Ekonomika

Satiksmes organizēšanai nepietiek ar spēju bruģī ieskrūvēt stabiņu

Guntars Gūte, Diena,31.08.2021

Jaunākais izdevums

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Tas pats Brasas tilts stāv kā stāvējis, nekas tur nav saremontēts, bedres uz ielām kā bija, tā arī ir, vilciens kā sabiedriskā transporta mugurkauls aizvien nepastāv. Respektīvi, kad tek mājai jumts, tad nevis tiek saremontēts jumts, kas prasa pusgadu, bet logos vienkārši tiek salīmētas papīra sniegpārsliņas, mēģinot uzsvērt, ka ir svētki. Apmēram šāda līmeņa rīcība satiksmes jomā patlaban ir Rīgā.

Nenoliedzami lielas diskusijas un viedokļu sadursmes vērojamas par stabiņiem galvaspilsētas ielās, velojoslām un citām jaunās varas savdabīgajām satiksmes organizācijas aktivitātēm. Vai visus šos projektus tiešām var dēvēt par nepārdomātu un haotisku rīcību, vai tomēr esam pārāk kritiski pret jaunajām idejām?

Padomā pats – ko esi dzirdējis par šīm jaunajām aktivitātēm? Bija runas par kaut kādiem eksperimentiem, un esam dzirdējuši frāzes "paveicās, nepaveicās" vai arī "kļūdījāmies, labosim". Vai tu kādreiz iepriekš esi dzirdējis, ka par satiksmes drošību runātu ar šādām frāzēm? Vai kādreiz satiksmes drošības profesionāļi ir atļāvušies teikt: "Paspēlēsimies. Piedodiet, nesanāca." Vai tamlīdzīgi. Ir sajūta, ka atbildīgie par pilsētas satiksmes sistēmu šo jautājumu uztver kā kaut kādu interneta veikala aplikāciju – kaut kas ir izveidots, klienti sāks nākt, un, ja būs problēmas, mēs kaut kā to visu pielabosim.

Viss, kas šobrīd tiek veidots Rīgā satiksmes jomā – arī tās drošības saliņas un stabiņi –, tam visam pat nav konsekvences vienotā dizainā. Piemēram, visnotaļ labais nodoms izveidot drošības saliņu gājējam ielas vidū – var atrast desmit dažādus veidus, kā to identiski izveidot un noformēt visā pilsētā. Taču šo procesu Rīgā var salīdzināt ar situāciju, kad vienā mājā būtu desmit dažādas durvis ar 12 dažādiem rokturiem, kas katra veras savādāk – vienas ir bīdāmās, citas veramās, vienas uz iekšu, citas uz āru. Un tāds naivums un bērnišķīgums (satiksmes organizācijā Rīgā – red.) nekad iepriekš nebija novērots. Cilvēki pat nav izstrādājuši standartus, kā kopumā jāizskatās gājēju pārejai, lai ikviens satiksmes dalībnieks tās uztvertu vienādi.

Tas, ko šobrīd redzu – kaut kādu čupiņu melnu vai reizēm sarkanu stabiņu, reizēm netīrus, reizēm salauztus, reizēm pieskrūvētus pie bruģa, reizēm uz kanalizācijas lūkas. Un šajā visā vērojams tāds ārkārtīgs bērnišķīgums, kāds agrāk tiešām nebija novērots pie jebkuras iepriekšējās valdīšanas. Tagad notiek spēlēšanās ar nopietnām lietām, taču par to īsti neviens neatbild: "Nu… nesanāca, nu iesprūda autobuss krustojumā, nu nekas, vēlreiz mēģināsim, gan sanāks."

Ja tāda veida darbošanās un rezultāts būtu skolas prakses ietvaros, skaidrs, ka par šādu veikumu skolnieks saņemtu neapmierinošu atzīmi. Bet šeit taču tomēr strādā algoti darbinieki, kuriem jābūt profesionāļiem. Tādēļ jāsaka paldies dievam, ka viņi ir pieķērušies gājēju pārejām, nevis aviācijai. Iedomājies, kā viņi mēģinātu pacelties gaisā un lidot, spēlējoties ar ārzemēs noskatītām idejām, par kuru detalizētām niansēm viņiem nav ne jausmas. Būtībā jau tā mazo ticību labajām pārmaiņām viņi sagrauj ar haotismu un nekonsekvenci.

Protams, Rīgā nomainījusies politiskā vara, bet, šķiet, tomēr lielākā daļa izpildvarā – satiksmes, attīstības un citos pašvaldības departamentos – strādājošo cilvēku taču ir tie paši, kas gadiem tur strādājuši. Sanāk, ka profesionāļi ir spiesti piekrist populistisku politiķu dīvainām idejām?

Šajā kontekstā es skatītos nedaudz dziļāk – visu šo jauno "noformējumu" skrūvēšana, šķiet, ir uzticēta kādam citam, ne pašvaldības struktūrām. Man šķiet, tie cilvēki, kas šos darbus īsteno, neko tādu iepriekš vispār nav darījuši. Būtībā tas ir tas pats, kā maziem puikām, kuri pēc savas saprašanas būvē sev skeitparku, palūgt pieskrūvēt arī mietiņus Tērbatas ielā. Nu kas gan tur tik sarežģīts!... Pieskrūvējam, un kā būs, tā būs…

Respektīvi, man ir aizdomas, ka šos darbus nez kādēļ neuztic domes satiksmes vai citā departamentā strādājošajiem profesionāļiem, kuri tomēr tik dumjas lietas nemaz nedarītu. Turklāt – ja jau vajag zaļi, kādēļ pilnībā nepārejam uz elektrisko sabiedrisko transportu? Tas taču pārvadātu simts reizes vairāk cilvēku nekā privātais autotransports!

Patiesībā mēs īsti nemaz nezinām, kas šos darbus dara. Šā uzņēmuma pārstāvji pat pamanījās neatnākt uz mediju organizētu publisko diskusiju par šo jautājumu. Tātad viņi jūtas tik stipri, ka var neatbildēt uz jautājumiem par nodokļu maksātāju naudas izlietošanu. Faktiski nezinām nevienu uzvārdu, kurš ir vainīgs stabiņu sāgā. Un būtībā viņi ar to degradē ideju, kas pati par sevi ir ļoti brīnišķīga, – pasargāt cilvēkus satiksmē. Taču šī brīnišķīgā ideja tiek samuļļāta ar šādu izpildījumu. Bet, saņemot pamatotu kritiku, viņi nāk ar pretjautājumu – vai tu esi pret satiksmes drošību? Patiesībā neviens taču nav pret! Bet, kad šī drošības radīšana tiek izpildīta šādā veidā, tad tomēr rodas nopietns jautājums – kungi, ja pieturamies pie vārda "drošība", tad mums ir milzīgs saraksts ar krustojumiem un citām vietām, kurās ir bīstamāk. Bet šis saraksts nekādi nesakrīt ar vietām, kur viņi (jaunā Rīgas vara – red.) izpilda savus jaunos trikus.

Diemžēl nevaram redzēt faktu, ka šobrīd tiktu sakārtotas, piemēram, bīstamākas gājēju pārejas. Tā vietā tiek "sakārtota" pāreja centrā, kas ir daudziem pamanāma, un tas tiek paveikts tā, lai daudzi dusmotos un par to plaši runātu, nevis lai tiešām pēc paveiktā tur būtu droši un efektīvi. Taču gribas atgādināt, ka satiksmes drošībā nauda būtu jāiegulda efektīvi, bet tas nozīmē – sākam ar Top 20 bīstamākajām vietām. Bet realitātē redzam, ka tiek sākts ar Top 10 pamanāmākajām vietām, kam nav nekāda sakara ar satiksmes drošību.

Vai nav sajūta, ka visa šī procesa ar stabiņiem un citām aktivitātēm, kas pārsvarā novērojams tieši Rīgas centrā, mērķis ir ne tik daudz "mierināt" autosatiksmi un radīt lielākas ērtības un drošību gājējiem, bet panākt, lai cilvēki ar automašīnām vispār neiebrauktu Rīgas centrā. Ka primāri patiesībā runa nav par drošību, bet atsevišķu centra iedzīvotāju vēlmi baudīt no mašīnām brīvu pilsētu.

Redzi, te ir viena būtiska problēma – ja pat tas ir mērķis, un ļoti iespējams, ka uz to pusi šis viss arī virzās, taču šobrīd klusējošais vairākums, kas dzīvo Rīgas centrā, ir šausmās – viņi normāli netiek mājās tajās ielās, kur sadzīti tie mietiņi, īpaši, ja ir nepieciešams aizvest vai atvest mantas. Un patiesībā šiem cilvēkiem šobrīd ir bail pateikt, ka viņi (šādā Rīgā – red.) jūtas neērti un ka viņi klusiņām plāno pārcelties kaut kur uz Pierīgu. Viņiem bail savu viedokli paust, jo tas varētu tikt uztverts kā nemoderns un neprogresīvs un sociālajos tīklos viņus "nories".

šiem centra iedzīvotājiem neviens nav izskaidrojis, kāpēc "mēs jūsu labā atbrīvosim jūs no mašīnām". Šāda attieksme izklausās tieši tāpat, kā pēc revolūcijas atbrīvot zemnieku no govs viņa paša labā, lai kolhozā govs justos labāk. Un šajā situācijā cilvēks pat baidās iebilst, jo nevēlas saņemt pretī pārmetumu, ka viņš nav progresīvs, bet kaut kāds atpalicējs, kurš vēlas turpināt braukt ar dīzeļa mašīnu. Tajā pašā laikā neviens nav izskaidrojis, kā cilvēkam tajā centrā dzīvot bez mašīnas, jo atbilstoša sistēma patiesībā nav radīta.

Neviens jau nav sācis risināt jautājumus par labākas sabiedriskā transporta satiksmes sistēmas izveidi, vilciena un autobusa kustības grafiku saskaņošanu vai, piemēram, radījis velosipēdu stāvvietas. Nekā nav! Ir tikai tā aklā vēlme, neprasot pašiem iedzīvotājiem, atbrīvot viņus no mašīnām. Un ir diezgan ticami, ka Rīgas centrā dzīvojošie cilvēki otrreiz vairs nebalsos par politiķiem, kas bez viņu piekrišanas pieņem šāda veida lēmumus.

Atminos, ka viens no argumentiem, veidojot velojoslas uz Čaka ielas un citus "satiksmes mierināšanas" pasākumus, bija prognoze, ka galvaspilsētā atdzīvosies ēku pirmie stāvi, ka tūlīt, tūlīt vērsies vaļā kafejnīcas un mazās bodītes. Šķiet, nekāds mazā biznesa aktivitātes milzīgs pieaugums pārveidotajās ielās nav manāms, un diez vai kas tuvākajā nākotnē mainīsies.

Patiesībā nav jau nekāda plāna un sistēmas. Vēlme samazināt automašīnu skaitu centrā, protams, ir brīnišķīga, vēlme uztaisīt ceļa vidū gājējam saliņu ir brīnišķīga, un arī doma, ka vajadzētu vairāk braukt ar riteni, ir brīnišķīga. Visa Eiropa uz to iet. Bet viņi (Rīgas dome – red.) kopē jau tikai to redzamo daļu, faktiski veido butaforiju – jau pieminētās sniegpārsliņas līmē logos. Bet tos lielos mājasdarbus domnieki nav aizvien veikuši – nav nodrošinājuši lietas, kas ir pašsaprotamas jebkurā Eiropas pilsētā, ka ir iespēja ar automašīnu iebraukt centrā un to novietot stāvvietā, ka ir pārdomāta veloinfrastruktūra un attiecīgi arī velosipēdu novietnes, ka ir sakārtota sabiedriskā transporta sistēma, tostarp ar saskaņotiem kustības grafikiem.

Bet šo visu jau aktīvisti Rīgā nedara, viņi īsteno tikai redzamo daļu – paskatieties, kā mēs salikām stabiņus! Bet pārējie būtiskie darbi prasa izglītību un zināšanas, milzīgu plānošanu, diskusijas – tā ir diezgan grūta lieta, bet kam gan šo vajag, jo tam rezultāts būs pēc vairākiem gadiem, kad šis domnieku sastāvs varbūt pat vairs nebūs. Tādēļ arī darbus, kas prasa ilgstošu procesu, viņi nedara. Tajā pašā laikā no pašreizējās domes valdošās koalīcijas rīcības gada garumā varam izdarīt vienu ļoti būtisku secinājumu – ja vara vēlas, tā var nogāzt jebkādus podus un dabūt gatavu jebko.

Proti, neviena vara turpmāk nevarēs teikt, ka "likumā tas nav rakstīts, ka tā nedrīkst, mums nav standartu, un mēs tā nedarīsim". Aizmirstiet šīs atrunas! Redz, kur viena vara pierādīja, ka var gāzt visādus podus, un nekas viņiem par to nav. Tādēļ turpmāk no dienas kārtības ir izslēgts arguments – darīt pēc likuma un kārtības. Mēs redzam, ka vara var mierīgi saskrūvēt mietiņus vēsturiskajā bruģī un pēc tam pateikt: «Ups, tā sanāca.» Būtībā ar šādu rīcību vara tagad ir pati sev iecirtusi kājā, jo turpmāk mēs ikviens varēsim pieprasīt jebkādas muļķības, un viņiem tas būs jādara, un viņi nedrīkstēs atrunāties ar likumu.

Tu runā par uz ielas braucamās daļas savā ziņā haotiski saskrūvētajiem stabiņiem un citiem ierobežojumu elementiem?

Nu nav tādu normatīvu! Un tāpēc arī nevienam Latvijā autoskolā nav mācīts pareizi apbraukt šos stabiņus vai tos atpazīt kā satiksmes organizācijas priekšmetu uz ceļa. Tikpat labi mēs tur varam salikt sniegavīrus, kaut kādas lelles vai jebko citu. Mūsu satiksmes dalībniekiem nav iepriekšējas izglītības, kultūras vai standartu par šādiem ceļu infrastruktūrā uzstādītiem elementiem. Bet ja varam šādā veidā to dabūt gatavu, tātad likums mums nav vajadzīgs. Tas, ka viņi slēpjas aiz cilvēciskiem argumentiem, ka tas viss ir vajadzīgs sabiedrībai un satiksmes drošībai…

Protams, ka tas viss tiešām ir vajadzīgs, bet ne jau tik neveikli un neprofesionāli realizēts. Bet ja tu nepiekrīti un kritizē izpildījumu, tad tevi nodefinē kā progresa pretinieku. Bet kā tu vari būt par progresu, ja šo neprofesionāli salikto stabiņu dēļ tiek traucēta pasažieru autobusa kustība? Visa šī darbošanās ir, lai tiktu pamanīts, ka viņi tur ir, nevis tāpēc, ka šādas izmaiņas nepieciešams ieviest. Piemēram, tas pats krustojums, pa kuru visa Mārupe iebrauc Rīgā pa Torņakalna ielu un kur tika ierīkota gājēju pāreja, – būtībā ar ieviestajām izmaiņām viņi iešauj kājā visai Mārupei, nevis uzlabo satiksmi. Es pie tās pārejas nostāvēju aptuveni stundu, bet neviens pa to nepārgāja pāri, bet tas laika un resursu zaudējums visai Mārupei, iebraucot Rīgā, ir nesalīdzināms pret varbūtību, kad kādam senioram vai bērnam kaut kad ienāks prātā šķērsot ielu pār šo pāreju. Turklāt tā noteikti nebija bīstamākā Rīgā, kur bija svarīgi kaut ko mainīt. Bet rezultātā ar šo visu tā drīzāk ir ziņa Mārupes iedzīvotājiem, ka viņi Rīgā nav gaidīti.

Arī pirms stabiņu un velojoslu aktivitātēm bija ik pa laikam vērojama šo dažādo satiksmes dalībnieku grupu savstarpējā konfliktēšana. Sajūta, ka stabiņi un citas izmaiņas konfliktus ir būtiski pastiprinājuši.

Šobrīd tiek spēlēts kaut kādas sabiedrības grupas labā, lai viņiem būtu vieglāk braukt ar to velosipēdu, vai gājējam izveidojot saliņu brauktuves vidū lielākai drošībai. Tas viss ir vajadzīgs, taču, lūdzu, ieviesiet arī konkrētus standartus, jo nevar būt tā, ka vienas ielas 200 metros ir trīs dažāda dizaina gājēju pārejas. Ir sajūta, ka tur vispār nekas netiek projektēts un domāts par vienotu dizainu un stilu. Tā ir tā lielākā problēma. Un patiesībā nav nekādas konfliktsituācijas – ja tu saskaiti velosipēdus pret trolejbusa pasažieriem, tad tik un tā šīs divas grupas šķir bezdibenis, jo viens (velosipēdisti – red.) ir ļoti liels mazākums, un šobrīd šis mazākums ir sataisījis lielu troksni, un, pateicoties soctīkliem un vēl citiem kanāliem, šis mazākums tiek vairāk uzklausīts. Taču, protams, nav nekāda vaina velojoslām vai gājēju saliņām ceļa vidū.

Tas kopumā ir labi, bet izpildījums ir neveikls. Neviens taču nav pret! Vai tad kāds sūdzas par Lāčplēša vai Barona ielu? Visi brauc un nekurn. Slikti ir tad, kad iesprūst milzīgas masas, simtiem cilvēku trolejbusos vai simtiem cilvēku no Mārupes netiek uz darbu Rīgā. Lūk, tad kļūst slikti. Bet principā ir skaidrs, ka kopumā mums jāvirzās tajā virzienā, kur dodas visas pārējās Eiropas pilsētas. Taču atšķirībā no Rīgas šīs pilsētas ir izveidojušas Park & Ride sistēmu, padārgas, taču pieejamas stāvvietas pilsētu centros un būtībā izveidojušas kvalitatīvu satiksmes infrastruktūru. Un tad tu skaties, ko tavs maciņš saka – kā tu labāk pārvietojies pilsētā. Bet mums vienkārši brutāli tiek sagrauta viena sistēma, nedodot vietā neko citu. Šī ir tāda savdabīga jaunas politikas iezīme.

Rīga savā ziņā ir krustceles virzienā no Vidzemes un Latgales uz Zemgali un Kurzemi. Un daļēji Rīgas centrs jāšķērso, lai nokļūtu pāri tiltiem un tad jau tālāk. Tuvākais tilts ārpus galvaspilsētas pār Daugavu ir Rīgas HES dambis. Un beigu beigās rīdziniekam no Purvciema var būt nepieciešamība nokļūt Bolderājā vai Zolitūdē. Sanāk, ka mikrorajonu cilvēks ir sliktais, jo vēlas ar savu mašīnu šķērsot centru. Tagad vēl parādās runas, ka uz Vanšu tilta privātajam transportam varētu atstāt tikai vienu joslu katrā virzienā.

Būsim tomēr reāli – skaidrs, ka šādas izmaiņas uz Vanšu tilta nenotiks vēl vismaz divus gadus. Nevienam, šķiet, vēl nemaz nav īsta plāna par šo, turklāt ikviens iedzīvotājs vēl var izteikt savu viedokli par šo ideju, proti, tie, kuri pa Vanšu tiltu brauc ar automašīnām, drīkst pateikt, ka viņi to tiltu grib paturēt sev, citi var paust, ka vēlas pa šo tiltu braukt ar sabiedrisko transportu. Šis jautājums vēl jādiskutē, tur nekas nav izlemts. Taču patiesībā nav arī vispār pētīts, kas, cik daudz, pa kuru tiltu un kādā virzienā brauc, vai viņi brauc no Vidzemes uz Kurzemi vai no Bolderājas uz Mangaļiem. To jau neviens nav paskatījies. Taču šīs nianses būtu jāizpēta, jo, tikko tu uz viena tilta satiksmei atņem vienu joslu, tu tieši par tikpat mašīnām palielini plūsmu uz cita tilta. Joslas likvidēšana nav sistēmisks risinājums, bet gan vienas atsevišķas problēmas vai idejas risināšana, kas savukārt radīs problēmas citā vietā.

Mums šobrīd vispār nav visaptveroša galvaspilsētas transporta sistēmas attīstības plāna, kur būtu kopumā izanalizēta un saplānota galvaspilsētas satiksmes infrastruktūra.

Mūsu sarunas gaitā esam nonākuši pie secinājuma, ka Rīgai nav šāda līmeņa transporta attīstības vīzijas un ka patiesībā būtu ārkārtīgi svarīgi sanākt kopā visu jomu ekspertiem un izdiskutēt labāko ceļa karti satiksmes organizācijas jomā Rīgā.

Redzi, patiesībā tas nevienam nerūp, jo tas ir ar skatījumu daudzus gadus uz priekšu, taču jaunā vara grib ātru, fiksu efektu – kaut kādu ibumetīnu iedot, lai ātri sajūt iedarbības efektu, tāpēc nav dzirdēts, ka viņi veidotu šāda veida plānu. Bet domāju, ka daudz ko Rīgā izārstēs Rail Baltica dzelzceļa projekta realizācija, kas varbūt savā ziņā diktēs noteikumus, iemācīs kaut kādu kultūru, kā galvaspilsētā organizēt satiksmes sistēmu. Bet pagaidām šī vara prot uzbūvēt veloceliņu, bet nekādā mērā šo visu nesasaista ar autostāvvietām, sabiedriskā transporta pieturām un tamlīdzīgi. Taču šiem mērķiem ir nepieciešami zinoši un kompetenti eksperti. Te nepietiek ar to, ka prot bruģī ieskrūvēt stabiņu.

Patlaban populāra tēma satiksmes kontekstā ir arī ES zaļais kurss un viss, kas saistīts ar vides tēmu. Vai, plānojot satiksmes sistēmu nākotnes kontekstā, būtu svarīgi ņemt vērā arī šīs zaļās idejas? Turklāt šķiet, mums jau nemaz nav variantu – tās pašas CO2 ierobežošanas prasības un citas prasības.

Nu jāatzīst, ka pagaidām šajā tēmā mēs esam stadijā, kad varbūt mums iedos kaut kādu subsīdiju veco fosilās degvielas automašīnu nomaiņai pret elektroauto. Bet tad arī subsīdiju var sākt prasīt, piemēram, velosipēda īpašnieks, taču patiesībā arī šie jautājumi ir jāizdiskutē. Pat ja visas mašīnas, kas Latvijā tiek pārdotas jaunas, būtu ar elektrodzinēju, CO2 apjoms Latvijā kopumā no tā nesamazinātos. Tā ka tur ir jādomā pilnīgi savādāk. Būtībā, lai pasaule būtu zaļa, kapitālisms nav iekārta, kas to var nodrošināt. Mēs daudz patērējam, un kapitālisms balstās uz patēriņa, un mēs nevaram cilvēkus pierunāt nedarīt vai nebraukt, jo to sekmē kapitālisms. Tas nav tik vienkārši. Pat ja visas mašīnas būs elektriskas, mēs ražosim vairāk elektrības un tik un tā piesārņosim vidi ar riepām, ar bremžu eļļu un citām vielām. Turklāt, ja jau vajag zaļi, kādēļ pilnībā nepārejam uz elektrisko transportu?

Tikpat nozīmīga kā laba stratēģiskā plānošana arī ielu seguma labai kvalitātei ir liela nozīme satiksmes drošībā. Šogad gan salīdzinoši daudz līdzekļu atvēlēts tieši remontiem un jaunu satiksmes objektu būvniecībai. Jāatzīst, ka arī bedres un vispār slikts segums ir viens no satiksmes palēnināšanās un sastrēgumu iemesliem.

Skaidrs, ka bedru dēļ ātrums samazinās un arī bruģis šādā ziņā nav slikta lieta, lai sekmētu lēnāku braukšanu. Taču, piemēram, jaunais būvniecības objekts, ar kuru plānots noslēgt tā saukto Rīgas iekšējo apvedceļu – no Zemitānu pārvada līdz Braslas ielai. Protams, mēs smuki salaidīsim to gabaliņu kopā, un varētu šķist, ka var sist plaukstas, bet jautājums – kas mainās Brīvības un Vairogu ielas krustojumā? Tur tik un tā šobrīd ir luksofors ar regulāru milzīgu sastrēgumu. Kamēr tur netiks izveidots, piemēram, pārvads pār Brīvības ielu, tikmēr tas loks tā īsti neelpos. Tomēr jebkurā gadījumā tas jau ir solis pareizā virzienā, lai satiksmes plūsmu novirzītu apkārt centram. Taču jebkurā gadījumā ne jau ar satiksmes infrastruktūras uzlabojumiem var mainīt cilvēku pārvietošanās paradumus. Proti, ne jau ar mietiņiem, bet maciņiem to var izdarīt. Būtībā cilvēks sāks patiešām nopietni apdomāt savus pārvietošanās paradumus tajā brīdī, kad viens pārvietošanās veids izmaksās būtiski dārgāk, taču vienlaikus blakus būs kvalitatīvs lētāks transporta veids.

Vai pašreizējā Rīgas vara varētu tomēr ieklausīties ekspertu viedokļos un organizēt pārmaiņas, nevis haotiski un populistiski, bet sistēmiski un ilgtspējīgi?

Esmu piedzīvojis visādus brīnumus un redzējis visādus cirkus ar visādām varām – tās nāk un iet, viņi tā kā Titānika stūri parausta, pagroza uz vienu un otru pusi, bet tik un tā tas kuģis brauc aisberga virzienā. Līdz ar to paredzams, ka arī šie īpaši neatšķirsies no citām varām – viņi būs sevi parādījuši, kāju durvīs ielikuši un gan jau sapratīs, ka ir jāstrādā arī ilgtermiņa mērķiem. Pēc kāda laika mēs vēl visi kopā pasmiesimies, ka vienā gadā Rīgā reizē bija gan kovids, gan haotiski saskrūvēti stabiņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējums" ar priekšlikumiem īstenot papildus pasākumus, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi - samazināt ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) smagi ievainoto un bojāgājušo personu skaitu 2027.gadā par 35%, salīdzinot ar 2020.gadu.

Papildu steidzami veicamie un ilgtermiņa pasākumi izstrādāti, balstoties uz pētījumu datiem un diskusijām ar nozares ekspertiem. Tāpat uz Saeimas otro lasījumu ir sagatavoti satiksmes ministra priekšlikumi Ceļu satiksmes likuma grozījumiem.

Ar Eiropas Komisijas piešķirto tehniskā atbalsta instrumenta finansējumu pēc Satiksmes ministrijas pasūtījuma SIA "Ernst & Young Baltics" ir veicis pētījumu "Ceļu satiksmes drošības uzlabošana mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem Latvijā", kurā ietverti priekšlikumi papildu pasākumiem, lai sasniegtu plānā izvirzīto mērķi. Pētījumā analizēta situācija Latvijā, aplūkota citu valstu pieredze, izvērtējot drošas satiksmes pamata elementus: ceļus, ātrumu, transportlīdzekļus, satiksmes dalībniekus un aprūpi pēc negadījumiem. Pētījuma autori ir identificējuši virkni pasākumu, kuru ieviešana veicinātu situācijas uzlabošanu, kas ir iekļauti informatīvajā ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz pārbaudes laiku varētu atstādināt divas RD Satiksmes departamenta amatpersonas

LETA,16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz pārbaudes laiku no amata varētu tikt atstādinātas divas Rīgas domes Satiksmes departamenta amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu, no amata varētu tikt atstādināts departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar iespējamiem pārkāpumiem ceļu remontu organizēšanā.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas dome nolēmusi Satiksmes departamentu pārveidot par Ārtelpas un mobilitātes departamentu.

Jaunais departaments tiek veidots, lai nodrošinātu efektīvu Rīgas pašvaldības iestāžu sadarbību satiksmes infrastruktūras objektu plānošanas, uzturēšanas, projektēšanas un būvniecības organizēšanā, kā arī novērstu institūciju funkciju pārklāšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apspriež iespēju 5% līdz 10% darba vietu sasaistīt ar pašvaldību IIN ienākumiem

LETA,22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās valdības deklarācijas veidošanā apspriež iespēju divu līdz trīs gadu laikā ieviest 5% līdz 10% darba vietu sasaisti ar pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ienākumiem, pastāstīja topošās valdības deklarācijas reģionālās attīstības jomas darba grupas vadītājs, Saeimas deputāts Māris Sprindžuks (AS).

Mērķis ir palielināt pašvaldību ieinteresētību uzņēmējdarbības veicināšanā. Šīs politikas ieviešana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju, norādīja politiķis.

Reformas pašvaldību finansēšanas sistēmā nepieciešamas arī tāpēc, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā donorpašvaldību paliek aizvien mazāk, savukārt, saņēmējpašvaldībām nav stimula kāpināt savus ienākumus, piesaistot jaunus uzņēmumus.

Viņš skaidroja, ka paredzēts veikt administratīvi teritoriālās reformas papildināšanu, nodrošinot sadarbību starp pašvaldībām un ministrijām. Jāpanāk atbildīgo ministriju, piemēram, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības un Satiksmes ministrijas darbība reģionālā "griezumā", par valdības deklarācijas melnrakstā plānoto pavēstīja Sprindžuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī satiksmei atvērts Ķekavas apvedceļš, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Šis ir apjomīgs publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts, kurā izmantotas modernas, videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas. Kopumā apvedceļš ir gandrīz 18 kilometru garš, no tiem mazliet vairāk nekā 11 kilometri ir divbrauktuvju ceļš ar četrām joslām

Ķekavas apvedceļa izveide izmaksājusi 250 miljonus eiro 

Ķekavas apvedceļš kopumā izmaksājis 250,123 miljonus eiro bez pievienotā nodokļa (PVN), kas...

“Ķekavas apvedceļa projekts parādīja, ka varam ieinteresēt starptautiskos sadarbības partnerus, investorus un realizēt mūsu valsts mērogam ievērojamus projektus. Jaunais apvedceļš – tā ir ne tikai ātrāka, bet arī drošāka satiksme noslogotākā tranzīta ceļa posmā. Valsts galveno ceļu attīstības vīzija 2040 paredz, ka ceļiem ar intensīvāko satiksmi ir jābūt ar atdalītām brauktuvēm, un šis ir pirmais solis mērķa sasniegšanai. Kā nākamos plānots pārbūvēt abus Rīgas apvedceļa posmus – tie ir izsmēluši savu kapacitāti, kas ir redzams arī negadījumu statistikā,” atklājot Ķekavas apvedceļu, norādīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

“Līdz ar Ķekavas apvedceļa izbūvi Pierīgas un Zemgales iedzīvotājiem no Bauskas puses būs nodrošināta ērta satiksme uz galvaspilsētu, vairs nebūs jāstāv sastrēgumos, kas uz vecās šosejas bija praktiski jebkurā dienas laikā. Turklāt jaunā infrastruktūra ir paredzēta ne tikai autotransportam, ir padomāts arī par gājējiem un velobraucējiem – izbūvēti astoņi kilometri gājēju un velo ceļu, tai skaitā tilts gājējiem un velosipēdistiem, kas atkal jau ir liels ieguldījums satiksmes drošībā,” uzsvēra viņš.

“17 gadi un 17 kilometri, tāda ir Ķekavas apvedceļa numeroloģija, jo pirmās projekta ieceres tapa vēl 2006. gadā. Apvedceļa projekta izstrādē un realizācijā ir piedalījušies vairāki desmiti cilvēku, Latvijai šī pagaidām ir unikāla pieredze, un paldies visai lielajai komandai, kas to paveica. Jaunie 17 kilometri ceļa padarīs ērtāku, ātrāku un labāku satiksmi un mobilitāti ne tikai starp Pierīgas apdzīvotajām vietām, bet arī starp Zemgales reģionu un Rīgu, Latviju un Lietuvu, Latviju un Eiropu,” atklāšanas pasākumā teica VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

“Publiskās un privātās partnerības (PPP) modelis noteikti nav rīks, kas var atrisināt pilnīgi visas valsts ceļu tīkla problēmas – mums ir daudz vajadzību, taču daļu no tām, kā redzam, iespējams realizēt, pielietojot šo modeli. Tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šāda ceļa būvniecība nebūtu iespējama,” rezumēja M. Lazdovskis.

“Šis bija mūsu pirmais projekts Baltijas valstīs, un ceram, ka tas kalpos kā veiksmīgs piemērs publiskā un privātā sektora sadarbībai un palielinās PPP projektu nozīmi infrastruktūras attīstībā, veicinot reģiona ekonomisko un sociālo attīstību. Jau no projekta sākuma process no Latvijas publiskā partnera puses, gan veicot konsultācijas ar tirgu dalībniekiem pirms iepirkuma izsludināšanas, gan strukturējot un vadot procesu bija novadīts atbilstoši Eiropas labākajai PPP projektu praksei. Ar nepacietību gaidām to brīdi, kad varēsim vērot jaunā apvedceļa reālo ietekmi uz sabiedrības ikdienas dzīves uzlabošanu, Pierīgas mobilitāti, kā arī transporta plūsmas integrāciju TEN-T tīklā,” Ķekavas apvedceļa atklāšanas pasākumā sacīja privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary). “Esam pateicīgi visiem sadarbības partneriem, finansētājiem – Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Ziemeļu Investīciju bankai (NIB) – un varam apliecināt savu apņemšanos turpināt investīcijas Latvijā un reģionā kopumā,” uzsvēra Karijs.

“Apvedceļa atklāšana ir ilgi gaidīts notikums autobraucējiem un tuvējiem iedzīvotājiem, jo satiksme kļūs ērtāka un raitāka. Savukārt VSIA Latvijas Valsts ceļi un Satiksmes ministrijai, privātajam partnerim AS Kekava ABT un CFLA kā PPP projektu īstenošanu uzraugošajai iestādei tas iezīmē arī vienas apjomīga darba fāzes noslēgumu un aizsāk projekta nākamo posmu – uzturēšanu 20 gadu laikā,” atzīmēja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis. “Mēs patiesi ceram, ka pirmais lielākais ceļu PPP projekts Baltijas valstīs būs kā bākuguns citiem līdzīgiem projektiem, apliecinot, ka arī lieli mērķi ar sistemātisku darbu ir sasniedzami. Būtiskākā atšķirība no citiem ceļu infrastruktūras projektiem ir privātā partnera atbildība par ceļa kvalitātes nodrošināšanu 20 gadu garumā. Esam pateicīgi LVC par uzņēmību īstenot projektu PPP veidā, jo tas ir ļāvis praktiski konstatēt arī nepieciešamos uzlabojumus procedūrās un normatīvajā regulējumā,” teica Brencis.

Pasākumā piedalījās arī Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite (. Abas starptautiskās bankas finansē apvedceļa projekta realizāciju.

Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.

Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.

Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 “Ātrgaitas ceļš”, kura nozīmē tai skaitā to, ka:

  • pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
  • velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
  • aizliegts braukt atpakaļgaitā;
  • aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.

Apvedceļa trasē transportam ir aizliegts apstāties un stāvēt, uz to norāda horizontālais marķējums – nepārtrauktā baltā līnija.

Maksimālais braukšanas ātrums apvedceļa ātrgaitas posmā vasaras ceļu uzturēšanas periodā būs līdz 120 km/h, ziemas uzturēšanas periodā no 16. oktobra (vai iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem) līdz 15. aprīlim tas būs 90 km/h.

Jau ziņots, ka Ķekavas apvedceļa būvdarbus bija plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Ķekavas apvedceļa, tostarp pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm braukt pa Latvijas ceļiem joprojām ir bīstamāk. To spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas – 10 bojā gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti augsta cena, ko maksājam par bezatbildīgu braukšanu, norāda Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Viņš uzsver, ka drošība uz ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem un to rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām brauktuvēm mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi jānovērtē, vai citu braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks. "Ja nesekosim līdz situācijas izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt sveiki veseli galapunktā,” saka T.Vectirāns.

Pēdējo 20 gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies – ja 2000. gadā tie bija 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, tad 2020. gadā – gandrīz četras reizes mazāk - 69 cilvēki. Kopumā situācija Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā gājušo skaita samazinājuma, ir uzlabojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes drošību, 18. novembra – Varšavas ielas un 18. novembra – Valkas ielas krustojumos Daugavpilī ir uzstādītas satiksmes uzraudzības iekārtas – viedie luksofori.

Tie turpmākos sešus mēnešus testa režīmā nodrošinās satiksmes papildu uzraudzību, lai noteiktu, kā satiksmes dalībnieki ievēro luksofora signālu prasības. Viedie luksofori jeb augstas izšķirtspējas kontroles iekārtas uzstādītas sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” pēc uzņēmuma iniciatīvas un sešus mēnešus darbosies testa režīmā. Viedie luksofori spēj veikt dažādas funkcijas: atpazīt un klasificēt objektus, noteikt to trajektoriju un atrašanās vietu, atpazīt un nolasīt automašīnu numurus, tāpat tie spēj noteikt luksofora signālu. Risinājumu veido īpaši konfigurēts, ar datorredzes algoritmiem aprīkots mini dators, divas augstas izšķirtspējas videokameras, tīkla aprīkojums, stiprinājumi un LMT izstrādāta programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) pasūtījuma, AS Ceļuprojekts uzsācis iespējamās būvniecības izpēti un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izstrādi perspektīvajam jaunajam Tallinas šosejas (A1) posmam no Vangažiem līdz Skultei, informē LVC.

Uzņēmums tiesības veikt šos darbus ieguvis atklātā konkursa rezultātā, to izmaksas ir 110 594 eiro (ar PVN).

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai tranzīta satiksmei nebūtu jābrauc cauri Baltezeram un Ādažiem, kur ir ne tikai vēsturiskā dzīvojamā apbūve, bet arī pēdējos 10-20 gados attīstītie ciemati, kā arī ražotnes.

Esošajā Tallinas šosejas sākumposmā, no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo 10 gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaicīgi pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie melnie punkti. Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki, norāda LVC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdienas pensijā no šodienas nolēmis doties Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pēc 30 gadu dienesta VP, ņemot vērā likumā noteiktā vecuma sasniegšanu, Krapsis nolēmis atstāt dienestu. Dienesta gaitas VP Krapsis sāka 1992.gadā un ieņēmis dažādus amatus kārtības policijas struktūrvienībās, kas lielākoties saistīti ar satiksmes uzraudzību un kontroli.

No 2020.gada februāra Krapsis ieņēma VP priekšnieka vietnieka, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka amatu, taču maija sākumā pamatojoties uz Iekšējās drošības biroja (IDB) piemēroto drošības līdzekli viņš no amata pienākumu pildīšanas atstādināts.

Krapsis teica, ka iemesli dienesta pamešanai ir divi. Pirmkārt, pēc viņa sūdzības izmeklēšanas tiesnesis nav grozījis IDB piemēroto drošības līdzekli. Otrkārt, Krapsim ir svarīgs policijas tēls un prestižs, tāpēc viņa formālā atrašanās amatā var nesekmēt VP priekšnieka Armanda Ruka iecerētās policijas reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apsver atņemt tiesības par atļautā ātruma pārsniegšanu virs 30 kilometriem stundā

LETA,09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija (IeM) kopā ar Valsts policiju (VP) izstrādā likuma grozījumus, kas varētu paredzēt autovadītāja apliecības atņemšanu, pārsniedzot atļauto ātrumu par vairāk nekā 31 kilometru stundā (km/h), piektdien Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē paziņoja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP).

Ministrs uzsver, ka tāpat ir plānots virzīt priekšlikumus par elektrisko skrejriteņu vadītāju atbildību, jo ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti skrejriteņi, ir ļoti augsts.

Tāpat tiek plānots rosināt grozījumus likumā, lai ceļu satiksmes negadījuma rezultātā atvieglotu saskaņotā paziņojuma sastādīšanu. Ministrs uzsver, ka ceļu satiksmes negadījuma dalībniekiem bieži vien ir skaidrs, kurš ir vainīgs, un cilvēki ir gatavi uzņemties atbildību, arī neizsaucot policijas darbiniekus.

Paziņojuma sastādīšana varētu būtiski atvieglot policijas darbu un ļaut gadījumu izskatīt vēlāk. Ministrs uzsver, ka tas ir nepieciešams, jo nozare cieš no darbinieku trūkuma, un ir svarīgi strādāt gan pie šādu grozījumu izstrādes, gan pie tehnoloģiju ieviešanas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LVC līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu

LETA,27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" līdz 2030.gadam plāno pārbūvēt visu Rīgas apvedceļu, intervijā teica LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka Kohēzijas fondā finansējums saglabāsies, bet mazākā apjomā nekā iepriekšējos periodos - aptuveni 350 miljoni eiro. "Šo naudu var ieguldīt tikai ceļu pārbūves projektos, tostarp tam, lai risinātu satiksmes drošības un "pudeles kakla" problemātiku," teica Lazdovskis.

LVC vadītājs stāstīja, ka, izmantojot Kohēzijas fonda finansējumu, iecerēts īstenot divus ļoti ambiciozus projektus - Rīgas apvedceļa daļas pārbūvi par četru joslu ātrgaitas ceļu posmā starp Piņķiem un Ķekavas apvedceļu un posmā starp Salaspili un Baltezeru.

Abiem šiem projektiem pašlaik tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tālāk būs jārisina īpašumu atsavināšanas jautājums, bet būvdarbi šajos objektos varētu sākties 2025. un 2026.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

Iepirkumu LDz izsludināja pērn septembrī dzelzceļa infrastruktūras modernizācijai posmos Rīga–Jelgava un Rīga–Aizkraukle. Paša LDz prognozētā iepirkuma cena bija noteikta 66,4 miljoni eiro.

Konkursā pieteicās divi pretendenti – a/s A.C.B., kuras piedāvātā cena bija 56 207 488,65 eiro, – un personu apvienība BMGS-Fima-Alstom, kas šos darbus piedāvāja īstenot par 71 499 999,98 eiro. Taču piedāvājumu izvērtēšanas laikā LDz konkursa komisija pēkšņi sākusi savādāk interpretēt atsevišķas nolikuma normas par pretendentu pieredzes prasībām, kādēļ A.C.B. negaidīti izslēgts no konkursa kā neatbilstošs.

Taču būtiski, ka laikā, kad Krievijas agresijas dēļ Ukrainā pasaulē pieaug ekonomikas krīze, arī tranzīta nozarē, LDz ar rūkošu finanšu situāciju tomēr nolēmis slēgt līgumu ar vienīgo atlikušo pretendentu par summu, kas par 10 miljoniem eiro pārsniedz izbrāķētā konkurenta cenu un par pieciem miljoniem eiro pārsniedz paša LDz plānotās izmaksas.A.C.B. ir pārsūdzējis LDz konkursa komisijas lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), līdz ar to LDz līgumu ar izvēlēto pretendentu šobrīd slēgt nevar. Sūdzības izskatīšanas termiņš vēl nav noteikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā Latvijas-Krievijas robežas žogs šobrīd izbūvēts par aptuveni 80% no kopējā robežas garuma jeb 222 kilometru garumā no 283 kilometriem, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlicis izbūvēt aptuveni 57 kilometrus žoga, no kuriem aptuveni pusi plānots pabeigt šogad, atlikušie 28 kilometri žoga sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VNĪ 10.oktobrī pieņēma būvuzņēmuma SIA "Nordes būve" paveikto divos Latvijas-Krievijas robežas posmos ar kopējo garumu aptuveni 21 kilometrs Balvu novadā Šķilbēnu un Vecumu pagastā.

Tuvāko divu mēnešu laikā pakāpeniski notiks šogad plānoto darbu pieņemšana pārējos posmos pie Latvijas-Krievijas robežas.

Darbu veikšanai VNĪ noslēdzis 16 līgumus ar sešiem būvuzņēmējiem. Būvniecības darbus patlaban turpina veikt būvuzņēmēji SIA "Citrus Solutions", SIA "Hagberg Construction", "Nordes būve", pilnsabiedrība "P un P Būvniecības grupa", SIA "Baltic Construction Company (BCC)" un VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas Piritas rajonā šonedēļ sākta Igaunijā tapuša automatizētas vadības elektriskā minibusa izmēģināšana vietējās satiksmes uzturēšanai nelielā teritorijā.

Kā pastāstījis Igaunijas galvaspilsētas vicemērs Andrejs Novikovs, divu mēnešu laikā paredzēts izvērtēt Igaunijas kompānijas "Auve Tech" radītā minibusa izmantošanu sabiedriskā transporta organizēšanā un elastīgā maršrutu papildināšanā.

Minibuss, kas pārvietojas ar ātrumu līdz 15 kilometriem stundā, var uzņemt astoņus cilvēkus, nerēķinot operatoru, kuram jāuzrauga, lai brauciens norisinās droši. Paredzēts, ka testēšanas laikā Piritas Meriveljas apkaimē tas sešas dienas nedēļā no plkst.10 līdz 16 kursēs pa aptuveni pusotru kilometru garu apli, ceļā šķērsojot gan krustojumus, gan gājēju pārejas.

Minibusa maršrutā ir četras pieturas, tas paredzēts galvenokārt Meriveljas apkaimes iedzīvotājiem, bet pavizināties neierastajā transportlīdzeklī varēs arī pasažieri no citurienes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikusi Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas sēde, lai pārrunātu austrumu robežas izbūves progresu, informē Iekšlietu ministrija.

Uzraudzības komitejas sēdē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), kurai deleģēta robežas infrastruktūras izbūves organizēšana (izņemot tehnoloģisko risinājumu), informēja komiteju par Latvijas-Baltkrievijas un Latvijas-Krievijas robežas infrastruktūras izbūves progresu.

Žoga izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas līdz 3.novembrim nodrošināta 92,1 km garumā jeb 82% no ~112 km apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam līdz nākamā gada vasarai pabeigtu izbūvēt žogu aptuveni 30 km garumā posmos gar publiskajiem ūdeņiem, kas ir dabīgs šķērslis. Līdz gada beigām vēl jāizbūvē 19,9 km žoga.

Papildus minētajam uzraudzības komitejas sēdē VNĪ informēja, ka III būvdarbu kārtā uz Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežas posmā gar Daugavu - 16,7 km garumā - noris projektēšanas un inženierizpētes darbi. Sešu sakaru torņu, pievedceļu un patruļtaku izbūvi šajā posmā plānots daļēji finansēt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijā sestdienas vakarā tika atjaunota piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", kas bija bloķēta vairāk nekā nedēļu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvalde 2.augustā bloķēja piekļuvi "Instagram", nenorādot konkrētu iemeslu. Valdības amatpersonas vēlāk paziņoja, ka aizliegums noteikts, jo "Instagram" nav ievērojis Turcijas likumus.

Sestdien Turcijas satiksmes un infrastruktūras ministrs Abdulkadirs Uraloglu paziņoja, ka sarunās ar "Instagram" panākta vienošanās par satura kontroli.

"Sarunās ar "Instagram" amatpersonām mums tika apliecināts, ka mūsu prasības tiks izpildītas, jo īpaši tās, kas attiecas uz noziedzīgām darbībām, un tika dots solījums, ka mēs kopīgi strādāsim pie lietotāju cenzēšanas līdzekļiem," platformā "X" pavēstīja Uraloglu.

Viņš norādīja, ka platformas "uzdevums ir nodrošināt atbilstību Turcijas tiesību aktiem un ka gadījumos, kad tiesību akti tiks pārkāpti, notiks ātra un efektīva iejaukšanās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā sākušies Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, informē Rīgas dome.

Projektu nosaukums ir "Jāņa Čakstes gatves izbūve" un tas ir sadalīts divās kārtās - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta) un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2.kārta). Darbu laikā iespējami ilglaicīgi satiksmes ierobežojumi par kuriem pašvaldība informēs atsevišķi. Darbus plānots pabeigt 2027.gadā.

Projekta gaitā izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā viedo pilsētu indeksā Rīga pakāpusies par 24 vietām un ieņem 59.vietu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes ārējā komunikācijas nodaļā.

Tomēr no Tallinas, kura ierindojusies 24.vietā, Rīga atpaliek par 35 vietām, bet no Viļņas, kas ierindojusies 47.vietā - par 12 vietām.

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā 142 pilsētu konkurencē pārspējusi arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestra.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs, novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus.

Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes, darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru