Jaunākais izdevums

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Tāpat pēdējā laikā faktiski visiem prognozētājiem gluži par tradīciju kļuvusi klimata risku piesaukšana. IIF teic - vairākās valstīs, kurām jau tā tagad ir ļoti ir augsti parādi, piemēram, ASV, Japānai, Singapūrai, Korejai zināmas grūtības var radīt situācija, kur nepieciešams strauji rast papildu finansējumu, kuru pieprasīs cīņa ar klimata izaicinājumiem.

Zemās likmes

Augošos parādus pēdējo gadu laikā ekonomisti tradicionāli ierindo lielāko risku vidū, kas var radīt nākamo ievērojamo ekonomikas saviļņošanos. Tiesa gan, pat šādus tik lielus parādu kalnus ļauj vieglāk apkalpot ļoti zemās procentu likmes, pie kuru nodrošināšanas un uzturēšanas aktīvi strādājušas ietekmīgākās centrālās bankas. Tādējādi par ierastu ainu kļuvusi situācija, kad bieži vien nosacīti droša parāda ienesīgums pat ir negatīvs ("Bloomberg" aplēses liecina, ka ar negatīvu ienesīgumu pasaulē šobrīd tiek tirgotas obligācijas aptuveni 12 triljonu vērtībā). Rezultātā aizņemt steigušas – un to var saprast - gan valdības (sevišķi attīstītajās valstīs), gan uzņēmumi (sevišķi attīstības reģiona valstīs). Tiek, piemēram, lēsts, ka valdību parāds šogad palielināsies virs 70 triljoniem ASV dolāru (no pagājušā gada 65,7 triljoniem).

Rekordzemo procentu likmju laiki gan mūžīgi varētu nebūt, un pēdējā laikā spriests, ka pie jauniem lielākiem sarežģījumiem pasaules vadošajām tautsaimniecībām centrālo banku stimulu efektivitāte varētu būt ierobežota (likmes grūti samazināt vēl tālāk, un kvantitatīvās mīkstināšanas programmas jau tā ir uzblīdušas). Nav izslēgts, ka tas var radīt labākus apstākļus augošam stresam par kopējo finansiālo stabilitāti.

Piemēram, Starptautiskā Valūtas fona (SVF) pārstāvji brīdinājuši, ka visai liels īpatsvars no korporatīvā parāda varētu būt riskants.

Proti, SVF rēķina, ka 40% no korporatīvā parāda tādās valstīs kā ASV, Ķīna, Japāna, Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija un Spānija varētu nebūt uzturams, ja būs vēl viens ekonomikas bremzēšanās vilnis.

Bet zāles – vēl lielāks parāds?

Kopumā, šķiet, nevienam nav īsti skaidrs, kā no šī augošā parādu apļa danča izbēgt. Viens no iepriekšējās krīzes mantojumiem ir tas, ka, lai ekonomikas attālinātu no kraujas, notikusi pamatīga aizņemšanās no nākotnes. Tas, ja nav kādi ultrarevolucionāri risinājumi, var nozīmēt zināmas ciešanas nākotnē - parādi jāatdod (varbūt jānoraksta?), jāsadzīvo ar zemāku izaugsmi un nodokļu palielināšanu. «10 gadus pēc "Lehman" sabrukuma mēs sākam redzēt vēsturē lielākā centrālo banku finanšu eksperimenta rezultātus. Virspusēji šķiet, ka misija ir sasniegta – ASV bezdarbs ir gandrīz 50 gadu zemākajā līmenī, patērētāji ir labā omā un akciju cenas atrodas pie jauniem rekordiem. Tomēr, parokoties nedaudz dziļāk, kļūst skaidrs, ka šis ceļš ir nobruģēts ar parādiem un vēl vairāk parādiem,» pirms laiciņa sprieda "Bloomberg" komentētājs Braiens Kapata.

Šogad finanšu tirgi gandrīz nepārtraukti sprieduši par pasaules ekonomikas bremzēšanos. Šajā pašā laikā pilnasinīgākas ekonomikas atgriešanas risinājumi pārsvarā tiek saskatīti ar vēl papildu parāda uzņemšanos.

Arvien skaļāk tiek spriests, ka no centrālajām bankām tautsaimniecības balstīšanas stafetes kociņš būtu jāpārņem valdībām ar saviem fiskālajiem stimuliem.

Piemēram, gan jaunā Eiropas Centrālās bankas vadītāja Kristīne Lagarde, gan tas pats Starptautiskais valūtas fons mudinājis valdības ķerties pie vēl lielākas aizņemšanās un tad - dāsnākas tērēšanas (vēl nesen visi tika mudināti uz tēriņu disciplīnu). Milzīga nauda būs vajadzīga, lai pildītu tos pašus klimata mērķus.

Opozīcija tam gan teic, ka tas galu galā būs solis vēl lielāku nepatikšanu virzienā. Pat, ja pārada apkalpošana turpina būt lēta (bet tas tradicionāli ir uz jautājuma zīmes), pastāv risks, ka šī nasta kādā brīdī tās nesējiem būs pārāk smaga, un tad atkal (un kā rāda vēsture - visai strauji) var sākties parādu piedošanas, norakstīšanas, dziļas taupības utt. sāgas. Tāpat visai izaicinoši var būt uzstādījumi, kas paredz, ka krājējiem gluži vai mūžīgi jāupurējas uz aizņēmēju fona. Pēdējā laikā ļoti labu atdevi sniedzis akciju tirgus, lai gan nav izslēgts, ka arī šis tirgus tuvinās pārmērībām.

Protams, parāds kā tāds, ja vērtē pēc ekonomikas teorijas, nemaz nav slikts, ja tiek uzņemts, lai finansētu patēriņu, investīcijas un, piemēram, uzlabotu prasmes, kas var novest pie lielākas bagātības nākotnē (tādējādi tas bieži tiek uztverts kā visai gudrs solis). Tiesa gan, problēmas sākas tajā brīdī, kad parāds ir kļuvis pārlieku liels un parādnieks vairs nespēj norēķināties par attiecīgajiem maksājumiem. Problēmas rodas arī tad, ja parādos ņemtā nauda tiek nelietderīgi investēta.

Arī Ķīna

Zināmas bažas rada arī straujais parādu pieaugums Ķīnā. Tiek lēsts, ka vēl 1999. gadā šajā valsī kopējo saistību apmērs (saskaitot gan valsts, gan privātā sektora parādus) bija ap 130% no tās IKP. Savukārt, tagad tas esot sasniedzis 306% no IKP. Ir ekonomisti, kas domīgi grozījuši galvu norādot, ka tik straujš parādu pieaugums gandrīz vienmēr beidzas ar visai sāpīgu saistību mazināšanas periodu. Pat nosacīti nelielai Ķīnas izaugsmes saplakšanai līdz 5% būtu milzīga ietekme uz globālo ekonomiku un, piemēram, izejvielu tirgu, kur Ķīna daudzos gadījumos ir galvenā to uzpircēja.

Strauji parādi auguši arī citās attīstības valstīs. Risks ir, ka, pasaules ekonomikas izaugsmei kļūstot lēzenākai, augot procentlikmēm un tirgus dalībniekiem kā tādiem esot krietni piesardzīgākiem, nauda pie kādu papildu sarežģījumu eskalēšanās vispirms tiks pludināta prom no šiem tirgiem, kas tradicionāli tiek saistīti ar augstāku ieguldījumu risku. Jāpiebilst arī, ka liela daļa attīstības valstu saistību ir ASV dolāros. Ja šādai kompānijai/valdībai arī ieņēmumu pusē nav ASV dolāru, tad uz augošas šīs valūtas vērtības fona var rasties nopietnas grūtības ar šo aizdevumu atdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,096 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kā arī par 4,9% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada jūlija sākumā bija 575,457 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,594 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 212,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.jūlijā veidoja 56,1% no kopējās parādu summas jeb 614,389 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,019 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,958 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 1,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūlija sākumā bija 402,672 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,852 miljonus eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,433 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 0,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūlijā veidoja 60,4% no kopējās parādu summas jeb 518,645 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,419 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā sasniedza 954,5 miljonus eiro

LETA,22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 954,542 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk audzis sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu apmērs.

Parādi valsts pamatbudžetam šogad maija sākumā bija 507,547 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 276,712 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,283 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1% vairāk.

Vienlaikus atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.maijā bija 58,3% no kopējās parādu summas jeb 556,743 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.maijā bija atzīti parādi 291 340 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 851,809 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,8% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada septembra sākumā bija 394,398 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 3,1% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,769 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,643 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,6%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.septembrī veidoja 61,7% no kopējās parādu summas jeb 525,599 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,446 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 949,73 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad novembra sākumā bija 473,832 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,5% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 285,576 miljonus eiro, kas ir par 1,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 190,321 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.novembrī veidoja 52,7% no kopējās parādu summas jeb 500,433 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 476 310 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 833,058 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.jūnijā bija 376,13 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā maija sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 282,646 miljonus eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 174,282 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā veidoja 60,7% no kopējās parādu summas jeb 505,962 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,395 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 855,865 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 0,7% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.jūlijā bija 379,702 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā jūnija sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 296,377 miljonus eiro, kas ir par 4,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 179,785 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 3,2%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 532,785 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,407 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,093 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 4,7% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada septembra sākumā bija 574,187 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,4% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 310,233 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 208,666 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.septembrī veidoja 56,5% no kopējās parādu summas jeb 617,585 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,062 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,471 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada oktobra sākumā bija 398,696 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,1% salīdzinājumā ar septembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 290,089 miljonus eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,686 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.oktobrī veidoja 63,1% no kopējās parādu summas jeb 540,406 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,457 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 863,343 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,5% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada novembra sākumā bija 399,227 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,784 miljonus eiro, kas ir par 0,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 172,333 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.novembrī veidoja 62,3% no kopējās parādu summas jeb 537,698 miljonus eiro.

VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,466 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada maija sākumā bija 406,106 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,2% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,539 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,735 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.maijā veidoja 58,8% no kopējās parādu summas jeb 504,605 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.maijā bija atzīti parādi 2,393 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā septembra sākumā sarukuši līdz 842,636 miljoniem eiro

Db.lv,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 842,636 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.septembrī bija 371,884 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,5% mazāk nekā augusta sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 297,064 miljonus eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 173,689 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 1,1%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī veidoja 61,9% no kopējās parādu summas jeb 521,43 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 2,491 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 847,075 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada jūnija sākumā bija 401,106 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,2% salīdzinājumā ar maija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 280,791 miljonu eiro, kas ir par 0,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 165,178 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 3,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.jūnijā veidoja 59,2% no kopējās parādu summas jeb 501,171 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,407 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,014 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk turpinājis pieaugt sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda apmērs. Parādi valsts pamatbudžetam šogad jūlija sākumā bija 524,012 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,51 miljonu eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,726 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% vairāk.

Vienlaikus aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.jūlijā veidoja 53,9% no kopējās parādu summas jeb 547,006 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 250 240 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 859,002 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada decembra sākumā bija 398,146 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,086 miljonus eiro, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 171,769 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.decembrī veidoja 62,1% no kopējās parādu summas jeb 533,69 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.decembrī bija atzīti parādi 2,851 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,077 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 3,1% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada novembra sākumā bija 562,145 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,8% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 305,214 miljonus eiro, kas arī ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 209,559 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.novembrī veidoja 57,2% no kopējās parādu summas jeb 615,689 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.novembrī bija atzīti parādi 2,154 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,329 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1,6% mazāk nekā pagājušā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.janvārī bija 398,316 miljonu eiro apmērā, kas ir līdzīgi kā decembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 288,026 miljonus eiro, kas ir par 0,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 175,987 miljonu eiro apmērā, kas ir kāpums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 63,2% no kopējās parādu summas jeb 545,301 miljonu eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.janvārī bija atzīti parādi 2,362 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 854,026 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 1% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2024.gada 1.oktobrī bija 372,947 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā septembra sākumā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 299,86 miljonus eiro, kas ir par 0,9% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 181,219 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.oktobrī veidoja 62% no kopējās parādu summas jeb 529,157 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,5 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā augusta sākumā veidoja 1,001 miljardu eiro

LETA,17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,0001 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad augusta sākumā bija 509,008 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,9% salīdzinājumā ar jūlija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,684 miljonus eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.augustā veidoja 52,9% no kopējās parādu summas jeb 529,269 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 256 230 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 994,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad septembra sākumā bija 497,345 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,3% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,322 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 202,497 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.septembrī veidoja 52,5% no kopējās parādu summas jeb 521,996 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 285 500 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 932,305 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 516,115 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,5% salīdzinājumā ar maija sākumu, 277,195 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 1,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 138,994 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 59,4% no kopējās parādu summas jeb 554,133 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 237,9 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 916,964 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 497,398 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 279,892 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir pieaugums par 1%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 139,675 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 59,2% no kopējās parādu summas jeb 542,545 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 248,6 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 885,9 miljoni eiro

LETA,22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 885,946 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 481,144 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 273,764 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 131,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 61,5% no kopējās parādu summas jeb 544,6 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 259,8 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru