Dusmas, sašutums, smiekli caur asarām – tāda bija gana daudzu nodokļu maksātāju reakcija, 1. martā ieejot elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un konstatējot, ka par pagājušo gadu izveidojies nodokļu parāds valstij.
Taisnības labad jāteic, ka bija arī veiksminieki, kam ir būtiska nodokļu pārmaksa. Taču tas, piedodiet, ir pilnīgs idiotisms, ka cilvēkam ar sirds drebēšanu jāver vaļā deklarācija, lai saprastu, kurā kategorijā tas ir ierindots. Visa šī jezga ir Danas Reiznieces-Ozolas «dāvana» Lavijas simtgadē, jo tiešā mērā izriet no nodokļu reformas. Proti, nodokļu parādu vai pārmaksu veido divas pozīcijas – diferencētais neapliekamais minimums (DNM) un progresīvā IIN likme.
DNM tiek rēķināts individuāli katram cilvēkam, ņemot vērā viņa kopējos ienākumus visās darba vietās, to rēķina Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz pagājušā gada datiem. Tātad strādājošajiem 2018. gadā tika piemērots tāds DNM, kāds izriet no viņu ienākumiem 2017. gadā. Jo tie ir mazāki, jo lielāks DNM. Ja cilvēkam ienākumi 2018. gadā strauji pieauguši, bet tiek piemērots lielais, 2017. gada datos balstītais DNM, veidojas nodokļu parāds.
Tas pats attiecas uz diferencētā IIN piemērošanu. Tā ka risks par parādu ir visiem tiem strādājošajiem, kuriem 2018. gadā bija lielāki ienākumi nekā 2017. gadā. Tās var būt jaunās māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, bezdarbnieki, kas iekārtojušies darbā, cilvēki, kas kāpuši pa karjeras kāpnēm un ieņem labāk apmaksātus amatus, kā arī cilvēki, kuri 2018. gadā sākuši strādāt vēl kādā darbavietā. Vai no šā nodokļu parāda varēja izvairīties? Jā, Valsts ieņēmumu dienests visa 2018. gada garumā informēja, ka strādājošais var EDS atķeksēt, lai viņam nepiemēro DNM. Vai cits variants – darbā apspriežas ar savu grāmatvedi, vai saskaņā ar aktuālo 2018. gada atalgojumu pienākas VID aprēķinātais DNM vai nē. Ja nepienākas, ikvienam bija iespēja rakstīt grāmatvedim iesniegumu ar lūgumu to nepiemērot.
Tāpat cilvēks, kurš strādā vairākās darbavietās un kura kopējie ienākumi pārsniedz noteikto slieksni, varēja lūgt, lai viņa pamata darbavietā piemēro 23% IIN likmi. Protams, visi šie pasākumi prasa cilvēku pašu līdzdalību un iesaisti, bet izskatās, ka ne visi par to zināja. Zinu, ka vairākās darbavietās tieši grāmatveži bija tie, kas sekoja līdzi, lai darbiniekiem neizveidotos nodokļu parāds, un ieteica, vai piemērot vai nē DNM. Tiesa, tas gan nebija iespējams tādos gadījumos, kad cilvēkam bija vēl kāda ienākumu gūšanas vieta, par kuru grāmatvedis nebija informēts. Taču te gribētos iemest ne tikai akmentiņu, bet pamatīgu laukakmeni Finanšu ministrijas (FM) dārziņā. Proti, visu pērno gadu tā tērēja nodokļu maksātāju naudu, pērkot reklāmas medijos, lai skaidrotu, cik brīnišķīga ir reforma un kādi ir ieguvumi. Taču tajās netika skaidri brīdināts, ka reformas rezultātā vairākas iedzīvotāju grupas būs valstij parādā, kā arī netika stāstīts, kas jādara, lai no tā izvairītos. Tiešām neatceros, ka FM būtu ar uzsaukumu vērsusies pie jaunajām māmiņām, kas atgriežas darbā, lai tās pārdomā, kādu DNM lūgt piemērot un vai vispār tas jāpiemēro. Vairums strādājošo paļāvās, ka darbavieta zinās, kā nokārtot saistības ar valsti. Pašreizējā sistēma ir neērta un sarežģīta, tā nav draudzīga nodokļu maksātājiem un nekādi neveicina vēlmi maksāt nodokļus.