Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldības deputāti nav vienojušies par 2024.gada budžeta apstiprināšanu, Finanšu ministrija (FM) ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vēstuli ar aicinājumu operatīvi izvērtēt domes atbildību un turpmāko rīcībspēju, informē FM.

FM ieskatā nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības dome pārkāpj normatīvos aktus un nepieņem lēmumus, lai stabilizētu pašvaldības finanšu situāciju.

FM parlamentārā sekretāre un Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas vadītāja Karina Ploka uzsver, ka noteiktajā termiņā nepieņemt pašvaldības budžetu ir bijusi politiska izšķiršanās. Tas tieši ietekmē pilsētas iedzīvotājus, kā arī apdraud spēju pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, tāpēc FM aicina VARAM izvērtēt Rēzeknes domes atbildību.

Ploka informē, ka nekavējoties sasaukta sanāksme ar domes administrāciju, lai pārrunātu, kā turpmāk risināt problemātiskos budžeta un finanšu vadības jautājumus pašvaldībā.

Inovāciju tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā, Biķernieku trasē, izveidojis pirmo 5G testa vidi/trasi, kas turpmāk tiks izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei, attīstībai un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem.

Plānots, ka pirmajā 5G testa trasē Latvijā tiks īstenoti arī starptautiski Eiropas izpētes projekti. Pirmie savienoto pašbraucošo auto testi 5G tīklā Biķernieku trasē tiks aizvadīti jau 20. augustā, LMT diskusijas “5G loma satiksmes drošības uzlabošanā” laikā, kas notiks sarunu festivāla LAMPA ietvaros.

Tiek lēsts, ka satiksme un loģistika būs viena no pirmajām nozarēm, kur 5G sniegtās priekšrocības varēs novērtēt jau salīdzinoši drīz.

Nozares eksperti visā pasaulē jau tuvākajos gados prognozē bezpilota auto ienākšanu ikdienas satiksmes plūsmā, tāpat arī dronu veiktas piegādes loģistikā kļūs par daļu no mūsu ikdienas.

“Šobrīd starptautiskā līmenī tiek veikti pētījumi par autonomo auto pozitīvo pienesumu valstu ekonomikām, tāpat tiek pētītas potenciālās izmaiņas nozarēs, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem. Lūkojoties uz apkārt notiekošo, ir skaidrs, ka Latvijai kā tehnoloģiski attīstītai valstij jāieņem aktīva pozīcija un mums pieejamie resursi ir jāiegulda nākotnes iespēju izpētē, jo tas būtiski var ietekmēt mūsu valsts labklājību ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

4. septembrī aprit gads, kopš Baltijas vadošais uzkopšanas pakalpojumu uzņēmums "PRO BRO Group” atklāja savu pirmo automatizēto tuneļveida automazgātavu Latvijā, Rīgā, Juglas ielā. Gada laikā uzņēmums galvaspilsētā ir atklājis jau 4 mazgātavas, kopumā investējot vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Latvijā uzņēmums joprojām redz lielu potenciālu biznesa paplašināšanai, ko pierāda augošais klientu skaits. Lai arī joprojām popularitātes augšgalā ir pašapkalpošanās mazgāšanas iespējas, uzņēmums ir pārliecināts, ka šī tendence Latvijā tuvākā gada laikā mainīsies, jo jau šobrīd uzņēmuma dati liecina, ka Latvijā klienti arvien vairāk iegādājas automazgātavu abonementus.

Ienākot Latvijas tirgū, kā lielāko izaicinājumu “PRO BRO” min cilvēku paradumu mainīšanu, jo īpaši visā, kas saistīts ar auto uzturēšanu. Piemēram, pēdējo gadu laikā Latvijā milzīgu popularitāti ir iemantojušas pašapkalpošanās automazgātavas, kuru izmantošana jau daudziem kļuvusi par ikdienu. Uzņēmumā skaidro, ka tā rezultātā Latvijā valda priekšstats, ka pašapkalpošanās automazgātavas ir izdevīgākas gan naudas, gan laika ziņā. Taču “PRO BRO” pieredze rāda, ka tie, kas izmēģina tuneļveida mazgātavas, izvēlas tās izmantot arī turpmāk, jo galu galā pašiem nekas nav jādara un auto tiek kvalitatīvi nomazgāts mazāk nekā divu minūšu laikā.

Ziņu virsrakstos pēdējo nedēļu laikā figurē pašvaldību nedienas – Rēzeknes finanšu ķeza un nu jau bēdīgi slavenā SPA centra epopeja, korupcijas ēna Valmierā un šķietami izsaimniekotie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, savukārt kāda Tukuma novada kapitālsabiedrības amatpersona uz savu kontu pārskaitījusi vietvaras naudu 22 tūkst. EUR apmērā.

Šie nesenie notikumi atkal liek jautāt, vai vietvaras tiesiski izmanto nodokļu maksātāju resursus, rīkojas iedzīvotāju interesēs un rada labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Vai varam būt pārliecināti, ka pašvaldībās valda kārtība vai arī tās saimnieko katra pēc saviem ieskatiem? Ja ikviens komersants zina, ka nesaimnieciska rīcība agri vai vēlu novedīs pie nevēlamām sekām, pašvaldībās, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta.

Šī gada vasarā publiskotajā revīzijas ziņojumā Valsts kontrole secinājusi, ka apskatītās novadu pašvaldības, izvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībās, vispusīgi nevērtē to saimnieciskās darbības efektivitāti, rada šķēršļus privāto komersantu darbības attīstībai un apgrūtina privāto komersantu iesaisti tirgus nepilnību novēršanā. Tāpat daudzām pašvaldību kapitālsabiedrībām nav stratēģijas vai tajā nav finanšu un nefinanšu mērķu, netiek veikta finanšu rādītāju analīze, visbeidzot – ieguldījumi veikti bez noteikta mērķa. Tātad tiek pārkāpti ne vien konkurences noteikumi un Eiropas Savienības darbības principi, bet arī nav iespējams runāt par efektīvu finanšu vadību. Lai radītu realitātes sajūtu un paskaidrotu, kādēļ šādi turpināties nedrīkst – Valsts kontrole konstatējusi, ka bez izsekojama mērķa ir izlietoti 5 milj. EUR jeb 43% no kapitālsabiedrību peļņas kopsummas. Jāatgādina, ka runa ir tikai par 8 pašvaldībām.

Vīlandē bāzētā Igaunijas pakomātu ražotāja "Cleveron" valde un padome iesniegusi izskatīšanai akcionāru pilnsapulcē plānu uzņēmumu sadalīt divās daļās.

Plāns paredz, ka "Cleveron" turpinās pašreizējo pamatbiznesu - pakomātu un robotu tehnoloģiju izstrādi, ražošanu un pārdošanu visā pasaulē.

Savukārt no pamata uzņēmuma tiktu atdalīts 2018.gadā izveidotais autonomo piegādes transportlīdzekļu attīstības bizness. Tajā strādā apmēram 50 cilvēku un "Cleveron" tajā investējis vairāk nekā piecus miljonus eiro. Kompānija pirmdien paziņoja, ka jauno uzņēmumu sauks "Cleveron Mobility".

Uzņēmuma sadalīšanas mērķis ir turpināt arvien straujāku izaugsmi abos biznesa virzienos, "Cleveron Mobility" mēģinot padarīt pēdējā piegādes posma transportēšanu efektīvāku un videi draudzīgāku, savukārt "Cleveron" cenšoties nākamo piecu gadu laikā savu biznesa apmēru desmitkāršot.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Finanšu ministrijā (FM) notikusi Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā tika izskatīti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iesniegtie finanšu dokumenti.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināts arī Rēzeknes domes priekšsēdētājs un par pašvaldības finansēm atbildīgie darbinieki. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus, FM vērsusies Ģenerālprokuratūrā, kā arī citās tiesībsargājošajās iestādēs, lai izvērtētu domes priekšsēdētāja un domes darbinieku atbildību par izveidojušos finanšu situāciju pašvaldībā.

Rēzeknes pārstāvji ir apstiprinājuši, ka, pieņemot 2023. gada budžetu, tajā netika paredzēts viss nepieciešamais finansējums, tajā skaitā, atlīdzības izmaksai. Trūkstošais finansējuma apmērs atlīdzības izmaksai vairākām pašvaldības iestādēm bija 2,1 miljons eiro. Neparedzot budžetā finansējumu, dome ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldību autonomo funkciju izpildi. Tāpat pašvaldība ir slēgusi vairākus līgumus ar darbu veicējiem par vērienīgu investīciju projektu īstenošanu, neparedzot budžetā finansējumu saistību izpildei. FM rīcībā ir dokumenti, kas apliecina, ka pašvaldības atbildīgie darbinieki ir apzināti neievērojuši normatīvos aktus, kas saistīti ar finanšu plānošanu.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

2022.gada aprīļa beigās Rīgā bāzētā starptautiskā viesnīcu operatora Mogotel Hotel Group portfeli papildinājusi pieczvaigžņu dizaina viesnīca Tallinā – Savoy Boutique Hotel, informē Mogotel Hotel Group.

Viesnīcas Savoy ēka ir viena no vecākajām Tallinā un ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopš ēkas uzcelšanas 1890.gadā tajā darbojušies dažādi uzņēmumi: modes ateljē, Igaunijas Nacionālās bankas galvenā filiāle, veikali un kafejnīca. Kopš 2006.gadā pilnībā restaurētajā jūgendstila ēkā atrodas leģendārā zīmola Savoy dizaina viesnīca. Viesnīcā ir 44 numuri, lobby bārs, divi restorāni, konferenču zāle.

"Savoy Boutique Hotel ir jau ceturtā viesnīca Igaunijā, kuru pārvalda mūsu uzņēmums. Mēs redzam, ka Tallina kļūst par arvien populārāku tūrisma​ galamērķi. Un tiek aktīvi strādāts, lai piesaistītu jaunus​ ceļotājus. Tā, maijā beigās Igaunija kļūs par pirmo Baltijas valsti,​ kurā strādājošie restorāni tiks iekļauti visprestižākajā pasaules​ izziņu krājumā – Michelin ceļvedī," stāsta Mogotel Hotel Group​ īpašnieks Vadims Muhins.

Tallinā pērn reģistrēti 14 614 jauni uzņēmumi, kas ir par gandrīz 12% vairāk nekā 2020.gadā un visu laiku lielākais viena gada laikā Igaunijas galvaspilsētā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits, liecina Tallinas pašvaldības apkopotā informācija.

"Pēdējo 12 gadu laikā Tallinā reģistrēto kompāniju skaits ir gandrīz dubultojies," komentēja Tallinas vicemērs Jozeps Vimms, mudinot jaunos uzņēmējus izmantot pašvaldības sniegto atbalstu.

Jaunu uzņēmumu skaits pērn audzis 28 pašvaldībās 

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija,...

Pagājušā gada nogalē Igaunijas galvaspilsētā bija reģistrētas 119 089 kompānijas, kas ir par 4% vairāk nekā 2020.gada izskaņā, liecina nacionālā Uzņēmumu reģistra dati. Salīdzinājumam, 2009.gadā Tallinā bija 62 816 reģistrēti uzņēmumi.

Vienlaikus aktīvo kompāniju (tādu, kas 2020.gadā iesniegušas gada pārskatus) skaits Tallinā pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis par 5%, sasniedzot 77 392, tostarp 7017 no tām ir eksportējoši uzņēmumi.

Kopumā Tallinā pērn likvidēti tika 3452 uzņēmumi. Likvidāciju skaits saglabājies 2020.gada līmenī - togad Tallinā tika likvidētas 3484 kompānijas.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pagājušajā darba nedēļā Baltijas valstu galvaspilsētās bija vērojamas atšķirīgas degvielas cenu tendences - Rīgā tās palielinājās, Viļņā degvielas cenas nemainījās, bet Tallinā bija atšķirīgas cenu izmaiņas, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

Darba nedēļas beigās augstākā benzīna cena bija Rīgā, seko Tallina un Viļņa. Arī dīzeļdegviela visdārgākā bija Rīgā, seko Tallina, bet vismazāk dīzeļdegviela darba nedēļas beigās maksāja Viļņā.

Rīgā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Krasta ielā piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 3% - līdz 1,714 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena kāpa par 1,8% - līdz 1,724 eiro par litru.

Viļņā "Circle K" degvielas uzpildes stacijā Savanorju prospektā piektdien 95.markas benzīns maksāja 1,534 eiro par litru, bet dīzeļdegviela - 1,654 eiro par litru, abiem produktiem maksājot tāpat kā pagājušajā nedēļā pirms Lietuvas valsts brīvdienas.

Tallinā "Circle K" uzpildes stacijās piektdien 95.markas benzīna cena palielinājās par 0,6% - līdz 1,689 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 3% - līdz 1,619 eiro par litru.

AS Tallink Grupp pieņēmusi lēmumu atjaunot maršrutu Rīga - Stokholma no 2022.gada pavasara. Plānots, ka kuģis Romantika kursēs starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām katru otro dienu no 01.04.2022. Vienlaikus tas nozīmē, ka regulārā satiksme maršrutā Rīga - Stokholma šogad atjaunota netiks, informē uzņēmums.

Tāpat uzņēmums nolēmis jau šī gada vasarā atsākt darbību regulārajā līnijā Tallina - Stokholma pēc gandrīz 16 mēnešus ilga maršruta apturēšanas ceļojumu ierobežojumu dēļ starp Igauniju un Zviedriju. Sākotnēji plānots, ka kuģis Baltic Queen daļēji atjaunos satiksmi maršrutā Tallina - Stokholma no 2021.gada 9.jūlija ar atiešanu no abām galvaspilsētām katru otro dienu.

Kaut arī Tallina - Stokholma maršruts plašākai publikai tiks atvērts 9.jūlijā, pirmais kuģa Baltic Queen reiss no Igaunijas uz Zviedrijas galvaspilsētu notiks jau 7.jūlijā.

"Kad mēs 2020.gada martā apturējām kuģu kustību maršrutos Tallina - Stokholma un Rīga - Stokholma, pirmo reizi pārtraucot regulāro jūras savienojumu starp Igauniju, Latviju un Zviedriju, mēs nekad nedomājām, ka šī savienojuma atjaunošana prasīs gandrīz pusotru gadu un ilgāk. Šajā laikā mēs esam darījuši visu, ko varējām, dodot pasažieriem iespēju nokļūt Zviedrijā, izmantojot mūsu kravas kuģus maršrutā Paldiski - Kapelšēra, uz laiku atverot maršruta trīsstūri Tallina - Stokholma - Rīga ar kuģi Victoria I, kā arī sniedzot iespēju klientiem doties uz Zviedriju caur Somiju. Taču nekas nav labāks kā tiešais jūras transporta savienojums, tāpēc esmu gandarīts, ka līdz ar pandēmijas situācijas uzlabošanos un vakcinācijas gaitas pozitīvu progresu, varam piedāvāt ceļotājiem nokļūt Zviedrijā no Igaunijas jau no jūlija," komentē Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Atbilstoši Eurostat prognozēm jau 2055. gadā Igaunija apsteigs Latviju pēc iedzīvotāju skaita.

Kā liecina CSP un Baltijas valstu galveno statistikas iestāžu dati, tad reģionālā nevienlīdzība Latvijā ir vienkārši gigantiska, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītajā daļā Tallinā un vismazāk attīstītajā apriņķī - Pelvā atšķīrās 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīgi: 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķu vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju atšķīrās arī 2,7 reizes.

Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Par Latvijas un Baltijas valstu reģionālajām atšķirībām šī gada 15. martā tika veikts ziņojums Latvijas Universitātes 82. starptautiskās zinātniskās konferences Telpiskās attīstības un plānošanas sekcijā.