http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg
Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts
Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.
Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.
Diemžēl nav nekādu nopietnu un pozitīvu signālu, kas liktu domāt, ka kritums 2. ceturksnī mazināsies. Tam ir visas iespējas pārsniegt 1. ceturkšņa kritumu. Pagaidām brīvais kritums ekonomikā turpinās. Piesardzīgi, pirms tās sāk uzrādīt noturīgu tendenci, vērtējamas pirmās pozitīvās ziņas no pasaules. Ja tās sāks uzrādīt segumu, atsevišķas nozares ārējo tirgu aktivitātes atjaunošanās iespaidā var kopējo kritumu līdzsvarot. Papildus tam būtiska nozīme ir – cik ātri un prasmīgi tiks iedzīvināti vajadzīgie valsts pārvaldes un budžeta restrukturizācijas pasākumi, nodrošināta finanšu resursu saņemšana un pārdomāta izlietošana un uzsākti ekonomikas iedzīvināšanas pasākumi. No tā lielā mērā būs atkarīgs otrā pusgada veikums. Prasmīgas saimnieciskās politikas ietekmē gada otrajā pusē kritums var pierimties. Tiesa, IKP turpinās uzrādīt mīnusus.
Ieva Vēja, DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākās aplēses rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir samazinājies par 18%. Šāds kritums atbilst prognozēm, ko ļāva izteikt iepriekš publiskotie mēnešu dati par mazumtirdzniecības un apstrādes rūpniecības straujo lejupslīdi, kas dažos pēdējos mēnešos jau bija pārsniegusi 25%. Mazumtirdzniecība un apstrādes rūpniecība arī ir tās nozares, kas pirmajā ceturksnī piedzīvojušas vislielāko kritumu, vēl vairāk – par 34% - samazinājusies tikai viesnīcu un restorānu nozare, kurai acīmredzami par labu nav nākusi pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa likmes atcelšana no šā gada sākuma. Vismazākais samazinājums savukārt varētu būt bijis transporta un sakaru nozarē.
Kopumā Latvijas IKP straujais kritums nav pārsteigums, tas sasaucas gan ar kaimiņvalstu rādītājiem (IKP samazināšanos par 12,6% Lietuvā un prognozēto 14-16% kritumu Igaunijā), gan ar situāciju pasaules ekonomikā, kur lejupslīdi piedzīvo visas lielākās pasaules valstis un no pieprasījuma krituma cieš faktiski visi nozīmīgākie pasaules tirgi. Latvijai šī situācija gan ir divkārši nepatīkama, jo globālā recesija tikai papildinājusi iekšējo faktoru izraisīto lejupslīdi, strauji krītoties vietējam pieprasījumam. Un, ja uz vietējo patēriņu balstīto pakalpojumu nozaru (tirdzniecība, nekustamā īpašuma operācijas, finanšu pakalpojumi u.c.) kritums jau iepriekš bija prognozējams un vairāk vai mazāk gaidīts, globālā krīze un eksporta tirgu apsīkums, kas smagi skāra jau tā nīkuļojošo Latvijas apstrādes rūpniecību, tomēr nāca salīdzinoši negaidīti.
Arī lejupslīdes apstāšanos un izaugsmes atjaunošanos Latvijai pašlaik nākas saistīt ar situācijas uzlabošanos pasaules ekonomikā, un jāatzīst, ka jau manāmi signāli, kas liecina par pozitīvu virzību, – jau vairāk nekā mēnesi vērojamais kāpums pasaules akciju tirgos, biznesa un patērētāju noskaņojuma indeksu paaugstināšanās, izejvielu cenu paaugstināšanās, aktualizējoties prognozēm par pieprasījuma palielināšanos. Tas gribot negribot vedina domāt, ka zemākais punkts jau varētu būt sasniegts un gada beigās vai nākamā gada sākumā pasaules nozīmīgākajos tirgos var atsākties izaugsme.
Tomēr uz Latviju, kur uzmanības centrā pašlaik ir budžeta izdevumu apcirpšana, lai izpildītu SVF noteiktās prasības, tas var arī neattiekties, - ja notiek vienkārši mehāniska izdevumu samazināšana, kas vēl tālāk atdzesē ekonomiku, bet netiek veiktas pamatīgas strukturālas izmaiņas, īpaši valsts sektorā.
Andris Lāriņš, Nordea Markets eksperts
Iekšzemes kopprodukta rādītājs tikai apstiprina jau zināmās ekonomikas problēmas – patēriņš, ražošana, valsts ieņēmumi samazinās ... Starptautiskā Valūtas fonda nauda nav izpletnis. Tas ir matracis, par izpletni jākļūst pārdomātām un efektīvām reformām. Bez izpletņa matracim nav lielas jēgas.
„Latvijas ekonomikas izaugsmes (pareizāk, lejupslīdes) rādītāji turpina pasliktināties. Jau iepriekš publicētie ekonomikas dati (mazumtirdzniecība un ražošana) norādīja, ka jārēķinās ar diezgan būtisku IKP rādītāja pasliktināšanos, kas arī materializējās -18%. Lai analizētu ko vairāk, nekā tikai vainotu patēriņu un ražošanu, ir jāsagaida 9. jūnijs, kad tiks publicēti precizētie un izvērstie dati.”
„Pēdējā laikā ļoti aktīvi tiek diskutēts par to, vai Latvija vasarā saņems vai nesaņems kārtējo Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu, kurš nepieciešams, lai kompensētu ieņēmumu samazināšanos. Tādēļ uzmanības centrā ir budžeta deficīta jautājums. Budžeta deficītu plānots mazināt ar izdevumu samazināšanu un reformām. Izdevumu mazināšana parasti mazina ieņēmumus un atkal atstāj negatīvu ietekmi uz IKP. Tas veido „apburto loku”. Samazinoties IKP savukārt mainās budžeta deficīta rādītājs pret IKP. Tātad, budžeta deficīts ir tikai cipars, kuru noturēt konstantā līmenī lejupslīdošas ekonomikas apstākļos praktiski ir gandrīz neiespējami, līdz ar to svarīgākas par šo ciparu ir reālas reformas un ilgstoši dzīvotspējīgas ekonomikas modeļa veidošana.”
„Reformas, reorganizācija, vai vienalga kā to sauc, nozīmē efektīvāka un lētāka modeļa jeb sistēmas radīšanu – pašreizējos apstākļos nekādi nevar iztikt bez darba vietu skaita samazināšanas jeb bezdarba līmeņa pieaugšanas. Bezdarba pabalsts nav bezgalīgs, tādēļ arvien svarīgāk ir paralēli cīņai par kārtējā SVF aizdevuma saņemšanu strādāt pie risinājumiem, kuri veicinātu uzņēmējdarbību, kas radītu jaunas darba vietas. Jau šobrīd ir nepieciešams skaidrs plāns, ko darīt ar tiem bezdarbniekiem, kuriem beidzies pabalsta saņemšanas termiņš. Un šajā jautājumā ļoti būtiska loma ir valdības komunikācijai ar sabiedrību – jākomunicē ne tikai fakts par darba vietu samazināšanu, bet arī par tālākiem soļiem.”
„SVF aizdevuma saņemšanai un budžeta deficīta piegriešanai pēc šablona nevajadzētu kalpot par galveno Latvijas mērķi, jo aizdevums ir tikai līdzeklis, ar kuru pārdzīvot grūtos laikus, kamēr ekonomika tiek nostādīta uz kājām. Un jo mazāk mēs aizņemsimies un prātīgāk šo naudu investēsim, jo mazāk būs jāatmaksā un vieglāk to būs izdarīt.”
Olga Ertuganova, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe
Pieprasījums, kas turpina sarukt pieaugošā bezdarba un mazāku ienākumu dēļ, atspoguļojies kā dramatisks 18 % Latvijas ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī. Tās ir tiešas sekas vājai ekonomikas diversifikācijai un iepriekšējos gados pieredzētajai izaugsmei, kas galvenokārt balstījās patēriņā. Šobrīd mazumtirdzniecības, būvniecības un nekustamā īpašuma sektori tikai turpina radīt arvien lielākus mīnusus.
Vienlaikus būtisku lomu spēlē ārējie faktori. Tā globālās ekonomikas recesija negatīvi atspoguļojusies Latvijas eksporta rādītājos. Turklāt sava nozīme te ir gan augstajiem energotarifiem, gan arī tam, ka lats nostiprinājies pret atsevišķu tirdzniecības partneru valūtām, kā arī patēriņa sabrukumam valsts iekšienē. Šādos apstākļos gada laikā apstrādes rūpniecības apjomi ir samazinājušies gandrīz par ceturto daļu.
Tomēr zemākais ekonomiskās lejupslīdes punkts vēl nav sasniegts, un turpmākajā IKP dinamikā nopietnu lomu spēlēs vairāki faktori, tostarp arī budžeta izdevumu samazinājums un starptautiskā aizdevuma saņemšanas nosacījumi. Šādos apstākļos ir būtiski izvirzīt reāli sasniedzamus budžeta ieņēmumu un izdevumu mērķus, kas ļautu izvairīties no jaunām sarunām par atkārtotu aizdevuma saņemšanas nosacījumu maiņu. Vienlaikus ir izvērtējama privātā sektora iesaistīšana stratēģiskā attīstībā, kā arī jādefinē prioritārās nozares un jāīsteno intensīvs to atbalsts. Pretējā gadījumā relatīvi drīzā gaidāmā Eiropas ekonomikas atveseļošanās un pasaules tirgus atgūšanās nenesīs gaidīto efektu Latvijā, bet IKP kritums 15% apmērā 2009. gadā, kļūs par optimistiskāko no iespējamajiem scenārijiem. Pat relatīvi labvēlīgu SVF finansējuma saņemšanas nosacījumu gadījumā var prognozēt, ka 2009. gadā IKP kritums sasniegs vai pat pārsniegs 20 % robežu.