Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.
Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.
Negodprātīgi tirgotāji
Alkohola akcīzes nodokļa karu starp Latviju un Igauniju uzņēmēji vērtē kā neizprotamu. «Stiprajam alkoholam pazemināja akcīzi, alum nē. Kur tur ir jēga? Godīgi būtu arī alum pazemināt. Tā ir mūsu peļņa, citreiz palielina akcīzes nodokli, bet mēs to nevaram pielikt klāt produkta cenai, tā ir mūsu attīstība. Tad mēs varam paskatīties, kā mēs izskatāmies uz Eiropas fona - stagnējam vai arī attīstāmies,» uzskata M.Freivalds. Viņaprāt, Brenguļu alus cenu var uzskatīt par augstu, taču nav iespējams saražot lētāk. «Es nevaru pierādīt, bet esmu dzirdējis, par kādām cenām tiek ievests alus no Lietuvas. Te par tādām cenām nav iespējams saražot,» uzskata M.Freivalds. Viņaprāt, cena, par kādu tiek tirgots Brenguļu alus, ir adekvāta, taču tirgotāji bieži vien uzliek savu uzcenojumu. Uzņēmēji novērojuši, ka, piemēram, Jūrmalā vai Vecrīgā alus cenas ir augstas un Pierīgas pludmalēs Brenguļu alus cenas sasniedz pat 6 eiro par glāzi. «Tirgotāji neprot samērīgi pelnīt – uzliek nevis 100% uzcenojumu, bet 300%. Mēs tam nevaram nekādi izsekot un ietekmēt, bet to var pamanīt, jo redzam, cik daudz alus tiek pasūtīts, piemēram, ja pasūta vienu mucu un tirgo nedēļu, bet cits tajā pašā laikā paņem desmit mucas uz piecām dienām. Ja alu pēkšņi pasūta mazāk, tad skaidrs, ka cena ir pacelta,» stāsta M.Freivalds. Tāpat uzņēmējs stāsta, ka novērojis situācijas, kad ar Brenguļu alus zīmolu tiek pārdots cits alus. «Piemēram, tirgotājam pietrūkst alus, mūsu var pārdot ļoti labi, tāpēc tiek tirgots cits alus. Mēs tam nevaram izsekot līdzi. Tā cilvēkus apmuļķo. Vienu daļu var, bet ir tādi, kuri zina Brenguļu alus garšu. Tirgotājs, piemēram, saņem lētu lietuviešu , un kāpēc netirgot, ja pērk! Kā mēs varam cīnīties? Tas ir tirgotāja godaprāts,» uzskata M.Freivalds. Uzņēmēji ir vienisprātis, ka labam alum ir jāmaksā vismaz 2 eiro par glāzi, taču tas atkarīgs no izmantotajām izejvielām. Piemēram, Brenguļu alus brūvēšanai tiek izmantots Latraps iesals, apiņi no Čehijas, jo Latvijā tie nav pieejami, kā arī ūdens, kas ir svarīga sastāvdaļa. M.Freivalds atzīst, ka Brenguļu alus recepte gadu gaitā ir mainījusies un alus darītavas pirmsākumos tā bijusi pavisam citāda. Tomēr ierasts, ka Brenguļu alus darītavā pieejams divu veidu alus – tumšais un gaišais. Uz jautājumu, vai uzņēmums saviem patērētājiem neplāno piedāvāt alu ar dažādām garšām, M.Freivalds norāda: «Citādas alus garšas atstājam mazajām alus darītavām. Tradicionālajos tomātu svētkos degustācijai piedāvājam tomātu alu, bet par citām garšām nedomājam.»
Piedzīvo rekordgadu
Galvenie Brenguļu alus baudītāji sastopami Rīgas bāros, un tie ir dzīvā alus cienītāji. «Mūs izvēlas, mēs neejam un nepiedāvājam, jo uzskatām, ka tā nav pareizi. Arī izvēlamies un apskatāmies, cik spēcīgs un godīgs ir tirgotājs,» stāsta M.Freivalds. Brenguļos brūvētais alus pieejams arī Igaunijā, taču citur Eiropā un pasaulē to nav iespējams baudīt īsā derīguma termiņa dēļ. «Alus termiņš ir īss, tāpēc to nevar eksportēt, tad jāsāk filtrēt, pasterizēt, un tad jau tas ir cits alus. Ja vēlētos eksportēt, tad ir jāpalielina jaudas,» skaidro M.Freivalds. Latvijā Brenguļu alus ar katru gadu pieejams arvien vairāk tirdzniecības vietās, un uzņēmums alu cenšas piegādāt pašu spēkiem. Aptuveni divas reizes nedēļā notiek alus piegāde, lai tas vienmēr būtu svaigs. Jāņem vērā, ka Brenguļu alus realizācija ir ieteicama desmit dienu laikā no iegādes brīža. Savukārt, ja alu piegādā vairumtirgotājs, tad uzņēmums nevar izsekot tam, kur un kāds alus tiek izplatīts. Dienā uzņēmums var sabrūvēt aptuveni sešas tonnas alus, ņemot vērā, ka tiek piekoptas klasiskās raudzēšanas tradīcijas, tad nepieciešams mēnesis, lai alus būtu gatavs tirgošanai. 2018. gads uzņēmumam bija rekordgads - pārdotas 482 tonnas, bet šā gada pirmajā pusgadā alus pārdots vairāk nekā pērn, taču 2019. gada jūlijā bijis kritums. Alus baudīšanas sezona beidzas oktobra beigās un sākas martā ar pirmajiem pavasara saules stariem.
Interesanti pārpircējiem
Pēc uzņēmēju domām, katra ražotāja alus ir citāds un ar to arī tas atšķiras. «Tagad pasaulē un arī Latvijā daudzi ārzemnieki iegādājas alus brūzi, saglabā tikai nosaukumu, bet alus ir cits. Tas ir labi, ka ir daudz mazo ražotāju, jo visu pārņem lielie uzņēmumi un nav zināms, kur tas alus tiek ražots – Lietuvā, Igaunijā vai Somijā. Tad visi garšo vienādi, bet mazajiem ir katram sava garša,» pārliecināts M.Freivalds. Arī pie Brenguļu alus darītavas durvīm klauvējuši potenciālie uzņēmuma pārpircēji. «Līdzīgi kā Bauskas alus, visi jau tiek pārpirkti. Pasaules prakse ir tāda – nopērk alus darītavu un aizver ciet. Piemēram, Līvu alus. Mēs pat neesam iedziļinājušies, no kurienes bija interesenti, kuri vēlējās mūs pārpirkt. Laikam tie bija vācieši. Pagaidām mēs nepiekristu šādam darījumam,» pauž M.Freivalds. Viņaprāt, ja uzņēmumam ir cits īpašnieks, tad mainās arī alus garša, jo bieži vien tiek mainītas tehnoloģijas.
Pilda arī pircēju traukos
Brenguļu alus dārzā klienti izvēlas baudīt gan tumšo, gan gaišo alu, bet Rīgā vairāk patērē gaišo alu. Pēc uzņēmēju domām, šāda tendence ir grūti izskaidrojama, piemēram, šā gada jūnijā uzņēmums realizēja divas reizes vairāk gaišā alus nekā tumšā. Savukārt pirms Jāņiem īpaši gatavojās, jo zināja, ka vairāk patērēs tumšo alu. Pēc uzņēmēju domām, ieteicamais alus patēriņš ir seši litri nedēļā, protams, ne vienā dienā. Tāpat klienti izvēlas alu baudīt gan uz vietas, gan ņemt līdzi. Sekojot bezatkritumu dzīvesveidam, alus tiek pildīts arī klientu līdzpaņemtajos traukos, piemēram, pat koka mucās, kas nu jau ir retums. Šobrīd uzņēmums alu pilda plastmasas glāzēs, bet plāno ieviest arī depozītglāzes. Savukārt alus pildīšana koka mucās īpaši pieprasīta Līgo svētku un kāzu laikā, taču gadījumā, ja klients ierodas ar savu mucu, tad uzņēmums brīdina par to, ka nav atbildīgs par alus kvalitāti. Tāpat starp klientiem bieži vien ir tūristi no Igaunijas. «Ir klienti, kas katru gadu no Igaunijas brauc pie mums pēc alus. Iegādājas sev un arī draugiem. Viena daļa ir arī tāda, kas neskatās uz cenu, bet uz alus kvalitāti. Vairākums tomēr skatās uz cenu, tāpēc jau pierobežā ir izveidoti alkohola veikali,» uzskata M.Freivalds.
Patērētājiem jāizvēlas
Domājot par uzņēmuma attīstību, uzņēmēji atzīst, ka saprātīgi virzās uz priekšu un izvairās no kredītiem. Viņuprāt, lai vairāk attīstītos, būtu nepieciešams sakārtot valsts politiku – nodokļus, lai varētu plānot uzņēmuma nākotni. «Ir bijuši piedāvājumi arī no investoriem, bet, ja mēs iespringtu, tad paši varētu paplašināties. Labāk, lai alus drusku pietrūkst, nekā ir par daudz. Citiem arī ir prakse, ka paplašinās, maina tehnoloģijas, un beigās alus vairs tā negaršo,» stāsta M.Freivalds. Viņaprāt, grūti prognozēt, kas notiks nozarē kopumā. «Visticamāk, palielināsies ievestā alus daudzums, jo tirgotāji vēlēsies nopelnīt. Ja lētais alus nāks mūsu tirgū, tad to izvēlēsies un tam nekādi nevar pretoties,» domā uzņēmējs. Pēc viņa domām, ir jāseko līdzi tendencēm, jānogaršo arī citi alus veidi. «Es nevaru ražot tādu alu, kas man garšo. Ir jābrūvē tāds alus, kas garšo vairākumam. Latviešiem garšo biezs un salds alus. Ārzemnieki nesaprot, kas tas ir. Viņiem šis alus ir par biezu. Mums tā ir šķidrā maize. Viņi nesaprot, jo viņiem tāda alus nav. Citur pasaulē nav pieejama tik liela alus dažādība kā pie mums, » pārliecināts M.Freivalds. Viņaprāt, patērētājiem būs jāizvēlas, vai dzert vietējo alu vai ievesto, jo Latvijas alus ražotāji cenu pazemināt nevar, ja tas sniedzas zem pašizmaksas, tad uzņēmējdarbība beidzas.
#1/55
SIA Abula līdzīpašnieki - Māris (no kreisās), JUris un Ģirts Freivaldi.
#2/55
#3/55
#4/55
#5/55
#6/55
#7/55
#8/55
#9/55
#10/55
#11/55
#12/55
#13/55
#14/55
#15/55
#16/55
#17/55
#18/55
#19/55
#20/55
#21/55
#22/55
#23/55
#24/55
#25/55
#26/55
#27/55
#28/55
#29/55
#30/55
#31/55
#32/55
#33/55
#34/55
#35/55
#36/55
#37/55
#38/55
#39/55
#40/55
#41/55
#42/55
#43/55
#44/55
#45/55
#46/55
#47/55
#48/55
#49/55
#50/55
#51/55
#52/55
#53/55
#54/55
