ASV ekonomika recesijas fāzē iegāja jau 2007. gada decembrī, tā secinājusi Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs (NBER), kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV, ziņo newsru.com.

80-to gadu sākumā recesija ilga 16 mēnešus, bet vidēji ASV pēckara perioda recesijas ilgst 10 mēnešus. Pagaidām recesija ASV tikai padziļinās. Ražošanas aktivitāte šobrīd ir zemākā 26 gados. Patērētāju pieprasījums gada trešajā ceturksnī krities par 3,7%- lielākais rādītājs 28 gadu laikā. ASV kompānijas samazina darbinieku skaitu un investīcijas.

Recesija parasti tiek definēta kā IKP pazemināšanās divus ceturkšņus pēc kārtas. Pagaidām, formāli IKP kritums ASV fiksēts tikai 3. ceturksnī (0,5%), līdz šim tika fiksēts pieaugums. Pēc prognozēm- 4. ceturksnī kritums var sasniegt 5%.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Valūtas vērtības samazināšanās lejupslīdes laikā pārsvarā tiek vērtēta, kā iespēja ātrāk pārvarēt ekonomiskās problēmas, taču, piemēram, britiem šis pats nosacījums pašreizējās krīzes ietvaros, nav palīdzējis, raksta Telegraph.

Valūtas devalvācijas loma izkļūšanai no ekonomikas lejupslīdes teorijā izklausās diezgan loģiska. Proti, ja valsts ekonomika nonāk lejupslīdē, tirgus dalībnieki, saskatot riskus šādā situācijā, savu naudu no valsts izņem un novirza citur. Valsts valūtas vērtība krīt, taču tas, savukārt, veicina cilvēkus iegādāties vairāk (nu jau lētāku) eksporta preču no šīs valsts. Tāpat tas mudina pašus valsts iedzīvotājus nosvērties par labu vietējo ražotāju izstrādājumiem, nevis iegādāties importa preces. Tādējādi valsts ekonomika pamazām sāk atgūties, un galu galā izkļūst no ekonomiskā pagrimuma.

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

http://www.db.lv/images/article/2009/03/06/411c48a5-bcad-465c-b494-7c8448dbe694.jpg

Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste

Rūpniecības lejupslīde Latvijā kļūst arvien straujāka un janvārī gada krituma temps palielinājies jau līdz 23.9%, tostarp apstrādes rūpniecība sarukusi par 27.2%. Iepriekšējā mēnesī šis kritums bija gandrīz par desmit procentpunktiem mazāks.

Latvijas lielākās apstrādes rūpniecības nozares – pārtikas rūpniecība, kā arī koksnes un koka izstrādājumu ražošana – janvārī samazinājušās attiecīgi par 13.7% un 35.9%, bet pats lielākais kritums bijis tekstilizstrādājumu ražošanā – par 46.3%, kas arī ir visai likumsakarīgi, ņemot vērā konkurenci ar lētajiem Ķīnas ražotājiem. Ja lejupslīde kokrūpniecībā saistās galvenokārt ar nekustamā īpašuma krīzi un būvniecības apsīkumu Latvijā un pasaulē, tad pārtikas rūpniecības samazināšanās norāda arī uz Latvijas patērētāju izvēli, ko iepriekš atspoguļoja DnB NORD Latvijas Barometra dati, kas apliecināja, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlētos lētāku importēto preci, kamēr Latvijas precei priekšroku dotu tikai 17%.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/7d350116-ee0b-4d31-b27d-86c84cfcd819.jpg

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Janvārī preču un pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa palielinājums kā arī atlaides. Janvārī cenu kāpums salīdzinājumā ar 2008.gada decembri bija 2.2% apmērā.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem:

- Pārtikai cenu izmaiņas (+3.5%) galvenokārt noteica PVN, dārzeņu un augļu cenu pieaugums. Alkohols sadārdzinājās par 3.3%, bet cigaretes akcīzes nodokļa ietekmē kļuva par 7.0% dārgākas.

- PVN likmes pieaugums par 4.4% pacēla maksu par mājokli, par 5.1% pacēlās mājokļa apsaimniekošanas maksa.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/36b1548f-dde1-44cc-b6b7-25f2360df990.jpg

No kreisās: DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Centrālās statistikas pārvaldes aplēses rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir samazinājies par 10.5%, uzrādot vēl straujāku kritumu, nekā tika sagaidīts. Par ekonomikas strauju samazināšanos jau signalizēja gan mazumtirdzniecības apgrozījuma un apstrādes rūpniecības sarukums atsevišķos mēnešos vairāk nekā par 10%, gan būvniecības apsīkums un kreditēšanas samazināšanās. Ceturtajā ceturksnī lejupslīdi varētu būt piedzīvojuši praktiski visi tautsaimniecības sektori, un arī no izlietojuma puses, sākot izdevumu ierobežošanas pasākumus, apsīcis arī valdības gala patēriņš, kas līdzās eksportam gada pirmajos ceturkšņos praktiski bija vienīgais izaugsmes uzturētājs.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

«Nedaudz labāks rādītājs, salīdzinot ar ātro novērtējumu, nepārsteidz, jo ātrais novērtējums parasti ir balstīts uz ierobežotu informāciju par ražošanas un tirdzniecības apjomiem, un patēriņa cenu izmaiņām. Ņemot vērā, ka, piemēram, mazumtirdzniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī joprojām bija dramatisks, arī IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu gandrīz 20% apjomā. Taču situācija citās nozarēs, piemēram, telekomunikāciju pakalpojumu vai tranzīta jomā ir labāka nekā ražošanā un tirdzniecībā, kas tagad atspoguļojas pārskatītajos IKP datos, kuri uzrāda kritumu 18,7% apmērā. Līdzīga situācija nesen bija vērojama arī Lietuvā, kur IKP ātrais novērtējums uzrādīja kritumu, kas bija par vairāk nekā diviem procentpunktiem lielāks nekā pārskatītie dati.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par ārējās tirdzniecības datiem augustā.

Augusta statistika liecina, ka imports uzrāda jau divciparu samazinājumu par 11.1%, kamēr eksporta apjomi vēl joprojām uzrāda pozitīvu pieaugumu. Ārējās tirdzniecības dati atspoguļo 2 tendences: ekonomiskās aktivitātes un patēriņa straujš kritums iekšzemē un lēnāki attīstības tempi ārzemēs.

Eksports augustā ir pieaudzis par 4.1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Interesanti, ka eksports uz galvenajām partnervalstīm ir samazinājies, izņemot eksportu uz Lietuvu un Dāniju. Ņemot vērā finanšu krīzes uzliesmoju un tās graujošo ietekmi uz Eiropas ekonomiku, pieprasījums pēc Latvijas eksportētāju precēm varētu turpināt kristies. Tai pašā laikā statistika uzrāda procentuāli iespaidīgu eksporta plūsmu pieaugumu uz ASV.

Nordea bankas vecākā ekonomista Andra Strazda komentārs:

Ņemot vērā lielo mazumtirdzniecības apjomu kritumu un salīdzinoši sliktos eksporta rādītājus jūlijā un augustā, IKP kritums tuvu 20% pret pagājušā gada trešo ceturksni bija gaidāms. Rādītājs 18,4% apmērā ir pat pārsteigums pozitīvā virzienā, taču iespējams, ka statistikas pārvaldes speciālisti vienkārši ņēmuši vērā iepriekšējā ceturkšņa pieredzi, kad vēlāk, saņemot detalizētāku informāciju par visām nozarēm, IKP rādītājs bija jākoriģē uz augšu. Visticamāk, ka šoreiz šādu korekciju vairs nebūs.

Varam diezgan droši apgalvot, ka arī 4. ceturksnī samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu nepārsniegs 20% un gada apjomu kritums ekonomikā varētu būt ļoti tuvs mūsu prognozei 18% apmērā. Nākamā gada sākumā sagaidāms, ka preču un pakalpojumu ražošanas apjomi stabilizēsies. Tā saucamais, «zemākais punkts» ekonomikā varētu tikt sasniegts nākamā gada pavasarī, kad iekšzemes pieprasījums būs nokrities līdz zemākajam līmenim, bet eksports pakāpeniski pieaugs.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

«Pēdējā laika notikumi ļoti atgādina 2008.-2009. gada hroniku, kad ļoti bieži – it īpaši brīvdienās – mums tika paziņoti jaunumi, kas vēl nesen šķita neiedomājami. Kaut arī var teikt, ka finansistiem un ekonomistiem ir izveidojusies imunitāte pret nepatīkamiem pārsteigumiem, piektdienas vakara paziņojumu par ASV reitinga samazinājumu tomēr var nosaukt par pamatīgu triecienu,» norāda Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Pārsteigumu nesagādāja pats S&P lēmums: fiskālā situācija ASV un - vēl jo vairāk- politiķu nespēja parādīt stingru nostāju budžeta deficīta un valsts parāda samazinājumam jau liecināja par ļoti lielu iespējamību, ka vismaz viena no kredītreitingu aģentūrām varētu izšķirties par labu ASV reitinga samazinājumam. Bet pārsteidzoši bija tas, ka paziņojums tika izdarīts brīdī, kad fondu tirgos valda panika un pasaules ekonomikai draud ja ne atkārtota recesija, tad nopietna attīstība tempu palēnināšanās. Drīzāk šķita, ka šī ziņa gaidāma rudenī, raksta analītiķe.

Pirmo reizi ASV vēsturē kāda no vadošajām kredītu aģentūrām samazinājusi līdz šim augstākās pakāpes – AAA reitingu. «Jāteic gan, ka pārējās divas vadošās kredītreitingu aģentūras Fitch un Moody’s vēl 2. augustā šo AAA reitingu apstiprināja un līdz šim nav paziņojušas par iespēju tuvākajā laikā to samazināt. Neapšaubāmi, mēs varam diskutēt par vairākiem jautājumiem: vai S&P lēmums par ASV reitinga samazinājumu bija pamatots, vai tā pamatā nebija vairāk politisku, nevis ekonomisko apsvērumu, kāpēc aģentūra apstiprināja reitinga samazinājumu par spīti atrastajai matemātiskajai kļūdai ASV fiskālas situācijas novērtējumā ($2 trilj.), kāpēc izvēlējas tieši šo laiku lēmuma paziņošanai utt. Tomēr nevar nepiekrist aģentūras viedoklim, ka 2. augustā apstiprinātais budžeta deficīta un valdības parāda samazinājuma plāns nav risinājums fiskālas situācijas uzlabojumam ilgtermiņā, turklāt ekonomiskās un fiskālās politikas veidošanas procesi pēdēja laikā neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā politiskie spēki varētu vienoties par kvalitatīvāku risinājumu,» skaidro Ertuganova.

Trešdien sešas centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmes, balstoties uz kopīgi pieņemto lēmumu. ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas centrālā banka samazināja bāzes likmi par 0.5 procentu punktiem attiecīgi līdz 1.5% un 3.75%; pamatlikmes ir mazinājušas arī Anglijas Banka, Zviedrijas Riksbanka, Kanādas un Šveices centrāla bankas, norāda Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Japānas centrālā banka atbalstīja šādu kopējo soli, tomēr jēnas bāzes likmi nemainīja, jo tā atrodas ļoti zemā līmenī – 0.5%. Neatkarīgi no Eiropas un ASV centrālajām bankām arī Ķīnas CB samazināja procentu likmes jau otro reizi pēdējo divu nedēļu laikā.

Šāda bezprecedenta centrālo banku kopējā darbība ir vērsta uz likviditātes nodrošināšanu finanšu tirgos. Finanšu krīzes saīsinājums rada lielu recesijas risku pasaules ekonomikā, tādējādi arī norādot uz drīzu inflācijas samazinājumu patēriņa krituma dēļ. Kopā ar energoresursu cenu sabrukumu tas ļauj centrālajām bankām mazināt procentu likmes, pat neskatoties uz augsto inflāciju valstīs. Tomēr galvenais jautājums ir, vai šāda banku rīcība dos cerēto rezultātu, t.i. veicinās finanšu krīzes atslābumu un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Diemžēl atbilde ir nē, vismaz īstermiņā bāzes likmju kritumam varētu būt tikai neliels psiholoģiskais efekts uz tirgu dalībniekiem. Bet mēs nevaram droši sagaidīt, ka FRS un ECB bāzes likmes samazinājums veicinās būtisku starpbanku likmju kritumu.

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā vakcīnu pret Covid-19 pieejamība būtu ļoti zema - līdz 20 000 devām, bet laika periodā no februāra līdz martam paredzēts saņemt vēl 100 000 devu.

To otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.

No viņa teiktā izriet, ka plaša sabiedrības vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties nākamā gada otrajā ceturksnī.

Vienas personas vakcinēšanai pret Covid-19 paredzēts izmantot divas devas.

Pirmajā fāzē prioritāri vakcīnas saņems personas, kuras saskaras ar Covid-19 pacientiem ikdienā. Vakcinācijas kabineti būs slimnīcās, kurās tiek sistemātiski stacionēti Covid-19 pacienti.

Tā vakcīnu skaits pirmajai grupai - veselības aprūpes darbiniekiem - sākotnējo varētu nebūt pietiekams, "pašā augšā mums ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un darbinieki, kas strādā ar Covid-19 pacientiem" sacīja Henkuzens.

Kaut arī ekonomiskā situācija valstī vairs nav tik bēdīga kā pirms gada, strauji augošā inflācija un ar to saistītā iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās ar lielu krustu pārsvītro kopumā pozitīvās izmaiņas tautsaimniecībā, valsts makroekonomisko datu sauso atlikumu uzsver Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Runājot par strauji augošo inflāciju, viņa norāda, ka galvenais faktors bija elektroenerģijas tarifu kāpums, kas deva mēneša inflācijai pusi procentpunkta - gandrīz pusi no vidējā cenu pieauguma. Aprīlī turpinājās arī degvielas cenu kāpums. Kā trešo faktoru jāmin apģērbu un apavu cenu pieaugums, noslēdzoties pavasara atlaižu kampaņām. Ceturtais, bet ne mazāk svarīgs faktors, ir jau ierastais pārtikas sadārdzinājums, zina teikt analītiķe.

«Diez vai tas varētu nomierināt Latvijas iedzīvotājus, bet inflācijas spiediens pašlaik ir problēma ne tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē. Pašlaik varbūt tikai ASV Centrālā banka diezgan mierīgi raugās uz cenu pieaugumu. Pārējos reģionos augošās cenas tiek uzskatītas par problēmu numur viens. To redzam arī Eiropā, kur Eiropas Centrālā banka (ECB) martā pacēla eiro bāzes likmi ar cerību samazināt inflācijas risku,» stāsta Krājbankas analītiķe.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 3,9% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,7%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis kritums par 0,4%.

Savukārt 2022.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada otro ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,7%.

2022.gada trešajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, bija 7,104 miljardu eiro apmērā.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis secina, ka "ekonomika ir iestūrējusi mīnusos nedaudz ātrāk kā gaidīts, kas noticis gan salīdzinoši labās aktivitātes šajā laika periodā pērn, gan tas, ka augošās dzīves dārdzības krīze un nenoteiktība sāk izplesties pa dažādiem ekonomikas sektoriem".

Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi strauji palēnināsies, inflācijas samazināšanās veicinās bezdarba līmeņa celšanos, savukārt Latvijas ekonomika normālu izaugsmi varētu piedzīvot tikai pēc 2 – 3 gadiem.

Dažādos laika periodos (2007. – 2008. gadā) Latvija uzstādījusi Eiropas Savienības (ES) rekordu inflācijas, tekošā konta deficīta, kredītu pieauguma, algu pieauguma un IKP pieauguma rādītājos, taču šobrīd situācija liecina, ka varētu tikt sasniegts vēl viens rekords: lielākais IKP pieauguma kritums vienā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, savā trešajā inflācijas pētījumā secina neatkarīgie eksperti BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags un REA ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens. Viņi meklējuši atbildes gan uz jautājumiem par inflācijas samazināšanās tempiem, gan analizējuši ekonomikas lejupslīdes iemeslus un sekas, ko tā radīs Latvijas ekonomikai.

Īstermiņā stagflācija dažās pasaules ekonomikās ir ļoti reāls scenārijs, piemēram, Lielbritānijā, uzskata Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Šonedēļ Apvienoto Karalisti pārsteiguši nepatīkami inflācijas rādītāji. Tie atklājuši, ka patēriņa cenu līmenis Lielbritānijā septembrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu vēl pirms gada, palielinājies par 5,2%. Jāteic, ka Anglijas ekonomika pie augstas inflācijas pieradusi nav, un līdzīgā apmērā patēriņu cenu pieauguma indeksi pēdējo padsmit gadu laikā ir bijuši vien pirms 2008. gadā aizsākās globālā finanšu krīze. Šādai ekonomikai augsta inflācija ir bīstama, jo kropļo gan normālus ekonomiskos nosacījumus, gan uzņēmēju un patērētāju uzvedību.

Šobrīd straujais inflācijas kāpums ir arguments kritiķiem, lai kristu krāgā Anglijas centrālās bankas vadītājam par neīstā laikā uzsākto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Katrā ziņā situācija ir sarežģīta, jo Anglijas ekonomika faktiski stagnē, un šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, auga vien par 0,6%, savukārt pret ceturksni vien par 0,1% (jautājums, vai gaida stagflācija?).

Latvijas izaugsmes tempi kļūst straujāki, un ik pa laikam izskan runas par ekonomikas pārkaršanu.

Lai gan pašreizējās norises tautsaimniecībā būtiski atšķiras no pirmskrīzes periodā pieredzētā, tikai fakts vien, ka šādas sarunas notiek, liecina par salīdzinoši augstu ekonomisko aktivitāti. Tas, kā situācija attīstīsies nākotnē un vai pārkaršanas riski pieaugs, lielā mērā ir atkarīgs no mācībām, kas gūtas no pagātnē pieļautajām kļūdām.

Šajā rakstā par vienu no tām – fiskālās politikas reakciju uz ekonomiskajiem apstākļiem jeb fiskālās politikas cikliskumu. Valdības spēju ietekmēt ekonomikas aktivitāti nevajadzētu novērtēt par zemu. Budžeta ieņēmumi un izdevumi katru gadu ir vienlīdzīgi aptuveni trešdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā valdības lēmumi var gan veicināt, gan arī bremzēt ekonomisko aktivitāti. Kad un kādus lēmumus valdībai ir nepieciešams veikt? To lielā mērā nosaka ekonomiskie apstākļi.