Pandēmijas iespaidā pašapkalpošanās kases ir piedzīvojušas līdz šim lielāko uzplaukumu.
Pēc mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātāja “StrongPoint” veiktās aptaujas datiem, 38% Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka gandrīz katru reizi izmanto pašapkalpošanās kases, bet ceturtdaļa jeb 25% – vienmēr.
Pēdējais gads ir radījis vēlmi pārtikas produktu iegādi padarīt ātrāku, ērtāku un arī drošāku, lai pasargātu sevi un citus no iespējamiem inficēšanās riskiem. Taču mazumtirdzniecības tehnoloģiju sektoram attīstoties, arī pašapkalpošanās kases gaida interesanti jaunumi, kas atvieglos līdzšinējās grūtības.
Jaunumi pašapkalpošanās kasu sektorā
Kaimiņvalstī Lietuvā ir ieviests jauns pašapkalpošanās kases veids, kas atpazīst produktus bez svītrkoda vai manuālas ievades. Šāds risinājums nozīmē mazāku cilvēku kontaktu ar skārienjutīgā ekrāna virsmu, tādējādi veicinot drošāku iepirkšanās procesu no pandēmijas skatupunkta, un ātrāku iepirkšanos kopumā. Produktu manuāla meklēšana ekrānā trešdaļai Latvijas aptaujāto iedzīvotāju ir sagādājusi grūtības, tāpēc šāds risinājums būtu tieši laikā arī Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības veikalos.
Toties Igaunijā ir ieviesta sejas atpazīšanas tehnoloģija, kas automātiski nosaka pircēja vecumu, lai iegādātos konkrētas preces. Šis risinājums strādā divos virzienos – pircējiem nav jāgaida kamēr konsultants pienāks, lai apstiprinātu pirkuma iegādi kasē, bet darbiniekiem ir vairāk laika, ko veltīt citu pircēju kvalitatīvai asistēšanai. Turklāt, ar tehnoloģiju iesaistīšanu tiek novērstas kļūmes uz cilvēkfaktora rēķina – bieži vien jauniešu vecumu ir grūti noteikt vai arī cilvēks kopš pases fotogrāfijas uzņemšanas ir stipri mainījies, kas pārdevējam liek apšaubīt dokumentu patieso īpašnieku. Sejas atpazīšanas tehnoloģija spēj ātri noteikt pircēja vecumu ar mākslīgā intelekta vecuma kontroles sistēmu, kas ar kameras palīdzību nolasa pircēja vaibstus.
Runājot par Latviju, šobrīd populāras ir pašapkalpošanās skenēšanas ierīces un pašapkalpošanās kases. Ja Latvijas mazumtirgotāji būs atvērti jauninājumiem, tad drīzumā līdzšinējos apmaksas veidus varētu papildināt arī viedie iepirkuma ratiņi. Nedaudz vairāk kā trešdaļa jeb 32% aptaujāto apstiprināja, ka viņu iepirkšanās pieredzi uzlabotu tieši viedo ratiņu risinājumu ieviešana. Šādu ratiņu funkcija ir ļoti līdzīga pašapkalpošanās kasēm, bet iepirkšanās process tiek veikts sinhroni kopā ar produktu izvēli. Pircējs paņem ratiņus, ievieto tur savus iepirkumu maisiņus un veic nepieciešamos pirkumus ar ratiņos uzstādīta skenera palīdzību. Turklāt, ratiņos ir uzstādīti svari, kas ļauj veikala darbiniekiem pārliecināties, vai neviens no veikala neiznes nenoskenētus produktus, līdz ar to, novēršot krāpniecības riskus.
Ērtāka pirkumu iegāde arī kautrīgajiem un steidzīgajiem pircējiem
Produkta atpazīšanai bez svītrkoda lielākā priekšrocība ir laika ietaupījums, kas būs būtiska vērtība arī tālākā nākotnē. Pircēju iepirkšanās laiks samazinās par 1,5 minūti, jo nav jāvelta laiks produkta meklēšanai katalogā vai konsultanta palīdzības gaidīšanai. Tajā pat laikā, veikala darbinieku resursus var izmantot vērtīgāk – nozīmīgāku uzdevumu izpildei, tādējādi ieguldot arī cilvēkresursu spēju attīstībā un izglītošanā. Kā arī bezkontakta iepirkšanās ļauj veikaliem pasargāt gan pircējus, gan savus darbiniekus no iespējamas inficēšanās ne tikai šī brīža situācijas kontekstā, bet arī tipiskajās gripas un citu vīrusu sezonās.
Kaut gan pašapkalpošanās kasu produkta atpazīšanas tehnoloģija Lietuvā vēl ir testēšanas sākumposmā, pircēji un veikala darbinieki par to ir izteikušies atzinīgi. Jaunās tehnoloģijas ļauj par 95% samazināt pieskaršanās reizes ekrānam, tādējādi paātrinot iepirkšanās procesu.
Interesantākie novērojumi ir radušies attiecībā uz pircējiem, kuri nereti izjūt kauna sajūtu, iegādājoties intīma rakstura preces. Kaut gan šādām izjūtām nav pamata, drošības sajūta, ka nebūs vajadzīga konsultanta palīdzība vai jāizvairās no acu kontakta ar pārdevēju, lai iegādātos vēlamās preces, ļauj pircējam brīvi un bez emocionāla diskomforta veikt pirkumu. Tāpat pārdevēji ir atzinuši, ka, pateicoties šīm kasēm, var izvairīties no neērtām situācijām ar cilvēkiem, kas ir steigā vai noguruši pēc garas darba dienas.
Pie tehnoloģijām ir jāpierod
Tāpat kā ar pirmajām pašapkalpošanās kasēm, arī pie šiem jauninājumiem ir jāpierod. Sākumā jaunie risinājumi šķiet apgrūtinoši un nevajadzīgi, jo ir jāmaina ierastie iepirkšanās paradumi, bet dati pierāda, ka cilvēki labprāt apgūst jaunas iepirkšanās metodes, ja tas viņiem sniedz mērāmu labumu vēlāk. Latvijā ir novērojama tendence, ka jaunas pašapkalpošanās tehnoloģijas ienāk lēnāk un mazāk kā kaimiņvalstīs, toties, pēc pirmajām izmēģinājuma reizēm, iedzīvotāji ātrāk tās apgūst un arī labprātāk izmanto turpmāk. Pretēji ir Lietuvā, kur tehnoloģijas ienāk salīdzinoši ātrāk un lielākā mērogā, iedzīvotāji pret tām ir rezervētāki un pielāgojas jaunajiem risinājumiem ilgākā laika periodā.
Kaut gan savu artavu mazumtirdzniecības tehnoloģiju attīstībā ir devusi globālā pandēmija, “McKinsey” pētījumā par patērētāju paradumu izmaiņām 79% cilvēku ir atzinuši, ka turpinās izmantot pašapkalpošanās kases arī pēc pandēmijas beigām, tāpēc šis tehnoloģiju attīstības sektors turpinās meklēt jaunus risinājumus arī turpmāk, lai arī nākotnē spētu nodrošināt pircējus ar ātrāku un viņu paradumu maiņām atbilstošiem risinājumiem.
Jaunie tehnoloģiju risinājumi noteikti ir ērtākas iepirkšanās nākotne, bet pirms to ieviešanas veikalu ķēdēs, mazumtirgotājiem ir jānosaka, ko viņi vēlās panākt un kurš risinājums būs ērtākais viņu konkrētajai situācijai. Ja tirgotājs vēlas jēgpilnāk izmantot cilvēkresursus, tad produkta atpazīšanas un vecuma kontroles tehnoloģijas būs tieši laikā, bet, ja uzņēmuma mērķis ir uzlabot pārdošanas rādītājus, tad lieti noderēs viedie ratiņi, kuru ekrānus var izmantot mārketinga komunikācijai. Katrs no šiem risinājumiem ir liels finansiālais ieguldījums, tāpēc mazumtirgotājiem ir jāizvērtē savi mērķi un to īstenošanas taktika.
*Pētījums veikts pēc “StrongPoint” pasūtījuma šī gada martā un aprīlī trīs Baltijas valstīs, katrā aptaujājot 800 iedzīvotājus.
