Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju plānošanas sistēma ir konservatīva un ilga, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Ministrs skaidroja, ka 2021. un 2022.gadā, kad tika plānoti jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projekti, bija cita dienaskārtība nekā tagad 2024.gadā.
Līdz ar to valdībai nācies būt elastīgai un pārplānot ES fondu investīcijas uz patlaban aktuālākiem projektiem.
Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka Latvija nezaudē ES fondu līdzekļus. "Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā nezaudējām ne centa un arī tagad nezaudēsim," teica Ašeradens.
Tomēr finanšu ministrs atzina arī to, ka ministrijās pietrūkst ierēdņu kapacitātes, lai savlaicīgi uzrakstītu Ministru kabineta noteikumus ES fondu investīciju programmām.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kavēšanos ar ES fondu investīcijām saistīja ar Covid-19 pandēmijas laiku un kara sākšanos Ukrainā, vienlaikus atzīstot, ka tam nav attaisnojuma, ka Ekonomikas ministrijai 2024.gadā ir 112 miljoni eiro, kurus varētu novirzīt uzņēmēju projektiem, bet tas nav izdarīts.
Jau ziņots, ka ES fondu tematiskās komiteja atbalstījusi rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Otrdien, 5.martā, finanšu ministra Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās ES fondu tematiskās komitejas sanāksmē, lai vienotos un tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) nodotu konkrētus priekšlikumus ES fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju izmaiņām un pilnveidei.
Kopumā komitejā atbalstītas rosinātās pārdales 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas investīciju portfeļa apjomu. Lielākās izmaiņas projektu finansējuma pārdalē skar Satiksmes ministriju, kur iecerēts starp ministrijas projektiem pārvirzīt 335,3 miljonus eiro. Tam seko Ekonomikas ministrija ar 116,8 miljonu eiro pārdali, Izglītības un zinātnes ministrija ar 75,7 miljonu eiro izmaiņām projektu portfelī, Veselības ministrija ar 47,3 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 34,8 miljoniem eiro, Iekšlietu ministrija - 24,7 miljoniem eiro, FM ar 12,7 miljoniem eiro, Labklājības ministrija - 8,9 miljoniem eiro un Kultūras ministrija ar 6,7 miljoniem eiro.
Ašeradens norāda, ka valdības ministri ir vienojušies par izmaiņām ES fondu programmā, kas ļaus novērst fondu finansējuma zaudēšanas riskus un ļaus pieejamo fondu finansējumu ieguldīt pilnā apmērā. "Atrasts veids, kā pārkāpt pāri programmas aizkavēšanās lūzuma punktam, un esam vienojušies par teju 663 miljonu eiro pārdali, kas ļaus arī iecerētajā apmērā nodrošināt ekonomikas izaugsmi," pauž Ašeradens.
Ņemot vērā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu līdz šim, FM ir izvirzījusi nepieciešamību steidzami kāpināt investīciju tempus, lai pilnībā investētu ES fondu finansējumu 2026. un 2027.gadā. Tas ļautu veicināt arī straujāku valsts ekonomisko izaugsmi.
Pārējie FM februārī saņemtie investīciju priekšlikumi kopumā 1,7 miljardu eiro apmērā tiks vērtēti kontekstā ar ES fondu vidusposma pārskata sagatavošanu, ko paredzēts sagatavot līdz 2025.gada sākumam.
2021.-2027.gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardi eiro.