ASV un Ķīnai ejot pa sava tirdzniecības kariņa fāzes soļiem, cietēja var būt Eiropa. Piemēram, Vācijas "Kiel Institute for the World Economy" pārstāvji norādījuši, ka Ķīnas solījumi par apjomīgāku ASV preču uzpirkšanu, visticamāk, notiks uz trešo valstu rēķina.
Tie rēķina, ka galu galā tas Eiropai nākamgad vien var izmaksāt aptuveni 11 miljardus ASV dolārus (9,93 miljardus eiro).
DB jau ziņojis, ka formāli jaunā ASV un Ķīnas vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.
Var vien spekulēt, ka nu Ķīna tā vietā, lai iegādātos kādas vecā kontinenta preces, pirks ASV produkciju.Arī minēto pētnieku teiktais un rēķinātais liek domāt, ka ļoti ticams ir scenārijs, kad Eiropai uz šādas vienošanās fona nāksies atdot savu Ķīnas tirgus daļu. Tiek izcelts, ka galveno cietēju vidū būs Vācija un Francija, un negatīvāk notiekošais process ietekmēs reģiona aviācijas, transporta, rūpniecības un medicīnas iekārtu, farmācijas un lauksaimniecības nozares. Ķīniešiem vienojoties ar ASV, var ciest arī daudzu citu valstu eksperts uz šo valsti. Līdzīgs satraukums vērojams, piemēram, Brazīlijā, Argentīnā, Austrālijā utt.
Manāmi arī daži optimisti, kas teic, ka šāda ASV un Ķīnas vienošanās atdzīvinās visu pasaules tirdzniecību. Tiesa gan, minētā institūta pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka Ķīnas iespēja palielināt savu importu ir ierobežota. "ASV izdarījusi spiedienu uz Ķīnu, lai tā pieņemtu ļoti vienpusēju līgumu, kas, iespējams, neatbilst daudzpusējās tirdzniecības sistēmas pamatvērtībām. Nosakot apjomīgu un ātru preču pirkšanu no ASV, šis process gandrīz noteikti diskriminēs citus tirdzniecības partnerus," norāda Vācijas pētnieki.
Pagaidām tiek spriests, ka pie pašreizējiem nosacījumiem ASV pīrāga daļa Ķīnas importā 2021. gadā pieaugs līdz 15% (no 10% 2017. gadā). Savukārt Eiropas daļa Ķīnas kopējā importā sarukšot no 16% līdz 15%.Eiropas amatpersonas jau norādījušas, ka izskata to, vai jaunā ASV un Ķīnas tirdzniecības vienošanās nepārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus. Tādējādi visai iespējama ir kāda jauna tiesāšanās, kas var saasināt ASV un Eiropas attiecības.Joprojām pastāv bažas, ka ASV varētu ieviest tarifus no Eiropas ievestiem automobiļiem.
"Es ar viņiem [Eiropas pārstāvjiem] tikos vakar. Godīgi sakot, gribēju pagaidīt līdz pabeigšu ar Ķīnu. Tagad Ķīna ir "pabeigta", un es satikos ar jauno Eiropas Komisijas vadītāju, kura ir brīnišķīga. Mums bija lieliska saruna. Bet es teicu: "skaties, ja mēs kaut ko nedabūsim, man būs jārīkojas". Un šī rīcība būs ļoti augsti tarifi jūsu mašīnām un citām lietām, kas nāk uz mūsu valsti," Davosā nupat klāstījis ASV prezidents Donalds Tramps.