Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.
Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.
Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.
Pesimistu skaits samazinājies
Ar aptaujas palīdzību tika arī pētīts, vai cilvēki prognozē pārmaiņas savas ģimenes finansiālajā situācijā nākamo divu gadu laikā un kā viņi uz nākotnes perspektīvām raudzījās 2015. un 2012. gada aptaujās. Rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar 2015. gadu, nav būtiski mainījies to respondentu skaits, kuri uzskata, ka viņu situācija nākotnē varētu uzlaboties, palikt nemainīga vai pasliktināties.
Savukārt 2012. gadā cilvēki bija pesimistiskāki par iespējamām izmaiņām savā finansiālajā situācijā. Toreiz 36% respondentu Latvijā ticēja, ka viņu dzīve varētu uzlaboties, salīdzinot ar 41% aptaujāto, kuri šādu pārliecību pauduši šogad. Pesimistu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes – 2012. gadā 21% aptaujas dalībnieku domāja, ka situācija pasliktināsies, bet šogad tā uzskata 12% respondentu. Igaunijā rezultāti ir līdzīgi, bet Lietuvā pesimistu īpatsvars bija lielāks (17%).
«Iedzīvotāju nākotnes perspektīvas būtiski neatšķiras Baltijas valstīs,» skaidro Aivars Voogs. «2012. gadā ekonomika pamazām sāka atgūties no krīzes, un toreiz cilvēkiem labā atmiņā vēl bija 2009. gada lejupslīde. Līdz 2015. gadam brūces bija sadzijušas, un nākotne atkal rādījās gaišākās krāsās. Tomēr zīmīgi, ka šogad, neskatoties uz straujo ekonomisko izaugsmi, optimistu īpatsvars nav lielāks kā 2015. gadā. Mazliet pārsteidzošs ir fakts, ka lietuvieši uz nākotni raugās daudz pesimistiskāk nekā Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji.»
Lietuvieši budžeta plānošanu uztver nopietni
Respondentiem tika arī jautāts, vai un cik ilgam laika periodam ģimenes plāno savus izdevumus. Lielākā daļa aptaujāto, aptuveni ceturtā daļa katrā valstī, plāno vienam mēnesim. Aptuveni 20% Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju savas finanses neplāno, bet Lietuvā ir tikai 17% šādu bezrūpīgo.
Salīdzinot ar Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem, lietuvieši ievērojami atšķiras attiecībā uz savu ilgtermiņa izdevumu plānošanu – kamēr respondenti Latvijā un Igaunijā, attiecīgi 23% un 26%, aprēķina savus izdevumus un ienākumus sešiem mēnešiem, gadam vai ilgākam laika periodam, Lietuvā to dara 32% aptaujas dalībnieku.
Saskaņā ar statistikas datiem pagājušajā gadā vidējie mēneša ienākumi Latvijā bija 926 eiro, Igaunijā – 1221 eiro un Lietuvā – 836 eiro. Vidējā vecuma pensija Latvijā bija 289 eiro, Igaunijā – 405 eiro un Lietuvā – 277 eiro. Savukārt iekšzemes kopprodukts pērn Latvijā pieauga par 4.5%, Igaunijā – par 4.9% un Lietuvā – par 3.8%.
Kantar Emor pirmo reizi ir veicis šādu plaša mēroga aptauju par finanšu attieksmi visās trīs Baltijas valstīs. Tās mērķis bija atspoguļot ne tikai vispārējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju nākotnes mērķus, bet arī aspektus, kas saistīti ar aizdevumiem un aizņemšanās paradumiem. Aptaujas laikā tika ņemti vērā arī ietaupījumi un ieguldījumi, maksājumu izpilde, uzņēmējdarbība, jautājumi saistībā ar kriptovalūtu un finanšu tehnoloģiju nozares uzņēmumu reputāciju. Aptaujā piedalījās tūkstotis respondentu no katras valsts, kas Latvijā un Lietuvā tika aptaujāti šī gada rudenī, bet Igaunijā – maijā.
