Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.
Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā
Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.
Patiesībā jau Arvils Ašeradens nesola OIK atcelt pat trīs gadu laikā – ekonomikas ministra vadītā darba grupa ir tikai prezentējusi plānu, kā triju gadu laikā atteikties no OIK. Šis plāns nevienam nav nedz obligāts, nedz saistošs, un to kritizē jau tagad. Nav daudz šaubu, ka plāna mērķis nepārsniedz prezentācijas robežas, lai parādītos mediju virsraksti, ka Ašeradens kaut ko gatavojas izdarīt triju gadu laikā.
Patiesība ir tāda, ka, atrodoties ekonomikas ministra amatā, Ašeradens ir nosargājis OIK. Ne velti tieši viņa pārstāvētā Vienotība, neskatoties uz niecīgajiem reitingiem, ir saņēmusi dāsnākos ziedojumus. Ne velti tieši Vienotība ir dāsnākā ziedojumu saņēmēja no «OIK biznesmeņiem». Ne velti, jo šī sistēma neticami uzblīda, tieši pateicoties ministriem Artim Kamparam un Danielam Pavļutam, kuru izsniegtās licences pārsniedz visu citu ministru laikā izsniegtās licences, kopā ņemot.
OIK rezultātā ir radusies atbalsta sistēma ar iepirkuma cenām, kas līdz pat 5,4 reizes pārsniedz tirgus cenu. Eiropas Komisija ir atzinusi, ka šis OIK veidā ilgstoši sniegtais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem Latvijā ir pretlikumīgs. Kad 2016. gadā informācija par to nonāca medijos, Arvils Ašeradens solīja līdz nākamajam gadam nesamērīgās peļņas iespējas izskaust. Ir pienācis 2018. gads, skan jauni solījumi – jau ar garākiem termiņiem.
Nav brīnums. Mafija grib savus miljardus. Iepriekšējos desmit gados viņiem esam samaksājuši jau 1,8 miljardus eiro. «Nākotnes subsīdijas», kā tās sauc Ekonomikas ministrija, no 2018. līdz 2039. gadam novērtētas vēl 1,5 miljardu eiro apmērā, kas jāsedz patērētājiem vai budžetam. Kā jūs saprotat, abos gadījumos mums. Jo gan «patērētāji», gan «budžets» esam mēs, kas patērē elektrību un maksā nodokļus.
Tātad viss šis murgs mums jau ir izmaksājis miljardus, solās izmaksāt vēl miljardus, bet pat šajā situācijā Arvils Ašeradens iemanās apzagt tautu?! Stāstot par vajadzību mazināt OIK slogu, caur valdību tiek virzīts risinājums Latvenergo virsplāna peļņu – 78,9 miljonus eiro – virzīt «OIK samazināšanai». Ko tas nozīmēs? Ja līdz šim tika spriests, ka OIK maksājums patiesībā ir netaisnīgs «nodoklis», kas caur valstij piederošā Latvenergo dividendēm nonāk valsts budžetā, kur tiek sadalīts valsts vajadzībām, tad pat tas vairs nenotiks. Jo caur Latvenergo dividendēm kaut daļa no iedzīvotāju samaksātā par sadārdzināto elektrību atgriezās pašiem iedzīvotājiem caur budžetu. Tagad pat to «OIK mafiju» lobējošais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens grib novirzīt garantēti «OIK mafijai», atņemot to pensionāriem un bērniem, kam arī kaut kas tika no Latvenergo dividendēm. Tā vietā, lai atceltu, pēc EK atzinuma, no sākta gala pretlikumīgo OIK sistēmu, valdības cinisms neapturami turpinās.
