Aizejošais 2018. gads Latvijai bijis ekonomiskās izaugsmes gads – audzis iekšzemes kopprodukts, nodarbinātības līmenis, darba samaksa valstī, kā arī piedzīvota vērienīga nodokļu reforma, kas īstenota ar mērķi vairot gan valsts, gan iedzīvotāju labklājību, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.
Lai gan ekonomikas eksperti šo gadu finanšu jomā vērtē pozitīvi, Latvijas iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki un viņu noskaņojums nav tik optimistisks.
Teju puse jeb 42% iedzīvotāju uzskata, ka viņu finanšu situācija šajā laikā nav būtiski mainījusies, un tikai 28% – ka tā ir uzlabojusies, liecina
«Šis gads bijis bagāts ar dažādiem valstiska mēroga notikumiem, kas ietekmējuši mājsaimniecību finanses. Vērienīgā nodokļu reforma izmaiņas viesusi dažādu ienākumu veidu un apmēra saņēmējiem, tāpat mainītas pievienotā vērtības nodokļa likmes, akcīzes nodokļi, kā arī saņemšanas kārtība un apjoms virknei pabalstu. Visas iepriekšminētās pārmaiņas Latvijas iedzīvotāji varēja sajust gan ienākumu, gan arī izdevumu jomā, jo, par spīti tam, ka kopējā finanšu situācija uzlabojusies – ienākumi, nodarbinātības līmenis, mājsaimniecību noguldījumu un kopējo uzkrājumu līmenis audzis, sasniedzot aizvien jaunus rekordus, palielinājušies arī izdevumi. Atsevišķas preces un pakalpojumi iedzīvotājiem šogad izmaksājuši dārgāk nekā pērn, piemēram, degviela, siltumenerģija, dažādas pārtikas preces un veselības aprūpe, tādēļ arī kopējais vērtējums ir mērenāks,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Lai gan šogad to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu finanšu situācija ir uzlabojusies, saskaņā ar pētījuma rezultātiem sarucis par 2% salīdzinājumā ar 2017. gadu, situācijas pasliktināšanos izjutušo mājsaimniecību īpatsvars nav audzis un joprojām ir 27%. Tajā pašā laikā nedaudz lielāka sabiedrības daļa norāda, ka, viņuprāt, 2018. gads finanšu jomā nav nesis būtiskas pārmaiņas – ja pērn šādu viedokli pauda 41% iedzīvotāju, tad šogad – 42%. Jāpiebilst, ka arī šogad visoptimistiskākie, vērtējot izmaiņas savā maciņā, ir gados jaunie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Tiesa, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, jauniešu optimisms sarucis uz pusi.
Nav pārsteigums, ka, atskatoties uz aizejošo gadu, iedzīvotāji ar vidējiem un augstiem ienākumiem snieguši pozitīvāku vērtējumu nekā tie, kuru finanses ir krietni vien ierobežotas. Tomēr novērojama tendence, ka 2018. gadā ir pieaudzis to ģimeņu ar zemiem ienākumiem īpatsvars, kas norādījušas uz finanšu situācijas pasliktināšanos. Gandrīz puse jeb 46% aptaujāto, kuru ienākumi ir zemi, atzinuši, ka šī gada laikā ģimenes maciņš kļuvis plānāks, tostarp 20% iedzīvotāju finanšu situācija pasliktinājusies ievērojami. Kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa, tas savā ziņā ir skaidrojams ar īstenotās nodokļu reformas trūkumiem: «Reformas rezultātā izteikti zemu algu saņēmējiem, kuriem jau līdz šim bija piemēroti nodokļu atvieglojumi un kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksāja, finanšu situācija praktiski nemainījās vai pat pasliktinājās, jo tika palielinātas sociālās iemaksas.»
Kā noskaidrots pētījumā, kopumā Latvijas iedzīvotāji jūtas droši par savu darbavietu un daļa praktiski ir izjutusi kopējo ienākumu pieaugumu. Tiesa, pozitīvo finanšu pienesumu šī gada laikā mazinājis izdevumu slogs, kas palicis nemainīgs vai pat pieaudzis. Pēc iedzīvotāju domām, galvenie rūpju faktori mājsaimniecību budžetam bijuši valsts likumdošanas izmaiņu ietekme uz izdevumiem, augošie transporta izdevumi, kā arī tēriņi par pārtiku un mājokli. «Ikmēneša tēriņi par mājokli un pārtiku likumsakarīgi rada vislielākos izdevumus ģimenēm, jo tās ir galvenās pozīcijas, kam jāatvēl lauvas tiesa ienākumu kā Latvijas, tā arī Eiropas iedzīvotājiem. Tajā pat laikā ir jūtams sabiedrības kritiskais viedoklis par valsts likumdošanas negatīvo ietekmi uz ģimeņu izdevumiem. Šogad tieši šis faktors ir topa augšgalā, norādot, ka iedzīvotājiem izdevumu pieaugums bijis krietni vien jūtamāks par ieguvumiem ienākumu pusē. Turklāt ienākumu pieaugumu iedzīvotāji nesaista ar likumdošanas izmaiņām jeb nodokļu reformu, bet gan drīzāk ar vispārēju darba algas pieaugumu,» secina Evija Kropa.
Mērenu piesardzību iedzīvotāji saglabā arī, domājot par 2019. gadu. Teju trešdaļa jeb 31% prognozē, ka finanšu jomā tas būs līdzvērtīgs aizejošajam gadam: 26% sagaida lielākus vai mazākus uzlabojumus, bet 28% – situācijas pasliktināšanos. Jāatzīmē, ka iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gadā ir uzlabojusies, biežāk prognozējuši, ka šī tendence turpināsies arī nākamgad, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājusies, lielākoties arī nākamo gadu vērtē pesimistiski.
Lai labklājības līmenis Latvijā augtu straujāk, pēc iedzīvotāju domām, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs (51%), jāatceļ nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam mājoklim (45%), kā arī jāuzlabo uzņēmējdarbības vide (39%) un jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (39%). Ar mazāku prioritāti tiek minēta dažādu pabalstu palielināšana (9%), auto ekspluatācijas nodokļa samazināšana (15%) un bezdarba mazināšana (17%). Jāpiebilst, ka jaunieši biežāk nekā citu vecuma grupu pārstāvji uzskata, ka nepieciešams palielināt minimālo darba algu un mazināt bezdarbu. Savukārt senioriem būtiskāka šķiet nekustamā īpašuma nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim un akcīzes nodokļa samazināšana.
Kā norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte, lai arī politiskajā vidē joprojām mutuļo kaislības ap jaunās valdības veidošanas procesu, jau šobrīd mājsaimniecības var rēķināties ar līdz šim zināmajām izmaiņām, kas ģimeņu maciņus ietekmēs 2019. gadā. Piemēram, veidojot nodokļu reformu, ir apstiprināta pakāpeniska atvieglojumu palielināšana, tāpēc jau nākamgad visi darba ņēmēji, kuru alga pirms nodokļu nomaksas nesasniedz 1100 eiro, var rēķināties ar lielāku neapliekamo minimumu – atkarībā no algas apmēra tas maciņos ienesīs par aptuveni 6–7 eiro vairāk. Tāpat par 30 eiro pieaugs arī atvieglojums par apgādībā esošām personām, kas «uz rokas» nodrošinās 6 eiro pieaugumu par katru reģistrētu apgādājamo. Tajā pašā laikā izdevumu pusē būs jārēķinās ar akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm un alkoholam. Nākamgad arī samazinās to darba ņēmēju skaits, uz kuriem attiecas solidaritātes nodoklis, jo Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griesti līdzšinējo 55 000 eiro vietā tiek noteikti 62 800 eiro gadā.
