Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi arī mazāko pienesumu kopējai ekonomikai, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem (22.08.). Šīs jomas ekspertes Kristīnes Bērziņas vērtējumā tas ir saistīts ar diviem aspektiem. Pirmais ir uzņēmumu ambīciju trūkums. Otrais ir ar pirmo saistītais vēsturiskais aspekts, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija,» saka eksperte.
Biznesa kultūra nerodas tukšā vietā, bet gan ir atkarīga no uzstādītajiem spēles noteikumiem un veltītajiem resursiem, lai šos noteikumus mērķtiecīgi iedzīvinātu. Ja uzstādījumā nav, piemēram, paredzams tiesiskums un darījumu caurskatāmība, tad ir velti cerēt, ka tādā duļķainumā vairumam radīsies tendence skatīties tālu, jo duļķēs tas vienkārši nav iespējams. Attiecīgi arī efektivitāte un atdeve netiek plānota tālāk par rokas stiepienu.
Tiesisko paredzamību un darījumu caurskatāmību kā kritērijus es neizvēlējos nejauši, jo tie ir pozitīvie raksturlielumi uz efektivitāti vērstai ekonomikai un uzņēmējdarbībai tajā. Negatīvie raksturlielumi ir pretēji – tie ir ekonomiskie un finanšu noziegumi. Tāpēc ne velti uz efektivitāti vērstu uzņēmēju vidē tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi tiek uzskatīti par galveno bremzi Latvijas ekonomikas izrāvienam.
Ne velti uz efektivitāti vērstu uzņēmēju vidē tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi Latvijā tiek uzskatīti par galveno bremzi ekonomikas izrāvienam.
Un runa nav tikai par maksātnespējas jomu, par ko DB ir izrakstījies bez sava gala, bet par principiālu un konsekventi īstenotu tiesiskumu un caurskatāmību, kā šeit, Latvijā, lietas vispār notiek. Sākumā pieminētais riska kapitāls mūsu tautsaimniecībā ir ļoti maza joma, tomēr indikatīva, jo tā ir tieši saistīta ar inovatīvu ekonomiku, kas ir jau nopietns politisks uzstādījums. Tas savukārt buksē turpat, kur labi domāto rīcībpolitiku mērķauditorija – īstermiņa domāšanas kultūrā. Un tā jau izriet no neprognozējamas, neskaidras vides.
Tas arī ir iemesls, kāpēc tiesiskuma neparedzamība un darījumu neskaidrība ir mūsu vietējais ienaidnieks Nr. 1, lai par kādu jomu, nozari un industriju mēs runātu. Un lai tie būtu iekšējie vai ārējie stimuli jebkādās kombinācijās, kas Latvijā veicina stingrus spēles noteikumus tiesiskumam un caurskatāmībai, tie ir uz labu. Tāds ir arī Eiropas Padomes ekspertu komitejas Moneyval naudas atmazgāšanas novēršanas novērtējuma ziņojums par Latvijas finanšu nozares caurskatāmību un likumsargu spēju tādu caurskatāmību adekvāti kontrolēt, iedzīvināt un pie vajadzības vainīgos sodīt.
Ziņojums ir ļoti kritisks, un attiecīgi kritiski svarīga ir arī Latvijas atbildīgo institūciju stiprināšana, sākot ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta budžeta nopietnu palielināšanu. Ja tam netiks veltīti pienācīgi naudas resursi, tad nebūs arī spēcīga administratīvā resursa, tiesiskuma īstenošanas un, galu galā, arī uz efektivitāti vērstas kultūras. Jo runa jau nav tikai par finansēm. Kā norādīts, ekonomikā un sabiedrībā tas viss ir ļoti saistīts.
