Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.
Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.
Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?
RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.
Pasažieru terminālis! To likvidēs? Kas notiek ar piestātnēm?
Ir zināms, ka tuvākajos gados osta savu darbību pārceļ vairāk uz ziemeļiem, tostarp pasažieru terminālis pārceļas uz Eksporta ostas dienvidu galu, bet piestātnes gan paliks un tiks izmantotas. Šajās piestātnēs apkalpos kruīza kuģus, jo vieta tūristu uzņemšanai ir izcila. Pasažieru terminālī ir četras labas piestātnes, kuras turpinās izmantot.
Kāds būs ieguvums, pārceļot pasažieru termināli no viena Andrejsalas gala uz otru?
Šī Rīgas pilsētas daļa kļūs klusāka, tīrāka un zaļāka. Tiks panākts tas, ka smago transportlīdzekļu plūsma, kas līdz šim uz prāmi devās pa Krastmalu vai Eksporta ielu, vairs nebūs pilsētas centrā. Tas mazinās transporta noslogojumu, gaisa piesārņojumu, troksni, padarīs klusāku arī vēsturisko centru. Eksporta ostas dienvidu galā piebraukšana būs no Austrumu apvedceļa, no ziemeļu puses, nevis centra. Mēs ticam, ka šis plāns izdosies un arī Rīgas pilsēta no savas puses darīs visu, lai tā būtu. RigaPortCity teritorija tomēr pilsētai ir stratēģiskas nozīmes attīstības teritorija, bez kuras kvalitatīvas izaugsmes Rīgas pilsēta un jo īpaši šī pilsētas daļa, kas robežojas ar Vecrīgu, UNESCO mantojuma vēsturisko centru un jūgendstila rajonu, nākotnē nav iedomājama.
Esat noslēguši visas teritorijas galvenā plāna jeb māsterplāna izstrādi. Kas plānoja Andrejsalas apbūvi, ko tas paredz?
Māsterplāns būtībā ir teritorijas detālplānojuma nākamais solis - konkrētāk un skaidrāk tiek noteikts, kas katrā vietā varētu būt. Pirms pusotra gada sarīkojām konkursu, kurā piedalījās pieci lieli starptautiski uzņēmumi ar iespaidīgu pieredzi pilsētu ūdensmalu attīstībā, tie piedāvāja savas attīstības vīzijas visai teritorijai. No pieciem priekšlikumiem atlasījām vienu, bet turpinājām sadarboties ar diviem konkursa dalībniekiem. Pēc mūsu lūguma divi dalībnieki apvienojās vienā komandā. Konkursu uzvarēja Šveices arhitektu-projektēšanas kompānija Hosoya Schaefer Architects AG, kuriem ir liela pieredze pilsētplānošanā Šveicē, Austrijā, Vācijā un citviet Eiropā. Viņiem līdzi komandā nāca Gehl Architects kompānija no Kopenhāgenas, kuru specializācija ir pilsētplānošana, tai skaitā ļoti fokusēti transporta un mobilitātes jomā. Dāņi jau ilgstoši strādā Rīgā un ir labi pazīstami ar vietējo specifiku, pilsētas prasībām, mērķiem, sapņiem, nākotnes izaicinājumiem un birokrātisko kārtību. Tas arī bija iemesls, kādēļ aicinājām šīs divas kompānijas apvienoties vienā komandā mūsu projekta realizācijai. Kā papildu balsts komandai pievienojās 1:1 landskab vides arhitekti no Kopenhāgenas un Ēter arhitektu apvienība no Rīgas. Sadarbība izdevās ar uzviju, un ir radīts patiešām iespaidīgs māsterplāns - dokuments uz 300 lapām ar sīku un detalizētu izklāstu par teritorijas attīstību kopumā.
Par Andrejostas apbūvi pirmo reizi dzirdēju pirms gadiem 15, un jau toreiz plāni bija lieli. Kas ir mainījies, kādēļ vajadzēja jaunu zīmējumu?
Vispirms jau jāņem vērā, ka šodien runājam par apvienotu teritoriju, kurā ietilpst gan Andrejosta, gan Andrejsala, gan Eksportostas dienvidu daļa – kopā 55 hektāri zemes. Andrejostas attīstības plānus sāka kaldināt jau ap 2005. gadu, kad bija citāds skatījums uz pilsētas attīstību kopumā. Daudz vairāk tika domāts par plašām ielām un autostāvvietām, par citādu publiskās ārtelpas izveidi, nekā patlaban pieprasīta. Šobrīd tendence ir plānot mazāk autostāvvietu, mazāk intensīvu auto satiksmi, tāda ir visas Eiropas galvaspilsētu tendence. Ideja ir, ka pilsētas centrā autostāvvieta ir ekskluzīvs pasākums. Ir skaidrs, ka mēs gribam tīrāku gaisu, drošāku vidi bērniem, un tas viss paredz mazāk automašīnu, mierīgāku satiksmi. Jaunajā pilsētvides attīstības plānā fokusā ir cilvēks, kurš var droši pārvietoties ar kājām, ar bērnu ratiņiem, ar velosipēdu, izbaudīt kvalitatīvu pilsētvidi, publiskās zonas, parkus, īstas ērtības. Mūsu komandas uzdevums ir radīt pievilcīgu un drošu vidi visiem teritorijas lietotājiem. Kopumā RigaPortCity misija un uzdevums ir papildināt Rīgas centra dzīvojamo fondu ar jaunu un kvalitatīvu apjomu, kā arī ar biroju telpām. Šobrīd tendence vairs nav radīt atsevišķus guļamrajonus, rūpnīcu rajonus, biroju kvartālus, tādēļ arī pie mums būs jauktā apbūve. Tas nozīmē, ka šeit tiks radīta iespēja iedzīvotājiem gan strādāt netālu, gan dzīvot turpat, gan netālu spēt atrast skolu, bērnudārzu un visus ikdienā nepieciešamos pakalpojumus. Līdztekus arī pati teritorija dzīvos gan dienā, gan vakarā.
Ne jau vienā gadā apbūvēsiet desmitiem hektāru Andrejsalas! Kas notiks ar plānu pēc 15 gadiem?
Māsterplāns ir pabeigts, tomēr tas nav radīts statisks – ka tieši tā visam jānotiek un nekādas izmaiņas vairs netiek veiktas. Gadiem ejot, daudz kas var mainīties tirgus pieprasījuma un tehnisko prasību ziņā, un arī plāns būs atbilstoši jāpielāgo. Par tām pašām autostāvvietām – normatīvs šodien Rīgā paredz vienu autostāvvietu uz vienu dzīvokli, kas ir krietni par daudz! Ziemeļvalstīs sen nekur tādu kritēriju nav, kas veicinātu tik lielu automašīnu apjomu izvietot un lietot pilsētu centros, un paredzams, ka arī Rīgā tā pēc laika nebūs.
Domājams, daudzi ir ievērojuši izklaides zonu netālu no Jahtu ostas. Kafejnīcas-teltis, terases, dažādas pagaidu būves, trokšņainas diskotēkas vēlu vakaros! Kas tur būs nākotnē?
Kafejnīcas Andrejostā tādēļ arī ir teltīs jeb pagaidu būvēs, jo tām visām ir īstermiņa raksturs, paredzot, ka drīzā nākotnē viss mainīsies. Nevienai no šīm kafejnīcām pašreizējā to izskatā nav paredzams ilgs mūžs. Jā, teritorijai ir nepieciešami līdzekļi uzturēšanai, un to ienes nomas nauda, tomēr nākotnē te būs daudz kas cits. Pirmkārt nolūks ir minimizēt jebkādu troksni ārpus telpām, kas nozīmē, ja tiks būvētas izklaides telpas ar paaugstinātu troksni, tad visas – ar atbilstošu skaņas izolāciju, lai netiktu traucēta dzīve citiem salas iedzīvotājiem. Uzsvars pamatā ir, ka Andrejsala ir dzīvojamais, publiskais un biroju rajons ar augstas kvalitātes publisko ārtelpu un pieeju Daugavas ūdensmalai, nevis ballīšu vieta.
Katrs nopietns attīstītājs tik plašā teritorijā runā par kādu enkurobjektu, kas vietai piesaista papildu dzīvību, nozīmību, veicina attīstību. Jums tāds ir?
Ir, protams! RigaPortCity nozīmīgs enkurobjekts ir jaunais pasažieru terminālis, kas iecerēts pašreizējās Eksporta ostas dienvidos, un paredzam, ka tas darbu sāks 2026. gadā. Tātad tur paredzēts apstrādāt gan kravas, gan uzņemt pasažierus, gan uzņemt kruīza kuģus. Turklāt šo termināli nākotnē redzam kā mājas ostu kādai no starptautiskām kruīzu līnijām.
Ir būtiska atšķirība, vai te ir mājas osta vai tikai pietura kruīza kuģiem? Ko tas dod Rīgai? Vai Rīga to var? Līdz šim taču mājas osta nevienam kruīzam te nav bijusi?
Mājas osta nozīmē, ka no Rīgas kruīzi tiek sākti un te tie arī noslēdzas. Tas savukārt nozīmē, ka šeit ierodas vairāk tūristu, paliek ilgāk, veido lielāku finansiālo pienesumu pilsētas ekonomikai. Lai šādu piedāvājumu varētu nodrošināt, vajadzīgie priekšnoteikumi faktiski tiek pildīti, jo ostai nākotnē ir paredzēti pietiekami savienojumi ar lidostu un centrālo staciju. Rīgas pilsēta kvalificējas visām izvirzītajām prasībām, lai kļūtu par mājas ostu. Šāds attīstības plāns ir Rīgas Brīvostas pārvaldei. Rīgas Brīvostas pārvalde kopā ar uzņēmējiem, tai skaitā mums, ik gadu dodas uz izstādēm prezentēt Rīgas iespējas kruīzu līnijām. Šobrīd ir zināmi vairāki interesenti, jautājums ir par viņu konkrētām prasībām vai kritērijiem Rīgai. Jāņem vērā, ka kruīzu maršrutu plānošana pēc būtības notiek vairākus gadus uz priekšu, tādēļ arī līguma slēgšana ar kompāniju ir viens datums, bet reālā darbība sākas pēc gadiem pieciem. Mājas osta kruīza kuģiem būs milzīgs ieguvums gan Pētersalas-Andrejsalas apkaimei, gan Rīgai kopumā, jo cilvēki, kuri dodas kruīza braucienā, vismaz pāris dienas paliek pilsētā pirms kruīza brauciena un vēl kādu dienu arī pēc tā. Tās ir trīs līdz četras dienas Rīgas pilsētā, kuras tūristi pavada tieši šeit, izmantojot viesnīcas, restorānus, izklaides vietas, baudot kultūras dzīvi.
Vai vairāk piesaistes objektu nav?
Šveices arhitekti, novērtējot teritorijas raksturu, atrod, ka enkurobjektu teritorijā ir vairāk, proti, ja ievērojam to industriālo mantojumu, kas ir Andrejostā. Pirmkārt tieši iepretī Pētersalas ielai pie pašas Daugavas atrodas jau pieminētais vēsturiskais graudu elevators - balta ķieģeļu ēka, kuru var pārbūvēt par viesnīcu, saglabājot ārējā veidola elementus. Ideja ir saglabāt industriālo mantojumu, kas atgādina par vēsturi un padara vidi interesantāku. Savukārt no racionālā viedokļa netiek būvēti jauni objekti, tādējādi realizējot ideju par iespējami mazāku ekoloģisko nospiedumu. Arī pasažieru terminālis taps vecā ostas noliktavas ēkā, to pārbūvējot. Andrejsalā atrodas vēsturiskā Rīgas termoelektrostacija, ko uzbūvēja pilsētas mērs Džordžs Armitsteds divdesmitā gadsimta pirmajos gados. Jau bija ideja tur izveidot Laikmetīgās mākslas muzeju, tā gan izplēnēja pagājušajā krīzē. Tomēr mūsu skatījumā ēkai ir saglabājama publiska funkcija. Šeit, piemēram, varētu būt zinātnes un pētniecības centrs, kas piesaistītu gan pašmāju interesentus, gan no ārvalstīm, varbūt ārzemju mākslas vai muzeju filiāle un jaunrades centrs. Teritorijā ir arī jaunais graudu terminālis, kas pērn strādāja pēdējo sezonu, visticamāk, pārtaps par daudzfunkciju kompleksu, vismaz daļēji saglabājot kaut ko no industriālā mantojuma. Tas viss vēl ir darba stadijā, un noteikti ar laiku Andrejsalā parādīsies vēl jaunas, unikālas vietzīmes.
Kad praktiski rīdzinieki varēs ieraudzīt pirmās jaunās ielas, pirmos jaunos namus Andrejsalā?
Ceļš garām Eksporta ostas vārtiem uz Andrejsalu būtu jāslēdz, atstājot šo ceļu satiksmei ar jaunizveidoto pasažieru ostu. Tādēļ top Pētersalas - Eksporta ielas krustojuma projekts ar sekojošu Pētersalas ielas pagarinājumu Andrejsalā līdz pat vecajam graudu elevatoram. Projektēšana noslēgsies šogad, un jau 2023. gadā sāksies 1,2 kilometrus garo Pētersalas un Andrejostas ielu posmu būvniecība. Tie nodrošinās piekļuvi veselai rindai teritoriju salā. Pirmajā infrastruktūras projekta kārtā ir paredzēta arī Andrejostas ielas izbūve virzienā uz centru, tomēr ne visā garumā. Paralēli tiks izbūvēti inženiertehniskie tīkli, lai nodrošinātu pieguļošos apbūves gabalus ar nepieciešamajiem pieslēgumiem, proti, ūdens, kanalizācija, elektrība, lietusūdeņu novadīšana, siltums, vājstrāvu tīkli utt. Šo projekta daļu paredzēts noslēgt līdz 2024. gadam. Te būs gan apstādījumi, gan ielas un brauktuves, gan inženiertehniskā infrastruktūra, un jau 2024. gadā būs redzams parauga fragments no tā, kā Andrejsala nākotnē varētu izskatīties kopumā.
Līdztekus notiek zemes ierīcības projektu radīšana, veidojot zemes vienības, uz kurām tiks realizēta apbūve. Viens no projektiem, kas varētu pats pirmais nonākt līdz būvniecībai, ir 320 īres dzīvokļu nams iecerētā Pētersalas ielas turpinājuma malā. Būvatļauja jau ir saņemta, un atlicis vien lēmums par būvniecības uzsākšanu, kas, protams, saistīts ar situāciju materiālu tirgū. Jau tālākā nākotnē tiks izveidots otrs Andrejostas ielas savienojums ar Hanzas ielu, kas radīs tādu kā cilpu, kas ieved un izved no salas un palīdz normālai transporta kustībai. Tie, kuri ir pastaigājušies pa Eksporta ielu, labi var redzēt, ka jau šobrīd vietvietām no Andrejsalas Eksporta ielas virzienā ir uzbērti celiņi pāri klajumam, kur vēl nesen bija dzelzceļa sliedes. Šie uzbērumi iezīmē reālās vietas, kur nākotnē būs šķērsielas, kas atdala Andrejsalas kvartālus, un vienlaikus šīs šķērsielas kalpos kā savienojumi ar Eksporta ielu.
Kāds ir paredzamais Rīgas ieguvums no šāda mikrorajona?
Tas noteikti nav mikrorajons. Tas ir īsts pilsētas rajons. Viens no būtiskākajiem projekta mērķiem ir palielināt iedzīvotāju skaitu pilsētas centrā. Tiek risinātas vairākas problēmas vienlaikus - tiek samazināti izmeši, regulēta smagā transporta plūsma un palielināts iedzīvotāju skaits Rīgas centrā, kas patlaban ir viena no būtiskākajām pilsētas problēmām. Tas ir svarīgi, lai netālu no darbavietas būtu ērta un kvalitatīva dzīves telpa, jo sevišķi, ja runājam par Rīgas centru. Ļoti aktīvi notiek ārpuscentra projektu būvniecība, kas neapšaubāmi arī ir vajadzīga, bet pašā Rīgas sirdī mums ļoti trūkst kvalitatīvu mājokļu un modernas publiskās pilsētvides. Daugavas labajā krastmalā tādu nav vispār. Pieprasījums patiešām ir liels, jo cilvēki vēlas dzīvot pilsētas centrā. Starp citu, ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi nereti kvalitatīvas dzīves telpas trūkumu dzimtenē min kā iemeslu, kādēļ neatgriežas dzīvot Latvijā. Ērtības ir laba lieta, un mūsu uzdevums ir tās nodrošināt.
Raksturojiet skaitliski projekta apmēru, cik aptuveni jaunu dzīvokļu ar laiku parādīsies?
Mēs runājam par 800 tūkstošiem kvadrātmetru apbūvējamās platības, aptuveni 50% jeb 400 tūkstoši kvadrātmetru ir paredzēti dzīvojamo telpu apbūvei, kas praktiski nozīmē 5500 jaunus dzīvokļus Rīgas centrā.Rīgā ir milzīgs dzīvojamo platību deficīts. Ap 70 % Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laika mikrorajonos, par kuru noilgumu jau tiek runāts gadiem. Pilsētai jādomā par savu iedzīvotāju mājokļu fonda stiprināšanu jau šodien. RigaPortCity vismaz daļēji spēs risināt šo ļoti aktuālo problēmu.