Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties alus Labietis ražotnē, kur jau aptuveni gadu top dažāda stipruma alus.
Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, kur atrodas taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā alus darītava.
Ņemot vērā to, ka izveidota jauna ražotne, Labietis izgatavotāji prognozē, ka šajā gadā apjomi būs dubultojušies. Nākamajā gadā tik straujš pieaugums visdrīzāk vairs nav gaidāms, un R. Pļaviņš paredz pārdošanas apjomu pieaugumu par aptuveni 20%. «Latvijā diez vai varam apjomus vairs dubultot, vienīgi to var izdarīt uz ārvalstu pārdošanas apjomu rēķina. Latvija ir mazs tirgus, un mēs jau esam noķēruši tos cilvēkus, kuriem ir pietiekami lieli ienākumi un kuriem garšo alus. Mēs vēl varam cerēt uz cilvēkiem, kuriem nākamgad atvērsies prāts labam alum,» viņš piebilst. «Pirmkārt, mēs ļoti neskatāmies uz alus dzērājiem un alus dzeršanā velkam iekšā sievietes un vīna mīļotājus un necīnāmies par katru cilvēku, kurš slavē čehu un vācu tradīcijas,» uzsver Labietis īpašnieks. Jaunie virzieni, ko Labietis patlaban apgūst, ir medus izmantošana, 2,5 grādīgu alu izveide, ražošana, izmantojot dažādas jaunas ogām. «Mēs gribam atklāt vietas, kur robežojas alus ar vīnu, alus ar medalu - mūs interesē neapgūtās teritorijas. Ja mēs runājam vācu izpratnē, mēs neesam alus darītava, bet gan raudzētu dzērienu darītava. Mūs vairāk interesē radīt interesantu, labi sabalansētu garšu,» piebilst R. Pļaviņš.
Ieskats ražotnē - galerijā augstāk!
#1/14
Kopumā Labietis ražo aptuveni 50 šķirņu alus - pirms dažiem gadiem sāka ar 20-30 šķirnēm, pakāpeniski ik gadu pievienojot aptuveni 10 šķirnes klāt, protams, dažas arī izņemot no apgrozības. Receptes Labietis radītāji izveido paši, un citas kompānijas pat viņus aicina palīgā jaunu alus šķirņu veidošanā.
#2/14
Iesalu Labietis pērk lielākoties no Latraps. “Mums šķiet, ja gatavo latvisko alu, tad arī jāizmanto vietējās izejvielas, kaut arī dažkārt saka, ka mūsu alus nav superdzidrs, kas saistīts ar olbaltumvielu līmeni iesalā. Ilgtermiņā tas ir pareizāk – attīstīt vietējās iesalnīcas piedāvājumu, nevis vest izejvielas pāri visai Eiropai,” uzsver R. Pļaviņš.Protams, daļu iesalu nākas vest no Eiropas, bet to, ko var dabūt, aptuveni 80% iesala, iepērk Latvijā.
"Mēs mēģinām gatavot alu no primārajām izejvielām – ja tās ir aronijas, tad tās ir pašas aronijas vai to sulu, ja vīgriezes, tad liekam pašu vīgriezi katlā, tā nebūs esence vai kas cits," stāsta R. Pļaviņš.
#3/14
Sākotnēji tika iegādātas trīs tvertnes, taču pēc tam nopirktas vēl trīs, lai pastāvētu iespēja nepieciešamības gadījumā saražot lielākus apjomus. Pārsvarā visās sešās tvertnēs alus tiek raudzēts reti. Otrās trīs tvertnes paņēmām vairāk optimisma vadīti, viņi piebilst.Šī vieta ir izrēķināta, lai varētu izvietot 15 tvertnes, taču tas atkarīgs, kā mums izdosies iekļauties Eiropas un Krievijas tirgos.
#5/14
"Pirmo gadu esam nostrādājuši ražotnē – pirmais alus tika izgatavots decembrī. Īsti vēl pat neesam sapratuši, cik lielus apjomus varam saražot, jo ir dažādu faktori, kas procesus maina pa 4-5 dienām," stāsta R. Pļaviņš. Tādējādi 3 mēnešos, noņemot pa vienai nedēļai nost, sanāk vēl viens ražošanas cikls, stāsta R. Pļaviņš.
#6/14
Kad alus ir gatavs, tas tiek pildīts pudelēs. Visu ražošanas iekārtu iegādē kopumā ieguldīti 250 tūkstoši eiro. Aptuveni trešdaļu naudas prasīja pildīšanas iekārtas iegāde.
#7/14
Labietis ražo gan izlejamo alu, gan pilda pudelēs. No katra vārījuma aptuveni 5-10% aiziet izlejamam alum, jo, piemēram, eksporta produkcija vienmēr būs pildīta pudelēs, tāpat arī tiek piegādāts alus pudelēs lielākajos tirdzniecības tīklos – Rimi, Cirkle-K un citur.
#8/14
«Alum jau pašam par sevi piemīt ārstnieciskas īpašības, un to papildina zālītes. Piemēram, pelašķu tēja ir veselīga, bet pelašķu alus ir vēl veselīgāks, jo alkohols darbojas kā katalizators un pastiprina šīs īpašības. Mūs interesē tas laiks, kad alus bija maģiskais dzēriens, kad to vārīja raganas, un lika iekšā zālītes, lai pieburtu mīlniekus, kad tas bija rituāla dzēriens un tam bija ārstnieciskas īpašības,» piebilst R. Pļaviņš
#9/14
Darītavas klāstā patlaban ir gan ogu alus – aroniju, upeņu, ķiršu un aveņu, dažādu augu alus, kā arī pasaulē iecienītā klasiska - angļu biteris, amerikāņu pale alus, IPA alus, stouts, porteris, kviešu un citi. Kopumā alus ražošanā Labietis izmanto aptuveni 20 Latvijas augu, un alus ar augiem veido aptuveni pusi no kopējā alus šķirņu skaita
#10/14
visi mūsu raudzētie dzērieni ir dabīgi, līdz galam izraudzēti un filtrēšana, pasterizācija vai sulfītu izmantošana mūsu izpratnē ir šmaukšanās, jo pirmskristīgajā laikmetā, kura garšu mēs mēģinām rekonstruēt un pielāgot mūsdienu garšas kārpiņām, šādas tehnoloģijas nepastāvēja (sulfītus vīndari dienvidos zināja, bet alus darīšanā Ziemeļeiropā tos neizmantoja, uzsver R. Pļaviņš.
#12/14
Labieša alus stiprums atšķiras, sākot no pāris grādiem līdz pat padsmit grādiem. Tagad plānos ir ražot alu ar 14,2 grādiem. Labieša radītāji gan atzīst, ka no klasiskā alus tas ir tālu.