PET iepakojuma ierobežojumu dēļ un akcīzes nodokļa kāpuma dēļ nākamgad alus tirgus Latvijā var sarukt pat par 10–15%
AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone intervijā DB atklāj, ka investīciju projektu īstenošana pašlaik ir īpaši jāizvērtē, ņemot vērā alus tirgus turpmākās attīstības tendences.
Fragments no intervijas, kas publicēta 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness:
«Alus nozarē šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība produktam stikla iepakojumā, kas proporcionāli pieaug, un alum skārdenēs. Pēc apjoma vislielākais pieprasījums gan joprojām ir alum PET pudelēs, taču tas pakāpeniski samazinās. Tagad tas sarūk dabiski, bet no nākamā gada 1. janvāra tas saruks valsts pieņemto likuma ierobežojumu dēļ.»
Kā top: Brūža alus uzņēmumā Cēsu alus
Kādu ietekmi tas var atstāt uz alus nozari?
«Ietekme būs ļoti nopietna. Šis iepakojums, kas tirgū pastāvējis jau teju 20 gadus – plastmasas pudeles virs viena litra, tiek aizliegts un tirgū vairs nebūs pieejams. Lēmums tika pieņemts šī gada jūnijā, un spēkā tas stāsies no nākamā gada 1. janvāra. Latvijas alus ražotājiem tiek dots ļoti īss laiks, lai pārorientētu ražošanu un saplānotu savu darbību. Mums jāinovē un jādomā, kā noturēt savus apjomus, uzņēmuma izmērus un darbiniekus. Skaidrs, ka kopējais alus tirgus samazināsies.»
Ko darīsiet, lai kompensētu kritumu?
«Ieguldīsim jaunu produktu attīstībā, kā esam darījuši jau līdz šim. Šis ir spiediens darīt to vēl aktīvāk. Tam gan tiek dots pārāk īss laiks. Valdība šajā ziņā pārkāpusi paļaušanās principu, kas mums kā atbildīgam uzņēmējam ir svarīgs. Esam lielākais alus ražotājs Latvijā, kurš nodokļos valstij gadā samaksā ap 25 miljoniem eiro, un ilgus gadus realizējam sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību. Pārsteidzīgi ir pieņemti lēmumi, kas būtiski skar alus nozari, tajā pat laikā nav pamatojuma tam, ka tie efektīvi risinās alkohola patēriņa problēmas valstī.
Esam spiesti pārorientēties un jau šobrīd veicam neplānotas investīcijas vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā. Otra lieta, kas būtiski skars mūsu nozari, ir akcīzes pieaugums alum par 50 % no 1. marta. Šie divi nozīmīgie lēmumi uz vienu industriju, kas nav augoša, atstās negatīvu ietekmi.
Tomēr vislielāko sitienu nozarei radīs straujais PET pudeļu ierobežojums. Tomēr šobrīd pozitīvi ir tas, ka pastāv iespēja veidot un attīstīt pierobežas tirdzniecību, kas vēl joprojām saglabājas. Pierobežas tirdzniecība ir ne tikai iespēja uzņēmējiem, tā veicina arī pilsētu ekonomisko attīstību un tūrismu.»
Cik liels ir Cēsu alus realizācijas apjoms pierobežas tirdzniecībā?
«Šogad ir pārdoti vairāki miljoni litri dzērienu, un esam daļēji spējuši ar to līdzsvarot iekšējā tirgus krituma radīto ietekmi.»
FOTO: Alkohola tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ
Ar ko var skaidrot valdības nepārdomātos lēmumus?
«Tie tiešā veidā nav saistīti ar reālā alus patēriņa tendencēm valstī, kas pērn un šogad ir samazinājies. Turklāt šogad VID sešu mēnešu dati rāda, ka alus patēriņš ir samazinājies, bet pieaudzis stiprā alkohola patēriņš.
Paredzams, ka nākamgad situācija alus nozarē tikai pasliktināsies. No pieņemtajiem likumiem nav pamata optimismam un zūd paļāvība. Esam šeit tik daudz investējuši un turpinām investēt. Protams, ir uztraukums par nākamajiem valdības lēmumiem. No otras puses – esam optimistiska kompānija pēc būtības, un mēs nepadosimies. Turpināsim ieguldīt inovācijās un attīstīsimies, lai kā arī būtu.
Stabilitāti mums dod arī produktu ražošana pieciem grupas uzņēmumiem. Arī eksportam ir pieaugoša tendence. Šogad eksporta apjomi ārpus grupas pieauguši par vairāk nekā 30 %. Pamatā eksportējam alu un sidru. Vislielākais pieaugums bijis eksportā uz Vāciju, Krieviju, Nīderlandi un Izraēlu. Bet izejvielu cenu kāpums plānojas arī nākamgad.»
Visu interviju Alus kritumu kompensē pierobeža lasiet 26. septembra laikrakstā Dienas Bizness.