Foto: Ksenukai.lv

Kafijas automāts ir neaizstājams palīgs ikvienam kafijas mīļotājam, kas gardus kafijas dzērienus vēlas baudīt bez liekas piepūles. Taču plašajā tirgus piedāvājumā orientēties var būt sarežģīti, tāpēc pirms jauna kafijas automāta iegādes, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt savas vajadzības un kafijas automāta funkcionalitāti.

Tāpēc šajā rakstā aplūkosim būtiskākās funkcijas, kam pievērst uzmanību, lai izvēlētos tieši savām vajadzībām un gaumei atbilstošāko kafijas automātu.

Kafijas automāta izvēles ceļvedis

Mūsdienu tirgū pieejamā kafijas automātu daudzveidība ļauj ikvienam kafijas entuziastam atrast savām iespējām un vajadzībām atbilstošāko modeli. Lai atvieglotu izvēles procesu, piedāvājam iepazīties ar būtiskākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, iegādājoties jaunu kafijas automātu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA KleinTech services valdes loceklis, 4SmartStreets produkta vadītājs Kaspars Egliņš.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SIA KleinTech services, balstoties uz iepriekšējo projektu pieredzi, ir radījis produktu 4SmartStreets, kas ir satiksmes plūsmas analīzes rīks un sniedz precīzus, faktuālus datus tiešsaistē par kustīgu obejktu plūsmu noteiktā vietā un laikā. Risinājumam par pamatu ir izmantota deep learning jeb mākslīgā intelekta tehnoloģija, kas ļauj apmācīt datoru atpazīt dažādus kustīgus objektus, kā piemēram, velosipēdistus, gājējus un automašīnas, un tos saskaitīt, tajā pašā laikā darot to ar teju 100% precizitāti, un nekļūdīgi neieskaitīt objektus, kuri konkrētajā kameras atrašanās vietā nav prioritāri.

Konditoreja ir neatņemama svētku sastāvdaļa! Saldi našķi iet pie sirds kā lieliem, tā maziem gardumu baudītājiem. Kādi konditorejas izstrādājumi iederēsies uz galda dažādās dzīves situācijās un kā zināt, kur atrodama pati labākā beķereja? Par to lasi un uzzini vairāk šajā rakstā!

Konditoreja – kad tai ir vieta uz galda?

Dzīvē ir visdažādākās situācijas, kad vairāku veidu konditorejas izstrādājumi ir nepieciešamība, ko likt uz galda. Ja ir atrastas piemērotas uzkodas un našķi, ar ko cienāt viesus vai ko vienkārši baudīt nesteidzīgā pēcpusdienā, tad diena ir izdevusies! Kādiem konditorejas izstrādājumiem vislabāk dot priekšroku šajās dzīves situācijās? Turpinājumā lasi ieteikumus svētku cienastam un ikdienas pauzēm, kā arī uzzini par vietni, kur atrast kāroto!

Šefpavārs Mārtiņš Rītiņš Reaton Pārtikas Profesionāļu dienās, kas norisinājās 13. un 14. februārī Rīgā, pavārmākslas meistarklasē par Burrata sieru, ko Latvijā atzītais pavārs raksturoja kā īpaši romantisku un universālu. Līdzās šefpavāra meistarklasei Profesionāļu dienās interesenti varēja baudīt daudzas vietējo un ārzemju ekspertu meistarklases un lekcijas par nozarei aktuālām tēmām.

“Es esmu veģetārietis. Ejot uz restorāniem, man parasti piedāvā kazas sieru, bietes vai risotto, bet Burrata ir viens no maniem mīļākajiem sieriem, jo to var ēst daudz,” meistarklasē skaidroja šefpavārs Rītiņš, piebilstot - ja var apēst tikai pāris gramu cita siera, tad mierīgi var apēst 150 vai 200 gramu Burratas. Tas būtībā ir mocarellas siers, kas pildīts ar krējumu un rikotu, svaigo sieru.” Sanākušajiem klausītājiem Rītiņš Burratas sieru raksturoja kā visai romantisku un pat sievišķīgu, jo taustei siers atgādina silikonu.

“Burrata mani uzrunā vairāk kā citi sieri. Man patīk tā elegantā, bagātā, svaigā vienkāršība,” tā Rītiņš.

Labākais veids, kā pasniegt Burrata sieru, ir to pagatavot kopā ar tomātiem un baziliku, skaidroja šefpavārs. Taču šis siers ir gana universāls, jo to var pasniegt gan ar grauzdētām čabatas maizītēm, gan picas, gan arī ar makaroniem. Rītiņš gan vērsa uzmanību uz to, ka sieru nekad nevajadzētu pasniegt uzreiz no ledusskapja, tāpēc, ja tas pēkšņi nepieciešams, ieteicams sieru pirms tam ielikt siltā ūdenī.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lietuvas Republikas Valsts kanceleja, 22.jūlijā atverot metu devīžu atšifrējumus, noteica starptautiskās izstādes “Expo 2025 Osaka” Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētāju.

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Par uzvarētāju izraudzītā koncepta pamatā ir unikāla interaktīva instalācija, kas rada meditatīvu telpu, izceļot mijiedarbību starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām.

Projekta centrālais elements ir zaļa stikla siena, kas simbolizē mūsu planētu, tai skaitā Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju uz stikla rodas kondensāts, sienai kļūstot par interaktīvu platformu, uz kuras ikviens apmeklētājs būs aicināts atstāt savu ziņojumu, tādējādi rosinot filozofiskas pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas. Katrs ziņojums izgaist pāris minūšu laikā, radot jaunu platformu nākamajām simboliskajām ‘pēdām’, tādējādi simbolizējot 21. gadsimta izaicinājumu – veidot sociāli atbildīgu un videi draudzīgu sabiedrību. Šī intuitīvā pieredze emocionāli rezonē ar ikvienu apmeklētāju neatkarīgi no dzimuma, vecuma, valodas un reliģijas. Tā aicina mūs apvienoties labākas nākotnes vārdā. Paviljona apmeklētāji tiks aicināti doties sajūtu ceļojumā caur Baltijas reģionu, kur neaizmirstama pieredze tiks sniegta visām maņām: ekspozīcija tiks ieskauta Baltijas mežu un zemes smaržā, ko papildinās īpaši komponēts muzikālais pavadījums no Latvijas un Lietuvas.

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Līdzšinējās telpas Hospitāļu ielā kļuva par šauru, jo ražotāju, kuri vēlas savu piedāvājumu iekļaut veikala sortimentā, kļuvis arvien vairāk

DB jau rakstīja, ka Katrīna Tālberga pērn atvēra bērnu preču veikalu «Mazā cilts», ko viņa veido kopīgi ar gaismas burtu «Piku» idejas autorēm.

Sortiments visu laiku paplašinās un šobrīd ir aptuveni 80 ražotāji. Tie visi ir no Latvijas, bet pavisam drīz viņa sola uzņemt kaimiņu igauņu piedāvājumu, kas varētu būt interesants veikala klientiem. «Ražotāji ir ļoti dažādi. Ir liels prieks, ka arvien vairāk sastopam tādus, kuri vēlas strādāt profesionāli. Veido preci ar augstiem standartiem, piedomā pie iepakojuma, izstrādā līdzsvarotu cenu politiku visām tirdzniecības vietām, veic regulāras un laicīgas piegādes. Tas priecē – tad mēs kā ražotāja pārstāvis veikalā varam labi un veiksmīgi sastrādāties un preci prezentēt klientiem,» teic K. Tālberga.

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Pēc 10 gadu prombūtnes un mācībām Kopenhāgenas Viesnīcu un restorānu skolā, kā arī darba pasaules labākajos "Michelin" restorānos, šefpavārs Uvis Janičenko ir atgriezies Rīgā, lai sāktu savus kulinārijas projektus Latvijas galvaspilsētā un atvēris savu pirmo restorānu "Rūme".

Restorāns atrodas atjaunotajā vecā brūža pagalmā Dzirnavu ielā. "Rūmes" virtuve balstās austrumu un rietumu ēdienu kultūrā, apvienojot to ar Latvijas ražotāju piedāvājumu. Kopš vasaras vidus šajā pašā pagalmā maizi un kafiju piedāvā arī U.Janičenko maiznīca un brokastu vieta "Mīkla".

"Kad devos studēt, biju sev izvirzījis mērķi - 10 gadus mācīties, gūt pieredzi un ceļot. Gan studiju laikā, gan pēc tām, izvēloties prakses, stažēšanās un darba vietas, es meklēju tās labākajos restorānos, kādi ir atrodami konkrētajā valstī," stāsta U.Janičenko.

"Kopenhāgenā nodzīvoju četrus gadus, mācoties un iegūstot pavāra diplomu. Tur arī iepazinos ar japāņu pavāru Shinichiro Takagi un sapratu, ka vēlos apgūt Japānas virtuvi. Pirmā mana prakses vieta bija Shinichiro Takagi restorānā "Zeniya", kas atrodas Kanazavas pilsētā. Restorānam ir divas "Michelin" zvaigznes. Japānas kultūra un darba tikums sākotnēji, protams, ir liels izaicinājums un pat šoks. Taču ar laiku es tajā sāku justies labi un kopumā pavadīju Japānā divus gadus, strādājot divos izcilos restorānos kopā ar labākajiem pavārmākslas meistariem," par savām gaitām stāsta šefpavārs.

Mūsdienās, līdz ar straujo digitālo iespēju attīstību, online kazino dominē azartspēļu tirgū, Latvijas labākos kazino var aplūkot kazinotops.lv mājas lapā. Taču populāri tūristu galamērķi joprojām ir zemes kazino, kuri piedāvā visplašāko izklaides klāstu, kas ieintresēs ne tikai kaislīgus azartspēļu cienītājus. Daļa no tiem izceļas ar iespaidīgu platību un greznību.

WinStar World Casino

ASV štata Oklahomas pilsētā Takervilā esošais WinStar World Casino uzskatāms par pasaulē lielāko kazino, kopējai azartspēļu platībai sasniedzot pat 55 tūkstošus kvadrātmetru. Kazino darbojas jau kopš 2004.gada, taču par pasaulē lielāko to padarīja iespaidīga paplašināšanās 2013.gadā.

Kazino īpašnieki un uzturētāji ir Chickasaw Nation, kas ir federāli atzīta Amerikas pamatiedzīvotāju cilts, kuras īpašumā ir vēl vairāki citi kazino un tās kopējā ekonomiskā ietekme, ieskaitot pārējos biznesus, kopā sasniedz vairākus miljardus ASV dolāru.

Kopumā WinStar World Casino nodrošina aptuveni 8500 spēļu automātu, 100 galda spēļu galdus, ārpus trases zirgu sacīkšu likmju veikšanas, kā arī iespaidīgas bingo zāles darbību. Paralēli kazino seko arī tendencēm un piedāvā arī online kazino internetā.

"Gimlet Nordic" kokteiļbārs Rīgā fokusējas uz vietējās, ziemeļu reģionam raksturīgās garšas iekļaušanu dažādos kokteiļos. Pielāgojoties ārkārtas situācijai, bārs piedāvā šos dzērienus baudīt arī mājās.

Kokteiļbārs Baznīcas ielā tika atklāts 2018. gada novembrī. Viens no "Gimlet Nordic" saimniekiem Edgars Grišulis šāda bāra koncepta ideju lolojis jau sen. "Ēdināšanas nozare, restorāni un šefpavāri ir attīstījusies vairāk nekā bāru industrija. Viņu veiksmes stāsts ir sadarbība ar vietējiem zemniekiem, sezonalitāte, maiņa un cikliskums. Arī mūsu bārs ir ļoti pielīdzināms pasaules labākajiem restorāniem. Zemnieks piezvana un saka - man ir izaugušas, piemēram, nātres, izplaukuši ceriņi. Daudz ko gatavojam no ļoti unikālām lietām," stāsta E.Grišulis.

Rīt svinam svētkus. Sev un savai valstij. Šajā datumā 1990. gadā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Zinu jau zinu, ka, šo datumu pieminot, dau­dzi sāks kliegt par noziedzīgo 4. maija režīmu, par 300 000 emigrējušo, par korupciju, mazām pensijām un ci­tām negācijām.

Taču es gribu runāt par labo. Mums ir pašiem sava valsts, un domāju, ka pietiekami daudzi Latvijas ie­dzīvotāji mīl un novērtē ne tikai šo zemi, bet arī valsti. Labklājības līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis galvu reibinošā ātrumā. Taču pats galvenais, par ko ir vērts priecāties šodien un bija vērts cīnīties vakar, ir iespējas, kas pieejamas katram neatkarīgi no tā, vai protam un vēlamies tās izmantot.

Vispirms jau tā ir iespēja brīvi paust savas domas un uzskatus, nebaidoties no represijām, tā ir iespēja stu­dentiem doties Erasmus programmā uz sev tīkamāko ārvalstu augstskolu, tā ir iespēja baudīt ārvalstu profe­soru lekcijas pašmāju augstskolās, tā ir iespēja jauniem cilvēkiem uzsākt pašiem savu biznesu, jo labai idejai un pamatīgam biznesa plānam Altum naudu aizdos vien­mēr, tā ir iespēja garajās brīvdienās iekāpt lidmašīnā un doties ceļojumā, turklāt lielā daļā pasaules bez vīzu prasīšanas, tā ir iespēja jaunām ģimenēm un jauniem speciālistiem saņemt atbalstu no Altum mājokļu prog­rammā, tā ir iespēja jaunuzņēmumiem baudīt atvieglo­ta nodokļu režīma priekšrocības, tā ir iespēja veidot ne­valstiskas organizācijas savu interešu aizstāvībai, tā ir iespēja sūdzēt valsti tiesā, tā ir iespēja iesniegt sūdzību par kādu likuma normu Satversmes tiesā, tā ir iespēja sev netīkamu politiķi izsvītrot no vēlēšanu saraksta, tā ir iespēja tepat, Latvijā, baudīt pasaulslavenu mūzi­ķu uzstāšanos, tā ir iespēja doties uz vasaras mūzikas festivālu jebkur pasaulē, tā ir iespēja ziedot un palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, tā ir iespēja cienīt un mīlēt sevi, savu ģimeni un savu valsti.

Vadošā Ziemeļvalstu reģiona straumēšanas kompānija Nordic Entertainment Group (NENT Group) uzsākusi Viaplay straumēšanas pakalpojumu sniegšanu visā Latvijā. Viaplay skatītāji Latvijā turpmāk varēs baudīt augstākās klases sporta pārraides, labākos starptautisko filmu izlasi un godalgotus seriālus tikai par 9,99 eiro mēnesī.

Viaplay tagad ir Latvijā, un skatītājiem ir iespēja baudīt vairāk nekā 2500 stundu garu izklaidi ar vietējiem subtitriem par cenu 9,99 eiro mēnesī. Pirmās divas nedēļas saturs būs pieejams pilnīgi bez maksas, pierakstīties iespējams www.viaplay.lv.

“Viaplay ir Ziemeļvalstu straumēšanas veiksmes stāsts, un tā paplašināšanās Latviju mums ir likumsakarīgs nākamais solis. Viaplay pašreiz ir jau vairāk nekā trīs miljoni abonentu visā Ziemeļvalstu reģionā, un esam ļoti priecīgi, ka tagad varam piedāvāt savu unikālo saturu arī Latvijā, kur skatītāji turpmāk varēs baudīt unikālu augstākās klases sportu, labākās starptautiskās filmas, godalgotus seriālus, augstas kvalitātes “Viaplay” oriģinālraidījumus, kā arī programmas bērniem”, saka NENT group prezidents un valdes priekšsēdētājs Anders Jensens.

Pasaules iespaidu kolekcionārs, dēkainis, motobraucējs un SIA Meditec un viesnīcas Two Wheels īpašnieks Mārtiņš Sils no garajiem ekspedīcijas braucieniem ir nedaudz noguris, tomēr tuvākajos gados iecerējis izbraukt 38 tūkst. km garo taku pa Eiropu

Līdz ar pērn īstenoto braucienu no Melburnas līdz Rīgai viņš savai moto piedzīvojumu bagāžai piepulcēja trūkstošo kontinentu. Līdz šim viņš ir devies piecos garākos moto ekspedīcijas braucienos, kuru laikā mērojis vairāk nekā 200 tūkst. km. Divas reizes apbraucis apkārt pasaulei – pirmo reizi, būdams students, kad ap pasauli mēroja ceļoju ar dažādiem transporta līdzekļiem, bet otro reizi viņš piepildīja savu sapni un 180 dienās pasaules robežu apbrauca motocikla seglos. Uzticamo ceļa biedru motociklu viņš dēvē par draugu, kurš turklāt ir unikāls, jo ir vienīgais transporta līdzeklis pasaulē, kurš ar Latvijas numura zīmi ir bijis visos kontinentos, izbraukājis 87 valstu ceļus.

Spēcīgas un uzticamas komandas veidošana ir viens no veiksmīga vadītāja pamatuzdevumiem, uzskata SIA Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Darbs ar komandu ir viena no manām galvenajām prioritātēm – man ir svarīgi, lai cilvēki, ar kuriem strādāju, ir uzticami, drosmīgi un iedvesmojoši, teic T. Didrihsons, piebilstot, ka šīs īpašības atspoguļo gan viņa personīgās, gan Orklas Latvijas pamatvērtības. Viņš domā, ka uzņēmuma kultūru lielā mērā veido tieši darbinieki, tāpēc kopīgas dzīves vērtības ir ļoti svarīgs aspekts.

Karjeru veido pats

Būtu sarežģīti vadīt uzņēmumu, kura vērtības krasi atšķiras no manām personīgajām, domā T. Didrihsons. “Tas pats attiecas uz komandu. Es veltu daudz darba, lai komanda būtu uz viena viļņa. Protams, mūsu uzskati atšķiras, taču mūsu pamatvērtības ir līdzīgas. Tieši šī iemesla dēļ es ļoti uzticos saviem cilvēkiem, bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās strādāt ilgtermiņā nav iespējams. Ne velti teic, ka uzņēmuma kultūra jebkuru stratēģiju apēd brokastīs. Esmu šī apgalvojuma piekritējs: tu vari izveidot labāko plānu, bet, ja darbinieki to neatbalstīs, nekas nesanāks. Kopīga redzējuma veidošana nav viena mēneša vai gada darbs, tas ir nepārtraukts process, kas sākas ar katra indivīda uzvedību,” secina T. Didrihsons, kurš profesionālajā jomā ir bijis uzticīgs pārtikas industrijai un Orklai.

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vēršanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.

Esmu akciju sabiedrības “Grindeks” ilggadējs līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs. Manā vadībā akciju sabiedrība “Grindeks” ir kļuvusi par vienu no Latvijas ražošanas un eksporta līderiem. Pašlaik uzņēmums nodrošina vairāk nekā 1700 darba vietu, veic preču realizāciju vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder arī ražojošas rūpnīcas Slovākijā un Igaunijā.

Uzsākot 2003. gadā akciju sabiedrības “Grindeks” attīstību, uzņēmuma apgrozījums bija vien ap 14 miljoniem latu, kamēr pašlaik uzņēmuma auditētais apgrozījums sastāda gandrīz 350 miljonus eiro, un saskaņā ar apstiprinātiem biznesa plāniem līdz 2025. gadam tas sasniegs 500 miljonus eiro.

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Ļoti cienu tos tautsaimniecības ekspertus, kuri izsaka spriedumus par tām problē­mām, kuras patiešām pārzina un par kurām ir kompetenti runāt. Viņos ir vērts ieklausī­ties un no viņiem mācīties. Diemžēl publis­ki izsakās arī cilvēki, kuri gan sevi uzskata un sauc par ekspertiem, taču savus sprie­dumus balsta uz kaut kur saklausītu, nepilnīgu un ne­pārbaudītu informāciju. Pēc tam viņu teikto nekritiski atkārto nākamie «eksperti» un arī plašāka sabiedrība, līdz šādai pēc būtības viltus ziņai sāk ticēt daudzi.

Lai pamatotu savu apgalvojumu, ka Latvijā netiek aizsargāti mazie akcionāri, laikrakstā DB 9. aprīlī intervētais eksperts starp akciju sabiedrībām, kas ne­pamatoti neesot izteikušas obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un «atstumjot mazākuma akcionārus no taisnīgas peļņas sadales», nosauc arī farmācijas uzņē­mumu «Grindeks». Šādi apgalvojumi bez pamatojuma ar konkrētiem faktiem rada iespaidu, ka «Grindeks» nerūpējas par mazākuma akcionāriem.

Taču patiesība ir pilnīgi cita. AS «Grindeks» ir aptuve­ni četri tūkstoši mazākuma akcionāru, kuru pārlieci­noši lielākā daļa savas akcijas nopirka par santīmiem tajā laikā, kad valsts privatizēja uzņēmumu. Kad es kļuvu par «Grindeks» lielāko akcionāru, tā apgrozī­jums bija vien 10 miljoni latu. Salīdzinājumam – pa­gājušā gada deviņos mēnešos tas jau bija sasniedzis 95,9 miljonus eiro. Lai sasniegtu šādus rezultātus, uz­ņēmumā aizvadītajos gados esmu investējis aptuveni 90 miljonus eiro.

Bezdarbs Latvijā strauji tuvojas pirmskrīzes zemākajam punktam un šā gada trešajā ceturksnī tas bija vien vairs tikai 6,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bezdarba līmenis Latvijā ir samazinājies par 1 procentpunktu, un trešajā ceturksnī pēc 5 gadu pārtraukuma bezdarba līmenis Latvijā atkal ir zemāks nekā Lietuvā. Taču pat ar to visu bezdarba līmenis Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Austrumeiropā un, piemēram, Igaunijā šā gada trešajā ceturksnī bezdarba līmenis ir noslīdējis līdz 3,9%, tādēļ arī bezdarbam Latvijā noteikti ir potenciāls turpināt samazināties.

Pēc manām prognozēm, šogad bezdarbs Latvijā būs zem 6,5%, taču nākamgad uzlabojumi darba tirgū varētu kļūt nedaudz lēnāki. Līdz ar vājāku ekonomikas izaugsmi un joprojām ļoti neskaidro situāciju pasaules ekonomikā, nodarbinātības gaidas būvniecībā un rūpniecībā ir sākušas samazināties. Vienlaikus pakalpojumu nozarēs nodarbināto skaits, visticamāk, turpinās augt un tas kopā ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos nozīmē, ka nākamgad bezdarbs Latvijā, visticamāk, būs zemāks nekā 2007. gadā un, pēc manām prognozēm, būs zem 6%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Monami Frost (īstajā vārdā Irēna Straume) karjeru veido vairākās jomās, turklāt dažādās realitātēs – interneta vidē un fiziskajā pasaulē.

Viņa ir modele, sava apģērbu zīmola un vegāniskā restorāna īpašniece, kā arī sociālo mediju zvaigzne ar brangu sekotāju pulku – 1,6 miljoniem Instagram un 709 tūkstošiem cilvēku Youtube kanālā. Tomēr visam pāri viņas dzīves lielākā kaislība, aizraušanās un sirds pieder ģimenei – vīram un divām meitiņām.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Cik gadus jau jūsu mājvieta ir Liverpūle? Kādēļ no visām pasaules pilsētām tieši šo izvēlējāties kā savējo?

Nesen apritēja deviņi gadi, kopš Liverpūle kļuva par manām mājām. Izvēlējos to gandrīz vai nejaušības pēc, un stāsts, kā tas notika, ir nedaudz smieklīgs. Sākās ar to, ka divas nedēļas pirms manas pirmās meitas dzimšanas mana mamma pārvācās uz Londonu, lai atrastu darbu un mēs pēc tam arī varētu domāt par pārvākšanos. Mamma sāka strādāt mazā salā blakus Anglijai. Pēc pāris mēnešiem mēs ar ģimeni bijām gatavi pārcelties.

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

No 20. decembra darbu sāks SIA “Rīgas Centrāltirgus” (RCT) jaunā valde. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēta bijusī VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Agra Languša.

Savukārt valdes locekļa amatu ieņems Māris Skudra, kurš līdz šim pildīja RCT pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus.

Kopš 4. jūnija, kad no amata atkāpās RCT valdes locekļi Artis Druvinieks un Kaspars Zauls, tirgu vadīja pagaidu valde. Rīgas dome organizēja publisku konkursu uz RCT valdes locekļu amatiem. Pieteikumi tika saņemti no 35 kandidātiem. Konkursa komisija, kurā vairākums ir neatkarīgie eksperti, kandidātu vērtēšanu veica trīs kārtās, tai skaitā piesaistot personāla atlases konsultantu. Atlases rezultātā locekļu amatos ievēlēti divi par labākajiem atzītie kandidāti.

Agra Languša ievēlēta valdes priekšsēdētājas amatā ar kompetenci nekustamā īpašuma attīstības, pārvaldīšanas, nomas un tirdzniecības organizēšanas jomā. Jaunā RCT valdes priekšsēdētāja Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi augstāko izglītību nekustamo īpašumu pārvaldībā un profesionālo pieredzi guvusi gandrīz desmit gadus strādājot VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un nodrošinot valstij un sabiedrībai svarīgu nekustamo īpašumu attīstību, pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, iznomāšanu un izīrēšanu.