Latvijas politiķi, palielinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam piecas reizes straujāk, nekā sākotnēji bija paredzēts, rada izaicinājumu legālajiem uzņēmējiem
To intervijā Dienas Biznesam stāsta alkohola eksporta un importa SIA Amber Beverage Group valdes loceklis un komercdirektors Aigars Ģērmanis. Viņš atzīst, ka vietējais alkohola patērētājs maksās vairāk, taču ar savu maku neizjutīs degvielas akcīzes nodokļa pieaugumu par uzņēmumu grupas produktiem, jo uzņēmums ik gadu spējis samazināt loģistikas inflācijas izmaksas un to padarīt par 3 līdz 5% efektīvāku.
Fragments no intervijas:
Kā iecerētā nodokļu reforma ietekmēs produkcijas realizāciju Latvijā?
Nodokļu reformā, kas stājas spēkā no 2018. gada, ir daudz labu un nepieciešamu instrumentu uzņēmējiem, kas strādā Latvijā, diemžēl labu izmaiņu nav saistībā ar akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Šogad īstenotā nodokļu reforma ir pretrunā tam, kas tika nolemts un apstiprināts iepriekš 2015.-2018. gadam. Sāpīgi, ka iepriekšējā vienošanās un solījumi par akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanu un jo īpaši to pieauguma tempu no valdības puses tika pārkāpti. Šobrīd esam nonākuši līdz tam, ka akcīzes nodokļa pieaugums 2018. gadā būs piecas reizes lielāks par to, kā bija iecerēts iepriekš. Sākotnēji paredzētais pieaugums bija 3,5%, bet nodokļu reformas kontekstā pieņemtais – 15%. Tas nozīmē, ka trīs gadu laikā akcīzes nodoklis būs pieaudzis par 35%, kas ir ļoti daudz.
Pēdējo reizi kas tamlīdzīgs notika 2009. gadā, kad ekonomiskās recesijas brīdī, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, akcīzes nodokļa likme tika palielināta par vairāk nekā 40%. Rezultāts bija šokējošs, stiprā alkohola legālie pārdošanas apjomi saruka par 45%, cilvēkiem tika samazinātas algas, un tie meklēja alternatīvas dzērienu iegādes iespējas, kā rezultātā atdzima nelegālais alkohola tirgus. Faktiski viena gada laikā tika iznīcināts viss, kas legālā tirgus attīstībai tika būvēts vairāku gadu garumā. Cerams, ka nākamais gads tomēr nekļūs par reizi, kad patērētāji masveidā legālo tirgotāju vietā izvēlēsies nelegālās alkohola tirdzniecības vietas, pirms tam gan decembra nogalē iepērkot ievērojamus krājumus nākamajam gadam. Nelegālā alkohola īpatsvars stipro dzērienu tirgū tiek lēsts 25% apmērā (pēc SPKC datiem 2015. gadā), kas ir liels rādītājs, un akcīzes nodokļa straujš pieaugums to eskalēs tikai vēl vairāk.
Standarta degvīna cena viena litra pudelei veikalā pieaugs par 1,44 eiro, salīdzinājumā alum tas būs tikai 0,1 eiro par puslitra pudeli, savukārt vīna un dzirkstošo dzērienu (ar stiprumu līdz 18 grādiem) pudeles cena pieaugs par 0,18 eiro.
Šāds risinājums, iespējams, labi izskatās excel tabulā attiecībā uz plānotajiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem tieši no alkoholiskajiem dzērieniem, taču realitātē tas var arī nepiepildīties. Ārvalstu pieredze rāda, ka, «pārlecot» saprātīgu akcīzes nodokļa pieauguma apmēru, alkohola cena kļūst neadekvāti augsta pret iedzīvotāju ienākumu apmēru, ieguvumu vietā radot tikai defektu. To pieredzē pārbaudījusi ne viena vien valsts. Piemēram, Izraēla par 50% samazināja akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, jo tā strauja paaugstināšana pozitīvo efektu uz nodokļa ieņēmumiem nebija radījusi. Līdzīgu soli 2016. gadā īstenoja Gruzija, kas pirms tam bija divas reizes pēc kārtas iespaidīgi palielinājusi šī nodokļa likmes, kā rezultātā valsts kasē plānoto ieņēmumu pieauguma vietā bija to būtisks kritums. Minēto iemeslu dēļ būtu tikai apsveicami, ja valdību veidojošie politiķi ne tikai lūgtu alhokola nozares pārstāvju viedokli, bet arī sadzirdētu legālo uzņēmēju sacīto un neignorētu savas valsts pāris gadus neseno un arī citu valstu pieredzi.
Daudz tika runāts ne tikai par akcīzes nodokļa likmju sinhronizēšanu ar dažādām preču grupām, tomēr rezultāts nav iepriecinošs. Proti, no 2018. gada akcīzes nodokļa likmes proporcija uz vienu alkohola procentu ir 2,5 (stiprajam alkoholam) pret 1 (alum), kaut arī citu pasaules valstu pieredze liecina, ka šai attiecībai vajadzētu būt no 1 pret 1 līdz 2 pret 1.
Visu interviju Akcīzes nodokļa straujš kāpums var novest strupceļā lasiet 12. decembra laikrakstā Dienas Bizness. Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu.