Alus nozare pēdējā gada laikā saņēmusi vairākus triecienus, kas, visticamāk, būtiski ietekmēs nozares tālāko attīstību
To intervijā DB atklāj Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.
Kāds alus darītājiem bijis pagājušais gads?
Gads bijis piesātināts ar dažādām aktualitātēm. Gribētos, lai tās būtu saistītas ar pozitīvām tendencēm, taču jāatzīst, ka mēs saskaramies ar daudzām valsts institūciju aktivitātēm, kas mūs ietekmē negatīvi. Jāmin gan nodokļu politika, gan alkoholisko dzērienu aprites jautājumi, kas skar arī alus nozari. Tāpat jārunā par iepakojuma ierobežošanu, kas attiecas uz divu litru PET pudelēm. Tas tika pamatots ar sabiedrības veselības interesēm, bet faktiski šis risinājums necīnās ar patiesajiem iemesliem un tos nerisina. Es to sauktu par politisku lēmumu, kas nav balstīts uz realitāti, ekonomiku un sabiedrības veselības mērķiem. Viss kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz nozari, ņemot vērā vēl nodokļu politikas izmaiņas. Ja iepriekš tika panākta vienošanās, ka akcīzes nodoklis tiks celts pakāpeniski trīs gadu periodā, tad pagājušajā vasarā nodokļu reformas kontekstā plāni tika mainīti un akcīzes nodoklis būtiski pieauga. Ja iepriekš akcīzes nodoklis bija paredzēts samērīgs, tad kopš šī gada marta tas ir par 50% augstāks.
Kādu ietekmi uz nozari atstās akcīzes nodokļa pieaugums no šī gada 1. marta?
Ietekme viennozīmīgi būs negatīva. Jautājums – cik ilgā periodā negatīvā ietekme akumulēsies un kā ražotāji un patērētāji ar to tiks galā. Mums jāskatās, ka akcīzes nodoklis pēdējo trīs gadu laikā jau ir celts par 45% un tagad vēl nāk klāt 50% pieaugums. Pati nodokļa celšana mūs nepārsteidza, jo tā notiek visā pasaulē, attīstoties ekonomikai. Bet jautājums ir, cik strauji to dara. Tāpat jāvērtē, cik strauji tas tiek darīts kaimiņvalstu kontekstā. Mūsu tirgi atrodas blakus, un mēs nedrīkstam skriet pa priekšu kaimiņvalstīm. To pierāda visiem labi zināmā Igaunijas pieredze – kas notiek, ja nekontrolēti sāk celt akcīzes nodokli. Proti, patērētā alkohola daudzums nemainās, bet to iegādājas citā valstī un konkrētā valsts zaudē nodokļu ieņēmumus. Mēs droši varam mācīties no šīs pieredzes un nepieļaut līdzīgas kļūdas nākotnē. Šobrīd, salīdzinot ar kaimiņvalstīm un nodokļu likmēm, mēs izskatāmies salīdzinoši labi, ko pierāda pārrobežu tirdzniecība ar Igauniju. Ja Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka alus nozarē bijis mazs kāpums – ap 6%, tad, mūsuprāt, tas bijis tieši uz pārrobežu tirdzniecības rēķina. Ja tā nebūtu, alus patēriņš, visticamāk, būtu nemainīgs vai, iespējams, ar mīnusa zīmi. Alus tirgus dinamika ir ļoti konservatīva. Tirgus pēdējos gados ir ļoti piesātināts, iedzīvotāju Latvijā vairāk nekļūst, bet alus ražotāju gan, īpaši mazo.
Spēlētāju tirgū ir daudz, konkurence – liela, tāpēc noteikti ražotājiem jādomā par eksporta iespējām. Par to runājam jau sen, arī citās nozarēs, taču pierādījies, ka tieši alus nozarē eksportēt ir ļoti grūti. Katram konkrētam tirgum ir specifiskas prasības gan alkohola politikai, gan iepakojumam, līdz ar to pielāgoties konkrētiem tirgiem maksā lielu naudu un tas prasa sākotnējas investīcijas. Uzskatu, ka nepārprotami uz to jāiet, jo citādi tirgus tiek saskaldīts. Alus darītāji strādā, bet reālie eksporta skaitļi nav tik lieli. Ceru, ka nākotnē eksports augs, jo alus ražotāji par to ikdienā domā aizvien aktīvāk. Vietējā mērogā alus nozare dod būtisku pienesumu, akcīzes nodoklī vien esam pērn samaksājuši 36,7 miljonus eiro, bet nozarē nodarbināti ir ap 1500 strādājošo visos Latvijas reģionos. Jāņem vērā arī saistītās nozares – loģistika, mārketings, kur tiek nodarbināti vēl cilvēki. Alus nozare ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un, tā vienkārši ceļot nodokļu likmes, ir risks šo nozari sagraut. Ceļot nodokļus, lietots sauklis – «kāpēc nepaņemt to, ko var paņemt», bet tā nav ekonomiski atbildīga pieeja. Mūsuprāt, pareiza ir pieeja, ka nodokļu likmes nostiprina trīs gadus uz priekšu, jo tas nodrošina biznesa paļaušanos uz zināmiem spēles noteikumiem. Pagājušā gada vasara gan parādīja, ka arī uz to nevar paļauties, jo nodokļu reforma panākto vienošanos izjauca un uzņēmējiem bija vilšanās. Tas gan tika attaisnots ar plaša mēroga nodokļu reformu.
LASI ARĪ:
Miestiņa ražotāji gatavojas sezonai
No 1. marta strauji kāps alkohola cena
Valkas mērs: Igaunija slēpj īstos «alkotūrisma» izraisītos zaudējumus
Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus
Plašāk lasiet intervijā Neskriet kaimiņiem pa priekšu trešdienas, 14. marta, laikrakstā Dienas Bizness!
