2018. gada valsts budžeta projektu pavadošajā likumprojektu paketē ir grozījumi 28 likumos – pamatā tehniskas izmaiņas, jo valsts maka ieņēmumi bāzēti uz šovasar akceptēto nodokļu reformas paketi
Divu dienu maratona rezultātā Saeima konceptuāli – pirmajā lasījumā – akceptējusi 30 likumprojektu paketi saistībā ar 2018. gada valsts budžetu. Lai arī tautas kalpi ilgi un braši kritizēja nākamā gada budžeta projektu, norādot uz lietām, kas tajā «pietrūkst» vai par kurām ir «aizmirsts», tomēr par pārējiem 29 likumprojektiem debašu nebija.
Pēc vairāku DB aptaujāto domām 2018. gada budžeta projekts esot pirmais pēdējo daudzu gadu laikā, kura pavadošajā paketē neesot būtisku nodokļu likumu grozījumu. Šāda valdības pieeja tiek vērtēta ļoti pozitīvi. Tā, piemēram, LTRK atbalsta valdības konsekvento nostāju, virzot nākamā gada valsts budžetu, kas neparedz ārpuskārtas nodokļu izmaiņas un jaunu iniciatīvu finansēšanu. Organizācija pauž atbalstu tam, ka ministri spējuši vienoties par to, ka nodokļi un nodevas tiek saglabātas tādas, kā tās ir apstiprinātas nodokļu reformā, turot solījumu par laikus pieņemtiem grozījumiem un stabilitāti. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā DB 25.09.2017 uzsvēra, ka šovasar Saeimā tika akceptēti nodokļu reformas rezultātā tapušie likumprojekti, tāpēc nekādas būtiskas izmaiņas nodokļu normatīvos nav paredzētas. Būšot grozījumi, kas vairāk ir uzskatāmi par tehniskiem precizējumiem nekā kādām pārmaiņām. Faktiski 2018. gada valsts budžeta projekta paketē nodokļu likumu izmaiņu nebūs, un tas būtībā ir teju vai pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā. Šī ir pirmā reize, kad īsi pirms gada nogales nenotiek nodokļu normatīvu grozīšana, kas reizēm rada tikai jucekli gan biznesam, gan arī izmaiņu piemērotājiem. Kā viens no spilgtākajiem piemēriem ir pērnā gada nogales darbības ar minimālo valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru.
Visu rakstu Bez revolucionāriem jauninājumiem lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.