Mana pieredze: Eksporta ceļus brūvējot

Pēc sadarbības ar vairāk nekā desmit citām darītavām SIA Nurme Alus un SIA Nurme Bar dibinātāji Mareks Ezerkalns un Uģis Narvils kaļ plānus par savas alus darītavas izveidi.

Nurme lībiešu valodā nozīmē lauks, pļava. Savukārt Nurmes alus nozīmi var sajust, tikai to pagaršojot.

Visa sākums garāžā

Mareka Ezerkalna pirmais alus brūvēšanas mēģinājums izgāzies – alus sanācis briesmīgs. Taču interese par alus darīšanu viņam tādēļ nemazinājās. Pirms pieciem gadiem, saulgriežiem tuvojoties, viņš atkal atgriezās pie domas, ka jābrūvē alus. Kādā no Kustība par labu alu jeb KUPLA salidojumiem, kur M. Ezerkalns bija devies papildināt zināšanas, iepazinies ar mājbrūvētāju Uģi Narvilu. Viņa pieredze alus darīšanā bija pāris gadus ilgāka, viņš bija pastrādājis kādā Rīgas alus darītavā. Pēc tikšanās abiem radās doma pamēģināt radīt dzērienu kopā. Lai plānu īstenotu, ņēmuši tos katlus, kas katram bija mājās, devušies uz Jelgavas pusi, kur U. Narvila garāžā radīja savu pirmo kopīgo alu – apiņoto gaišo eila tipa alu Triangulum. Tas sanāca garšīgs, tāpēc U. Narvils sazinājies ar alus darītavu, kurā bija strādājis, lai vienotos par iespēju tur uzvārīt Triangulum nedaudz lielākā vairumā. Labais rezultāts un iedrošinājums no draugu puses kļuva par dzinuli darbošanos turpināt. Papildu motivāciju devusi arī viesošanās alus darītavā Igaunijā. Modernās Pühaste apmeklējums atstāja spēcīgu iespaidu, paverot skatu uz to, cik plašas iespējas sniedz amatalus (craft beer) pasaule. Tobrīd gan komanda attapās, ka nav, kur savu brūvēt. Topošie aldari sāka sazināties ar citiem ražotājiem; Malduguns alus darītavas īpašnieks atbildēja, ka pie viņiem varētu atrast vietu, tomēr alus fermentācijas tvertnes esot aizņemtas. M. Ezerkalns stāsta, ka, ātri saņemoties, atraduši pārtikas tvertnes, kuras pārtaisot izveidoti divi alus fermenteri. Lai to īstenotu, no pašu kabatas ieguldīti pāris tūkstoši eiro. Tā 2016. gada nogalē radās SIA Nurme Alus.

Joprojām neliela niša

Nurmes ražotie ali netiek ne pasterizēti, ne filtrēti. Pasterizējot alu, mainoties tā garša, savukārt filtrēšana padara alu dzidrāku, bet ne vienmēr tas ir nepieciešams. Pirms alu pilda pudelēs, tiek sagaidīts, kad visi procesi ir apstājušies, raugs pārtraucis savu darbību. Lai alus nesaskābtu, aldarim pirmajā vietā jābūt tīrībai, un, to ievērojot, neesot jāslēpjas aiz apzīmējuma dzīvais alus. Nurme alu raudzē aptuveni mēnesi, lager tipa alu – sešas nedēļās. M. Ezerkalns un U. Narvils necenšas izpatikt publikas mainīgajām prasībām vai par katru cenu pārsteigt cilvēkus ar ko unikālu. «Vienmēr esam vadījušies pēc tā, ko paši gribam un kas mums garšo. Tā nu ir sagadījies, ka mums ar Uģi palete ir pietiekami plaša,» klāsta M. Ezerkalns. Gadās gan visādi, piemēram, pašam ne visai pie sirds iet stiprie stout, bet reiz iedvesma bija radīt Jaffa Cake – cepumu iedvesmotu alu, kas apvieno šokolādes, vaniļas un apelsīna miziņas notis. «Mums svarīgi ir, lai alus joprojām ir dzerams, garšīgs un kvalitatīvs,» stāsta M. Ezerkalns un piemetina, ka šo trīs gadu laikā ir sapratis, ka arī latvieši taisa ļoti labu alu. «Mēs paši nenovērtajam to, ka varam radīt tikpat labu alu kā pāri okeānam.»

Lai gan M. Ezerkalns šī brīža mazo alu tirgu raksturo kā nepārslogotu, viņš paredz, ka brīdis, kad piedāvājums pārspēs pieprasījumu, tuvojas. «Skaidrs, ka vietējais tirgus vēl var augt. Neesam tuvu tai situācijai kā Igaunija, kur jebkurā lielveikalā var ieraudzīt plauktu bāra garumā, kas ir pilns ar t.s. craft alu. Pie mums labākajā gadījumā var redzēt pāris plauktiņus,» skaidro M. Ezerkalns.

Neatkarīgo alus brūžu produkti vēl aizvien ir nišas prece, kas veido mazu daļu no kopējā saražotā šā dzēriena daudzuma. Arī M. Ezerkalna sieva Linda Ezerkalna piebalso, ka tas ir koks ar diviem galiem. «Cilvēki arvien vairāk par to interesējas. No vienas puses, tas palīdz atpazīstamību vairot. No otras, rodas arī vairāk darītavu.»

Lūko pēc iespējām

Šīs sezonas mērķis M. Ezerkalnam un U. Narvilam ir nostabilizēt uzņēmuma pamatpiedāvājumu, kurā ietilpst Pinefruit, Triangulum, Enigmatic un lager tipa alus Luste. Tie tiek ražoti nepārtraukti, pārējie sezonāli mainās. Šogad pirmo reizi lielākos apjomos Nurme sākusi brūvēt arī dažus īpaši drosmīgus alus, lai ar tiem bruģētu eksporta ceļus nākotnei. Nurmes alu var nogaršot Tallinā, Viļņā, Kauņā, tagad arī Nīderlandē. Pateicoties kādam Japānas un alus entuziastam, pirmā kaste ar Nurmes alus izlasi ceļo uz Japānu. Par Igaunijas tirgu M. Ezerkalns teic, ka tajā ir grūti iekļūt: «Ir bijuši vairāki mēģinājumi sadarboties, taču konkurence Igaunijā ir liela.» Labi sadarbības partneri, igauņu aldari alus meistarus rekomendējuši saviem partneriem, tāpēc divi lieli Nurmes sūtījumi nonākuši veikalos un bāros Nīderlandē. «Mēs visi skatāmies uz eksporta tirgu, jo uz vietas varbūt var pastāvēt, bet, lai attīstītos, ir jāmeklē ceļi ārpus Latvijas,» atzīst M. Ezerkalns.

Sadarbība ar neatkarīgajām alus darītavām ir bijusi dažāda: Kolkas vārdā Nurme ierosināja saukt kopā ar Igaunijas kaimiņiem radīto sklandraušu iedvesmoto alu, šovasar kopā ar Labieti tapa kopīgi brūvēts alus Zāļu diena ierobežotā daudzumā, un arī uz Berlīni M. Ezerkalns devies, lai uzvārītu Baltijas ceļa un Berlīnes mūra krišanas 30. gadadienai veltītu alu, dibinātu kontaktus un meklētu ceļus, kā nākotnē alu pārdot arī Vācijā.

Meklē savas mājas

Nurmes virzītāju sapnis bija divu gadu jubileju nosvinēt savā mājvietā – bārā. Par izvēlētajām telpām Rīgā, Avotu ielā, saimnieki ir priecīgi, un arī atrašanās ārpus tūristu epicentra nav vērtējama tikai ar mīnusa zīmi, mērķis galvenokārt bijis radīt mājīgu vietu, kur labi justos ikviens, ne tikai amatalus entuziasti. Tādēļ bāra piedāvājumā ir arī vīni un sidri, kafija un karstmaizes. Laba zīme esot tā, ka bārā iegriežoties vietējie rajona un mājas iedzīvotāji. «Prieks, ka neesam interesanti tikai alus tūristiem vai saujiņai alus gardēžu,» teic L. Ezerkalna.

Līdz šim Nurmē rīkots gan koncerts, gan mājbrūvētāju salidojums, gan viktorīnu vakars, gan degustācijas. Pēdējais saimnieku projekts ir Nianses, reizi mēnesī dodot iespēju iepazīt kādu konkrētu alus veidu.

Pirmais gads, brūvējot un pārdodot alu, bijis rozā briļļu periods. Aizvien vairāk cilvēki uzzinājuši par Nurmi un pagaršojuši tās alu. Taču otrais gads nācis ar savām mācībām, pirmajām pieļautajām kļūdām, atceras M. Ezerkalns. Vasarā saskābis alus, rudenī sanācis aizbraukt uz alus festivālu Somijā, kas nesis tikai zaudējumus. «Riska faktoru šajā biznesā ir diezgan daudz. Pat ja visu izdari pareizi, nekad nevari būt drošs, ka kādā posmā netiks pieļauta kļūdiņa. Sevišķi aktuāli tas ir čigānbrūžiem, kas ir ļoti atkarīgi no sadarbības ar citiem,» atzīst L. Ezerkalna. Tieši vēlme pašiem pilnībā pārraudzīt alus brūvēšanas procesu aizvien vairāk mudinājusi aldarus domāt par sava brūža veidošanu. Šobrīd tiek izskatīti telpu varianti, apcerēts veids, kā piesaistīt līdzfinansējumu. Iecere ir atrast telpas, kas būtu piemērotas alus brūvēšanai un baudīšanai, iespējams, arī gardu maltīšu tiesāšanai. L. Ezerkalna piebilst, ka amerikāņiem ir tāds teiciens – nevajag pārāk ilgi plānot, jāsāk darīt. «Tiklīdz kā radās ideja, nolēmām to sākt īstenot un pieslīpēt procesa gaitā. Protams, tas nav ideālais variants,» viņa atzīst. Vairākkārt bijusi sajūta, ka nebūs iespējams paveikt iecerēto. «Nav tvertņu, nav vēl kaut kā, nav pietiekami daudz naudas... Taču, kad sākām meklēt, atradām,» atceras M. Ezerkalns.

Tā kā Nurme alus brūvēšanu veic kā ārpakalpojumu, uzņēmumam vienīgā iespēja bijusi reģistrēties kā alkoholisko dzērienu vairumtirgotājam. Šādā situācijā ar katru sadarbības brūzi tiek slēgts līgums, kas dod iespēju pašiem savu alu izgatavot. Vēlāk šis alus no brūža tiek nopirkts, Nurme to var izplatīt tālāk. Šis ir vēl viens iemesls, lai nosliektos par labu savam brūzim. Pēc padomiem un uz konsultācijām uzņēmēji drīkst doties un šo iespēju izmanto, piemēram, apmeklējot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotus pasākumus.