz šim nebija noticis attiecībā uz ASV parāda vērtspapīriem (otrreizējā tirgū ASV obligāciju ienesīgums gan ir negatīvs jau kādu labu laiku). Pārējā pasaulē tādām valstīm kā Somija, Vācija, Francija, Šveice un Japāna izdevies ar negatīvu likmi pārdot pat piecu gadu termiņa obligācijas.

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.